31999D1720

Eiropas Parlamenta un padomes Lēmums Nr. 1720/1999/EK

(1999. gada 12. jūlijs),

ar ko pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un pieejami

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

(1) tā kā Padome savā 1994. gada 20. jūnija rezolūcijā [5] ir uzsvērusi vajadzību pēc saskaņošanas jautājumā par informācijas apmaiņu starp pārvaldes iestādēm;

(2) tā kā Padome savā 1996. gada 21. novembra rezolūcijā [6] ir noteikusi jaunas politikas prioritātes attiecībā uz informācijas sabiedrību;

(3) tā kā Komisija savā 1994. gada 19. jūlija paziņojumā ir ierosinājusi darbības plānu attiecībā uz informācijas sabiedrību;

(4) tā kā Komisija ir izstrādājusi darbības plānu vienotam tirgum;

(5) tā kā Eiropas Parlaments savā 1997. gada 12. jūnija rezolūcijā [7] ir aicinājis Eiropas Savienību un dalībvalstis veikt darbības jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izstrādei un ieviešanai nākamajā desmitgadē;

(6) tā kā Eiropas Parlaments un Padome ar Lēmumu Nr. 2717/95/EK [8] ir pieņēmuši vairākas vadlīnijas Eiro-ISDN kā Eiropas komunikāciju tīkla izstrādei;

(7) tā kā Eiropas Parlaments un Padome ar Lēmumu Nr. 1336/97/EK [9] ir pieņēmuši vairākas vadlīnijas attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem;

(8) tā kā Padome savā 1995. gada 7. aprīļa ieteikumā par kopējiem informācijas tehnoloģiju drošības novērtēšanas kritērijiem (ITSEC) [10] ir ieteikusi piemērot drošības novērtēšanas kritērijus novērtēšanas un sertificēšanas shēmās;

(9) tā kā, lai izveidotu ekonomikas un monetāro savienību, īstenotu Kopienas politikas un darbības un atbalstītu sakarus starp Kopienas iestādēm un organizācijām, ir jāizstrādā vienotas datu komunikācijas sistēmas starp pārvaldes iestādēm, turpmāk tekstā - "telemātikas tīkli";

(10) tā kā šiem tīkliem jāsavieno dalībvalstu pārvaldes iestāžu un Kopienas esošās un topošās informācijas sistēmas visā Eiropā, un tādējādi šie tīkli ir pārvaldes iestāžu Eiropas tālsakaru tīkli;

(11) tā kā efektīva šādu informācijas sistēmu savienošanai vajadzīga maksimāla dažādo sistēmu un to sastāvdaļu savietojamība;

(12) tā kā ir svarīgi maksimāli sekmēt standartu, publiski pieejamu specifikāciju un publiskā domēna lietojumprogrammu izmantojumu, lai nodrošinātu netraucētu savietojamību, kas ļautu panākt mēroga ekonomiju un vairot priekšrocības, ko sniedz šādi tīkli;

(13) tā kā uzlabota saskarne ar valsts pārvaldes iestādēm mudinās Eiropas Savienības pilsoņus izmantot priekšrocības, ko sniedz informācijas sabiedrība;

(14) tā kā šķēršļu novēršana valsts pārvalžu iestāžu un privātā sektora saziņā ir svarīgs Kopienas rūpniecības uzplaukuma un konkurētspējas faktors;

(15) tā kā Kopiena izmanto tos telemātikas tīklus, kas sekmē Kopienas politikas un darbības, iestāžu saziņu un ekonomikas un monetāro savienību, kā arī priekšrocības, ko tie sniedz;

(16) tā kā uzdevums izveidot šādus tīklus attiecas gan uz Kopienu, gan uz dalībvalstīm;

(17) tā kā, lai efektīvi izmantotu Kopienas finanšu resursus, jānovērš nevajadzīgs iekārtu apjoma pieaugums, pētījumu dublēšanās un atšķirības pieejā;

(18) tā kā kopējie nozaru tīklu lietojumprogrammu instrumenti un metodes inter alia var būt saistītas ar dokumentu organizāciju un izplatīšanu, datu vākšanu, daudzvalodu lietotāja saskarnēm un elektronisko sakaru drošību;

