3.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/20

(1)

Saskaņā ar Līguma 154. pantu, lai palīdzētu sasniegt tā 14. un 158. pantā minētos mērķus un ļautu Eiropas Savienības iedzīvotājiem, uzņēmējiem un reģionālām un vietējām kopienām pilnībā gūt labumu no priekšrocībām, ko sniedz telpa bez iekšējām robežām, Kopienai būtu jādod ieguldījums Eiropas mēroga tīklu izveidē un attīstībā, veicot darbības, kas veicina šo tīklu savstarpēju savienojamību, sadarbspēju un pieejamību.

(2)

Padome 2005. gada 1. decembra secinājumos par Komisijas paziņojumu “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” ir uzsvērusi, ka mērķtiecīgāka, efektīvāka un labāk integrēta politika attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) gan Eiropas, gan valstu līmenī ir būtiska saimnieciskās izaugsmes un ražīguma mērķu sasniegšanai. Komisija tika aicināta mudināt efektīvi izmantot IKT sabiedriskajos pakalpojumos, apmainoties ar pieredzi, un izstrādāt kopīgas pieejas galvenajos jautājumos, tādos kā sadarbspēja un atvērto standartu efektīva izmantošana.

(3)

Eiropas Parlaments 2006. gada 14. marta rezolūcijā par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai (4) aicina akcentēt jautājumus par elektronisko pakalpojumu sadarbspēju un labāko pieredzi valsts sektorā attiecībā uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, par galveno uzdevumu dalībvalstīs izvirzot vajadzību nodrošināt brīvu un netraucētu iedzīvotāju pārvietošanos, uzņēmējdarbības veikšanu un nodarbinātību. Eiropas Parlaments arī mudināja dalībvalstis i2010 iniciatīvas un programmas iekļaut valsts pārvaldes iestāžu reformā, lai nodrošinātu labākus, efektīvākus un vieglāk pieejamus pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī iedzīvotājiem.

(4)

Mančestras Ministru deklarācijā 2005. gada 24. novembrī ministri, kas atbild par IKT politiku, cita starpā vienojās sadarboties savstarpēji un ar Komisiju, lai efektīvāk dalītos esošajos rīkos, kopīgās specifikācijās, standartos un risinājumos un mudinātu sadarboties, izstrādājot vajadzīgos risinājumus.

(5)

Lisabonas Ministru deklarācijā 2007. gada 19. septembrī ministri cita starpā aicināja Komisiju atvieglināt sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, lai definētu, izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, un noteica, ka turpmākajos Kopienas tiesību aktos jo īpaši jāparedz un jāizvērtē šādu tiesību aktu ietekme uz IKT infrastruktūru un pakalpojumu pārveidi.

(6)

Strauji attīstoties IKT, pastāv risks, ka dalībvalstis var izraudzīties atšķirīgus vai nesaderīgus risinājumus un ka var parādīties jaunas e-barjeras, kas traucētu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un ar to saistītajām pārvietošanās brīvībām. Tas varētu negatīvi ietekmēt tirgu atvērtību un konkurētspēju, kā arī dažu vispārējas intereses pakalpojumu – gan ekonomisku, gan cita veida – sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpastiprina centieni izvairīties no tirgus sadrumstalotības, jāpanāk sadarbspēja un jāveicina kopīgi saskaņoti IKT risinājumi, nodrošinot piemērotu pārvaldību.

(7)

Kopīgu, atkārtoti lietojamu un sadarbspējīgu risinājumu, kā arī sadarbspējīgu administratīvo atbalsta biroju procesu pieejamība būtu ieguvums arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo šie risinājumi un procesi veicinātu efektīvu un sekmīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pāri robežām un starp nozarēm.

(8)

Ir vajadzīgi nemitīgi centieni, lai nodrošinātu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, pieredzes apmaiņu, izveidotu un uzturētu kopīgas un koplietojamas pieejas, specifikācijas, standartus un risinājumus, kā arī novērtētu, kā Kopienas tiesību akti ietekmē IKT nolūkā atbalstīt efektīvu un sekmīgu pārrobežu mijiedarbību, cita starpā minēto tiesību aktu īstenošanā, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un izmaksas.

(9)

Lai atrisinātu šīs problēmas, tādi centieni ir jāveic ciešā sadarbībā, koordinācijā un dialogā starp Komisiju un dalībvalstīm, ciešā mijiedarbībā ar nozarēm, kas atbild par Eiropas Savienības politikas īstenošanu, un attiecīgos gadījumos ar citām ieinteresētajām personām, pietiekami ņemot vērā Eiropas Savienības prioritātes un valodu daudzveidību, kā arī kopēju pieeju izstrādi tādiem pamatjautājumiem kā sadarbspēja un atvērto standartu efektīva izmantošana.

(10)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (5), kas liek Komisijai definēt mehānismus, kuri nodrošinātu infrastruktūras pakalpojumu finansiālo un darbības ilgtspēju, infrastruktūras pakalpojumi būtu jāuztur un jāsniedz pastāvīgi. Par tādiem infrastruktūras pakalpojumiem dalībvalstis vienojās, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/1999/EK (1999. gada 12. jūlijs), ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/1999/EK (1999. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un pieejami (7), kā arī īstenojot IDABC un citas attiecīgas programmas.

(11)

Programma IDABC beidzas 2009. gada 31. decembrī, un tā būtu jānomaina ar Kopienas programmu sadarbspējas risinājumiem Eiropas valstu pārvaldes iestādēm (programma ISA), kas risinās iepriekšminētās problēmas.

(12)

Programma ISA būtu jābalsta uz programmu IDA un IDABC gūto pieredzi. Secinājumi, kuri izriet no IDABC programmas novērtējumiem un kuros skatīti tādi jautājumi kā šīs programmas atbilstība, efektivitāte, rezultativitāte, lietderība un saskanība, arī būtu jāņem vērā. Īpaša uzmanība būtu arī jāvelta vajadzībām, kuras izteikuši šīs programmas lietotāji. Pierādījies, ka koordinēta pieeja var sekmēt ātrāku rezultātu ieguvi ar augstāku kvalitāti un atbilstību administratīvām prasībām, ar kopīgiem un koplietojamiem risinājumiem, kuri izstrādāti un kuru darbība tiek nodrošināta sadarbībā ar dalībvalstīm. Šīs darbības IDA un IDABC programmu ietvaros jau ir devušas lielu ieguldījumu sadarbspējas nodrošināšanā, atbalstot elektronisko informācijas apmaiņu starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, kurai ir pieaugoša labvēlīga ietekme uz vienoto tirgu, un turpina dot ieguldījumu.

(13)

Lai izvairītos no fragmentācijas un nodrošinātu vienotu pieeju, nosakot programmas ISA prioritātes, būtu pietiekami jāievēro Eiropas sadarbspējas stratēģija un Eiropas sadarbspējas sistēma.

(14)

Risinājumiem, ko izveido vai izmanto programmā ISA, vajadzētu būt pieprasījuma noteiktiem un, cik vien iespējams, jāveido daļa no konsekventas pakalpojumu ekosistēmas, kas atvieglina mijiedarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm un nodrošina, atvieglina vai dod iespējas īstenot pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju.

(15)

ISA programmai būtu jānodrošina kopīgu sistēmu, kopīgu pakalpojumu un vispārīgu rīku pieejamība, atbalstot pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, kā arī jāatbalsta nozares, izvērtējot Kopienas tiesību aktu ietekmi uz IKT un plānojot attiecīgu risinājumu īstenošanu.

(16)

Kopīgajām sistēmām cita starpā ir jāaptver kopīgas specifikācijas, pamatnostādnes un metodika, kā arī kopīga stratēģija. Šādām kopīgajām sistēmām būtu jāatbilst spēkā esošo Kopienas tiesību aktu prasībām.

(17)

Nodrošinot to pastāvošo kopīgo pakalpojumu darbību un pilnveidi, kas ir izveidoti saskaņā ar programmām IDA un IDABC un citām līdzīgām iniciatīvām, programmai ISA būtu jāatbalsta jaunu kopīgu pakalpojumu izveide, industrializācija, darbība un pilnveide, reaģējot uz jaunām vajadzībām un prasībām.

(18)

Ņemot vērā vietējo un reģionālo iestāžu uzdevumu nodrošināt Eiropas valstu pārvaldes iestāžu efektīvu darbību un sadarbspēju, ir svarīgi risinājumos apsvērt vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

(19)

Nodrošinot to pastāvošo atkārtoti lietojamo vispārīgo rīku uzlabošanu, kas ir izveidoti saskaņā ar programmām IDA un IDABC un citām līdzīgām iniciatīvām, programmai ISA būtu jāatbalsta jaunu atkārtoti lietojamu vispārīgu rīku izveide, piegāde un pilnveide, reaģējot uz jaunām vajadzībām vai prasībām, tai skaitā tām, ko nosaka, novērtējot Kopienas tiesību aktu ietekmi uz IKT.

(20)

Kopīgu risinājumu izveidē, pilnveidē vai izmantošanā programma ISA pēc iespējas būtu jābalsta uz vai jāapvieno ar pieredzes un risinājumu apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu. Šajā sakarā būtu jāveicina atbilstība Eiropas sadarbspējas sistēmai, kā arī standartu un specifikāciju atklātums.

