10.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/61

(1)

Pēc Portugāles lūguma Padome 2011. gada 17. maijā ar Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES (2) piešķīra Portugālei finanšu palīdzību. Minētā finanšu palīdzība tika piešķirta, lai atbalstītu spēcīgu ekonomikas un finanšu reformu programmu (“programma”), kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finansiālo stabilitāti Portugālē, eurozonā un Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. panta 10. punktu Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) no 2013. gada 4. decembra līdz 16. decembrim veica desmito pārskatu par Portugāles iestāžu panākto progresu to pasākumu īstenošanā, kuri pieņemti saskaņā ar programmu.

(3)

2013. gada trešajā ceturksnī turpinājās pozitīva reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa izaugsme, un īstermiņa rādītāji liecina par prognozēto ekonomikas atlabšanu. Raugoties uz attīstību pa gadiem, vēl aizvien paredzams, ka 2013. gadā reālais IKP samazināsies par 1,6 %, taču 2014. un 2015. gadā tas palielināsies, sasniedzot attiecīgi 0,8 % un 1,5 % izaugsmi. Arī darba tirgus perspektīvas ir uzlabojušās, tomēr bezdarba līmenis vēl joprojām ir augsts – paredzams, ka 2014. gadā tas sasniegs savu augstāko punktu, proti, 16,8 %, un pēc tam pakāpeniski samazināsies. Negatīvie riski attiecībā uz makroekonomisko perspektīvu saglabājas, jo prognozētā atlabšana ir lielā mērā atkarīga no tirdzniecības un finanšu tirgu pozitīvas attīstības, kas ir arī atkarīga no situācijas Eiropā kopumā.

(4)

Līdz 2013. gada novembrim salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā valsts kases deficīts ir samazinājies par 0,25 % no IKP (neskaitot ārkārtas faktorus), jo ieņēmumu pieaugums pārsniedza izdevumu pieaugumu. Nodokļu ieņēmumu pieauguma paātrinājums atspoguļo ekonomiskās aktivitātes atveseļošanos pēdējos mēnešos, kā arī nodokļu administrācijas uzlaboto efektivitāti, jo īpaši krāpšanas apkarošanā. Izdevumu jomā budžeta izpilde kopumā atbilst otrā papildu budžeta mērķiem.

(5)

Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis, kas 2013. gadā ir 5,5 % no IKP (neskaitot banku rekapitalizāciju), visticamāk, tiks sasniegts, un deficīts varētu būt pat mazāks nekā paredzētais mērķis. Tas saistīts ar to, ka gada pēdējos mēnešos ir īstenojušies pozitīvie riski, savukārt vairums negatīvo risku ir samazinājušies. Jo īpaši paredzams, ka nodokļu iekasēšanas apmērs pārsniegs otrajā papildu budžetā noteiktos netiešos mērķus. Turklāt vienreizējās parādu regulēšanas shēmas ienesīgums bija aptuveni par 0,3 % no IKP lielāks, nekā tika plānots; šīs 2013. gada beigās ieviestās shēmas mērķis ir atgūt nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus. Paredzams, ka arī Savienības fondu apgūšana būs labāka, nekā iepriekš prognozēts. Turklāt ir samazināti negatīvie riski saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līgumu pārskatīšanu. Tomēr daži negatīvie riski joprojām pastāv, proti, ieņēmumi no īpašuma nodokļiem ir mazāki par prognozēto, vienlaikus nevar izslēgt, ka tiks pārsniegti specifiski izdevumu posteņi, jo īpaši personāla izmaksu, starppatēriņa un pensiju pabalstu jomā.

(6)

2014. gada valsts budžets un pārējie papildinošie tiesību akti atbilst deficīta mērķim 2014. gadā, proti, 4 % no IKP. Mērķa sasniegšanai tiek īstenoti konsolidācijas pasākumi, kas ir aptuveni 2,3 % no IKP un arī kompensē budžeta spiedienu un nepieciešamību atjaunot pagaidu budžeta piešķīrumu 2014. gadam. Minētajiem pasākumiem galvenokārt ir pastāvīgs raksturs, un to pamatā ir izdevumu ietaupījumi.

