9.4.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/12

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/561

(2015. gada 7. aprīlis),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 70. pantu, 72. pantu un 145. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā ir iekļauti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, ar kuriem no 2016. gada 1. janvāra atceļ un aizstāj stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (3) II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā ir paredzēti noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas ilgumu, pārvaldību un kontroli un Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par minētās sistēmas pārvaldību un arī par kontroli. Stādīšanas tiesību pārejas režīms, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas III nodaļas IVa iedaļas II apakšiedaļā, paliek spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. pants nosaka dalībvalstu pienākumu vīnogulāju stādīšanas atļaujas piešķirt, pamatojoties uz pieteikumu no ražotājiem, kuri nodomājuši stādīt vai atkārtoti stādīt vīnogulājus. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. pantā ir paredzēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanu, un saskaņā ar tiem dalībvalstīm katru gadu jādara pieejamas atļaujas jauniem vīnogulāju stādījumiem, kuri veido 1 % no faktiski apstādītajām vīnogulāju platībām dalībvalsts teritorijā, bet, ja ir pienācīgs pamatojums, var piemērot zemāku procentuālo vērtību. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu un noteikti atbilstības un prioritārie kritēriji, ko dalībvalstis var piemērot.

(3)	Savienības līmenī būtu jāparedz noteikumi par kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz lēmumiem, ko tās pieņem par aizsardzības pasākumiem, un attiecībā uz atbilstības un prioritāro kritēriju izvēli. Šādiem noteikumiem būtu jāaptver lēmumu pieņemšanas termiņi un lēmumu nepieņemšanas sekas.

(4)

Lai nodrošinātu skaidrību un konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs un vīnkopības reģionos, noteikumiem par jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu būtu jāaptver arī pieteikumu apstrāde, atlases procedūra un tas, ka atļaujas jāpiešķir katru gadu. Tādējādi ražotājiem, kas piesakās uz jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujām, Savienības līmenī piemērotu līdzīgus noteikumus. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt to, ka sistēma darbojas pārredzamā, taisnīgā un savlaicīgā veidā un ir piemērota vīna nozares vajadzībām. Tiem būtu arī jānovērš nepamatota nevienlīdzība, pārmērīga kavēšanās vai nesamērīgs administratīvais slogs attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem. Tā kā vīna gads sākas 1. augustā, jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana līdz šai dienai šķiet piemērota vīna nozares vajadzībām un nodrošina, ka vīnogulāju stādīšanu var izdarīt vēl tajā pašā kalendāra gadā. Piemērotas dienas izraudzīšanās ir svarīga tālab, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie dalībvalstu lēmumi tiek publiskoti savlaicīgi pirms uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, un lai ražotāji pirms pieteikuma iesniegšanas būtu labi informēti par piemērojamajiem noteikumiem.

(5)

Ja kopējais skaits hektāru, par kuriem saņemti derīgi pieteikumi, nozīmīgi pārsniedz to hektāru skaitu, kurus dalībvalstis darījušas pieejamus, daudzi individuālo pieteikumu iesniedzēji varētu saņemt tikai daļu no tās platības, uz kuru viņi pieteicās, un tādā veidā nepilnīgi izmantot atbilstošās atļaujas un attiecīgi tikt [administratīvi] sodīti. Lai risinātu šādas situācijas, ir lietderīgi nepiemērot sodus gadījumos, kad piešķirtās atļaujas atbilst platībai, kas ir mazāka par noteiktu procentuālo daļu no platības, uz kuru pieteicās. Turklāt, lai atbilstošās atļaujas neietu zudumā, būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm vai nu pārnest tās uz nākamo gadu, vai tajā pašā gadā pārdalīt tās pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi nav pilnībā apmierināti un kuri nav atteikušies no piešķirtajām atļaujām.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 (4) 3. un 4. pantā ir paredzēti noteikumi par atļauju piešķiršanu atkārtotas apstādīšanas darbiem tajā pašā lauku saimniecībā. Būtu jānosaka arī Savienības līmeņa noteikumi par procedūru un termiņiem, kas dalībvalstīm jāievēro, kad tās piešķir atkārtotas apstādīšanas atļaujas. Lai ražotāji varētu novērst fitosanitārus, vidiskus vai operacionālus ierobežojumus, kas saistīti ar atkārtotas apstādīšanas darbiem tajā pašā lauku saimniecībā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējams atļaut ražotājiem pieteikumu iesniegt pieņemamā, bet ierobežotā termiņā pēc izaršanas. Turklāt, ņemot vērā administratīvo slogu, ko dalībvalstīm un ražotājiem rada atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumu iesniegšana un izskatīšana, vajadzētu paredzēt iespēju piemērot vienkāršotu procedūru tādos gadījumos, kad atkārtotās apstādīšanas platība ir tā pati, kas izartā platība, vai kad nav nekādu atkārtotas apstādīšanas ierobežojumu.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. pantā ir paredzēti noteikumi par atļauju piešķiršanu, kuru veic, pārveidojot stādīšanas tiesības, kas piešķirtas pirms 2015. gada 31. decembra. Būtu jānosaka arī Savienības līmeņa noteikumi par procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro, kad tās piešķir šādas atļaujas. Lai dalībvalstis varētu pienācīgā un savlaicīgā veidā saņemt un apstrādāt pārveidošanas pieteikumus, būtu jānosaka šādu pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi.

(8)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 2. punktā noteikts, ka atļaujas jāpiešķir par konkrētu, pieteikumā norādītu platību ražotāja lauku saimniecībā. Pienācīgi pamatotos gadījumos jādod iespēja pieteikuma iesniedzējiem mainīt šo konkrēto platību atļaujas derīguma laikā. Tomēr, lai novērstu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas noteikumu apiešanu, dažos gadījumos šī iespēja būtu jāizslēdz.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 4. punktā, 64. panta 3. punktā, 71. panta 3. punktā un 145. pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums paziņot Komisijai par noteiktiem vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas īstenošanas aspektiem. Būtu jānosaka prasības, kas vajadzīgas, lai veicinātu tās informācijas paziņošanu, ko dalībvalstis sniedz par visiem attiecīgajiem sistēmas pārvaldības un kontroles aspektiem un kas ļauj pienācīgi uzraudzīt sistēmas īstenošanu.

(10)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 62. pantā ir paredzēts, ka jāizveido noteikumi par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas īstenošanas kontroli. Ir vajadzīgi vispārēji kontroles noteikumi, kuros precizē, ka galvenais instruments, ar ko pārbauda atbilstību sistēmai, ir vīna dārzu reģistrs, un ka pārbaudes būtu jāveic saskaņā ar vispārējiem principiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantā. Ar šādiem noteikumiem būtu jāparedz vispārēja sistēma, un tad dalībvalstu līmenī tiktu izstrādāti sīkāki noteikumi, kas vajadzīgi, lai nepieļautu stādīšanu bez atļaujas un lai nodrošinātu, ka atļauju sistēmas noteikumi tiek ievēroti, tostarp attiecībā uz atļauju izmantošanas termiņu un izaršanu priekšlaicīgas atkārtotās apstādīšanas gadījumā, kā arī attiecībā uz to saistību ievērošanu, kuras ražotāji uzņēmušies, lai stādīšanas atļauju iegūtu.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vīnogulāju stādīšanas atļaujas

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētās vīnogulāju stādīšanas atļaujas, sākot no 2016. gada, piešķir saskaņā ar šo regulu.

Atļaujas attiecas uz jaunu vīnogulāju stādīšanu, atkārtotu apstādīšanu un stādīšanas tiesību pārveidošanu.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. pantā minētās jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas piešķir katru gadu.

