26.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/19

(1)

Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 1244 2005. gada novembra sākumā uzsāka procesu Kosovas turpmākā statusa noteikšanai, ieceļot Martti Ahtisaari kungu par ANO statusa sūtni. Šī procesa panākumi ir svarīgi ne tikai skaidrākām perspektīvām Kosovas iedzīvotājiem, bet arī vispārējai reģiona stabilitātei.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācija turpinās savu klātbūtni Kosovā līdz ANO DPR 1244 darbības termiņa beigām. ANO tomēr ir norādījusi, ka tā ar savu klātbūtni neuzņemsies galveno lomu pēc statusa noteikšanas. ES ir būtiski ieinteresēta, lai šim procesam būtu pozitīvi rezultāti, un tai ir pienākums un iespējas šādu iznākumu veicināt. Ir ļoti iespējams, ka ES kopā ar citiem partneriem sniegs lielāko ieguldījumu. ES tādējādi uzņemsies svarīgu lomu Kosovas sarežģītajos apstākļos. Tā varētu uzņemties atbildību par būtiskām operācijām, jo īpaši policijas un tiesiskuma jomā.

(3)

Stabilizācijas un asociācijas process (turpmāk – “SAP”) ir stratēģiskās politikas sistēma ES politikai attiecībā uz Rietumbalkānu reģionu, un šīs sistēmas instrumenti ir pieejami Kosovai, tostarp Eiropas partnerība, politiskais un tehniskais dialogs kā daļa no SAP Uzraudzības mehānisma inter alia attiecībā uz standartiem tiesiskuma jomā un saistībā ar Kopienas palīdzības programmām.

(4)

Eiropadome 2005. gada jūnijā uzsvēra, ka Kosovā vidējā termiņā joprojām būtu vajadzīga starptautiska civilā un militārā klātbūtne, lai nodrošinātu drošību un jo īpaši minoritāšu aizsardzību, veicinātu standartu nepārtrauktu īstenošanu un attiecīgi uzraudzītu, vai ievēro noteikumus nolīgumā par statusu. Šajā sakarā Eiropadome uzsvēra ES gatavību pilnībā piedalīties šajā procesā, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem partneriem un starptautiskām organizācijām.

(5)

Padome 2005. gada 7. novembrī pauda gandarījumu par vēstnieka Kai Eide sniegto Kosovas stāvokļa vispārējo pārskatu un pauda pilnīgu atbalstu ANO ģenerālsekretāra nodomam sākt politisku procesu, lai noteiktu Kosovas turpmāko statusu.

(6)

Lai dotu iespēju ES palielināt tās iesaisti Kosovā, Padome 2005. gada 7. novembrī arī aicināja ģenerālsekretāru/Augsto pārstāvi (turpmāk – “ĢS/AP”) kopā ar Komisiju turpināt darbu, lai noteiktu iespējamo turpmāko ES lomu un ieguldījumu, tostarp policijas, tiesiskuma un ekonomikas jomā, un tuvākajā laikā iesniegt Padomei kopīgus priekšlikumus.

(7)

ĢS/AP un Komisija 2005. gada 6. decembrī iesniedza Padomei ziņojumu “ES turpmākā loma un ieguldījums Kosovā”. Ziņojumā piedāvāts pārskats par ES turpmāko ieguldījumu Kosovā. Tajā uzsvērta vēlēšanās iespēju robežās normalizēt ES attiecības ar Kosovu, izmantojot visus SAP pieejamos instrumentus. Turklāt ziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams gatavoties nākotnes EDAP misijai, tostarp izveidojot un izvietojot regulāru plānošanas grupu pietiekami drīz, lai sāktu integrētas ES misijas plānošanu inter alia tiesiskuma un policijas jomās.

(8)

Padome 2005. gada 12. decembrī atkārtoti apliecināja pilnīgu atbalstu politiskajam procesam, lai noteiktu Kosovas statusu nākotnē, kā arī Martti Ahtisaari kungam. Tā arī uzsvēra apņemšanos pilnībā piedalīties Kosovas statusa noteikšanā, kā arī gatavību tikt cieši iesaistītai sarunās par Kosovas turpmāko statusu un tā īstenošanā ar ES pārstāvja Kosovas turpmākā statusa procesā starpniecību. Padome atkārtoti uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīgi gan tagad, gan nākotnē ir turpināt standartu īstenošanu, lai veicinātu atbilstību Eiropas standartiem. Jo īpaši autonomās administrācijas pagaidu iestādēm jāturpina strādāt, aizsargājot minoritātes, pilnībā ievērojot tiesiskumu, veidojot pārskatāmu valsts administrāciju bez politiskas iejaukšanās, veidojot gaisotni, kas veicina iedzīvotāju atgriešanos, un aizsargājot kultūras mantojumu un reliģiskā kulta vietas.

(9)

Padome 2005. gada 12. decembrī arī “pauda gandarījumu par ĢS/AP un Komisijas izstrādāto kopīgo ziņojumu par ES turpmāko lomu un ieguldījumu Kosovā. Tā lūdza ĢS/AP un Komisiju turpināt izskatīt šos jautājumus sadarbībā ar citām starptautiskajām struktūrām, jo īpaši policijas un tiesiskuma jomā (tostarp rezerves plānošanu iespējamai EDAP misijai), ekonomiskās attīstības jomā un Kosovas ES integrācijas veicināšanā, un aktīvi iesaistīt Padomes attiecīgās struktūras, lai nodrošinātu nepārtrauktu un savlaicīgu ES darbības sagatavošanu Kosovā.”

(10)

Laikā no 2006. gada 19. līdz 27. februārim notika Padomes un Komisijas Apvienota faktu vākšanas misija Kosovā attiecībā uz iespējamo nākotnes EDAP un Kopienas iesaistīšanos tiesiskuma jomā. Ziņojumā faktu vākšanas misija cita starpā ieteica ES izveidot plānošanas grupu, kuras uzdevums būtu nodrošināt, ka ES lēmumu pieņemšanas pamatā būtu pamatīgs analīzes process, kas ir atbilstīgs apgabala turpmākā statusa procesam.

(11)

ANO ĢSĪP Jessen-Petersen kungs 2006. gada 4. aprīlī ĢS/AP adresētā vēstulē pauda gandarījumu par ES iesaistīšanos apspriedēs par turpmāku starptautisko klātbūtni Kosovā un aicināja ES Prištinā izvērst ES Plānošanas grupu Kosovā (turpmāk – “EUPT Kosova”).

(12)

Faktu vākšanas misijas laikā un citās konsultācijās ar ES Pagaidu pašpārvaldes iestādes norādīja, ka tās būtu gandarītas par ES plānošanas grupu, kuras uzdevums būtu turpināt rezerves plānošanu iespējamai EDAP misijai tiesiskuma jomā.

(13)

EUPT Kosova nekādā ziņā vai veidā nenosaka Kosovas nākotnes statusa procesa rezultātu vai nenozīmē izrietošu ES lēmumu uzsākt EDAP misiju Kosovā.

(14)

Saskaņā ar pamatnostādnēm, kas sniegtas 2000. gada 7. līdz 9. decembra Nicas Eiropadomē, ar šo vienoto rīcību būtu jānosaka ĢS/AP pienākumi saskaņā ar Līguma 18. panta 3. punktu un 26. pantu.

(15)

Līguma 14. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visam vienotās rīcības īstenošanas laikposmam jānorāda bāzes finansējums. To summu norādīšana, kas jāfinansē no Kopienas budžeta, liecina par likumdevējas institūcijas labo gribu, ar nosacījumu, ka attiecīgajā budžeta gadā ir pieejamas saistību apropriācijas.

(16)

Būtu pēc iespējas atkārtoti jāizmanto iekārtas, kas palikušas no pašreiz notiekošajām vai pabeigtām ES operatīvajām darbībām, jo īpaši EUPOL PROXIMA, EUPAT un ESPM, ievērojot operatīvās vajadzības un pareizas finanšu vadības principus.

(17)

EUPT Kosova īstenos savas pilnvaras, ņemot vērā situāciju, kurā tiesiskums nav pilnībā nodrošināts un kura varētu kaitēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, kas noteikti Līguma 11. pantā,

—

sākt plānošanu, tostarp nepieciešamos iepirkuma procesus, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju no UNMIK atsevišķiem uzdevumiem uz iespējamu ES krīzes pārvarēšanas operāciju tiesiskuma jomā un citās jomās, ko Padome varētu noteikt saistībā ar nākotnes statusa procesu,

—

nepieciešamības gadījumā sniegt tehniskas konsultācijas, lai ES piedalītos, atbalstītu un uzturētu dialogu ar UNMIK attiecībā uz tās plāniem samazināt kompetences un tās nodot vietējām iestādēm.

1)

sākt dialogu ar starptautisko sabiedrību, Kosovas iestādēm un vietējām ieinteresētajām pusēm, lai noskaidrotu to viedokli un apsvērumus attiecībā uz operatīvajiem jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes pasākumiem;

2)

cieši sekot un analizēt UNMIK plānošanu tās pilnvaru beigās un aktīvi sniegt konsultācijas;

3)

uzsākt plānošanu, kas ļautu veiksmīgi nodot UNMIK pilnvaras attiecībā uz atsevišķiem uzdevumiem nākotnes ES krīzes pārvarēšanas operācijai tiesiskuma jomā un citās jomās, ko Padome varētu noteikt saistībā ar nākotnes statusa procesu;

4)

sākt darbu, lai apzinātu iespējamos elementus saistībā ar nākotnes krīzes pārvarēšanas operācijas pilnvarām, mērķiem, specifiskiem uzdevumiem un programmām, kā arī personāla lielumu, tostarp budžeta projektu, ko varētu izmantot vēlākai lēmumu pieņemšanai ES. Šajā sakarā EUPT Kosova uzsāk pārdomas par iziešanas stratēģiju izstrādi;

5)

sagatavot visus iespējamos valsts iepirkuma prasību elementus iespējamai ES krīzes pārvarēšanas operācijai;

6)

nodrošināt pienācīgu loģistiskas atbalstu iespējamai ES krīzes pārvarēšanas operācijai, tostarp, izveidojot noliktavas kapacitāti, kurā var glabāt, uzturēt un apkalpot ierīces, tostarp ierīces, kas pārvestas no citām patreizējām vai agrākām ES krīzes pārvarēšanas operācijām, ja tas uzlabotu vispārēju iespējamās ES krīzes pārvarēšanas operācijas efektivitāti;

7)

ES Situāciju centra un Padomes Drošības biroja vadībā izstrādāt un sagatavot draudu un riska analīzi ES krīzes pārvarēšanas operācijas Kosovā dažādiem elementiem un izstrādāt indikatīvu budžetu (pamatojoties uz OMIK un UNMIK pieredzi) drošības izmaksām;

8)

piedalīties visaptverošas un integrētas ES pieejas veidošanā, ņemot vērā palīdzību policijas un tiesu iestāžu jomā, ko sniedz saskaņā ar SAP;

9)

saistībā ar rezerves plānošanu iespējamajai ES krīzes pārvarēšanas operācijai Kosovā atbilstīgā gadījumā savstarpēji sniegt palīdzību ES krīzes pārvarēšanas operācijām vai faktu vākšanas/ sagatavošanas misijām, lai izveidotu ES krīzes pārvarēšanas operācijas. Šādas palīdzības apmaiņai ir nepieciešama skaidra EUPT Kosova vadītāja piekrišana, un to sniedz tikai ierobežotā laika periodā.

—

EUPT Kosova vadītāja birojs;

—

policijas grupa;

—

tiesu iestāžu grupa;

—

administrēšanas grupa.

—

biroju Prištinā;

—

koordinācijas biroju Briselē.