15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/16

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumus pieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, atbilstīgā gadījumā ietverot ziņojumus, ko sagatavojusi ZZTEK un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgi jāparedz arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)

Tāpēc kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un ņemot vērā 2. apsvērumā minētos principus.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu mazo pelaģisko sugu (reņģes un brētliņas), mencas un laša zvejniecībām Baltijas jūrā piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Minētās regulas 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu ir ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozveju.

(6)

Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc nozvejas limiti būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2) (“Baltijas jūras mencu plāns”).

(7)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajā ieteikumā par Baltijas jūras mencu zvejas piepūli ir norādīts, ka, ja izkraušanas pienākums attiecas uz konkrētu krājumu, zemāku piepūles ierobežojumu noteikšana neveicinātu reformētās KZP mērķu sasniegšanu. Tādēļ zvejas piepūles limitus mencu krājumiem ICES 22.–24. apakšrajonā ir piemēroti noteikt 2014. gada līmenī. Zvejas piepūles limitu noteikšana 2014. gada līmenī atvieglos izkraušanas pienākuma ieviešanu un veicinās KZP mērķu sasniegšanu, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(8)

Ņemot vērā sniegto zinātnisko ieteikumu, attiecībā uz mencas krājumu Baltijas jūras ICES 22.–24. apakšrajonā ir iespējams ieviest elastību zvejas piepūles pārvaldībā, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot zvejas izraisītas zivju mirstības pieaugumu. Tāda elastība ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav sadalītas vienlīdzīgi, un ātri reaģēt uz kvotu apmaiņu. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstij iedalīt sava karoga kuģiem papildu dienas, ko zvejas kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja līdzvērtīgs ārpus ostas pavadāmu dienu skaits ir noņemts citiem tās karoga zvejas kuģiem.

(9)

Jaunākais zinātniskais ieteikums liecina, ka ICES nav varējusi noteikt bioloģiskos references rādītājus mencas krājumiem ICES 25.–32. apakšrajonā un tā vietā ir ieteikusi KPN šim mencas krājumam noteikt, pamatojoties uz pieeju, kuru izmanto gadījumos, kad ir pieejami ierobežoti dati. Tā kā bioloģisko references rādītāju nav, ievērot noteikumus par zvejas iespēju noteikšanu attiecībā uz mencas krājumiem ICES 25.–32. apakšrajonā nav iespējams. Ja zvejas iespējas netiktu noteiktas, tas varētu nopietni apdraudēt minētā krājuma ilgtspēju, tāpēc ir lietderīgi noteikt šā mencas krājuma KPN tādā apjomā, kas atbilst ICES izstrādātajai un ieteiktajai pieejai, un noteikt zvejas piepūles limitus 2014. gada līmenī. Zvejas piepūles limitu noteikšana 2014. gada līmenī atvieglos izkraušanas pienākuma ieviešanu, paredzēs selektīvāku zveju un veicinās KZP mērķu sasniegšanu, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(10)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants attiecīgi par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tādēļ ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus.

(11)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, nosakot KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen tika ieviests elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(12)

Zinātniskie ieteikumi par brētliņām Ziemeļjūrā aptver laikposmu no jūlija līdz nākamā gada jūnijam, kaut gan KPN ir noteikta laikposmam no janvāra līdz decembrim. Jaunākie zinātniskie ieteikumi par laikposmu no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūnijam rāda, ka KPN var ievērojami paaugstināt. Tādēļ 2014. gada otrajā pusē ir lielāka brētliņu pieejamība, nekā bija paredzēts. Tā kā uz šo krājumu attiecas analītiska izvērtēšana un tas ir drošās bioloģiskās robežās, ir izpildīti nosacījumi, lai varētu piemērot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu par kvotu ikgadējā elastīguma noteikumiem, kas būtu jāatļauj, lai dotu iespēju zivsaimniecībām pēc iespējas efektīvāk izmantot palielināto brētliņu pieejamību. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 43/2014.

(13)

Patlaban Regula (ES) Nr. 43/2014 attiecībā uz konkrētiem krājumiem atļauj, ka dalībvalstis 2015. gadā izmanto jebkādus neizmantotus daudzumus līdz 10 % no kvotas, kas tām ir pieejama 2014. gadā. 2014. gada 6. augustā Krievijas Federācija noteica embargo dažu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importam no Eiropas Savienības. Tā rezultātā daļa no eksporta, ko ražotāji 2014. gada rudenī bija paredzējuši sūtīt Krievijai, ir kļuvusi neiespējama un dažos gadījumos alternatīvus tirgus īsā laikā nav iespējams atrast. Ņemot vērā šos ārkārtas apstākļus un lietas steidzamību, ir nepieciešams atļaut veikt zināmus pielāgojumus 2014. gada zvejas sezonā. Ņemot vērā pozitīvos zinātniskos ieteikumus, kā arī attiecīgo piekrastes valstu pozitīvo pieeju, ir piemēroti izņēmuma kārtā un vienīgi attiecībā uz tiem krājumiem, kurus vissmagāk vai vistiešāk skar Krievijas embargo, atļaut palielināt to 2014. gadā neizmantoto daudzumu procentuālo daļu, kuru atļauts pārnest uz 2015. gadu. Minētais ārkārtas pasākums attiecas vienīgi uz 2014. gada zvejas sezonu. Ir sagaidāms, ka minētais pasākums dos iespēju atrast jaunus tirgus vai pielāgot nozveju, ja embargo turpinātos arī 2015. gadā. To pašu iemeslu dēļ arī Padomes Regulā (ES) Nr. 1180/2013 (5) būtu jāievieš attiecīga iespēja pārcelt neizmantotās zvejas iespējas. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 43/2014 un (ES) Nr. 1180/2013.

(14)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Regulas 13. apsvērumā minēto iemeslu dēļ normas par 2014. gadā neizmantoto zvejas iespēju pārcelšanu būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

1)

“ICES” ir Starptautiskā Jūras pētniecības padome;

2)

“Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId zona;

3)

“apakšrajons” ir Baltijas jūras ICES apakšrajons, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (6) I pielikumā;

4)

“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

5)

“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

6)

“zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas zvejas kuģu zvejas piepūles summa;

7)

“krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

8)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko no katra krājuma var:

9)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij.

10)

“dienas ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad zvejas kuģis neatrodas ostā.

a)

apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

1)

18.a pantu groza šādi:

2)

IA pielikumā ierakstu, kas attiecas uz brētliņām un ar tām saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos IIa un IV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

1)

pievieno šādu pantu:

“5.a pants

Dažu krājumu zvejas iespēju noteikšanas elastīgums

1.   Šo pantu piemēro šādiem krājumiem:

2.   Jebkādus daudzumus līdz 25 % no dalībvalsts 1. punktā noteikto krājumu kvotas, kas nav izmantoti 2014. gadā, pieskaita, aprēķinot konkrētajai dalībvalstij pieejamo attiecīgā krājuma kvotu 2015. gadam. Jebkurus daudzumus, kas nosūtīti citām valstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (9) 16. panta 8. punktu, kā arī jebkurus daudzumus, kas atskaitīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105. un 107. pantu, ņem vērā, nosakot izmantotos un neizmantotos daudzumus saskaņā ar šo punktu.

3.   Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu šī panta 1. punktā identificētajiem krājumiem attiecībā uz atbilstīgajām dalībvalstīm nepiemēro.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)”"

2)

I pielikumā iekļauj šādu zemsvītras piezīmi attiecībā uz ierakstiem saistībā ar šādiem krājumiem: reņģes 30.–31. apakšreģionā; reņģes Savienības ūdeņos 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšreģionā; reņģes 28.1. apakšreģionā; brētliņas Savienības ūdeņos 22.–32. apakšreģionā.

“Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.”