31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (3) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu tādas Indijas izcelsmes polietilēnteraftalāta (PET) plēves (“attiecīgais ražojums”) importam, uz ko attiecas KN kodi ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90. Izmeklēšanu, kuras rezultātā pieņēma minēto regulu, turpmāk sauc par “sākotnējo izmeklēšanu”. Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apmērā un piemēroja importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet attiecīgā ražojuma importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā. PET plēvei, ko ražo un eksportē Garware Polyester Limited (“Garware” vai “uzņēmums”) noteica kompensācijas maksājumus 3,8 % apmērā. Sākotnējā izmeklēšana aptvēra laikposmu no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 30. septembrim.

(2)

Padome pēc atbilstoši pamatregulas 18. pantam veiktās beigu termiņa pārskatīšanas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (4) saglabāja galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 bija noteikts Indijas izcelsmes PET plēves importam.

(3)

Padome pēc pieciem Indijas ražotājiem noteiktā spēkā esošā antidempinga maksājuma līmeņa daļējas starpposma pārskatīšanas ar Regulu Nr. 366/2006 (5) grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (6) un noteica antidempinga maksājumu 0 % līdz 18 % apmērā. Garware ražotās PET plēves importam noteiktais antidempinga maksājums bija 17,4 %. Jānorāda, ka uzņēmumam Garware noteikto antidempinga maksājuma likmi koriģēja, ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteikto kompensēto subsīdiju līmeni (skat. arī 71. apsvērumu turpmāk).

(4)

Pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 2597/1999, tikai attiecībā uz Garware noteikto kompensācijas maksājuma līmeni iesniedza šādi Kopienas ražotāji: DuPont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH Nuroll SpA un Toray Plastics Europe (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pieprasījuma iesniedzēji saražo lielāko daļu Kopienas PET plēves produkcijas.

(5)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka pašreizējais kompensācijas pasākumu līmenis attiecībā uz Garware PET plēves importu vairs nav pietiekams, lai neitralizētu subsidēšanu, kas rada kaitējumu, jo apstākļi attiecībā uz Garware subsidēšanu ir ievērojami mainījušies.

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija 2005. gada 12. jūlijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7) publicējot paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu, paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(7)

Šī pārskatīšana attiecas tikai uz viena ražotāja eksportētāja Garware subsidēšanas pārbaudi, lai novērtētu vajadzību turpināt, atcelt vai grozīt spēkā esošo pasākumu apjomu. Izmeklēšana turpinājās no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja attiecīgajam ražotājam eksportētājam, Indijas valdībai un pieprasījuma iesniedzējiem par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski paust savu viedokli un pārskatīšanas sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja anketu uzņēmumam Garware, kas sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem. Pārbaudes apmeklējums tika veikts uzņēmumā Garware Indijā.

(10)

Garware, Indijas valdību un pieprasījuma iesniedzējus informēja par būtiskajiem izmeklēšanas rezultātiem un tiem bija iespēja izteikt piezīmes (skat. 73. apsvērumu turpmāk).

(11)

Attiecīgais ražojums, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā, ir Indijas izcelsmes polietilēnteraftalāta (PET) plēve, ko parasti deklarē ar KN kodiem ex 3920 62 19.

(12)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka PET plēvei, ko Garware ražo un pārdod iekšzemes tirgū Indijā, un PET plēvei, ko no Indijas eksportē uz Kopienu, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi. Tāpēc tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(13)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pētītas turpmāk minētās shēmas, kuras, kā domājams, ietver subsīdiju piešķiršanu.

i)

iepriekšējas atļaujas/iepriekšējas izlaišanas ordera shēma;

ii)

piešķīruma shēma ievedmuitas maksājumiem;

iii)

uz īpašo ekonomisko zonu/uz eksportu orientētas struktūras shēma;

iv)

eksporta veicināšanas kapitālieguldījumu preču shēma;

v)

ienākuma nodokļa shēmas:

vi)

eksporta kredītu shēma;

vii)

beznodokļa darījumu papildinājumu apliecības shēma.

(14)

Iepriekš i) līdz iv) un vii) ievilkumā minētās shēmas pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (1992. gada likums Nr. 22), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Indijas valdība publicēja piecu gadu plānu attiecībā uz eksporta un importa politiku laikposmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“EXIM politika 2002.–2007. gadam”). Papildus tam Indijas valdība publicēja EXIM politikas 2002.–2007. gadam izpildes kārtības procedūru rokasgrāmatu (“HOP I 2002.–2007. gadam”), kuras saturs tiek regulāri atjaunināts (8).

(15)

Iepriekš v) ievilkumā minētā ienākuma nodokļa shēma pamatojas uz 1961. gada Likumu par ienākuma nodokli, kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus.

(16)

Iepriekš vi) ievilkumā minētā eksporta kredītu shēma pamatojas uz 1949. gada Banku darbības likuma 21. un 35.A iedaļu, ar kuru Indijas Rezervju banka drīkst dot norādījumus komercbankām par eksporta kredītiem.

(17)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, Komisija arī pētīja Maharaštras štata pārvaldes (turpmāk: “GOM”) 1992. gada komplekso stimulu shēmu (turpmāk “KSS”). Šī shēma pamatojas uz GOM Rūpniecības nozaru, enerģētikas un darba departamenta rezolūcijām.

(18)

Shēma ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002.–2007. gadam 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 2002.–2007. gadam 4.1.–4.30. nodaļā.

(19)

Netika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Garware izmantoja ALS/ARO, tāpēc nav nepieciešama sīkāka analīze attiecībā uz šīs shēmas kompensēšanu.

(20)

DEPBS ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002.–2007. gadam 4.3. punktā un HOP I 2002.–2007. gadam 4. nodaļā. Sākotnējās izmeklēšanas laikā bija divu veidu DEPBS – pirmseksporta un pēceksporta shēma. 2000. gada aprīlī DEPBS pirmseksporta shēma vairs netika veikta, tāpēc šajā pārskatā iespējamā subsidēšana tika pētīta tikai pēceksporta stadijā.

(21)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības izmantot šo shēmu. Konstatēja, ka Garware izmeklēšanas periodā guva labumu no šīs shēmas.

(22)

Eksportētājs, kurš ir tiesīgs pieteikties uz DEPBS kredītiem, var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina kā procentuālo daļu no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPBS likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes nosaka, pamatojoties uz ievešanas izvešanas normām (“SION”), ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(23)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma brīdī eksportētājam jāsagatavo deklarācija, kas iesniedzama Indijas iestādēm, norādot, ka eksports notiek saskaņā ar piešķīruma shēmu ievedmuitas maksājumiem. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPBS kredīta apjoms, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu labumu tas iegūs. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tāpēc nav iespējams ar atpakaļejošu datumu grozīt iegūtā labuma līmeni.

(24)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītu var iegrāmatot komercdarbības atskaitēs kā ienākumu uzkrājumu, kad ir izpildīts eksportēšanas pienākums.

(25)

Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

(26)

DEPBS kredītus var brīvi pārskaitīt, un tie ir spēkā 12 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(27)

DEPBS kredīti var attiekties uz līdz pat 25 eksporta darījumiem un, tos kārtojot elektroniski, tajos var ietvert neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski nav nekādu stingri noteiktu termiņu DEPBS kredīta pieprasīšanai, jo laikposmu, kas minēts HOP I 2002.–2007. gadam 4.47. nodaļā, vienmēr sāk skaitīt, sākot ar pēdējo DEPBS pieteikumā minēto eksporta darījumu.

(28)

Uzņēmums Komisijai norādīja, ka šo shēmu drīz vairs neizmantos un aizstās ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO” un stāsies spēkā 2006. gada 1. aprīli. Sākotnēji bija plānots, ka DEPBS darbība izbeigsies 2005. gada 1. aprīlī. Tomēr, tā kā līdz minētajai dienai aizstājoša shēma nebija sagatavota ieviešanai, DEPBS darbību pagarināja līdz 2006. gada 1. aprīlim. Uzņēmums nesniedza nekādu apstiprinājumu, vai šī jaunā shēma beidzot stājās spēkā pēc minētā datuma. Jebkurā gadījumā šīs iespējamās izmaiņas būtu ārpus pārskata izmeklēšanas laikposma.

(29)

DEPBS kredīts ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu vēlāk izmanto ievedmuitas nodokļa atmaksāšanai, tādā veidā samazinot Indijas valdības ieņēmumus no muitas nodokļiem, kas citā gadījumā būtu saņemami. Papildus tam DEPBS kredīts dod labumu eksportētājam, jo uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(30)

Turklāt DEPBS ir saistīta ar eksportēšanas darbību, tādēļ minētā shēma uzskatāma par specifisku un kompensējamu, kā noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(31)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas ietverti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojošas atmaksāšanas shēmas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem resursiem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apliecinātu, kuri resursi ir patērēti eksportējamās produkcijas ražošanas procesā un vai ir bijis pārmaksāts ievedmuitas nodoklis tādā nozīmē, kā to nosaka pamatregulas I pielikuma i) punkts, II pielikums un III pielikums. Visbeidzot jāsaka, ka eksportētājam ir tiesības iegūt labumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē kādus resursus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti materiālu resursi. Tātad pat tiem eksportētājiem, kas sagādā visus vajadzīgos resursus uz vietas un neimportē nekādas preces ražošanas resursu vajadzībām, arī ir tiesības izmantot DEPBS sava labuma iegūšanai.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju lielums tika aprēķināta kā labums, ko gūst saņēmējs, kas arī tika konstatēts izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

(33)

Ievērojot tikko teikto, ir uzskatāms, ka no DEPBS izmantošanas iegūto labumu būtu pareizi vērtēt kā summu, kas kredītu veidā nopelnīta par visiem eksporta darījumiem, kas notikuši, izmeklēšanas periodā izmantojot šo shēmu. Uzņēmums apgalvoja, ka DEPBS piemērojamā likme ir samazināta no 11 % līdz 8 %, tam stājoties spēkā 2005. gada 26. maijā, t. i., šīs iespējamās izmaiņas ir ārpus pārskata izmeklēšanas laikposma, tādēļ šo izmaiņu ietekmi un atbilstību nevar pārbaudīt un jānoraida saskaņā ar pamatregulas 5. pantu.

(34)

Maksājumi, kas bijuši jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, un subsidētās summas parādās kā dalāmais lielums atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(35)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdijas ir saistītas ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirtas, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Šīs shēmas piedāvātās priekšrocības izmeklēšanas periodā izmantoja Gaware, iegūstot subsīdijas 10,3 % apmērā.

(36)

Šīs shēmas ir sīkāk aprakstītas 6. nodaļā (EOUS) un 7. nodaļā (SEZ) attiecīgi EXIM politikas 2002.–2007. gadam un HOP I 2002.–2007. gadam dokumentos.

(37)

Netika konstatēts, ka Garware izmklēšanas laikposmā izmantoja kādu no šīm shēmām, tāpēc to kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(38)

EPCGS sīkāks apraksts atrodams EXIM politikā 2002.–2007. gadam 5. nodaļā un HOP I 2002.–2007. gadam 5. nodaļā.

(39)

Ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu. Tika konstatēts, ka Garware izmeklēšanas periodā guva labumu no šīs shēmas.

(40)

Ja uzņēmumam jāizpilda noteikums par eksportēšanu, tas drīkst importēt ražošanas līdzekļus (jaunus, bet pēc 2003. gada aprīļa arī lietotus, kas nav vecāki par 10 gadiem), maksājot par tiem samazinātas likmes muitas nodokli. Šim nolūkam Indijas valdība uz pieprasījuma pamata un par samaksu izsniedz EPCG. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma nodrošina ievedmuitas nodokļa samazinājumu 5 % apmērā, kas tiek piemērots visiem ražošanas līdzekļiem, kas importēti saskaņā ar šo shēmu. Lai izpildītu eksportēšanas pienākumu, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksportpreču ražošanai.

(41)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Muitas nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina tās ieņēmumus, kas būtu saņemami citā gadījumā. Turklāt muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas nodokļu ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(42)

Turklāt EPCGS shēma ir atkarīga no likuma par eksporta darbību, jo šādas atļaujas nevar iegūt bez apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(43)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojošu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(44)

Dalāmā summa tika aprēķināta, kā paskaidrots tālāk: subsīdijas lielumu aprēķināja, kā noteikts pamatregulas 7. panta 3. punktā, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas PET plēves ražošanas nozarē sakrīt ar šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Šim lielumam tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Maksājumi, kas bija jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(45)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir piešķirts eksporta apgrozījuma periodā, kamēr notika izskatāmās lietas izmeklēšana, un aprēķina periods parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsidēšana ir atkarīga no eksporta darbības. Garware iegūto subsīdiju apjoms bija 1,8 %.

(46)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir ietverts 1961. gada Likumā par ienākuma nodokli, kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus. Finanšu likums katru gadu nosaka iekasējamo nodokļu bāzi, kā arī dažādus pieprasītos izņēmuma gadījumus un nodokļu samazinājumus. Eksportējoši uzņēmumi var prasīt atbrīvojumu no ienākuma nodokļa, saskaņā ar 1961. gada Likuma par ienākumu nodokli 10.A, 10.B un 80.HHC iedaļu.

(47)

Tā kā netika konstatēts, ka Garware guvis labumu no ienākuma nodokļa atbrīvošanas shēmas, tās kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(48)

Šī shēma ir sīkāk aprakstīta Indijas Centrālās Bankas (turpmāk “RBI”) galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 5/04.02.01/2002-03 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 10/04.02.01/2003-04 (Rūpiju eksporta kredīts), kas adresēts visām Indijas komercbankām.

(49)

Ražotājiem eksportētājiem un eksportētājiem tirgotājiem ir tiesības izmantot šo shēmu. Tika konstatēts, ka Garware guva labumu no šīs shēmas izmeklēšanas periodā.

(50)

Izmantojot šo shēmu, RBI stingri nosaka augstāko procentu likmju robežu, kas attiecināma uz eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, un komercbankas var piemērot eksportētājam šīs procentu likmes, “lai piedāvātu eksportētājiem kredītus par starptautiski konkurētspējīgām likmēm”. EKS sastāv no divām apakšshēmām – pirmseksporta (“iesaiņošanas kredīta”) EKS, kas ietver eksportētājam izsniegtos kredītus pirkuma, pārstrādes, apstrādes, saiņošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un pēceksporta kredīta shēmas, kas nodrošina darba kapitāla aizdevumus eksporta norēķinu finansēšanai. RBI arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta darbības finansēšanai.

(51)

Kā norādīts RBI galvenajos apkārtrakstos, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākiem procentiem, salīdzinot ar parastiem komercdarbības kredītiem (“skaidrās naudas kredītiem”), ko nosaka vienīgi tirgus apstākļi.

(52)

Pirmkārt, samazinot finansēšanas izmaksas salīdzinājumā ar tirgus procentu likmēm, iepriekš aprakstītās labvēlīgās procentu likmes šādam eksportētājam dod labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Neraugoties uz to, ka saskaņā ar EKS piedāvātos izdevīgos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtais labums ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunkta nozīmē. RBI ir valsts organizācija, kura pēc definīcijas pieder pie valsts pārvaldes sistēmas, kā paskaidrots pamatregulas 1. panta 3. punktā, un RBI sniedz norādījumus komercbankām par labvēlīgu finanšu kredītu izsniegšanu eksportējošiem uzņēmumiem. Šāda izdevīga finansēšana ir pielīdzināma subsidēšanai, kas uzskatāma par specifisku un kompensējamu, jo šīs labvēlīgās procentu likmes ir saistītas ar eksporta darbību, kā norādīts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(53)

Subsīdija ir aprēķināta, balstoties uz starpību, ko veido par izmeklēšanas periodā izmantoto eksporta kredītu maksātie procenti un summa, kas būtu jāmaksā, ja būtu noteikta tāda pati procentu likme kā par parastiem atsevišķu uzņēmumu izmantotiem komerckredītiem. Šāda subsīdija (dalāmais lielums) ir piešķirta par visu kopējo eksporta apgrozījumu periodā izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā, kas izteikts kā attiecīgās summas dalītājs saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbību un nav piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Garware izmantoja eksporta kredītu shēmas piedāvātās priekšrocības un ieguva subsīdiju 1,2 % apmērā.

(54)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir paskaidrots EXIM politikas 2002.–2007. gadam 4.2.1.–4.2.7. punktā un HOP I 2002.–2007. gadam 4.31.– 4.36. punktā.

(55)

Tā kā netika konstatēts, ka Garware guva labumu no BDPA, šīs shēmas kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(56)

Lai veicinātu ražošanas nozaru ienākšanu štata mazāk attīstītajās teritorijās, GOM kopš 1964. gada ir piešķīrusi stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos, izmantojot shēmu, ko parasti dēvē par “Komplekso stimulu shēmu”. Kopš shēmas ieviešanas tajā vairākas reizes ir izdarīti grozījumi un “1993. gada shēma” ir bijusi spēkā no 1993. gada 1. oktobra līdz 2001. gada 31. martam, bet jaunākā versija – 2001. gada shēma – sāka darboties 2001. gada 31. martā un būs spēkā līdz 2006. gada 31. martam. GOM ieviestā KSS sastāv no vairākām apakšshēmām, no kurām galvenās ir atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa un pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokļa atmaksāšana.

(57)

Lai uzņēmums varētu šo shēmu izmantot, tam jāiegulda līdzekļi vājāk attīstītā teritorijā, izveidojot jaunu ražošanas uzņēmumu vai ar lieliem kapitālieguldījumiem paplašinot vai daudzveidojot esoša ražošanas uzņēmuma darbību. Vājāk attīstītās teritorijas ir iedalītas kategorijās atkarībā no to ekonomiskās attīstības pakāpes (piemēram, vāji attīstīta, vājāk attīstīta, visvājāk attīstīta). Stimulu apjoma noteikšanā galvenais kritērijs ir tas, kurā teritorijā darbojas vai darbosies uzņēmums, kā arī tiek ņemts vērā uzņēmuma ieguldīto līdzekļu apjoms.

(58)

Atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa: preces parasti apliek ar centralizēto mazumtirdzniecības nodokli (tirdzniecības darījumos starp pavalstīm) vai ar štata tirdzniecības nodokli (darījumos vienas štata robežās), un šī nodokļa lielums ir atkarīgs no štata(-iem), kur notiek darījumi. Preču importa un eksporta darījumus neapliek ar tirdzniecības nodokli, bet saskaņā ar noteiktu likmi tāds nodoklis ir jāmaksā par iekšzemes tirgus darījumiem. Izmantojot nodokļa atbrīvojuma shēmu, īpaši noteiktām ražotnēm nav jāmaksā tirdzniecības nodoklis par saviem tirgus darījumiem. Tāpat īpaši noteiktas ražotnes ir atbrīvotas no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa, ja tās pērk preces no piegādātāja, kuram pašam ir tiesības šo shēmu izmantot. Lai gan tirdzniecības darījumā nevar gūt labumu īpašā ražotne, kas preci pārdod, labumu šajā darījumā gūst īpašā ražotne, kas preci pērk. Tika konstatēts, ka Garware izmeklēšanas periodā guva labumu no šī atbrīvojuma no nodokļa.

(59)

Pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokļa atmaksāšana: tas ir nodoklis, ko uzliek Indijas pašvaldības, t. sk. GOM, par precēm, kas tiek ievestas pilsētas vai rajona teritorijā. Rūpniecības uzņēmumiem ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto pilsētas muitas nodokli no GOM, ja uzņēmums atrodas attiecīgā štata īpaši norādītā pilsētā vai rajonā. Atmaksājamās summas kopējais lielums nedrīkst pārsniegt 100 % no ieguldīto ražošanas līdzekļu vērtības. Tika konstatēts, ka Garware guva izmeklēšanas periodā labumu no šā nodokļa atmaksāšanas.

(60)

GOM piedāvātā KSS nodrošina subsīdijas Pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Abas iepriekš aprakstītās apakšshēmas ir GOM finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina GOM ieņēmumus, kas citā gadījumā būtu saņemami. Bez tam šis atbrīvojums/atmaksāšana dod labumu uzņēmumam, jo uzlabo tā likviditāti.

(61)

Uzņēmums apgalvoja, ka mazumtirdzniecības nodokli atcēla 2005. gada 1. aprīlī un ka GOM kopš tā laika ieviesa “pievienotās vērtības nodokļa” režīmu, saskaņā ar ko uzņēmumam jāmaksā pilna likme. Tomēr šīs iespējamās izmaiņas notika pēc izmeklēšanas perioda beigām, tāpēc šo izmaiņu ietekmi un atbilstību nevar pārbaudīt. Jebkurā gadījumā netika iesniegti būtiski pierādījumi attiecībā uz šo režīmu un uzņēmuma saistībām sakarā ar to. Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu prasība jānoraida.

(62)

Šo shēmu var izmantot tikai tie uzņēmumi, kas ir ieguldījuši līdzekļus īpaši norādītās ģeogrāfiskās teritorijās Maharaštras štata jurisdikcijā. To nevar izmantot uzņēmumi, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Gūtā labuma apjoms ir atkarīgs no konkrētā rajona. Šī shēma ir īpaša, kā noteikts pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā, tādēļ ir kompensējama.

(63)

Attiecībā uz atbrīvojumu no mazumtirdzniecības nodokļa, subsīdija tika aprēķināta, pamatojoties uz parasti maksājamā tirdzniecības nodokļa lielumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, bet nodoklis netika maksāts, izmantojot minēto shēmu. Tāpat attiecībā uz pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokli eksportētāja gūtais labums tika aprēķināts kā izmeklēšanas periodā atmaksātā šā nodokļa summa. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šie subsīdijas apjomi (aprēķinā dalāmais lielums) ir piešķirti par visu tirdzniecības apjomu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas tiek izteikts kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija nav saistīta ar eksportu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Šajā periodā Garware guva labumu no šīs shēmas un ieguva subsīdijas 1,6 % apmērā.

(64)

Kompensējamo subsīdiju lielums, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas noteikumiem un izteikts atbilstīgi preces vērtībai, pārbaudītajam ražotājam eksportētājiem ir 14,9 %. Šie subsidēšanas lielums pārsniedz minimālo robežu, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(65)

Tāpēc uzskata, ka, ievērojot pamatregulas 19. pantu, pašlaik spēkā esošie kompensācijas pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu kompensējošās subsīdijas, kas Kopienas ražošanas nozarei rada kaitējumu.

(66)

Ievērojot pamatregulas 19. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai pašreizējo pasākumu turpināšana nebūtu pietiekama, lai neitralizētu kompensējošās subsīdijas, kas rada kaitējumu.

(67)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Garware joprojām izmanto kompensējamo subsīdiju piedāvātās priekšrocības, ko nodrošināja Indijas iestādes. Turklāt šajā izmeklēšanas periodā konstatētais subsīdiju apjoms ir ievērojami lielāks nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Iepriekš analizētās subsīdiju shēmas dod atkārtotu labumu. Izņemot DEPBS un mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšanu, nav norādījumu par to, ka šo programmu darbība tuvākajā laikā tiks pakāpeniski izbeigta vai mainīta. Kā apgalvo Garware, DEPBS aizstājošu shēmu bija plānots ieviest ne agrāk kā 2006. gada 1. aprīlī. Uzņēmums nedeva nekādu apstiprinājumu tam, vai tas patiešām ir noticis. Apstākļi, kas veidojas, DEBPS aizstājot ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO”, bet par kuru Komisijai trūkst informācijas, savlaicīgi būs jāvērtē. Tā kā nebija nekādu reālu pierādījumu par DEBPS aizstāšanu, tiek uzskatīts, ka pašreizējā pārskata mērķiem DERBS joprojām pastāv. Uzņēmums tāpat nesniedz nekādu sīkāku informāciju par “PVN līdzīgo” shēmu, ar ko pēc izmeklēšanas perioda beigām it kā aizstāts GOM mazumtirdzniecības nodoklis, un tādēļ pašreizējā pārskata mērķiem tiek uzskatīts, ka mazumtirdzniecības nodokļa shēma joprojām ir.

(68)

Tā kā tika pierādīts, ka uzņēmums saņem daudz lielāku subsidēšanu nekā iepriekš, un iespējams turpina saņemt subsīdijas lielākā apjomā nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais, tiek secināts, ka pašreizējā pasākuma turpināšana nav pietiekama, lai pretotos kaitējošām kompensējamām subsīdijām pasākuma apjoms tādēļ jāgroza, lai atspoguļotu jaunos konstatējumus.

(69)

Ņemot vērā secinājumus attiecībā uz Garware subsidēšanas līmeni un pašreizējo pasākumu nepietiekamību, lai pretotos konstatētajām kompensējamajām subsīdijām, Garware ievedumiem noteiktie kompensācijas maksājumi jāgroza, lai atspoguļotu konstatētos jaunos subsidēšanas līmeņus.

(70)

Grozītajam kompensācijas maksājumam, kā izklāstīts 72. apsvērumā turpmāk tekstā, tika noteikta jauna likme atbilstīgi pašreizējā pārskatā konstatētajai subsidēšanai, jo sākotnējā izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma radītā starpība joprojām ir lielāka.

(71)

Tā kā saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 384/96 14. panta 1. punktu nevienu ražojumu nepakļauj abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumiem, risinot vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai eksporta subsīdijām, šīs pārskata izmeklēšanas rezultātā konstatēts, ka kompensācijas maksājums, kas atbilst eksporta subsīdijām (13,3 %), jāatskaita no antidempinga maksājuma, kas Garware noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001. Pēc šīs regulas grozīšanas ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 Garware noteica dempinga starpību 20,1 %. No tā atskaitīja 2,7 %, lai atspoguļotu tajā laikā spēkā esošo eksporta subsīdijām atbilstošo kompensācijas maksājumu, un tā minētajam uzņēmumam tika noteikts antidempinga maksājums 17,4 % apmērā. Pašreizējā pārskata rezultātā no minētā uzņēmuma atsevišķā antidempinga maksājuma jāatskaita vēl 10,6 %, kas atspoguļo kompensācijas maksājumu atbilstoši konstatētajām subsīdijām; līdz ar to Garware antidempinga maksājumi jānosaka 6,8 % apjomā.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ierosinātie maksājumi, kas izteikti kā CIF cena uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādi:

(73)

Garware, Indijas valdība un piepresījuma iesniedzēji tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ierosināt grozīt spēkā esošo pasākumus, un tiem tika dota iespēja izteikt piebildes. No Garware vai Indijas valdības nesaņēma nekādas piebildes; pieprasījuma iesniedzēju piebildes atspoguļo viņu piekrišanu Komisijas izdarītajiem secinājumiem.

(74)

Šajā regulā minētās individuālās uzņēmumu kompensācijas antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz izmeklēšanā, kas noslēdzās ar Regulas (EK) Nr. 367/2006 un Regulas (EK) Nr. 366/2006 pieņemšanu, kā arī pašreizējā pārskatā konstatētajiem faktiem. Tāpēc tās atspoguļo pārskata laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz Garware. Tādējādi šīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētas juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šīs regulas normatīvajā daļā, arī personas, kas ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tām attiecas maksājuma likme, kas ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(75)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jānosūta Komisijai (9), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās,