EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32001D0221

Padomes lēmums (2001. gada 12. marts) attiecībā uz Kopienas līdzdalību Starptautiskajā Svina un cinka izpētes grupā

OV L 82, 22.3.2001, p. 21–27 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2001/221/oj

32001D0221



Oficiālais Vēstnesis L 082 , 22/03/2001 Lpp. 0021 - 0027


Padomes lēmums

(2001. gada 12. marts)

attiecībā uz Kopienas līdzdalību Starptautiskajā Svina un cinka izpētes grupā

(2001/221/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Starptautiskās Svina un cinka izpētes grupas (SSCIG) statūtus pieņēma Dibināšanas sapulcē par svinu un cinku Apvienoto Nāciju Ekonomikas un sociālo lietu padomes aizgādībā, Ņujorkā, 1959. gada maijā.

(2) SSCIG darbojas patstāvīgi, kā autonoma Apvienoto Nāciju Organizācijai piesaistīta starpvaldību organizācija, kura sniedz saviem locekļiem:

a) precīzu un savlaicīgu informāciju par svina un cinka pasaules tirgiem; un

b) regulāras starpvaldību konsultācijas par starptautisko tirdzniecību ar svinu un cinku un jebkuru citu dalībvalstīm svarīgu jautājumu, kas ar to saistīts.

(3) SSCIG darbu pārsvarā veic tās sešas komitejas — Pastāvīgā, Statistikas un prognožu, Raktuvju un metālliešanas projektu, Otrreizējās pārstrādes, Starptautiskā Ekonomikas komiteja un Vides komiteja. Turklāt Rūpniecības padomdevēju grupu, kurā ietilpst svina un cinka rūpniecības dalībvalstu vecākie eksperti, vada Izpētes grupas priekšsēdētājs. Šī grupa dod padomus Izpētes grupas locekļiem un sniedz konsultācijas.

(4) Apvienoto Nāciju Kopējais preču fonds atzīst SSCIG par starptautisku preču grupu, kas dod tiesības SSCIG pieteikties uz finansējumu attīstības projektiem no Kopējā fonda.

(5) VVTT/PTO valdībām un līgumslēdzējām pusēm lūdza paziņot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par statūtu un reglamenta pieņemšanu saskaņā ar SSCIG reglamenta 1. pantu.

(6) SSCIG finansējumu saņem no iesaistīto valstu valdībām. Iemaksas aprēķina, sadalot pusi no budžeta vienādi visām dalībvalstīm, un otru budžeta pusi sadala proporcionāli kopējam katras valsts svina un cinka tirdzniecības daudzumam.

(7) Vairākas Kopienas dalībvalstis jau piedalās SSCIG darbā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopiena apstiprina Starptautiskās Svina un cinka izpētes grupas statūtus un reglamentu.

Kopiena iesniedz apstiprināšanas dokumentu ANO ģenerālsekretāram.

Statūtu un reglamenta teksti ir iekļauti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājam dod tiesības izraudzīties personas, kas ir pilnvarotas Kopienas vārdā iesniegt apstiprināšanas dokumentus.

Briselē, 2001. gada 12. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Ringholm

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

STARPTAUTISKĀS SVINA UN CINKA IZPĒTES GRUPAS STATŪTI

Dalība

1. Par SSCIG loceklēm var kļūt tādas ANO dalībvalstu valdības, attiecīgu specializēto iestāžu dalībvalstu valdības un līgumslēdzējas puses Vispārējā nolīgumā par tarifiem un tirdzniecību, kas ir pamatoti ieinteresētas svina un cinka ražošanā, patērēšanā vai tirdzniecībā.

Uzdevumi

2. Grupa nodrošina iespēju rīkot attiecīgas starpvaldību konsultācijas par starptautisko svina un/vai cinka tirdzniecību un veic pasaules situācijas izpēti attiecībā uz svinu un cinku, kā uzskata par piemērotu, jo īpaši, ņemot vērā vēlamību nepārtraukti sniegt precīzu informāciju attiecībā uz piedāvājuma un pieprasījuma stāvokli un tā iespējamo attīstību. Šim nolūkam Grupa nodrošina statistikas savākšanu un izplatīšanu, cik vien iespējams, izmantojot pieejamos avotus.

