31.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/11

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98 (1) Komisija tiek pilnvarota ar regulām atzīt, ka noteiktas atbalsta kategorijas ir saderīgas ar iekšējo tirgu un ka uz tām neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(2)

Valsts atbalsts ir objektīvs jēdziens, kas definēts LESD 107. panta 1. punktā. Padomes Regulā (EK) Nr. 994/98 paredzētās Komisijas pilnvaras piemērot kategoriju atbrīvojumus attiecas tikai uz tiem pasākumiem, kas atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un kas līdz ar to ir atzīstami par valsts atbalstu. Dažu atbalsta kategoriju iekļaušana Regulā (EK) Nr. 994/98 vai regulā, ar ko piešķir atbrīvojumu, nenozīmē, ka pasākums ir atzīstams par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(3)

Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju atzīt, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbalsts pētniecībai un attīstībai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas saskan ar kartēm, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasībām atbalstu pētniecībai un attīstībai, bet šāds atbrīvojums neattiecas uz inovāciju. Inovācija ir kļuvusi par Savienības politikas prioritāti saistībā ar iniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas ir viena no pamatiniciatīvām stratēģijā “Eiropa 2020”. Turklāt vairāki inovācijas atbalstam paredzētie pasākumi ir samērā nelieli un nerada nopietnus konkurences izkropļojumus.

(5)

Kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, dalībvalstīm šobrīd nav pienākuma tos paziņot Komisijai. Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota no šīs prasības atbrīvot MVU sniegto atbalstu, taču šādam atbrīvojumam kultūras nozarē būtu ierobežots izmantojums, jo saņēmēji bieži vien ir lieli uzņēmumi. Tomēr nelieli projekti kultūras un radošajā, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, pat, ja tos īsteno lielāki uzņēmumi, parasti nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un pēdējā laikā novērotie gadījumi liecina, ka šāda atbalsta ietekme uz tirdzniecību ir bijusi neliela.

(6)

Izņēmumus kultūras un kultūras mantojuma nozarē varētu paredzēt, pamatojoties uz Komisijas pieredzi, kā paredzēts pamatnostādnēs, piemēram, attiecībā uz kinematogrāfiskajiem un audiovizuālajiem darbiem, vai izstrādāt katram atsevišķam gadījumam. Izstrādājot šādus grupu atbrīvojumus, Komisija būtu jāņem vērā, ka tiem būtu jāattiecas tikai uz pasākumiem, kas veido valsts atbalstu, ka tiem principā būtu jāattiecas uz pasākumiem, ar ko atbalsta “ES valsts atbalsta modernizācijas” mērķus, un ka grupas atbrīvojumu saņem tikai tāds atbalsts, saistībā ar kuru Komisijai jau ir vērā ņemama pieredze. Turklāt būtu jāņem vērā dalībvalstu primārā kompetence kultūras jomā, īpašā kultūras daudzveidības aizsardzība atbilstīgi LESD 167. panta 1. punktam un kultūras īpašās iezīmes.

(7)

Tāpat dalībvalstīm jāziņo Komisijai par valsts atbalsta pasākumiem dabas katastrofu izraisīto zaudējumu atlīdzināšanai. Šajā jomā piešķirtās summas parasti ir nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasībām šādu atbalstu tikai tad, ja to piešķir MVU. Tomēr dabas katastrofas var skart arī lielus uzņēmumus. Komisijas pieredze rāda, ka šāds atbalsts nerada būtiskus konkurences izkropļojumus un ka uz gūtās pieredzes pamata var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(8)

Tāpat dalībvalstīm jāziņo Komisijai par valsts atbalsta pasākumiem noteiktu nelabvēlīgu laika apstākļu izraisīto zaudējumu atlīdzināšanai zvejniecībā. Šajā jomā piešķirtās summas ir parasti nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasībām šādu atbalstu tikai tad, ja to piešķir MVU. Tomēr nelabvēlīgi laika apstākļi zvejniecībā var ietekmēt arī lielus uzņēmumus. Komisijas pieredze rāda, ka šāds atbalsts nerada būtiskus konkurences izkropļojumus un ka uz gūtās pieredzes pamata var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(9)

Saskaņā ar LESD 42. pantu valsts atbalsta noteikumi konkrētos apstākļos neattiecas uz dažiem atbalsta pasākumiem lauksaimniecības produktiem, kas minēti LESD I pielikumā. Regulas 42. pants neattiecas uz mežsaimniecību un uz I pielikumā neietvertajiem produktiem. Tādēļ pašlaik saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 994/98 atbalstu mežsaimniecībai un I pielikumā neietverto pārtikas nozares produktu veicināšanu var atbrīvot tikai tad, ja tas attiecas vienīgi uz MVU. Komisijai būtu jāspēj atbrīvot dažus mežsaimniecībai paredzētus atbalsta veidus, tostarp lauku attīstības programmās ietverto atbalstu, un atbalstu, kas paredzēts I pielikumā neietverto produktu veicināšanai un reklāmai pārtikas nozarē, kur, balstoties uz Komisijas pieredzi, konkurences izkropļošanas iespējamība ir neliela un kur var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(10)

Saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (2) LESD 107., 108. un 109. pantu piemēro atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, izņemot maksājumus, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un atbilstīgi tai. Papildu valsts atbalstam jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšanai parasti ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, tas palīdz īstenot Savienības mērķus zivsaimniecības un zvejniecības politikas jomā un nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Piešķirtās summas parasti ir nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(11)

Sporta nozarē, jo īpaši amatieru sporta jomā, vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka netiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi sporta jomā ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, dalībvalstīm šobrīd ir pienākums tos paziņot Komisijai. Valsts atbalsta pasākumiem sportam, jo īpaši amatieru sporta vai maza mēroga sporta jomā, bieži ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tie nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Tāpat parasti piešķirtās atbalsta summas ir nelielas. Precīzus saderības nosacījumus var noteikt, balstoties uz gūto pieredzi, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts sportam nerada būtiskus izkropļojumus.

(12)

Attiecībā uz atbalstu gaisa un jūras transporta pakalpojumiem Komisijas gūtā pieredze liecina, ka sociāla rakstura atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, piemēram, pašiem attālākajiem reģioniem un salām, tostarp salu dalībvalstīm, kurās ir tikai viens reģions, un reti apdzīvotām teritorijām neizraisa būtiskus konkurences izkropļojumus ar noteikumu, ka tas tiek sniegts bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti. Turklāt var noteikt precīzus saderības nosacījumus.

(13)

Attiecībā uz atbalstu platjoslas infrastruktūru jomā Komisija pēdējo gadu laikā ir guvusi plašu pieredzi un ir izstrādājusi pamatnostādnes (3). Saskaņā ar Komisijas gūto pieredzi atbalsts atsevišķu veidu platjoslas infrastruktūrai nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un uz to varētu attiecināt grupu atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek izpildīti noteikti saderības nosacījumi un ka infrastruktūra tiek izvērsta tā saucamajās “baltajās teritorijās”, kas ir teritorijas, kurās nav tās pašas kategorijas (vai nu platjoslas, vai ļoti augsta ātruma nākamās paaudzes piekļuves (NPP)) infrastruktūras un kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts tādu izstrādāt, kā paredzēts pamatnostādnēs noteiktajos kritērijos. Tas attiecas uz atbalstu, kas paredzēts pamata platjoslas tīklu nodrošināšanai, kā arī uz atbalstu maziem individuāliem atbalsta pasākumiem, kas skar NPP tīklus, un uz atbalstu ar platjoslas tīkliem saistītai civilceltniecībai un pasīvajai platjoslas infrastruktūrai.

(14)

Attiecībā uz infrastruktūru vairāki dalībvalstu veikti pasākumi varētu neveidot atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, piemēram, tādēļ ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, tādēļ ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību dalībvalstu starpā, vai tādēļ ka pasākumu veido kompensācija par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, kas atbilst visiem Altmark judikatūras kritērijiem (4). Tomēr tiktāl, ciktāl infrastruktūras finansēšana veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, dalībvalstīm jāpaziņo par šiem pasākumiem Komisijai. Attiecībā uz infrastruktūru nelielas atbalsta summas infrastruktūras projektiem var būt efektīvs veids, kā atbalstīt Savienības mērķus, ciktāl šāds atbalsts mazina izmaksas un potenciālie konkurences izkropļojumi ir nelieli. Līdz ar to Komisijai vajadzētu spēt piemērot atbrīvojumu valsts atbalstam infrastruktūras projektiem, kas atbalsta šajā regulā minētos mērķus un citus kopīgu interešu mērķus, jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus (5). Tajā varētu ietilpt atbalsts projektiem, kas saistīti ar daudznozaru tīkliem vai iekārtām, kad vajadzīgs salīdzinoši maza apmēra atbalsts. Tomēr grupu atbrīvojumus var piešķirt tikai tiem infrastruktūras projektiem, saistībā ar kuriem Komisijai ir pietiekami daudz pieredzes, lai definētu skaidrus un stingrus saderības kritērijus nodrošinot, ka potenciālo konkurences izkropļojumu risks ir neliels un ka uz lieliem atbalsta apjomiem turpina attiecināt paziņošanas prasības saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

