This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32009D0908
Council Decision of 1 December 2009 laying down measures for the implementation of the European Council Decision on the exercise of the Presidency of the Council, and on the chairmanship of preparatory bodies of the Council
Padomes Lēmums ( 2009. gada 1. decembris ), ar ko paredz pasākumus, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru un par Padomes darba sagatavošanas struktūru vadību
Padomes Lēmums ( 2009. gada 1. decembris ), ar ko paredz pasākumus, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru un par Padomes darba sagatavošanas struktūru vadību
OV L 322, 9.12.2009, p. 28–34
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(HR)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 29/09/2024
9.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/28 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 1. decembris),
ar ko paredz pasākumus, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru un par Padomes darba sagatavošanas struktūru vadību
(2009/908/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 16. panta 9. punktu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 236. panta b) punktu,
ņemot vērā Eiropadomes Lēmumu (2009. gada 1. decembris) par Padomes prezidentūru (1) un jo īpaši tā 2. panta trešo daļu un 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Būtu jāparedz pasākumi, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru (turpmāk “Eiropadomes lēmums”). |
(2) |
Šie īstenošanas pasākumi ietver secību, kādā iepriekš izveidotās trīs dalībvalstu grupas katra pēc kārtas secīgos 18 mēnešus ilgos laikposmos īsteno prezidentūras funkcijas, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Padomes reglamentu kopš 2007. gada 1. janvāra pastāv sistēma, kurā attiecīgā posma trīs prezidentvalstis vienojas par Padomes 18 mēnešu programmām. |
(3) |
Saskaņā ar Eiropadomes lēmuma 1. pantu, veidojot grupas, ir jāņem vērā dalībvalstu daudzveidība un teritoriālais līdzsvars Savienībā. |
(4) |
Pienākumu sadale starp katras grupas dalībvalstīm ir noteikta Eiropadomes lēmuma 1. panta 2. punktā. Abos gadījumos, kas paredzēti šā lēmuma 2. panta 1. punktā, katras grupas dalībvalstu sadarbības praktisko kārtību noteiks šīs dalībvalstis, savstarpēji vienojoties. |
(5) |
Turklāt šajos īstenošanas pasākumos būtu jāietver īpaši noteikumi attiecībā uz Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūru vadību, kā paredzēts Eiropadomes lēmuma 2. panta trešajā daļā. |
(6) |
Lielāko daļu šo darba sagatavošanas struktūru būtu jāvada Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “Augstais pārstāvis”) pārstāvim, bet dažas no tām būtu jāturpina vadīt sešu mēnešu posma prezidentvalstij. Ja šādu struktūru vada Augstā pārstāvja pārstāvis, var piemērot pārejas laiku. |
(7) |
Darba sagatavošanas struktūras, kuras nevada sešu mēnešu prezidentūra, arī būtu jāuzskaita šajā lēmumā, kā noteikts Eiropadomes lēmuma 2. panta trešajā daļā. |
(8) |
Šajā lēmumā neuzskaitītās darba sagatavošanas struktūras vadīs saskaņā ar Eiropadomes lēmuma 2. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Secība, kādā dalībvalstis kopš 2007. gada 1. janvāra īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas, ir noteikta Padomes Lēmumā (2007. gada 1. janvāris), ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas (2).
Šis prezidentūras secības iedalījums trīs dalībvalstu grupās saskaņā ar Eiropadomes lēmuma 1. panta 1. punktu ir izklāstīts šā lēmuma I pielikumā.
2. pants
1. Katra valsts 1. panta otrajā daļā minētajā grupā secīgā kārtībā sešus mēnešus ilgā laikposmā vada visus Padomes sastāvus, izņemot Ārlietu padomes sastāvu. Pārējās šīs grupas valstis palīdz prezidentvalstij visu tās pienākumu izpildē, pamatojoties uz Padomes 18 mēnešu programmu.
2. Katras 1. pantā minētās grupas valstis var savstarpēji vienoties par atšķirīgu kārtību.
3. Abos 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos katras grupas dalībvalstu sadarbības praktisko kārtību nosaka šīs dalībvalstis, savstarpēji vienojoties.
3. pants
Līdz 2017. gada 1. jūlijam Padome pieņem lēmumu par secību, kādā dalībvalstis īstenos prezidentūras funkcijas no 2020. gada 1. jūlija.
4. pants
Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūras vada saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
5. pants
III pielikumā uzskaitītās Padomes darba sagatavošanas struktūras vada uz noteiktu laiku iecelti priekšsēdētāji, kā izklāstīts minētajā pielikumā.
6. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2009. gada 1. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
B. ASK
(1) OV L 315, 2.12.2009., 50. lpp
(2) OV L 1, 4.1.2007., 11. lpp.
I PIELIKUMS
Vācija |
janvāris–jūnijs |
2007 |
Portugāle |
jūlijs–decembris |
2007 |
Slovēnija |
janvāris–jūnijs |
2008 |
Francija |
jūlijs–decembris |
2008 |
Čehijas Republika |
janvāris–jūnijs |
2009 |
Zviedrija |
jūlijs–decembris |
2009 |
Spānija |
janvāris–jūnijs |
2010 |
Beļģija |
jūlijs–decembris |
2010 |
Ungārija |
janvāris–jūnijs |
2011 |
Polija |
jūlijs–decembris |
2011 |
Dānija |
janvāris–jūnijs |
2012 |
Kipra |
jūlijs–decembris |
2012 |
Īrija |
janvāris–jūnijs |
2013 |
Lietuva |
jūlijs–decembris |
2013 |
Grieķija |
janvāris–jūnijs |
2014 |
Itālija |
jūlijs–decembris |
2014 |
Latvija |
janvāris–jūnijs |
2015 |
Luksemburga |
jūlijs–decembris |
2015 |
Nīderlande |
janvāris–jūnijs |
2016 |
Slovākija |
jūlijs–decembris |
2016 |
Malta |
janvāris–jūnijs |
2017 |
Apvienotā Karaliste |
jūlijs–decembris |
2017 |
Igaunija |
janvāris–jūnijs |
2018 |
Bulgārija |
jūlijs–decembris |
2018 |
Austrija |
janvāris–jūnijs |
2019 |
Rumānija |
jūlijs–decembris |
2019 |
Somija |
janvāris–jūnijs |
2020 |
II PIELIKUMS
ĀRLIETU PADOMES DARBA SAGATAVOŠANAS STRUKTŪRU VADĪBA (1)
Turpmāk sniegtajā tabulā 1. un 4. kategorijā minēto Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūru vadību organizē šādi:
1) |
1. kategorija (darba sagatavošanas struktūras tirdzniecības un attīstības jomā) Darba sagatavošanas struktūras vada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts. |
2) |
2. kategorija (ģeogrāfisko jautājumu darba sagatavošanas struktūras) Darba sagatavošanas struktūras vada Augstā pārstāvja pārstāvis. |
3) |
3. kategorija (horizontālās darba sagatavošanas struktūras, galvenokārt KĀDP) Darba sagatavošanas struktūras vada Augstā pārstāvja pārstāvis, izņemot šādas darba sagatavošanas struktūras, kuras vada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts:
|
4) |
4. kategorija (ar KDAP saistītu jautājumu darba sagatavošanas struktūras) Ar KDAP saistītās darba sagatavošanas struktūras vada Augstā pārstāvja pārstāvis (2). |
Augstais pārstāvis un attiecīgā sešu mēnešu posma prezidentvalsts cieši sadarbojas, lai nodrošinātu visu Ārlietu padomes darba sagatavošanas struktūru saskaņotu rīcību.
3. un 4. kategorijas darba sagatavošanas struktūras turpina vadīt sešu mēnešu posma prezidentvalsts, kamēr beigsies ne vairāk kā sešus mēnešus ilgais pārejas laiks pēc Padomes Lēmuma par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizāciju un darbību pieņemšanas. 2. kategorijas struktūrām šis pārejas laiks ilgs ne vairāk kā 12 mēnešus.
Priekšsēdētāju iecelšanas kārtība
Ja Eiropadomes lēmumā vai šajā lēmumā paredzēts, ka darba sagatavošanas struktūru (PDK un attiecīgās darba grupas) vada Augstā pārstāvja pārstāvis, par priekšsēdētāja iecelšanu ir atbildīgs Augstais pārstāvis. Priekšsēdētājus ieceļ, ņemot vērā kompetenci, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu ģeogrāfisku līdzsvaru un pārredzamību. Augstais pārstāvis nodrošina, ka viņa izraudzītajam priekšsēdētāja kandidātam ir dalībvalstu uzticība. Ja šis kandidāts vēl nav EĀDD biedrs, viņš par tādu kļūst saskaņā ar EĀDD darbā pieņemšanas kārtību, vismaz uz priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas laiku. Šo pasākumu darbības novērtējumu veic, sagatavojot 2012. gadā paredzēto EĀDD ziņojumu.
|
207. panta komiteja |
||
ĀKK jautājumu darba grupa |
|||
Attīstības sadarbības jautājumu darba grupa (DEVGEN) |
|||
EBTA jautājumu darba grupa |
|||
Divējādi lietojamu preču jautājumu darba grupa |
|||
Tirdzniecības jautājumu darba grupa |
|||
Preču jautājumu darba grupa |
|||
Vispārējās preferenču sistēmas jautājumu darba grupa |
|||
Starptautisku attīstības konferenču sagatavošanas darba grupa/UNCCD – pārtuksnešošanās/UNCTAD |
|||
Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jautājumu darba grupa |
|||
Eksporta kredītu jautājumu grupa |
|||
|
Mašrikas/Magribas jautājumu darba grupa (COMAG/MaMa ) |
||
Austrumeiropas un Vidusāzijas jautājumu darba grupa (COEST) |
|||
Rietumbalkānu reģiona jautājumu darba grupa (COWEB) |
|||
Tuvo Austrumu/Persijas līča jautājumu darba grupa (COMEM/MOG) |
|||
Āzijas un Okeānijas jautājumu darba grupa (COASI) |
|||
Latīņamerikas jautājumu darba grupa (COLAT) |
|||
Transatlantisko attiecību jautājumu darba grupa (COTRA) |
|||
Āfrikas jautājumu darba grupa (COAFR) |
|||
|
Ārlietu padomnieku darba grupa (RELEX) |
||
Nicolaidis grupa |
|||
Vispārējas atbruņošanās un ieroču kontroles jautājumu darba grupa (CODUN) |
|||
MII neizplatīšanas jautājumu darba grupa (CONOP) |
|||
Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupa (COARM) |
|||
Cilvēktiesību jautājumu darba grupa (COHOM) |
|||
Terorisma (starptautisko aspektu) jautājumu darba grupa (COTER) (3) |
|||
Konkrētu terorisma apkarošanas pasākumu īstenošanas darba grupa (COCOP) (3) |
|||
EDSO un Eiropas Padomes jautājumu darba grupa (COSCE) |
|||
Apvienoto Nāciju Organizācijas jautājumu darba grupa (CONUN) |
|||
Tuvo Austrumu miera procesa jautājumu ad hoc darba grupa (COMEP) |
|||
Starptautisko publisko tiesību jautājumu darba grupa (COJUR, COJUR-ICC) |
|||
Jūras tiesību jautājumu darba grupa (COMAR) |
|||
Konsulāru jautājumu darba grupa (COCON) |
|||
Administratīvu KĀDP jautājumu un protokola darba grupa (COADM) |
|||
|
Militārā komiteja (ESMK) |
||
Militārās komitejas jautājumu darba grupa (EUMCWG) |
|||
Politisku un militāru jautājumu darba grupa (PMG) |
|||
Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komiteja (CIVCOM) |
|||
Eiropas ieroču politikas jautājumu darba grupa |
(1) Pēc 2009. gada 1. decembra steidzami būtu jāpārskata ārlietu jomas darba struktūru kompetences sfēra un organizācija, īpaši attiecībā uz attīstības jomu. Pārskatīto darba grupu vadības organizāciju nepieciešamības gadījumā būtu jāpielāgo šajā pielikumā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem.
(2) Militāro komiteju (ESMK) un Militārās komitejas jautājumu darba grupu (EUMCWG) turpina vadīt vēlēts priekšsēdētājs, kā parādīts III pielikumā, tāpat kā tas bija pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.
(3) Jautājumu par Terorisma (starptautisko aspektu) jautājumu darba grupu un Konkrētu terorisma apkarošanas pasākumu īstenošanas darba grupu risinās arī diskusijās par TI darba sagatavošanas struktūrām.
III PIELIKUMS
PADOMES DARBA SAGATAVOŠANAS STRUKTŪRU PRIEKŠSĒDĒTĀJI UZ NOTEIKTU LAIKU
Struktūras, ko vada vēlēti priekšsēdētāji
|
Ekonomikas un finanšu komiteja |
|
Nodarbinātības komiteja |
|
Sociālās aizsardzības komiteja |
|
Militārā komiteja (1) |
|
Ekonomikas politikas komiteja |
|
Finanšu pakalpojumu komiteja |
|
Militārās komitejas jautājumu darba grupa (1) |
|
Rīcības kodeksa jautājumu grupa (uzņēmējdarbības nodokļi) |
Struktūras, ko vada Padomes Ģenerālsekretariāts
|
Drošības komiteja |
|
Informācijas jautājumu darba grupa |
|
Juridiskas informācijas apstrādes darba grupa |
|
Elektronisko komunikāciju jautājumu darba grupa |
|
Tiesību aktu kodifikācijas darba grupa |
|
Juristu lingvistu darba grupa |
|
Jaunu ēku jautājumu darba grupa |
(1) Skat. arī II pielikumu.