2. pants

Iepriekšēji lēmumi par platībām, kas jādara pieejamas jaunu vīnogulāju stādīšanai

1.   Ja dalībvalstis nolemj ierobežot jaunu vīnogulāju stādīšanai pieejamo kopējo platību, kas iedalāma ar atļaujām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis līdz 1. martam publisko šādus lēmumus un attiecīgos pamatojumus.

2.   Ja dalībvalstis ņem vērā ieteikumus, ko sniegušas profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 65. pantu, šie ieteikumi jāiesniedz pietiekami drīz, lai tos varētu izskatīt, pirms attiecīgā dalībvalsts pieņem 1. punktā minēto lēmumu. Arī minētos ieteikumus publisko.

3. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanas kritēriji

Ja dalībvalstis nolemj izmantot jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanas kritērijus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. un 2. punktu, šādus lēmumus tās publisko līdz 1. martam.

Pirmajā daļā minētie lēmumi ir par:

a)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta otrajā daļā minēta kritērija vai kritēriju piemērošanu, tostarp sniedzot pienācīgu pamatojumu, ja dalībvalstis nolemj piemērot minētās regulas 64. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī par viena vai vairāku Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 1. punkta kritēriju piemērošanu;

b)	valsts līmeņa atļauju piešķiršanai pieejamo hektāru skaitu: i) ja tos sadala proporcionāli; ii) ja tos sadala saskaņā ar prioritārajiem kritērijiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā, kā arī Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 3. punktā.

Ja dalībvalstis ir paredzējušas piemērot šā panta otrās daļas b) punkta ii) apakšpunktā minētos prioritāros kritērijus, tās precizē, kuri prioritārie kritēriji tiks piemēroti. Dalībvalstis var arī nolemt piešķirt katram izraudzītajam prioritārajam kritērijam atšķirīgu svarīgumu. Šādi lēmumi dalībvalstīm ļaus sarindot valsts līmenī saņemtos pieteikumus prioritārā secībā, lai pēc tam – atkarībā no pieteikumu atbilstības izraudzītajiem prioritārajiem kritērijiem – piešķirtu b) punkta ii) apakšpunktā minētos hektārus.

4. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas standartnoteikumi

Ja dalībvalstis 2. un 3. pantā noteiktajos termiņos nepublisko attiecīgos lēmumus, jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanā attiecīgajā gadā piemēro šādus noteikumus:

a)	jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas dara pieejamas par platību, kas veido 1 % no faktiski apstādītajām vīnogulāju platībām dalībvalsts teritorijā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktā, un citus ierobežojumus nenosaka;

b)	ja iesniegtie pieteikumi ir par lielāku platību nekā pieejams, hektārus proporcionāli sadala visiem derīgo pieteikumu iesniedzējiem, pamatojoties uz platību, par kādu iesniegts atļaujas pieteikums.

Dalībvalstis nodrošina tās informācijas publiskošanu, kas attiecas uz noteikumiem, kurus piemēro saskaņā ar pirmo daļu.

5. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas pieteikumu iesniegšana

1.   Pēc tam, kad ir publiskoti 2. un 3. pantā minētie lēmumi vai 4. panta otrajā daļā minētā informācija, un ne vēlāk kā 1. maijā dalībvalstis atklāj individuālo pieteikumu iesniegšanas laikposmu, kas ir vismaz vienu mēnesi ilgs.

2.   Pieteikumos konkrēti norāda to attiecīgo platību lielumu un atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Ja nav paredzēti nekādi ierobežojumi saskaņā ar 2. pantu un nav izraudzīti kritēriji saskaņā ar 3. pantu, dalībvalstis var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no prasības pieteikumā konkrēti norādīt to attiecīgo platību atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

3.   Ja dalībvalstis nolemj jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanā izmantot noteiktus kritērijus, piemēro šādus noteikumus:

a)

ja izmanto atbilstības kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/560 2. panta 1. punktā: pieteikumos norāda vīnkopības produktus, ko pieteikuma iesniedzējs paredzējis ražot no jauna apstādītajās platībās, un precizē, vai pieteikuma iesniedzējs plāno ražot vienu vai vairākus no šādiem produktiem: i) vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu; ii) vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; iii) vīni bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (tiem pieskaita arī vīnus, kuriem norāda izmantoto vīnogu šķirni);

b)

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta e) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj ekonomiska rakstura informāciju, kas liecina par attiecīgā projekta ekonomisko ilgtspēju un ir iegūta ar vienu vai vairākām finanšu analīzes standartmetodēm, kuras attiecībā uz lauksaimniecības ieguldījumu projektiem minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma E daļā;

c)

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta f) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj ekonomiska rakstura informāciju, kas apliecina konkurētspējas palielināšanas potenciālu un ir iegūta, pamatojoties uz apsvērumiem, kuri noteikti Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma F daļā;

d)

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta g) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj informāciju, kas parāda, kā potenciāli uzlabosies ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto produktu kvalitāte, un ir iegūta, pamatojoties uz kādu no nosacījumiem, kuri paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma G daļā;

e)

ja izmanto prioritāro kritēriju, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā: pieteikumos iekļauj informāciju, kas parāda, ka iesniedzēja lauku saimniecības lielums pieteikuma iesniegšanas laikā atbilst robežvērtībām, kuras dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz noteikumiem, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma H daļā;

f)	ja dalībvalstis pieprasa pieteikuma iesniedzējiem uzņemties saistības, kas attiecīgo kritēriju sakarībā minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 I pielikuma A un B daļā un II pielikuma A, B, D, E, F un G daļā un I daļas II iedaļā, pieteikumos jāiekļauj minētās saistības.

Ja kādus no informācijas elementiem, kas minēti pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā, dalībvalstis var noskaidrot nepastarpinātā veidā, tās var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no pienākuma iekļaut šādus elementus savos pieteikumos.

4.   Pēc 1. punktā minētā pieteikumu iesniegšanas laikposma beigām dalībvalstis informē attiecīgos iesniedzējus par atbilstības kritērijus neizturējušo pieteikumu noraidīšanu, ievērojot lēmumu par atbilstības kritērijiem, kuru dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar 3. pantu. Šos pieteikumus procedūras turpmākajos posmos vairs neiekļauj.

6. pants

Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana

1.   Ja kopējā platība, par kuru iesniegti derīgi pieteikumi, nepārsniedz platību, kas darīta pieejama saskaņā ar 2. panta 1. punktu, dalībvalstis atļaujas piešķir pilnā apjomā saskaņā ar ražotāju pieteikumiem.

2.   Ja kopējā platība, par kuru iesniegti derīgi pieteikumi, pārsniedz platību, kas darīta pieejama saskaņā ar 2. panta 1. punktu, dalībvalstis piemēro I pielikumā noteikto atlases procedūru.

Šādas procedūras rezultātā atlasītajiem pieteikumu iesniedzējiem dalībvalstis atļauju piešķir ne vēlāk kā 1. augustā. Ja derīgie pieteikumi nav tikuši pilnībā apmierināti, pieteikuma iesniedzējus informē par šāda lēmuma iemesliem.

3.   Ja piešķirtā atļauja atbilst mazāk nekā 50 % no platības, par kuru iesniegts attiecīgais pieteikums, iesniedzējs viena mēneša laikā pēc atļaujas piešķiršanas dienas var no šādas atļaujas atteikties.

Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam nepiemēro administratīvos sodus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 3. punktā. Dalībvalstis var nolemt tajā pašā gadā, bet ne vēlāk kā 1. oktobrī darīt pieejamu atbilstošu skaitu hektāru atļaujām, kas piešķiramas pieteikumu iesniedzējiem, kuri 2. punktā minētās atlases procedūras iznākumā saņēmuši tikai daļu no prasītās platības un nav atteikušies no attiecīgās atļaujas. Dalībvalstis var arī nolemt šos hektārus darīt pieejamus nākamajā gadā papildus 1 % no vīnogulājiem apstādītās kopējās platības, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktā.

7. pants

Atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanas ierobežojumi

1.   Ja dalībvalstis nolemj ierobežot atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanu par platībām, kurās ir tiesības ražot vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punktu un Deleģētās regulas (ES) 2015/560 4. pantu, dalībvalstis šādus lēmumus publisko līdz 1. martam.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 65. pantā minētās profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas dod ieteikumus, kurus dalībvalsts ņem vērā saskaņā ar minēto pantu, paredzot pietiekamu laiku to izskatīšanai, pirms tiek pieņemts pirmajā daļā minētais lēmums. Attiecīgā dalībvalsts šos ieteikumus publisko.

2.   Lēmumus, kas minēti 1. punktā, piemēro viena gada garumā no dienas, kurā tie ir publiskoti.

Ja profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas ieteikums ir dots uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, bet nepārsniedz trīs gadus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 65. panta otrajā daļā, minētie lēmumi var attiekties arī uz laiku līdz trim gadiem.

Ja šāda profesionālā organizācija vai ieinteresētā ražotāju grupa attiecīgos ieteikumus iesniedz tik vēlu, ka nepietiek laika to izskatīšanai, kā minēts 1. punktā, vai ja dalībvalstis līdz 1. martam nav publiskojušas attiecīgos lēmumus, dalībvalstis automātiski atļauj atkārtotu apstādīšanu, kā paredzēts 8. pantā.

8. pants

Atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanas procedūra

1.   Atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktā, var iesniegt jebkurā laikā tajā pašā vīna gadā, kad notiek izaršana. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumus var iesniegt līdz otrā vīna gada beigām pēc gada, kad notikusi izaršana. Ja šie termiņi netiek ievēroti, dalībvalstis atkārtotas apstādīšanas atļauju nepiešķir.

Pieteikumos konkrēti norāda izarto platību lielumu un atrašanās vietu un to atkārtoti apstādāmo platību lielumu un atrašanās vietu tā paša iesniedzēja lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Ja nav paredzēti nekādi ierobežojumi saskaņā ar 7. pantu un pieteikuma iesniedzējs nav uzņēmies nevienas no saistībām, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 I pielikuma A un B daļas 2. punkta b) apakšpunktā un II pielikuma B daļas 4. punktā un D daļā, dalībvalstis var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no prasības pieteikumā konkrēti norādīt to atkārtoti apstādāmo platību atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

Dalībvalstis automātiski piešķir atļaujas trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Tomēr dalībvalstis var nolemt piemērot laikposmus, kas attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu minēti attiecīgi 5. un 6. pantā.

2.   Ja atkārtoti apstādāmā platība ir tā pati izartā platība vai ja nav noteikti nekādi ierobežojumi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, valsts līmenī vai konkrētu dalībvalsts reģionu līmenī var piemērot vienkāršotu procedūru. Šādā gadījumā atkārtotas apstādīšanas atļauju var uzskatīt par piešķirtu attiecīgās platības izaršanas dienā. Tālab attiecīgais ražotājs, vēlākais, līdz tā vīna gada beigām, kurā tika veikta izaršana, iesniedz ex post paziņojumu, kas tiek uzskatīts par atļaujas pieteikumu.

3.   Atkārtotas apstādīšanas atļauju pieteikumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktā, var iesniegt jebkurā laikā visa gada garumā.

Pieteikumos konkrēti norāda izaramo platību lielumu un atrašanās vietu un to atkārtoti apstādāmo platību lielumu un atrašanās vietu tā paša iesniedzēja lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Pieteikumi turklāt uzliek saistības ar vīnogulājiem apstādīto platību izart ne vēlāk kā ceturtā gada beigās no dienas, kad ir iestādīti jaunie vīnogulāji. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

Dalībvalstis automātiski piešķir atļaujas trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Tomēr dalībvalstis var nolemt piemērot laikposmus, kas attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu minēti attiecīgi 5. un 6. pantā.

9. pants

Atļauju piešķiršanas procedūra saskaņā ar pārejas noteikumiem

1.   Ražotāji no 2015. gada 15. septembra iesniedz pieteikumus par stādīšanas tiesību pārveidošanu atļaujās, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. panta 1. punktā.

Pieteikumos konkrēti norāda to attiecīgo platību lielumu un atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Dalībvalstis var atbrīvot pieteikuma iesniedzējus no prasības pieteikumā konkrēti norādīt to attiecīgo platību atrašanās vietu lauku saimniecībā, par kurām piešķirama atļauja. Atļauju sistēmas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var lūgt pieteikuma iesniedzējiem papildu informāciju.

2.   Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstis nolemj, ka termiņš, kurā var iesniegt pieteikumus par stādīšanas tiesību pārveidošanu atļaujās, var būt garāks par 2015. gada 31. decembri, šo lēmumu publisko līdz 2015. gada 14. septembrim.

Šādā gadījumā ražotāji pārveidošanas pieteikumus drīkst iesniegt jebkurā laikā no 2015. gada 15. septembra līdz tā termiņa beigām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar pirmo daļu.

3.   Pārbaudījušas, vai stādīšanas tiesības, par kurām iesniegts pārveidošanas pieteikums saskaņā ar 1. un 2. punktu, joprojām ir spēkā, dalībvalstis attiecīgās atļaujas piešķir automātiski. Laikposms no pārveidošanas pieteikuma iesniegšanas līdz atļaujas piešķiršanai nepārsniedz trīs mēnešus. Tomēr, ja pieteikums iesniegts pirms 2015. gada 31. decembra, minētais trīs mēnešu laikposms sākas 2016. gada 1. janvārī.

10. pants

Konkrētas platības aizstāšana, ja atļauja jau ir piešķirta

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var atļaut vīnogulāju stādīšanu nevis platībā, par kuru ir piešķirta atļauja, bet citā attiecīgās lauku saimniecības platībā ar nosacījumu, ka apstādāmo hektāru skaits paliek nemainīgs un ka stādīšanas atļauja vēl ir derīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. panta 3. punktu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja atļauja ir piešķirta, pamatojoties uz noteiktu atbilstības vai prioritāro kritēriju izpildi saistībā ar pieteikumā norādītās konkrētās platības atrašanās vietu, bet lūgumā par aizstāšanu norādītā konkrētā platība atrodas ārpus minētās vietas.

11. pants

Paziņojumi

1.   No 2016. gada dalībvalstis Komisijai katru gadu līdz 1. martam iesniedz šādu informāciju:

a)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 3. punktā minētais paziņojums par vīnkopības platībām, kurā norāda stāvokli iepriekšējā vīna gada 31. jūlijā. Paziņojumu veic šīs regulas II pielikumā norādītajā formā;

b)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 4. punktā un 64. panta 3. punktā minētie paziņojumi. Paziņojumus veic šīs regulas III pielikumā norādītajā formā;

c)	šīs regulas 7. pantā minētais paziņojums par ierobežojumiem, ko dalībvalstis nolēmušas piemērot attiecībā uz atkārtotu apstādīšanu tajā pašā lauku saimniecībā. Paziņojumu veic šīs regulas VI pielikuma A tabulā norādītajā formā;

d)	atjaunināts valsts līmeņa saraksts, kurā norāda šīs regulas 2. un 7. pantā minētās profesionālās organizācijas vai ieinteresētās ražotāju grupas;

e)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 3. punktā minētais paziņojums par kopējām platībām, kurās vīnogulāji ir iestādīti bez atļaujas, un platībām, kurās izarti bez atļaujas iestādīti vīnogulāji. Paziņojums attiecas uz iepriekšējo vīna gadu. Pirmo reizi to iesniedz, vēlākais, 2017. gada 1. martā par laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. jūlijam. Paziņojumu veic šīs regulas IV pielikumā norādītajā formā;

f)	ja dalībvalstis nolemj piemērot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto prioritāro kritēriju – Deleģētās regulas (ES) 2015/560 II pielikuma H daļā minētās robežvērtības attiecībā uz lauku saimniecības lieluma augšējo un apakšējo robežu.

2.   No 2016. gada dalībvalstis Komisijai katru gadu līdz 1. novembrim iesniedz šādu informāciju:

a)

paziņojums par iesniegtajiem jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju pieteikumiem, par atļaujām, kas iepriekšējā vīna gadā faktiski piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. vai 2. punktu, un par atļaujām, ko pieteikuma iesniedzēji nav pieņēmuši, kā arī par atļaujām, kas līdz 1. oktobrim piešķirtas citiem pieteikuma iesniedzējiem, saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu. Paziņojumus veic šīs regulas V pielikumā norādītajā formā;

b)

paziņojums par atkārtotas apstādīšanas atļaujām, kas piešķirtas iepriekšējā vīna gadā saskaņā ar šīs regulas 8. pantu. Pirmo reizi to iesniedz, vēlākais, 2016. gada 1. novembrī par laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. jūlijam. Paziņojumu veic šīs regulas VI pielikuma B tabulā norādītajā formā;

c)

paziņojums par atļaujām, kas iepriekšējā vīna gadā piešķirtas, pārveidojot derīgas stādīšanas tiesības saskaņā ar šīs regulas 9. pantu. Paziņojumu veic šīs regulas VII pielikuma B tabulā norādītajā formā un līdz 1. novembrim nākamajā gadā pēc tā termiņa beigām, kas attiecībā uz pārveidošanu minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 68. panta 1. punktā vai par ko dalībvalstis pieņēmušas lēmumu saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu.

3.   Dalībvalstis, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 67. panta 2. punkta nosacījumiem, līdz 2015. gada 31. jūlijam paziņo Komisijai par savu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 67. panta 2. punktu neīstenot vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu.

4.   Dalībvalstis līdz 2015. gada 15. septembrim paziņo Komisijai par termiņu, kas saskaņā ar šīs regulas 9. panta 2. punktu noteikts stādīšanas tiesību pārveidošanai atļaujās. Paziņojumu veic šīs regulas VII pielikuma A tabulā norādītajā formā.

5.   Šajā pantā minētos paziņojumus veic un sarakstus iesniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (5).

6.   Ja dalībvalsts nepilda 1.–4. punkta noteikumus vai ja attiecīgā informācija šķiet nepareiza, Komisija var daļēji vai pilnībā apturēt Regulas (ES) Nr. 1306/2013 17. pantā minētos mēneša maksājumus vīna nozarē uz tik ilgu laiku, līdz paziņojumus izdara pareizi.

7.   Informāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis glabā vismaz desmit turpmākos vīna gadus pēc tā vīna gada, kurā šī informācija ir iesniegta.

8.   Šajā pantā minētie pienākumi neskar dalībvalstu pienākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1337/2011 (6).

12. pants

Kontrole

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā, Deleģētajā regulā (ES) 2015/560 un šajā regulā paredzētās vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas piemērošanu dalībvalstis kontrolē tik lielā mērā, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu sistēmas noteikumu pareizu piemērošanu.

2.   Lai pārbaudītu atbilstību 1. punktā minētajiem noteikumiem, dalībvalstis izmanto vīna dārzu reģistru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. pantā.

3.   Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmai mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 15. decembra Deleģētā regula (ES) 2015/560, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu (skat. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1337/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK (OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---