(21)

Risinājumi, kas tiek izveidoti vai izmantoti atbilstīgi programmai ISA, būtu jābalsta uz tehniskās neitralitātes un pielāgojamības principu nolūkā nodrošināt arī to, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes iestādes var brīvi izvēlēties izmantojamo tehnoloģiju.

(22)

Visās darbībās, ko aptver programma ISA, būtu jāievēro personas datu drošības, privātuma un aizsardzības principi.

(23)

Sekmējot visu dalībvalstu iesaistīšanos programmas ISA darbībās, vajadzētu būt iespējamām darbībām, kuras ierosinājušas atsevišķas dalībvalstis. Dalībvalstis, kuras nav iesaistījušās šādās darbībās, būtu jāmudina iesaistīties vēlākos posmos.

(24)

Programmai ISA būtu jāsekmē jebkādu i2010 turpinājuma iniciatīvu īstenošana un, lai izvairītos no centienu dublēšanās, būtu jāņem vērā citas Kopienas programmas IKT jomā, it sevišķi Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas IKT politikas atbalsta programmu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (8).

(25)

Mijiedarbība ar privāto sektoru un citām vienībām ir jau pierādījusi tās efektivitāti un pievienoto vērtību. Tādēļ būtu jāmeklē sinerģijas ar šīm ieinteresētajām personām nolūkā, kad vien tas ir lietderīgi, dot prioritāti risinājumiem, kas ir pieejami un tiek uzturēti tirgū. Saistībā ar to būtu jāturpina pašreizējā konferenču, darbsemināru un sanāksmju organizēšanas prakse, lai sekmētu ieinteresēto personu mijiedarbību. Vēl vairāk būtu jāveicina arī elektronisko platformu pastāvīga lietošana. Būtu jāizmanto arī citi līdzekļi, kurus uzskata par piemērotiem saziņai ar šīm ieinteresētajām pusēm.

(26)

Programma ISA būtu jāīsteno saskaņā ar Kopienas noteikumiem par publisko iepirkumu.

(27)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(28)

Programma ISA būtu regulāri jāuzrauga un jānovērtē, lai būtu iespējams izdarīt korekcijas.

(29)

Būtu jāveicina starptautiskā sadarbība, un šajā sakarā vajadzētu būt iespējai programmā ISA iesaistīties arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un kandidātvalstīm. Būtu jāveicina arī sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vai struktūrām, it īpaši Eiropas un Vidusjūras partnerības un Austrumu partnerības robežās, un ar kaimiņu valstīm, it sevišķi Rietumbalkānos un Melnās jūras reģionā.

(30)

Sīkāk būtu jāizpēta iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai sekmētu kandidātvalstu līdzdalību programmā ISA, kā arī līdzfinansēšanas iespēja no struktūrfondiem un lietotājiem, lai izmantotu kopīgās sistēmas un vispārīgos rīkus, kas izveidoti vai pilnveidoti ar programmu ISA.

(31)

Lai nodrošinātu Kopienas finanšu resursu pareizu pārvaldību un izvairītos no nevajadzīgas iekārtu uzstādīšanas, pētījumu atkārtošanās un pieeju dažādības, vajadzētu būt iespējai risinājumus, kurus izveido vai izmanto ar programmu ISA, izmantot iniciatīvām, kas nav Kopienas iniciatīvas, ar nosacījumu, ka tas nerada izmaksas Eiropas Savienības vispārējam budžetam un netiek apdraudēts risinājuma galvenais Kopienas mērķis.

(32)

Šis lēmums nosaka finansējumu daudzgadu programmai, kas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu apsaimniekošanu (10) 37. punkta nozīmē ir galvenais atsauces punkts budžeta iestādei ikgadējās budžeta procedūras laikā. Šim finansējumam būtu jāaptver arī izdevumi, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kas tieši vajadzīgi programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, un it sevišķi pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas pasākumiem, izdevumiem, kas saistīti ar IKT sistēmām un tīkliem informācijas apmaiņai un apstrādei, līdz ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas Komisijai var rasties programmas pārvaldības vajadzībām.

(33)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, veicināt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, dodot iespēju sniegt elektroniskos sabiedriskos pakalpojumus, kas atbalsta Kopienas politikas un darbību īstenošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

a)

“sadarbspēja” nozīmē dažādu un atšķirīgu organizāciju spēju nodrošināt mijiedarbību savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un zināšanām starp organizācijām, izmantojot uzņēmējdarbības procesus, ko tās atbalsta ar datu apmaiņu starp to attiecīgām IKT sistēmām;

b)

“risinājumi” nozīmē kopīgas sistēmas, kopīgus pakalpojumus un vispārīgus rīkus;

c)

“kopīgas sistēmas” nozīmē stratēģiju, specifikācijas, metodiku, pamatnostādnes un līdzīgas pieejas un dokumentus;

d)

“kopīgi pakalpojumi” nozīmē vispārīga veida operatīvus lietojumus un infrastruktūras, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās;

e)

“vispārīgi rīki” nozīmē etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas, kopīgus komponentus un līdzīgus strukturālus blokus, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās;

f)

“rīcība” nozīmē pētījumus, projektus un papildu pasākumus;

g)

“papildu pasākumi” nozīmē stratēģiskus un izpratnes veicinātājus pasākumus, pasākumus programmas ISA pārvaldības atbalstam un pasākumus saistībā ar pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu.

a)

kopīgu sistēmu izveidi un pilnveidi, atbalstot sadarbspēju pāri robežām un nozaru starpā;

b)

novērtējumu, kā ierosinātie vai pieņemtie Kopienas tiesību akti ietekmē IKT, kā arī IKT sistēmu ieviešanas plānošanu, atbalstot šādu tiesību aktu īstenošanu;

c)

esošo kopīgo pakalpojumu darbību un pilnveidi, kā arī jaunu kopīgu pakalpojumu izveidi, industrializāciju, darbību un pilnveidi, tostarp publiskās atslēgas infrastruktūru (PKI) sadarbspēju;

d)

pastāvošo atkārtoti lietojamo vispārīgo rīku uzlabošanu, kā arī jaunu atkārtoti lietojamu vispārīgu rīku izveidi, piegādi un pilnveidi.

a)

tehniskā neitralitāte un pielāgojamība;

b)

atklātums;

c)

atkārtota lietošana;

d)

privātums un personas datu aizsardzība; un

e)

drošība.

a)

uzsākšanas posms, kas beidzas ar projekta grafika izveidi;

b)

izpildes posms, kas beidzas ar izpildes ziņojumu; un

c)

ekspluatācijas posms, kas sākas, kad risinājumu dara pieejamu lietošanai.

a)

apjoms, mērķi un problēma vai iespēja, tostarp risinājuma paredzamie labuma guvēji un ieguvumi, kā arī šādu ieguvumu mērīšanas kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji;

b)

pieeja, tostarp projekta organizatoriskie aspekti, piemēram, posmi, devums un starpmērķi, un pasākumi, kas atvieglina daudzvalodu saziņu;

c)

ieinteresētās personas un lietotāji, kā arī saistītās pārvaldības struktūras;

d)

risinājuma detaļas, tostarp tā saskanība ar un atkarība no citiem risinājumiem, paredzamo izmaksu sadalījums, laika grafiks un prasības, kā arī kopējo īpašuma tiesību izmaksu tāme, ieskaitot ikgadējās darbības izmaksas, ja tādas ir;

e)

risinājuma iezīmes; un

f)

ierobežojumi, tostarp drošības un datu aizsardzības prasības.

a)

apjoms, mērķi un problēma vai iespēja, samērojot ar projekta grafiku;

b)

projekta efektivitāte, tostarp sasniegumu, radušos izmaksu, faktiskā laika grafika un prasību samērojums ar projekta grafiku, analīze par paredzamo ienākumu no ieguldījumiem, kā arī kopējās īpašuma tiesību izmaksas, ieskaitot ikgadējās darbības izmaksas;

c)

organizatoriskie aspekti, tostarp piemērotās pārvaldības struktūras piemērotība un attiecīgā gadījumā ieteikumi pārvaldības struktūrai pēc izpildes;

d)

attiecīgā gadījumā – ieteiktais plāns risinājuma izvēršanai ekspluatācijas posmā, kā arī pakalpojuma līmeņa rādītāji; un

e)

pieejamie materiāli galīgajiem lietotājiem un tehniskajam atbalstam.

a)

aprakstu par apjomu, mērķiem un problēmu vai iespēju, paredzamajiem labuma guvējiem un ieguvumiem, kā arī organizatorisko un tehnisko pieeju;

b)

paredzamo izmaksu sadalījumu un attiecīgā gadījumā sasniedzamos starpmērķus.

a)

pētījuma, papildu pasākuma vai projekta uzsākšanas posma sākšanai starpmērķis ir rīcības iekļaušana pastāvīgajā darba programmā;

b)

projekta izpildes posma sākšanai starpmērķis ir projekta grafiks;

c)

projekta sekojošā ekspluatācijas posma sākšanai starpmērķis ir izpildes ziņojums.