3. Grupa vajadzības gadījumā apsver iespējamos risinājumus īpašām problēmām vai grūtībām saistībā ar svinu un cinku, kas, iespējams, var rasties, un ko nevar atrisināt parastā pasaules tirdzniecības attīstības gaitā.

4. Grupa var sniegt ziņojumus iesaistīto valstu valdībām. Šādi ziņojumi var ietvert priekšlikumus un/vai ieteikumus.

5. Šajos statūtos svins un cinks ir arī metāllūžņi, atkritumi un/vai atliekas, un tādi svina un cinka produkti, kādus Grupa nosaka.

Izpētes grupas darbība

6. Grupa sanāk tādās vietās un laikos, kas ir pieņemami tās locekļiem.

7. Grupa pieņem tādu reglamentu, kādu uzskata par vajadzīgu uzdevumu izpildei.

8. Grupa organizē sekretariāta darbību tā, kā uzskata par vajadzīgu, lai pienācīgi veiktu savu darbu.

9. Iesaistītās valdības piedalās Grupas izdevumu segšanā, kā Grupa nosaka.

10. Grupa turpina pastāvēt kamēr tā, pēc iesaistīto valdību uzskatiem, ir noderīga.

11. Grupa veic vajadzīgos pasākumus, kādus uzskata par vajadzīgiem informācijas apmaiņai ar 1. punktā minētajām ieinteresētajām neiesaistītajām valstu valdībām, kā arī attiecīgām nevalstiskām un starpvaldību organizācijām. Grupa jo īpaši sadarbojas ar Starptautisko preču noteikumu Pagaidu koordinēšanas komiteju, kas saskaņā ar Ekonomikas un sociālo lietu padomes Rezolūciju 557 F (XVIII) koordinē izpētes grupu un padomju darbību.

(Reproducēts kā 1960. gada 13. septembra Dokuments LZ/13 no 1959. gada 6. maija Dokumenta E/conf 31/1 — Starptautiskās Svina un cinka izpētes grupas Dibināšanas sapulces ziņojums).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

STARPTAUTISKĀS SVINA UN CINKA IZPĒTES GRUPAS REGLAMENTS

Dalība

1. pants

Jebkura valdība, kas minēta statūtu 1. punktā un kas vēlas kļūt par Izpētes grupas locekli, to attiecīgi rakstiski paziņo ģenerālsekretāram. Šajā paziņojumā iekļauj ieinteresētās valdības deklarāciju, kurā tā paziņo, ka uzskata sevi par pamatoti ieinteresētu svina un/vai cinka ražošanā, patērēšanā vai tirdzniecībā un ka tā pieņem statūtus un reglamentu.

2. pants

Grupas loceklis var jebkurā laikā izstāties no Grupas, iepriekš iesniedzot rakstisku paziņojumu ģenerālsekretāram; izstāšanās stājas spēkā dienā, kas norādīta paziņojumā. Izstāšanās neskar finansiālās saistības, kas jau radušās, un valdība, kas izstājas, nav tiesīga saņemt nekādas atlaides no tā gada maksājumiem, kad notiek izstāšanās.

3. pants

Ģenerālsekretārs katram Grupas loceklim dara zināmus jebkādus paziņojumus, kas saņemti saskaņā ar 1. vai 2. pantu.

Pārstāvība

4. pants

Ja iespējams, katrs Grupas loceklis izraugās personu, kas dzīvo Grupas mītnes vietā, kuram adresēt visus paziņojumus un informāciju attiecībā uz Grupas darbu, bet pārējie jautājumi jākārto ar ģenerālsekretāru.

5. pants

Katrs Grupas loceklis, cik drīz vien iespējams, dara ģenerālsekretāram zināmus to pārstāvju, locekļu aizstājēju un padomdevēju vārdus, kuri izraudzīti viņu pārstāvēt sēdē. Locekļi var izraudzīties pastāvīgas delegācijas, kas viņus pārstāv visās Grupas sēdēs, kamēr viņi nenolemj citādi.

6. pants

Ja loceklis un starptautisko attiecību teritorijas, par ko tas ir atbildīgs, veido grupu, no kuras viena vai vairākas vienības galvenokārt ir ieinteresētas svina un cinka ražošanā, un viena vai vairākas vienības ir ieinteresētas svina un cinka patērēšanā, tad pēc locekļa lūguma visām šādām teritorijām Grupā var būt kopīga pārstāvība, vai atsevišķa pārstāvība teritorijām, kuras ir ieinteresētas svina un cinka ražošanā un atsevišķa pārstāvība teritorijām, kuras ir ieinteresētas svina un cinka patērēšanā. Ja saskaņā ar šo pantu teritorija vai teritoriju grupa ir pārstāvēta atsevišķi, tad šajā reglamentā to uzskata par Grupas locekli.

Sadarbība

7. pants

Grupa veic vajadzīgos pasākumus, ko uzskata par piemērotiem, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām neiesaistītajām valstu valdībām, kuras minētas tās statūtu 1. punktā, kā arī attiecīgām nevalstiskām un starpvaldību organizācijām.

Grupa var uzaicināt jebkādu attiecīgu starpvaldību vai nevalstisku organizāciju, kas ir pamatoti ieinteresēta problēmās, kuras saistītas ar svinu un cinku, lai novērotājs no šīs organizācijas to pārstāvētu Grupas sapulcēs, ar to saprotot, ka šāda organizācija līdzīgas tiesības piešķirs Grupai. Šāds novērotājs var apmeklēt visas Grupas sapulces, ja vien Grupa nav nolēmusi citādi attiecībā uz visu attiecīgo sapulci vai daļu no tās, vai sapulču kopumu, bet, ja vien Grupa nenolemj citādi, viņš nevar apmeklēt Pastāvīgās komitejas sapulces, kā arī komiteju vai apakškomiteju sapulces, kurās nav pārstāvēti visi Grupas locekļi.

Priekšsēdētājs var uzaicināt jebkuru novērotāju piedalīties Grupas apspriedē par jebkādu jautājumu, par ko organizācijai, kuru novērotājs pārstāv, ir pamatota interese, bet novērotājam nav tiesību balsot vai iesniegt priekšlikumus.

Pēc analoģijas uz jebkuru šādu organizāciju attiecas šā reglamenta 4., 5., 13., 16., 26., 27. un 28. pants.

Finansiālās saistības

8. pants

Grupas finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

9. pants

Katrs Grupas loceklis ik gadu veic maksājumus Grupas izdevumu segšanai, saskaņā ar maksājumu lielumu, kas noteikti, ņemot vērā minimālo maksājumu, pamatojoties uz katra locekļa interesēm attiecībā uz svinu un cinku. Katra gada pēdējā pēc grafika paredzētajā sēdē, Grupa apstiprina budžetu nākamajam gadam un maksājumus, ko valdība ir noteikusi katram loceklim. Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo visām iesaistītajām valdībām par to maksājumu lielumu. Maksājumi jāveic līdz 1. janvārim. Ja kāda dalībvalsts vēl nav izdarījusi maksājumus par iepriekšējo kalendāro gadu līdz Pastāvīgās komitejas kārtējai pavasara sapulcei, tai sapulcē jāpaskaidro kavēšanās iemesli. Jebkuram loceklim, kura parāds pārsniedz viņam noteikto maksājumu iepriekšējā finanšu gadā, atņem balsstiesības vai arī tā dalību aptur līdz parāda atmaksai.

10. pants

Jebkurš loceklis, kas pievienojas Grupai finanšu gada laikā, maksā tādu gada maksājumu, kādu Grupa nosaka. Maksājumi, kurus saņem no jaunajām dalībvalstīm, neietekmē maksājumus, kādi ir piemērojami esošajiem locekļiem attiecīgajā finanšu gadā.

11. pants

Maksājumi locekļiem jāveic tās valsts valūtā, kurā atrodas Grupas mītne. Ģenerālsekretārs veic Grupas finansu darījumus ar Pastāvīgās komitejas piekrišanu, un šādi darījumi ir spēkā, kamēr Grupa nenolemj citādi.

12. pants

Budžeta pieņemšana ir tiesības uzņemties maksājumus, kas tajā norādīti. Ņemot vērā kopējo budžetu, un ar Pastāvīgās komitejas vai tās attiecīgi izraudzītas institūcijas vai ierēdņa atļauju jebkuras budžeta pozīcijas apropriāciju var attiecināt uz jebkuru citu pozīciju. Maksājumus Grupa veic ar tās personas vai to personu atļauju, ko Pastāvīgā komiteja laiku pa laikam izraugās.

13. pants

Locekļu delegāciju, to skaitā Komiteju vai citu Grupas institūciju delegāciju ceļošanas un uzturēšanās izdevumus no Grupas fondiem neapmaksā.

Grupas mītne

14. pants

Grupas mītne ir Londonā, kamēr Grupa nenolemj citādi. Grupa ikreiz nolemj, kur rīkot sēdi.

Grupas sēdes

15. pants

Grupas sēdes, izņemot tās, par kurām nolemts iepriekšējā sēdē, sasauc pēc Pastāvīgās komitejas, Grupas priekšsēdētāja vai ne mazāk kā četru locekļu lūguma. Ja lūgums izteikts steidzamības dēļ, tajā norāda pamatojumu.

16. pants

Ģenerālsekretārs nosūta katra Grupas locekļa izraudzītajam pārstāvim rakstisku paziņojumu, kurā norāda sēdes datumu, kā arī šīs sēdes paredzamo dienas kārtību. Šādu paziņojumu un paredzamo dienas kārtību izsūta vismaz 35 dienas pirms sēdes sākuma. Ja sēdi sasauc steidzamības dēļ, tad paziņojumu un paredzamo dienas kārtību izsūta vismaz 15 dienas pirms sēdes, un paziņojumā norāda sēdes sasaukšanas pamatojumu.

Paredzamā dienas kārtība

17. pants

Ģenerālsekretārs, apspriežoties ar Grupas priekšsēdētāju, sagatavo katras sēdes paredzamo dienas kārtību. Ja Grupas loceklis vēlas Grupas sēdē apspriest īpašu jautājumu, tad, ja iespējams, par to paziņo ģenerālsekretāram 60 dienas pirms sēdes sākuma, paziņojumā iekļaujot rakstisku paskaidrojumu. Pēc tam dienas kārtību pieņem Grupas sēdē.

Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki

18. pants

Grupai ir priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki; viņus ievēl uz kalendāro gadu, un var ievēlēt atkārtoti. Kalendārā gada vēlēšanas notiek attiecīgā sapulcē iepriekšējā gadā, bet ja vēlēšanas nenotiek, tad priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki paliek amatā, līdz ievēl viņu amata pēcnācējus un tie ieņem amatus.

19. pants

Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, kas pilda priekšsēdētāja funkcijas, ir šādi pienākumi:

a) vadīt sēdi un debates;

b) pasludināt Grupas sēdi par atklātu un slēgt to;

c) vadīt jautājumu apspriešanu sapulcē, nodrošināt šā reglamenta ievērošanu, dot vārdu un saskaņā ar 20. pantu izlemt visus procedūras jautājumus;

d) uzdot jautājumus, pasludināt lēmumus un, ja vajadzīga balsošana, pieprasīt balsojumu un paziņot balsojuma rezultātu.

Debates

20. pants

Jebkura jautājuma apspriešanas laikā ikviens pārstāvis var ierosināt procedūras jautājumu, kā arī lūgt izbeigt debates vai atlikt tās. Šādā gadījumā priekšsēdētājs tūlīt paziņo savu lēmumu, kas ir spēkā, ja vien sapulcē to nenoraida.

21. pants

Sapulces var notikt, ja tajās piedalās Grupas locekļu vairākums.

22. pants

Visas Grupas sapulces ir slēgtas, ja vien Grupa nenolemj citādi.

23. pants

Ja sēdes dalībnieki neiebilst, lēmumus sēdē pieņem bez balsošanas. Ja balsojumu lūdz lēmumiem, kas attiecas uz budžetu, budžeta grozījumiem un jebkādiem statūtu vai šā panta grozījumiem, tad lēmumu pieņem ar divu trešdaļu klātesošo balsstiesīgo locekļu vairākumu. Balsošana atkarībā no lūguma notiek paceļot rokas, balsojot atklāti vai balsojot aizklāti. Ja balsojums vajadzīgs, pieņemot citus lēmumus, tad pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu.

24. pants

Priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, kas pilda priekšsēdētāja funkcijas, nav balsstiesību, bet viņš var izraudzīties citu delegācijas locekli, kas balso viņa vietā.

25. pants

Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai Grupa varētu pieņemt lēmumus par jebkādiem jautājumiem, veicot saraksti. Šim nolūkam locekļiem sūta paziņojumu, kurā lūdz nodot balsis noteiktā termiņā, kas ir ne īsāks kā 21 diena. Paziņojumā skaidri izklāsta attiecīgo jautājumu, kas nodots balsošanai, un balsojamos priekšlikumus. Noteiktā termiņa beigās ģenerālsekretārs paziņo visiem locekļiem par pieņemto lēmumu. Ja četru locekļu atbildēs ir iebildumi pret sarakstes procedūru, tad uzskata, ka balsojums nav noticis, un jautājumu atliek līdz apspriešanai nākamajā Grupas sēdē.

Oficiālās un darba valodas

26. pants

Grupas oficiālās un darba valodas ir angļu, franču, krievu un spāņu valoda. Ikviens pārstāvis, kas vēlas runāt kādā citā valodā, nodrošina tulkojumu kādā no darba valodām.

Visus Grupas dokumentus tulko četrās darba valodās.

27. pants

Sapulces protokols sastāv no sēdes protokola kopsavilkuma, kas sākotnēji ir pagaidu variants. Ja kāda delegācija vēlas izdarīt grozījumus savos apgalvojumos, kas minēti pagaidu protokolā, tad šādus grozījumus izdara paziņojot ģenerālsekretāram ne vēlāk kā 21 dienu pēc protokola izdošanas, un tajā neizdara nekādas citas izmaiņas, ja vien tās neapstiprina nākošajā Grupas sēdē.

28. pants

Informācija, kas ir Grupas īpašums, ziņojumi par sēdēm un visi citi Izpētes Grupas dokumenti, kā arī tās dažādo komiteju un citu institūciju dokumenti ir konfidenciāli, kamēr un ja vien Grupa un Pastāvīgā komiteja nenolemj citādi.

Pastāvīgā komiteja

29. pants

Grupa izveido Pastāvīgo komiteju, kurā ietilpst tie Grupas locekļi, kas ir izteikuši ģenerālsekretāram vēlmi piedalīties tās darbā. Dokumentus, kas saistīti ar Komitejas darbu, nodod personai, kuru izraugās katrs Komitejas loceklis.

Pastāvīgā komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus.

Ģenerālsekretārs vai amatpersona, ko tas izraugās, pilda Komitejas sekretāra funkcijas.

Komiteja sanāk vismaz divreiz gadā; tā pieņem savu reglamentu.

30. pants

Pastāvīgā komiteja seko svina un cinka situācijai un sniedz Grupai ieteikumus, ko tā uzskata par lietderīgiem. Tā veic citus uzdevumus, ko tai deleģē Grupa. Turklāt tā ir atbildīga par sekretariāta darbu, budžeta projekta sagatavošanu un citām finanšu darbībām saskaņā ar 12. pantu. Visus Grupas finanšu darījumus regulāri dara zināmus Komitejai.

Citas komitejas

31. pants

Grupa var izveidot citas komitejas vai institūcijas, ko uzskata par vajadzīgām; izveides noteikumus un nosacījumus nosaka Grupa.

Sekretariāts

32. pants

Grupai ir sekretariāts, kura sastāvā ir ģenerālsekretārs un vajadzīgais personāls. Sekretariātu ieceļ un nodrošina tā, kā Grupa nolemj.

33. pants

Ģenerālsekretārs saskaņā ar Grupas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz sekretariāta nodrošināšanu, ir atbildīgs par visu sekretariāta pienākumu izpildi, to skaitā Grupas un tās komiteju apkalpošanu.

Grozījumi

34. pants

Šo reglamentu var grozīt ar Grupas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 23. pantu.

(Sagatavots kā 1977. gada 26. septembra Dokuments LZ/161, atbilstīgi 1964. gada 13. novembra Dokumentam LZ/58, 1960. gada 10. oktobra Dokumentam LZ/15 un 1960. gada 3. augusta Dokumentam LZ/9.)

--------------------------------------------------

Top