2.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 25/67

(1)

Nodokļu nolīgumiem ir svarīga loma pārrobežu tirdzniecības efektivitātes veicināšanā, uzlabojot noteiktību nodokļu maksātājiem attiecībā uz starptautiskiem darījumiem. Noslēdzot nodokļu nolīgumu, līgumslēdzējas valstis vienojas par nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu savā starpā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu un tādējādi veicinātu saimniecisko darbību un izaugsmi. Nodokļu nolīgumiem nevajadzētu radīt iespējas nodokļu neuzlikšanai vai samazināšanai, izmantojot izdevīgākās valsts izvēli vai citas ļaunprātīgas izmantošanas stratēģijas, kas tikai grauj šādu konvenciju mērķi un mazina līgumslēdzēju valstu nodokļu ieņēmumus. Eiropas Komisija pilnībā atbalsta centienus, lai novērstu nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu.

(2)

Pēc ziņojuma “Risinot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas problēmu” (BEPS) publicēšanas 2013. gada februārī ESAO un G20 valstis 2013. gada septembrī pieņēma 15 punktu rīcības plānu, lai risinātu BEPS problēmu. Kopīgā pasākuma rezultātā 2015. gada oktobrī tika publicēti nobeiguma ziņojumi par 6. darbību (novērst nolīgumu priekšrocību piešķiršanu neatbilstīgos gadījumos) un 7. darbību (novērst pastāvīgas iestādes statusa mākslīgu apiešanu). Abos ziņojumos ierosinātas izmaiņas ESAO nodokļu paraugkonvencijā un iekļaušanai daudzpusējā instrumentā, ar ko īsteno darba rezultātus attiecībā uz nolīgumu jautājumiem, līdz 2016. gada beigām, kā pieprasīts ESAO G20 projektā. Kopumā abos ziņojumos ierosinātās izmaiņas ir paredzētas, lai dotu valstīm iespēju risināt ar nodokļu nolīgumiem saistītās BEPS problēmas.

(3)

Nobeiguma ziņojumā par 6. darbību apzināta nodokļu nolīgumu ļaunprātīga izmantošana un jo īpaši izdevīgākās valsts izvēle kā BEPS problēmu svarīgs avots un ierosināta pieeja, kas balstīta uz dažādu veidu aizsardzības pasākumiem pret šādu nolīguma noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, un zināma elastības pakāpe attiecībā uz to, kā tos izmantot. Papildus ierosinātajam precizējumam, ka nodokļu nolīgumi nav paredzēti, lai radītu iespējas nodokļu dubultai neuzlikšanai, ziņojumā ieteikts, inter alia, daudzpusējā instrumentā iekļaut vispārēju ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu, pamatojoties uz darījumu vai struktūru “galvenā mērķa testu” (PPT).

(4)

Nobeiguma ziņojumā par 7. darbību ir jo īpaši uzsvērti komisionāru darījumi un pastāvīgas iestādes (PE) definīcijas īpašu izņēmumu izmantošana kā visbiežāk sastopamās stratēģijas, lai mākslīgi apietu apliekamu klātbūtni PE veidā. Komisionāru darījumos parasti izmanto ESAO nodokļu paraugkonvencijas pašreizējā 5. panta 5. punkta salīdzinoši formālu pieeju pirkuma līgumu noslēgšanai. PE definīcijas īpašie izņēmumi, kas piemērojami sagatavošanas vai palīgrakstura darbībām, papildus tam, ka ir neaizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu, izmantojot stratēģijas, kuru pamatā ir sadrumstalotas darbības, ir slikti piemēroti rīcībai ar digitālās ekonomikas darījumdarbības modeļiem. Tādēļ ziņojumā ir ierosināti grozījumi ESAO nodokļu paraugkonvencijas 5. pantā, lai palielinātu tās izturību pret mākslīgām struktūrām, kuras izmanto tās piemērošanas apiešanai.

(5)

Iekšējā tirgus labai darbībai ir svarīgi, lai dalībvalstis spēj darboties efektīvās nodokļu sistēmās un novērst nodokļu bāzes nepienācīgu samazināšanu netīšas nodokļu neuzlikšanas un ļaunprātīgas izmantošanas dēļ un lai risinājumi nodokļu bāzes aizsardzībai nerada nepienācīgas neatbilstības un tirgus traucējumus.

(6)

Tikpat svarīgi ir, lai pasākumi, ko dalībvalstis izmanto, lai īstenotu saistības, ko tās ir uzņēmušās BEPS ietvaros, atbilst saskaņotiem standartiem visā Savienībā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijām.

(7)

Lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, pamatojoties uz galvenā mērķa testu, kā ierosināts nobeiguma ziņojumā par 6. darbību, ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības Tiesas praksi attiecībā uz tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu,