11.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/12

(1)

Komisija savā 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un paziņoja, ka sāk apspriešanos par platformas izveidi Savienības līmenī starp darba inspekcijām un citām izpildiestādēm nolūkā apkarot nedeklarētu darbu, lai uzlabotu sadarbību, dalītos paraugpraksē un noteiktu kopējus inspicēšanas principus.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 148. pantu Padome ar Lēmumu (ES) 2015/1848 (4) pieņēma dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Minētās pamatnostādnes dalībvalstīm sniedz norādes par valstu reformu programmu formulēšanu un reformu īstenošanu. Nodarbinātības pamatnostādnes ir pamats konkrētiem ieteikumiem, ko Padome sniedz dalībvalstīm saskaņā ar minēto pantu. Pēdējos gados šie konkrētām dalībvalstīm adresētie ieteikumi ir ietvēruši ieteikumus cīņai pret nedeklarētu darbu.

(3)

LESD 151. pantā sociālās politikas jomā ir izvirzīti mērķi veicināt nodarbinātību un labākus dzīves un darba apstākļus. Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienība var atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības darba aizsardzības, darba apstākļu, no darba tirgus atstumtu personu integrācijas un sociālās atstumtības izskaušanas jomās. Saskaņā ar LESD 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu Savienība var pieņemt pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

(4)

Eiropas Parlaments savā 2014. gada 14. janvāra rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un aicināja ciešāk sadarboties Savienības līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu, kas saskaņā ar minēto rezolūciju kaitē Savienības ekonomikai, izraisot negodīgu konkurenci, apdraudot Savienības sociālo modeļu finansiālo ilgtspēju un aizvien vairāk samazinot darba ņēmēju sociālo un nodarbinātības aizsardzību.

(5)

Komisijas 2007. gada 24. oktobra paziņojumā “Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību” nedeklarēts darbs tika definēts kā “jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības”. Minētā definīcija izslēdza visas nelegālās darbības.

(6)

Nedeklarētam darbam bieži vien ir pārrobežu dimensija. Nedeklarēta darba raksturs dažādās valstīs var izpausties atšķirīgi atkarībā no ekonomiskajiem, administratīvajiem un sociālajiem apstākļiem. Valstu tiesību akti, kas reglamentē nedeklarētu darbu, un valstu līmenī izmantotās definīcijas ir dažādas. Tādēļ nedeklarēta darba novēršanas pasākumi būtu jāizstrādā, ņemot vērā minētās atšķirības.

(7)

Saskaņā ar aplēsēm nedeklarēts darbs ir uzskatāms par nozīmīgu Savienības ekonomikas sastāvdaļu. Tā kā nedeklarēts darbs valstu tiesību aktos dalībvalstīs ir definēts atšķirīgi, ir grūti iegūt precīzus datus par tā izplatību.

(8)

Pašnodarbinātā statusa – kā definēts valstu tiesību aktos – ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās ir nepatiesi deklarēta darba veids, kas bieži vien tiek saistīts ar nedeklarētu darbu. Fiktīva pašnodarbinātība ir tad, kad nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām. Ar šo lēmumu izveidotajai platformai (“platforma”) būtu jānovērš dažādas nedeklarēta darba formas un nepatiesi deklarēts darbs, kas tiek saistīts ar nedeklarētu darbu, tostarp fiktīva pašnodarbinātība.

(9)

Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē attiecīgos darba ņēmējus, kuri ir spiesti samierināties ar nedrošiem un dažkārt bīstamiem darba apstākļiem, daudz zemākām algām, nopietniem darba tiesību pārkāpumiem un būtiski samazinātām darba un sociālās aizsardzības tiesību aktos paredzētajām drošības garantijām, kā rezultātā viņiem tiek liegtas tiesības uz pienācīgiem sociāliem pabalstiem, pensiju un veselības aprūpi, kā arī iespējas uzlabot profesionālo kvalifikāciju un izglītoties visa mūža garumā.

(10)

Kaut arī nedeklarēta darba negatīvās sekas sabiedrību un ekonomiku iespaido dažādi, platformas mērķis ir uzlabot darba apstākļus un veicināt integrāciju darba tirgū un sociālo iekļaušanu. Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi, kā rezultātā tiek grauta sociālās aizsardzības sistēmas finansiālā ilgtspēja. Tas negatīvi ietekmē nodarbinātību un produktivitāti un kropļo konkurences apstākļus.

(11)

Nedeklarēts darbs uz dažādām sociālām grupām, inter alia uz sievietēm, migrantiem un mājsaimniecībā nodarbinātājiem, iedarbojas atšķirīgi, jo daži nedeklarēta darba veicēji ir īpaši neaizsargāti.

(12)

Dalībvalstīs ir ieviests plašs politikas metožu un pasākumu klāsts, lai novērstu nedeklarētu darbu. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz konkrētiem nedeklarēta darba aspektiem. Joprojām ir nepieciešams izstrādāt sarežģītās nedeklarēta darba problēmas novēršanas risinājumus, attiecībā uz kuriem ir jāpiemēro visaptveroša pieeja. Platformai nebūtu jāliedz iespēja īstenot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai pasākumus administratīvās sadarbības jomā.

(13)

Dalība platformas darbībās neskar dalībvalstu kompetenci un/vai pienākumus novērst nedeklarētu darbu, tostarp valstu vai starptautiskās saistības, kas inter alia paredzētas attiecīgajās un spēkā esošajās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, piemēram, Konvencijā Nr. 81 par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā.

(14)

Dalībvalstu sadarbība Savienības līmenī joprojām ne tuvu nav visaptveroša nedz attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm, nedz aptvertajiem jautājumiem. Pašlaik nav oficiāla mehānisma pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, lai visaptveroši risinātu jautājumus saistībā ar nedeklarēto darbu.

(15)

Dalībvalstu sadarbības veicināšana Savienības līmenī ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm iedarbīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu. Minētajā sakarībā platformai būtu jātiecas veicināt un atbalstīt apmaiņu ar paraugpraksi un informāciju, kā arī Savienības līmenī nodrošināt satvaru, kura mērķis būtu veidot kopēju izpratni, pieredzi un analīzi par nedeklarētu darbu. Kopējām nedeklarēta darba definīcijām un koncepcijām būtu jāatspoguļo darba tirgū notiekošie procesi. Platformai būtu arī jāveicina sadarbība starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm, kuras brīvprātīgi piedalās šādās pārrobežu darbībās.

(16)

Šā lēmuma mērķis ir sekmēt dalībvalstu sadarbību Savienības līmenī. Situācija nedeklarēta darba jomā dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga, un tāpēc dažādās dalībvalstīs atšķirīgas ir arī attiecīgo iestāžu un citu dalībnieku vajadzības attiecībā uz sadarbības jomām. Dalībvalstis joprojām ir kompetentas lemt par to, kādā apmērā iesaistīties darbībās, kas apstiprinātas platformas plenārsēdēs.

(17)

Savienības līmenī būtu jāatbalsta cieša un efektīva dalībvalstu sadarbība, lai atbalstītu un papildinātu to centienus novērst nedeklarētu darbu. Valstu līmeņa rīcība ir atkarīga no katras dalībvalsts īpašajiem apstākļiem, un platformas īstenotās darbības nevar aizstāt valstu līmeņa analīzi par to, kādas darbības būtu piemēroti veikt.

(18)

Dalībvalstis un to attiecīgās iestādes joprojām ir kompetentas attiecībā uz to praktisko problēmu noskaidrošanu, analīzi un atrisināšanu, kas rodas, īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus par darba apstākļiem un sociālo aizsardzību darba vietā, un tās arī turpmāk pieņem lēmumus par pasākumiem, kas jāveic valstu līmenī, lai īstenotu platformas darbību iznākumus.

(19)

Platformai būtu jāizmanto visi attiecīgie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem instrumentiem un struktūrām Savienības līmenī, lai palielinātu minēto pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Platformas darbība varētu izpausties kā sistēma kopīgām mācībām, salīdzinošas izvērtēšanas un tādu rīku kā interaktīvas zināšanu bankas izveide, ņemot vērā izdarīto pirmizpēti, inter alia arī Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) veikumu, un, vienlaikus atzīstot datu aizsardzības svarīgumu, arī datu apmaiņas risinājumus. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu, pamatojoties uz politikas nostādnēm un stratēģijām, ar kurām pievērš uzmanību nedeklarētam darbam un kuras dalībvalstīs jau tiek īstenotas ar atšķirīgu intensitāti. Platformas darbībā būtu jāiesaista arī nevalstiskie dalībnieki, jo tie ir svarīgi informācijas avoti.

(20)

Platformai būtu jāsekmē dalībvalstu ciešāka sadarbība, tostarp popularizējot pārrobežu sadarbības un īstenošanas inovatīvas pieejas un izvērtējot šādā sadarbībā gūto dalībvalstu pieredzi. Savlaicīga datu apmaiņa ir būtiski svarīga nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā.

(21)

Ja platformas loceklis uzskata konkrētu gadījumu izskatīšanu par lietderīgu informācijas un paraugprakses apmaiņai platformā, minētajiem gadījumiem būtu jānodrošina pienācīga anonimitāte. Platforma var būt efektīva vienīgi vidē, kurā personas, kas informē par nedeklarēta darba gadījumiem, tiek aizsargātas pret nelabvēlīgām sekām. Tādēļ platformai būtu jākļūst par forumu, kurā apmainās ar paraugpraksi minētajā jomā.

(22)

Apmaiņai ar informāciju un paraugpraksi būtu jāļauj platformai nodrošināt noderīgu pienesumu iespējamai rīcībai Savienības līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu, tostarp no Komisijas puses. Īstenojot Eiropas pusgadu, platformas darbības varētu sniegt noderīgu pienesumu, kad tiek apsvērti nedeklarēta darba novēršanas pasākumi.

(23)

Ar nedeklarētu darbu saistītus jautājumus risina dažādas valstu izpildiestādes, piemēram, darba inspekcijas, citas iestādes, kas risina darba aizsardzības jautājumus, sociālā nodrošinājuma inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos gadījumos var būt iesaistītas arī migrācijas iestādes un nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti un iestādes, kas ir atbildīgas par kopējās transporta politikas īstenošanu, policija, prokuratūra un sociālie partneri.

(24)

Lai vispusīgi un veiksmīgi novērstu nedeklarētu darbu, dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums. Tas būtu jāveicina, mudinot īstenot attiecīgo iestāžu un citu dalībnieku strukturētu sadarbību. Platformā būtu jāiesaista visas attiecīgās valsts iestādes, jo īpaši izpildiestādes, kuras vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai aktīvi piedalās šādos pasākumos. Dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt kompetentām lemt par to, kuras iestādes pārstāv šīs valstis platformas dažādajās darbībās. Dalībvalstu valsts iestāžu sadarbībā būtu jāievēro spēkā esošie Savienības un valstu tiesību akti.

(25)

Lai sasniegtu tās mērķus, platforma būtu jāatbalsta katras dalībvalsts augsta ranga pārstāvim, kam vajadzētu koordinēt un sazināties ar dalībvalstu iestādēm un attiecīgos gadījumos ar citiem dalībniekiem, tostarp sociālajiem partneriem, kas nodarbojas ar nedeklarētā darba daudzpusīgajiem aspektiem.

(26)

Platformā būtu jāiesaista Savienības līmeņa sociālie partneri gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kuras nedeklarēts darbs skar visvairāk vai kurām ir īpaša loma tā novēršanā, un platformai būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, SDO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA). Eurofound un EU-OSHA iesaistīšanai platformas darbā novērotāju statusā nebūtu jāpaplašina to pašreizējās pilnvaras.

(27)

Platformai būtu jāpieņem savs reglaments, darba programmas un regulāri ziņojumi.

(28)

Platformai būtu jāspēj izveidot darba grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, un tai būtu jāspēj paļauties uz profesionāļiem ar īpašu kompetenci.

(29)

Platformai būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām ekspertu grupām un komitejām Savienības līmenī, kuru darbība ir saistīta ar nedeklarētu darbu.

(30)

Platforma un tās darbības būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI), nepārsniedzot Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktās apropriācijas. Komisijai būtu jānodrošina, lai platforma tai atvēlētos finanšu līdzekļus izmantotu pārredzamā un efektīvā veidā.

(31)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir LESD 15. pantā nostiprinātajos principos atspoguļotā atklātība un dokumentu pieejamība, platformai savs darbs būtu jāveic pārredzamā veidā un saskaņā ar minētajiem principiem.

(32)

Komisijai būtu jāveic nepieciešamie administratīvie pasākumi, lai izveidotu platformu.

(33)

Platformai būtu pilnībā jārespektē pamattiesības un jāievēro principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (6), kā arī attiecīgie valstu īstenošanas pasākumi attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic saistībā ar šo lēmumu.

(35)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

a)

augsta ranga pārstāvis, ko ieceļ katra dalībvalsts, lai tas pārstāvētu minēto dalībvalsti;

b)

Komisijas pārstāvis;

c)

ne vairāk kā četri Savienības līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, kurus ieceļ minētie sociālie partneri, vienādā mērā pārstāvot abas nozares puses.

a)

ne vairāk kā 14 personas, kuras pārstāv sociālos partnerus nozarēs ar augstu nedeklarēta darba īpatsvaru un kuras ir iecēluši minētie sociālie partneri, vienādā mērā pārstāvot abas nozares puses;

b)

Eurofound pārstāvis

c)

EU-OSHA pārstāvis;

d)

SDO pārstāvis;

e)

pārstāvis no katras trešās valsts Eiropas Ekonomikas zonā.

a)

stiprinot sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarēta darba dažādās izpausmes un nepatiesi deklarētu darbu, kas tiek saistīts ar nedeklarētu darbu, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību;

b)

uzlabojot dalībvalstu dažādo attiecīgo iestāžu un citu dalībnieku spēju novērst nedeklarētu darbu saistībā ar tā pārrobežu aspektiem un šādā veidā sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

c)

palielinot sabiedrības izpratni par jautājumiem, kas attiecas uz nedeklarētu darbu, un par vajadzību pēc steidzamas atbilstīgas rīcības un mudinot dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu nedeklarētu darbu.

a)

apmainoties ar paraugpraksi un informāciju;

b)

attīstot ekspertīzi un analīzi;

c)

popularizējot un atbalstot inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un izvērtējot pieredzes;

d)

sekmējot horizontālo sapratni par jautājumiem, kas attiecas uz nedeklarētu darbu.

a)

uzlabo zināšanas par nedeklarētu darbu, arī par tā cēloņiem un reģionālām atšķirībām, izmantojot kopīgas definīcijas un koncepcijas un uz pierādījumiem balstītus mērījumu rīkus un sekmējot salīdzinošas analīzes un attiecīgus datu vākšanas metodoloģiskus instrumentus, ņemot par pamatu darbu, ko veic citi dalībnieki, tostarp Nodarbinātības komiteja (EMCO) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC);

b)

uzlabo zināšanas un savstarpējo izpratni par dažādām sistēmām un praksi, kā novērst nedeklarētu darbu, tostarp tā pārrobežu aspektus;

c)

izstrādā analīzi, lai izvērtētu dažādu politikas pasākumu efektivitāti nedeklarēta darba novēršanā, tostarp preventīvus pasākumus un sankcijas;

d)

izveido efektīvus informācijas un pieredzes apmaiņas rīkus, piemēram, zināšanu banku par dažādu īstenoto praksi un veiktajiem pasākumiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, ko piemēro dalībvalstīs, lai novērstu nedeklarētu darbu;

e)

izstrādā rīkus, piemēram, īstenošanas pamatnostādnes, paraugprakses rokasgrāmatas un kopējus inspicēšanas principus, lai novērstu nedeklarētu darbu, un izvērtē darbā ar šiem rīkiem gūto pieredzi;

f)

veicina un atbalsta dalībvalstu dažādus sadarbības veidus, palielinot to spēju novērst nedeklarēta darba pārrobežu aspektus, ko panāk, veicinot un sekmējot inovatīvas pieejas, piemēram, personāla apmaiņu, datubāžu izmantošanu saskaņā ar valstīs spēkā esošajiem datu aizsardzības tiesību aktiem un kopīgas darbības, un izvērtējot dalībvalstu īstenotajā sadarbībā gūto pieredzi;

g)

noskaidro informācijas ātras apmaiņas sistēmas praktisko iespējamību un uzlabo datu apmaiņu, ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp pētī iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (7), un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI);

h)

apmainās ar valstu iestāžu pieredzi, kas gūta, piemērojot Savienības tiesību aktus, kuriem ir nozīme nedeklarēta darba novēršanā;

i)

izstrādā un attiecīgos gadījumos uzlabo attiecīgajām iestādēm paredzētas apmācības iespējas un izstrādā sistēmu kopīgas apmācības īstenošanai;

j)

organizē salīdzinošas izvērtēšanas, lai sekotu progresam nedeklarēta darba novēršanā dalībvalstīs, kuras ir izvēlējušās piedalīties šādās izvērtēšanās;

k)

apmainās ar pieredzi un izstrādā paraugpraksi attiecībā uz dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu attiecīgo iestāžu sadarbību, lai uzlabotu minētās sadarbības efektivitāti no tādu problēmu efektīvas novēršanas viedokļa, kas attiecas uz nedeklarētu darbu saistībā ar minētajām valstīm;

l)

uzlabo izpratni par nedeklarēta darba problēmu, īstenojot kopējas darbības, piemēram, Eiropas mēroga kampaņas, un koordinējot reģionālas vai Savienības mēroga stratēģijas, tostarp nozaru pieejas;

m)

apmainās ar pieredzi par tādu darba ņēmēju konsultēšanu un informēšanu, kurus skārusi nedeklarēta darba izmantošana.

a)

tās reglamentu;

b)

divu gadu darba programmām, kurās inter alia izklāstītas tās prioritātes un 6. pantā minēto darbību konkrēts apraksts;

c)

platformas ziņojumiem reizi divos gados;

d)

darba grupu izveidi, lai izskatītu jautājumus, kas precizēti tās darba programmās, tostarp praktiskos jautājumus attiecībā uz minētajām darba grupām, kuras likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas savus uzdevumus.