(15)

Tādēļ būtu jāpaplašina Regulas (EK) Nr. 994/98 piemērošanas joma, lai tajā iekļautu jaunas atbalsta kategorijas. Šī iekļaušana neskar pasākuma atzīšanu par valsts atbalstu tajās kategorijās vai sektoros, kur dalībvalstis jau ir aktīvas.

(16)

Regula (EK) Nr. 994/98 nosaka, ka katras atbalsta kategorijas, attiecībā uz kuru Komisija pieņem grupu atbrīvojuma regulu, limitiem jābūt izteiktiem vai nu kā atbalsta intensitātei attiecībā pret atbilstošo izmaksu kopumu, vai kā atbalsta maksimālajam apjomam. Šis nosacījums apgrūtina grupu atbrīvojuma piemērošanu noteiktiem pasākumu veidiem, kas saistīti ar valsts atbalstu, kurus, to specifiskās struktūras dēļ, nevar precīzi izteikt kā atbalsta intensitāti vai maksimālo apjomu, piemēram, finanšu inženierijas instrumentiem vai noteiktām pasākumu formām, kur mērķis ir veicināt riska kapitāla ieguldījumus. Viens no iemesliem ir tas, ka šādi kompleksie pasākumi var ietvert dažāda līmeņa atbalstu - tiešajiem saņēmējiem, starpnieksaņēmējiem, netiešajiem saņēmējiem. Ņemot vērā to, ka šādi pasākumi un to ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā kļūst aizvien svarīgāki, būtu jāparedz lielāks elastīgums, lai tos varētu atbrīvot. Tādēļ šādu pasākumu gadījumā būtu jāspēj definēt limitus noteikta atbalsta sniegšanai kā maksimālo valsts atbalsta līmeni šim pasākumam vai saistībā ar to. Maksimālais valsts atbalsta līmenis var ietvert tādu atbalsta elementu, kas var nebūt valsts atbalsts, ar noteikumu, ka šāds pasākums ietver vismaz dažus elementus, kuros ietilpst valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un kura elementi nav nelieli.

(17)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 nosaka, ka dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai informācijas kopsavilkumi par to īstenoto atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojuma regula. Šo kopsavilkumu publicēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu pieņemto pasākumu pārredzamību. Kopsavilkumu publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bija vispiemērotākais līdzeklis pārredzamības nodrošināšanai Regulas (EK) Nr. 994/98 pieņemšanas laikā. Tomēr, ņemot vērā jaunu elektronisko saziņas līdzekļu attīstību, kopsavilkumu publicēšana Komisijas tīmekļa vietnē ir ātrāks un efektīvāks veids, kas uzlabo pārredzamību ieinteresētajām personām. Tāpēc šo kopsavilkumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī būtu jāaizstāj ar publikāciju Komisijas tīmekļa vietnē.

(18)

Tāpat saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Valsts atbalsta padomdevēju komitejā izskatāmie regulu un citu dokumentu projekti būtu jāpublicē nevis Oficiālajā Vēstnesī, bet Komisijas tīmekļa vietnē, lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu administratīvo slogu un publikāciju kavēšanos.

(19)

Regulas (EK) Nr. 994/98 8. pantā minētā apspriešanās procedūra paredz, ka pirms regulas projekta publicēšanas ir jāapspriežas ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju. Tomēr, lai uzlabotu pārredzamību, regulas projekts būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē vienlaikus ar pirmo apspriedi starp Komisiju un Valsts atbalsta padomdevēju komiteju.

(20)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 994/98,

1)

regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu”;

2)

regulas 1. pantu groza šādi:

3)

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Īstenojot saskaņā ar 1. panta 1. punktā minētajām regulām atbrīvotas atbalsta sistēmas vai individuālu atbalstu, kas piešķirts neatkarīgi no kādas sistēmas, dalībvalstis nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumus, lai tos publicētu Komisijas tīmekļa vietnē, attiecībā uz šādām atbalsta sistēmām vai šādu individuālu atbalstu, uz ko neattiecas atbrīvotas atbalsta sistēmas.”.

4)

regulas 8. pantu groza šādi: