This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32005R0355
Commission Regulation (EC) No 355/2005 of 28 February 2005 amending Regulation (EEC) No 2676/90 determining Community methods for the analysis of wines
Komisijas Regula (EK) Nr. 355/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei
Komisijas Regula (EK) Nr. 355/2005 (2005. gada 28. februāris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei
OV L 56, 2.3.2005, p. 3–7
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO)
OV L 306M, 15.11.2008, p. 121–125
(MT)
No longer in force, Date of end of validity: 31/07/2009; Iesaist. atcelta ar 32009R0606
2.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 56/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 355/2005
(2005. gada 28. februāris),
ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 46. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar starptautiski atzītiem kritērijiem elektronisko densimetriju izmanto spirta tilpumkoncentrācijas vīnā mērīšanai. Savā 2000. gada kopsapulcē Starptautiskais Vīnogulāju un vīna birojs (SVVB) ir apstiprinājis šīs metodes jauno aprakstu. |
(2) |
Šī mērījumu metode ļauj vienkāršāk un precīzāk izmērīt spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju vīnā un izvairīties no domstarpībām, kas varētu rasties mazāk precīzu pārbaudes mehānismu izmantošanas dēļ. |
(3) |
Tā kā vairs nav nepieciešams atzīt, ka šī metode ir līdzvērtīga tām, kas aprakstītas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2676/90 (2) pielikuma 3. nodaļā, regulas 3. panta 2. punkts jāsvītro. Turklāt minētās regulas pielikuma 3. nodaļā jāiekļauj atjauninātais metodes apraksts un ar to pārbaudāmo parametru eksperimentālās vērtības. |
(4) |
Tāpēc Regula (EEK) Nr. 2676/90 jāgroza. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EEK) Nr. 2676/90 groza šādi:
1) |
Regulas 3. panta 2. punktu svītro. |
2) |
Regulas pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 28. februārī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(2) OV L 272, 3.10.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 128/2004 (OV L 19, 27.1.2004., 3. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EEK) Nr. 2676/90 pielikuma 3. nodaļu “Spirta procentuālā tilpumkoncentrācija” groza šādi:
1. |
Nodaļas 2. punkta 2.2. apakšpunktu aizstāj ar šo:
|
2. |
Pielikuma 4. punkta virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu un apakšvirsrakstu: “4. STANDARTMETODES
|
3. |
Minētā punkta 4.a punkta virsrakstu aizstāj ar šādu: “4.–B Spirta tilpumkoncentrācijas vīnā mērījums, izmantojot hidrostatiskos svarus” |
4. |
Pēc 4.–B punkta iekļauj 4.–C punktu šādā redakcijā: “4.–C Spirta procentuālās tilpumkoncentrācijas vīnā mērījums ar elektronisko densimetriju, izmantojot frekvenču oscilatoru 1. Mērījuma metode 1.1. Nosaukums un ievads Spirta procentuālā tilpumkoncentrācija (SPT) vīnā jāmēra pirms vīnu pārdošanas galvenokārt tāpēc, lai izpildītu prasības par marķējumu. Jēdziena “spirta procentuālā tilpumkoncentrācija vīnā” definīcija atrodama šīs nodaļas 1. punktā. 1.2. Mērķis un pielietošana Aprakstītā mērījuma metode ir elektroniskā densimetrija, izmantojot frekvenču oscilatoru. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem mērījuma veikšanas temperatūra ir 20 °C. 1.3. Princips un definīcijas Metodes princips, pirmkārt, ir destilēt vīnu tilpums tilpumā. Šīs nodaļas 3. punktā aprakstīta destilēšanas metode. Destilēšanas procesā tiek izdalītas negaistošas vielas. Etanola homologus, ieskaitot etanolu un etanola homologus esteros, ieskaita spirta koncentrācijā, jo tie ir atrodami destilātā. Pēc tam izmēra iegūtā destilāta blīvumu. Šķidruma blīvums pie noteiktas mērījuma temperatūras ir vienāds ar tā masas dalījumu ar tilpumu: ρ = m/V, attiecībā uz vīnu rezultātu izsakot kā g/ml. Lai noteiktu blīvumu un spirta tilpumkoncentrāciju ūdens spirta šķīdumam, kā, piemēram, destilātam, kura temperatūra ir zināma, var izmantot mērījumu tabulas. Šī spirta tilpumkoncentrācija atbilst spirta tilpumkoncetrācijai vīnā (destilēts tilpums tilpumā). Šajā metodē destilāta blīvumu mēra ar elektronisko densimetru, izmantojot frekvenču oscilatoru. Mērīšanas princips ir izmērīt svārstību periodu stobriņam ar paraugu, kas pakļauts elektromagnētiskai ierosai. Tad aprēķina blīvumu: tas izriet no svārstību perioda saskaņā ar šādu formulu: (1)
Iegūtais vienādojums ir ρ = A T2 – B (2); redzams, ka pastāv lineāra attiecība starp blīvumu un periodu, kāpinātu kvadrātā. Konstantes A un B katram oscilatoram ir atšķirīgas, un tās aprēķina, izmērot periodu šķidrumiem ar zināmu blīvumu. 1.4. Reaģenti un produkti 1.4.1. Standartšķidrumi Densimetra noregulēšanai tiek izmantoti divi standartšķidrumi. Standartšķidrumu blīvumos jāņem vērā mērāmo destilātu blīvumi. Ir ieteicama standartšķidrumu blīvuma atšķirība, kas lielāka nekā 0,01000 g/ml. To blīvums jāzina ar precizitāti, kas mazāka par +/- 0,00005 g/ml, 20,00 °C temperatūrā: +/- 0,05 °C. Spirta tilpumkoncentrācijas mērīšanai vīnā, izmantojot elektronisko densimetru, standartšķidrumi ir:
1.4.2. Attīrīšanas un žāvēšanas produkti
1.5. Mēraparāti 1.5.1. Elektroniskā densimetrija, izmantojot frekvenču oscilatoru Elektroniskajā densimetrijā ir šādi elementi:
Densimetru novieto uz pilnīgi stabilas virsmas un novērš jebkādas vibrācijas rašanās iespējas. 1.5.2. Temperatūras kontrole mērkivetē Mērstobriņu novieto termostatējumā kamerā. Temperatūras stabilitātei jābūt +/- 0,02 °C robežās vai stabilākai. Ja densimetrs to pieļauj, jākontrolē mērkivetes temperatūra, jo tai ir liela ietekme uz mērījumu rezultātiem. Blīvums spirta ūdens šķīdumā ar spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju 10 % ir 0,98471 g/ml 20 °C temperatūrā un 0,98447 g/ml 21 °C temperatūrā jeb var teikt, ka tas atšķiras par 0,00024 g/ml. Mērījuma veikšanas temperatūra ir 20 °C. Mērkivetes temperatūras mērīšanu veic ar termometru, kura rezolūcija ir mazāka nekā 0,01 °C un kas atbilst valstu standartiem. Tādējādi būtu garantēta temperatūras mērījuma precizitāte, ņemot vērā iespējamo mēraparāta kļūdu, kas mazāka nekā +/- 0,07 °C. 1.5.3. Mēraparātu kalibrēšana Mēraparātu kalibrēšana jāveic pirms pirmās izmantošanas, tad ik pēc sešiem mēnešiem vai tad, ja mērījumu precizitāte nav apmierinoša. Lai aprēķinātu konstantes A un B, jāizmanto divi standartšķidrumi (skatīt formulu (2) iepriekš). Attiecībā uz praktisko kalibrēšanas veikšanu, skatīt mēraparāta lietošanas instrukciju. Principā kalibrēšanu veic ar sausu gaisu (ņemot vērā atmosfēras spiedienu) un ar ļoti tīru ūdeni (divreiz destilētu un/vai mikrofiltrētu ļoti augstā pretestībā, > 18 MΩ). 1.5.4. Kalibrēšanas pārbaude Lai pārbaudītu kalibrēšanas precizitāti, izmēra standartšķidruma blīvumu. Katru dienu veic gaisa blīvuma mērījumus. Blīvuma starpība starp teorētisko un konstatēto, kas lielāka nekā 0,00008 g/ml, var liecināt, ka stobriņš ir aizsērējis. Tādā gadījumā tas jāiztīra. Pēc iztīrīšanas vēlreiz jāizmēra gaisa blīvums un, ja šis mērījums nav pilnīgi ticams, mēraparāts attiecīgi jāpielāgo. Ūdens blīvums jāpārbauda arī gadījumā, ja blīvuma starpība starp teorētisko un konstatēto ir lielāka nekā 0,00008 g/ml – mēraparāts jāpielāgo. Ja ir grūti pārbaudīt kivetes temperatūru, var tieši pārbaudīt blīvumu spirta ūdens šķīdumam ar procentuālo tilpumkoncentrāciju, kas līdzvērtīga analizējamiem destilātiem. 1.5.5. Pārbaude Gadījumā, ja starpība starp standartšķidruma teorētisko blīvumu (kas zināms, ņemot vērā iespējamo mēraparāta kļūdu +/- 0,00005 g/ml robežās) un mērījumu ir lielāka nekā 0,00008 g/ml, jāpārbauda kivetes temperatūra. 1.6. Izlases kārtā ņemtu paraugu atlase un paraugu sagatavošana (skatīt šīs nodaļas 3. punktu “Destilāta iegūšana”) 1.7. Procedūra Pēc tam, kad destilāts ir iegūts, ar densimetriju izmēra tā blīvumu vai spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju. Jāpārliecinās, vai mērkivetes temperatūra ir stabila. Destilātā densimetra kivetē nedrīkst būt gaisa burbulīši, un tam jābūt ļoti homogēnam. Ja nolūkā pārbaudīt gaisa burbulīšu klātneesamību tiek izmantota apgaismes sistēma, tā pēc šīs pārbaudes veikšanas nekavējoties jāizslēdz, jo spuldzītes radītais siltums ietekmē mērījuma temperatūru. Ja ar mēraparātu var izmērīt tikai periodu, blīvums jāaprēķina ar konstantēm A un B (skatīt 1.3. punktu). Ja mēraparāts spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju neuzrāda tieši, zinot blīvumu, spirta procentuālo tilpumkoncentrāciju aprēķina, izmantojot tabulas. 1.8. Rezultātu izteikšana Spirta procentuālā tilpumkoncentrācija vīnā ir līdzvērtīga spirta procentuālajai tilpumkoncentrācijai destilātā. To izsaka kā “tilp. %”. Ja neievēro noteikumus par temperatūru, iegūtais rezultāts jākoriģē, lai iegūtu mērījuma rezultātu 20 °C temperatūrā. Iznākumu izsaka ar diviem skaitļiem aiz komata. 1.9. Piezīmes Kivetē ievadītajam tilpumam jābūt pietiekami lielam, lai iepriekš mērītais paraugs neradītu piemaisījumus. Tāpēc jāveic vismaz divi mērījumi. Ja šie mērījumi nedod rezultātu atkārtojamības robežās, nepieciešams trešais mērījums. Parasti divi pēdējie mērījumi ir vienlīdzīgi un pirmo vērtību atmet. 1.10. Precizitāte Paraugiem, kur spirta procentuālā tilpumkoncentrācija ir no 4 līdz 18 tilp. %:
2. Starplaboratoriju pētījumi. Papildinājumu uzticamība un precizitāte Metodes darbības rādītāji, kas norādīti 1.10. punktā, ir pierādīti starplaboratoriju pārbaudēs, kas atbilst starptautiski atzītām procedūrām, un veikti ar 6 paraugiem 11 laboratorijās. Šajā pārbaudē iekļautie atkārtojamības un reproducējamības aprēķini ir aprakstīti nodaļā “SPIRTA PROCENTUĀLĀ TILPUMKONCENTRĀCIJA” (4.B.2. punkts) Starptautiskā Vīnogulāju un vīna biroja izdevumā “Recueil International des Méthodes d’Analyses” (2004)”. |