(7)

Vairākumam konsolidācijas pasākumu 2014. gadā – apmēram 1,8 % no IKP – vajadzētu izrietēt no publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas, kas tika veikta iepriekšējā gadā ar mērķi palielināt taisnīgumu un efektivitāti sociālo pārvedumu piešķiršanā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Svarīgākie publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumi tiks īstenoti trijās galvenajās jomās: 1) algu izdevumu ierobežošana publiskajā sektorā, ko panāk, samazinot darba ņēmēju skaitu publiskajā sektorā, vienlaikus palielinot kvalificētāku darba ņēmēju īpatsvaru, jo īpaši, izmantojot pārkvalifikācijas programmu un brīvprātīgas darba attiecību pārtraukšanas shēmu; publiskā un privātā sektora darba noteikumu turpmāka tuvināšana un algu skalas pārskatīšana, kā arī algas piemaksu racionalizācija; darba ņēmēju iemaksu palielināšana īpašajās veselības apdrošināšanas shēmās, lai panāktu minēto sistēmu pašfinansēšanu; 2) valsts pensiju izdevumu ierobežošana, ņemot vērā nepieciešamību no jauna izvērtēt šo izdevumu ilgtspēju attiecībā uz demogrāfisko attīstību, vienlaikus aizsargājot vismazākās pensijas, ko panāk, paaugstinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar ilgtspējas faktora izmaiņu palīdzību; “ārkārtas solidaritātes iemaksas” pārskatīšana, pazeminot minimālo progresīvās likmes piemērošanas slieksni, kā arī augstāko likmju piemērošanas robežvērtības; apgādnieka zaudējuma pensiju racionalizācija attiecībā gan uz Caixa Geral de Aposentações (CGA) režīmu, gan vispārējo pensiju režīmu; politiķu mūža pensiju samazināšana; 3) ar starppatēriņu un izdevumu programmām saistīti ietaupījumi nozaru ministrijās.

(8)

Lai sasniegtu deficīta mērķi 4 % apmērā no IKP, iestādēm būtu jāpieņem vēl citi pastāvīgi ieņēmumu jomas pasākumi ar mazāku ienesīgumu, kuri sasniedz 0,4 % no IKP, lai vēl vairāk uzlabotu pašreizējās nodokļu un pabalstu struktūras efektivitāti un taisnīgumu un papildinātu publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumu kopumu. Turklāt vajadzētu īstenot vairākus vienreizējus pasākumus (0,2 % apmērā no IKP), kuri ar uzviju kompensēs izmaksas, ko radīs vienreizēji sākotnēji maksājumi pēc tādas darba attiecību pārtraukšanas shēmas ieviešanas publiskajā sektorā, kuras pamatā ir savstarpēja vienošanās.

(9)

Lielākā daļa no iepriekš minētajiem pasākumiem tika pieņemti ar 2014. gada budžeta likumu vai veicot izmaiņas konkrētajos tiesību aktos. Daži no paredzētajiem konsolidācijas pasākumiem līdz šim vēl nav pilnībā pieņemti tiesību aktu veidā. Starp tiem ir stingrāku nosacījumu ieviešana apgādnieka zaudējuma pensiju saņemšanai (papildus kompensācijas likmju izmaiņām gadījumos, kad šīs pensijas tiek apvienotas ar citām pensijām); tiešsaistes azartspēļu licenču pārdošana; pasta sabiedrības (CTT) veselības fonda pārnešana uz vispārējo valdību un ostas ekspluatācijas koncesiju pārdošana.

(10)

Parlaments 2013. gada decembrī apstiprināja uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) visaptverošu reformu, kuras mērķis ir sekmēt vienkāršošanu, kā arī palielināt Portugāles uzņēmumu internacionalizāciju un konkurētspēju; šī reforma stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Viens no galvenajiem reformas elementiem ir standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes samazināšana no 25 % līdz 23 %, kā arī samazināta 17 % likme, kas piemērojama mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ar nodokli apliekamo ienākumu pirmajiem EUR 15 000. Ar nodokli apliekamajai peļņai, kas pārsniedz 35 miljonus euro, papildus jau esošajiem papildnodokļiem tiks piemērots trešais valsts papildnodoklis 7 % apmērā. Citi svarīgi reformas noteikumi ir nodokļu atvieglojumu pārskatīšana, izmaiņas attiecībā uz dividenžu un kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokļiem, uzņēmumu grupu aplikšanu ar nodokļiem un nemateriālo aktīvu režīmu, kapitāldaļu nodokļu atbrīvojumu shēmas ieviešana, tā laikposma pagarinājums, kurā zaudējumus var pārcelt uz nākotni, un turpmāka procentu atskaitāmības ierobežošana.

(11)

Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP 2013. gadā sasniegs savu augstāko punktu, paliekot zem 129,5 %, un pēc tam samazināsies. Parāda atmaksas profila augšupvērstā – salīdzinājumā ar apvienoto astoto un devīto pārskatu – pārskatīšana lielā mērā ir izskaidrojama ar to, ka, neraugoties uz labāku nekā paredzēts budžeta izpildi, ievērojami palielinājās Valsts kases bilances pārpalikums, kā arī ar to, ka Sociālā nodrošinājuma stabilizācijas fonds atlika uz 2014. gadu dažas īstermiņa darbības parāda samazināšanai. Tādējādi tiek prognozēts, ka neto parāds – neskaitot Instituto de Gestão do Crédito Público (IGCP) skaidras naudas noguldījumus – sasniegs aptuveni 120 % no IKP, kas ir nedaudz mazāk par pēdējā pārskatā prognozēto līmeni. Vispārējās valdības parāda attiecības pret IKP paredzamo samazināšanos, kas sāksies 2014. gadā, veicinās prognozētā ekonomikas atlabšana, kā arī skaidras naudas noguldījumu sarukums un tas, ka Sociālā nodrošinājuma stabilizācijas fonds īstenos īstermiņa darbības parāda samazināšanai.

(12)

Budžeta korekcijas procesu papildina virkne fiskālu strukturālo pasākumu, kuru mērķis ir pastiprināt kontroli pār valdības izdevumiem un uzlabot ieņēmumu iekasēšanu. Budžeta pamatlikuma vērienīgā reforma virzās uz priekšu vairākās svarīgās jomās. Tomēr, ņemot vērā reformas mērogu un nepieciešamību organizēt plaša mēroga apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, ir paredzams, ka process norisināsies divos posmos. Ierobežojot jaunu kavētu maksājumu uzkrāšanos, jaunā saistību kontroles sistēma jau sniedz rezultātus, tomēr tās īstenošana ir stingri jāuzrauga, lai nodrošinātu to, ka pieejamais finansējums sedz saistības. Tiks izveidota darba grupa, lai izvērtētu un uzlabotu šo procesu. Valsts pārvaldē tiek īstenotas reformas, lai modernizētu un racionalizētu nodarbinātību un struktūras valsts sektorā. Turpinās reformas, lai ieviestu modernu atbilstības riska pārvaldības modeli ieņēmumu administrēšanas jomā. Nesen tika izveidota jauna nodaļa riska novērtēšanai, kas drīzumā sāks darbu, galvenokārt pievēršoties tam, lai uzlabotu konkrētu nodokļu maksātāju grupu (piemēram, pašnodarbinātu personu un ļoti turīgu privātpersonu) saistību izpildi. Dažas citas reformas, piemēram, vietējo nodokļu iestāžu skaita samazināšana, ir aizkavējušās. Kaut arī PPP līgumu pārskatīšanā ir gūti panākumi, to nevarēja pabeigt līdz 2013. gada beigām. Tomēr 2014. gadā un turpmākajos gados ir paredzami ievērojami ietaupījumi. Valsts uzņēmumi (VU) līdz 2012. gada beigām vidēji bija panākuši līdzsvarotus darbības rezultātus, un ir paredzētas papildu reformas, lai nepieļautu šo uzņēmumu darbības rezultātu atkārtotu pasliktināšanos. Labi panākumi ir gūti privatizācijas jomā, un ieņēmumi no privatizācijas pārsniedz programmā paredzēto mērķi. Reformas veselības aprūpes nozarē rada ievērojamus ietaupījumus, un to īstenošana kopumā turpinās atbilstīgi mērķiem.

(13)

Politikas īstenošana un reformas veselības aprūpes nozarē turpinās un rada ietaupījumus efektivitātes palielinājuma rezultātā. Kopš 2010. gada ir ievērojami samazināts konsolidētais deficīts šajā nozarē. Tomēr atlikušais kavēto maksājumu uzkrājums, ierobežotās iespējas attiecīgajā budžeta pozīcijā un darbaspēka izmaksas, kas palielinājās 13. un 14. prēmiju maksājuma atjaunošanas dēļ, spieda iestādes paātrināt pašreizējās reformas. Lielā kavēto maksājumu uzkrājuma eksistence ir būtiski (taču ne tikai) saistīta ar to, ka pastāvīgi nepietiek finansējuma, lai apmaksātu VU slimnīcu sniegtos pakalpojumus. Iestādes saglabā apņēmību, lai īstenotu iesākto slimnīcu reformu un turpinātu precizēt pasākumu kopumu, kas attiecas uz zālēm, centralizētu iepirkumu un primāro veselības aprūpi.

(14)

Banku kapitāla rādītāji pietiekamā mērā turpināja atbilst Eiropas Banku iestādes (EBA) noteiktajām kapitāla rezervēm, kā arī pamata 1. līmeņa kapitāla programmas mērķim 10 % apmērā. Minētās kapitāla rezerves paliek pienācīgas arī tad, ja banku pašu kapitāla novērtējumam izmanto jaunās Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) noteikumus. Šie jaunie kapitāla noteikumi tiek piemēroti no 2014. gada janvāra ar robežvērtību, kas noteikta 7 % apmērā no 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāja. Aizdevumu un noguldījumu attiecība banku sistēmā ir 120,7 %, un līdz 2014. gada beigām tā, visdrīzāk, turpinās samazināties; jau tagad dažas bankas ir zem šīs robežvērtības. Pastāvīgi tiek pastiprināti centieni dažādot uzņēmumu finansējuma avotus. Balstoties uz 2013. gadā veiktās ārējās revīzijas ieteikumiem attiecībā uz pašreizējām valdības finansētajām kredītlīnijām, iestādes īsteno pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot šo instrumentu darbību un pārvaldību, tostarp risku pārvaldības iespējas un praksi. Ir ieviests un pilnībā darbojas tiesiskais regulējums, kas attiecas uz jauniem parādu pārstrukturizācijas instrumentiem, kuri pievēršas mājsaimniecībām un kuru nolūks ir parādu atmaksa bezstrīda kārtībā. Tāpat tiek izvērtēta uzņēmumu maksātnespējas un parādu piedziņas likuma grozījumu ietekme, jo tagad darbojas jaunie parādu pārstrukturizācijas un parādu piedziņas mehānismi. Pašlaik tiek pabeigts krīzes pārvaldības instrumentu kopums. Banku noregulējuma fonds darbojas, ir ieviestas agrīnas iejaukšanās pilnvaras un ir grozīts likums par rekapitalizāciju, lai ņemtu vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (3). Lai labāk apmierinātu MVU finansējuma vajadzības, tiek īstenots plāns valsts garantiju sistēmas efektivitātes un pārvaldības uzlabošanai.

(15)

Veiksmīgi tiek īstenotas izaugsmi un konkurētspēju veicinošas strukturālās reformas. Iestādes ir pieņēmušas papildu pasākumus bezdarba līmeņa samazināšanai un darba tirgus efektivitātes uzlabošanai, tostarp pastiprinātus aktivizācijas politikas pasākumus un īstenošanas plānu attiecībā uz garantiju jauniešiem. Pēc tam, kad iepriekšējā kārtība tika pasludināta par neatbilstošu konstitūcijai, tiek gatavota Darba kodeksā iekļautās pamatotas atlaišanas definīcijas pārskatīšana. Izglītības jomā ir pieņemti papildu pasākumi, gūstot kopumā apmierinošus panākumus.

(16)

Valdība apstiprināja jaunu nodevu, kas 2014. gadā tiek piemērota enerģētikas nozares operatoriem; šī nodeva cieši jāuzrauga, lai nepieļautu sistēmas kropļojumus. Attiecībā uz enerģijas tarifu parāda likvidēšanu un sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu ir vajadzīgas turpmākas reformas.

(17)

Telekomunikāciju un pasta nozarē ir īstenoti pasākumi, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumiem un atbalstītu programmas mērķu sasniegšanu. Universālo pakalpojumu sniedzēju atlase un ar saistošo operatoru noslēgtā līguma pārskatīšana ir pozitīva attīstība ceļā uz pilnīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK (4) īstenošanu. To tiesību aktu publicēšana, kuros ir noteikts satvars koncesijas līgumam ar pasta pakalpojumu sniedzēju iekšzemē, saīsinās pašreizējo koncesijas periodu, kā rezultātā palielināsies konkurence. Iestādes joprojām ir apņēmušās palielināt ilgtspēju un efektivitāti transporta nozarē.

(18)

Ir gūti panākumi saistībā ar nozaru tiesību aktiem, kuru mērķis ir saskaņošana ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (5), savukārt zināma kavēšanās ir konstatējama, pieņemot būvniecības nozares reglamentējošos noteikumus, grozītos arodorganizāciju statūtus un iekšējos noteikumus, lai pieņemtu horizontālo ietvarlikumu par sabiedriskajām profesionālajām apvienībām. Iestādes ir apņēmušās vēl vairāk uzlabot vienotā kontaktpunkta darbību.

(19)

Pēc jaunā tiesiskā regulējuma pilnīgas īstenošanas pašlaik tiek veikts pilsētas īpašumu īres līgumu reformas novērtējums. Iestāžu mērķis ir pastiprināt centienus, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu īres tirgū.

(20)

Tiek veidota jaunā valsts regulatoru struktūra un tiek grozīti attiecīgie statūti, un paredzams, ka drīzumā tie tiks pieņemti. Ir aizkavējusies jauna izpildrīkojuma publicēšana, ar ko nosaka regulatoru iemaksas 2014. gadā.

(21)

Tiesu sistēmas reformas turpinās atbilstoši plāniem. Panākumi ir gūti, īstenojot tiesu iestāžu organizācijas likumu nolūkā racionalizēt tiesu sistēmu, ir publicēts likums, ar ko pastiprina tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un maksātnespējas administratoru struktūru, un tiek pabeigta jauna ārpustiesas procedūra, ar kuru izveido pirmstiesas šķirošanas posmu, lai ārpus tiesas noteiktu un atrisinātu lietas. Ir gūti panākumi saistībā ar pasākumiem licencēšanas vides uzlabošanai un administratīvo slogu samazināšanai, pieņemot tiesību normas, ar kurām racionalizē licencēšanas procedūras tūrisma, rūpniecības un teritorijas plānošanas nozarē. Norit darbs pie tiesību aktiem par komerciālo licencēšanu, un tiek pārskatīts tiesiskais regulējums attiecībā uz pilsētvidi un būvniecību.

(22)

Ņemot vērā šo attīstību, būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/344/ES,