(19) tā kā rentabilitāti, spēju reaģēt, elastību un spēju piemēroties tehnoloģiskām izmaiņām šādu tīklu izveidē un darbībā vislabāk var panākt, izmantojot tirgus orientētu pieeju un tādējādi izvēloties piegādātājus konkursa kārtībā, izvērtējot daudzus pakalpojumu sniedzējus;

(20) tā kā visos pasākumos, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu piekļuvi šiem tīkliem un to savietojamību, pārdomāti jālīdzsvaro vajadzība apmierināt kopējās prasības un prasības, kas ir svarīgas valstīm;

(21) tā kā tāpēc ir jāīsteno īpaši horizontāli pasākumi un darbības, lai nodrošinātu šo tīklu savietojamību;

(22) tā kā saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt mērķi īstenot šādas horizontālas darbības un pasākumus, un tādēļ sakarā ar ierosinātās darbības apjomu un sekām to var labāk sasniegt Kopienas līmenī; tā kā ierosinātā darbība nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi;

(23) tā kā, lai īstenotu Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un Asociācijas līgumus ar Eiropas Kopienu, ir vajadzīga augsta attiecīgo telemātikas tīklu savietojamība;

(24) tā kā telemātikas tīkli un elektroniska saziņa ir starptautiska;

(25) tā kā pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka telemātikas tīkli starp pārvaldes iestādēm ir savietojami, saskan ar prioritātēm, kas noteiktas attiecībā uz vadlīnijām Eiropas tālsakaru tīkliem;

(26) tā kā ir veiktas darbības atbilstīgi Padomes 1995. gada 6. novembra Lēmumam 95/468/EK par Kopienas ieguldījumu telemātiskā datu apmaiņā starp pārvaldes iestādēm Kopienā (IDA) [11]; tā kā 1998. gada 28. maijā Tiesa atcēla Lēmumu 95/468/EK; tā kā joprojām spēkā ir situācija, ko radīja pasākumi, kurus Komisija, pamatojoties uz minēto lēmumu, veica pirms Tiesa to atcēla;

(27) tā kā ar šo lēmumu nosaka budžetu, kas atbilstīgi 1. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta Deklarācijā [12] ir galvenais atsauces punkts budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras nolūkos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apjoms un mērķi

1. Kopiena darbojas pārvaldes iestāžu Eiropas telemātikas tīklu jomā un veic šajā lēmumā noteiktos pasākumus ar šādiem mērķiem:

a) panākt to, ka telemātiskie tīkli, kas izveidoti dalībvalstīs, kā arī starp Kopienu un dalībvalstīm, dažādās pārvaldes nozarēs un starp tām un, vajadzības gadījumā, starp tām un privāto sektoru, būtu savietojami, lai atbalstītu ekonomikas un monetārās savienības izveidi un īstenotu Līguma 3. un 4. pantā minētās Kopienas politikas un darbības, ievērojot darbu, kas jau tiek īstenots esošajās Kopienas un dalībvalstu programmās;

b) īstenot šo tīklu pārveidi nolūkā panākt kopēju telemātikas saskarni starp Kopienu un dalībvalstīm;

c) dot dalībvalstu pārvaldes iestādēm un Kopienai iespēju izmantot būtiskas priekšrocības, racionalizējot darbības, samazinot apkalpošanu, paātrinot jaunu tīklu izveidi un uzlabošanu, panākot vispārēji drošu un uzticamu datu apmaiņu, kā arī lielāku rentabilitāti, spēju reaģēt, elastību un piemērošanos tehnoloģiskām izmaiņām un tirgus attīstībai šo tīklu izveidē un izmantojumā;

d) gādāt par to, lai šādu tīklu priekšrocības, kas minētas iepriekšējā punktā, būtu pieejamas arī Kopienas rūpniecībai un Eiropas Savienības pilsoņiem;

e) veicināt to, ka atklātībai tiek nodota vislabākā prakse, un sekmēt novatorisku telemātikas risinājumu izstrādi pārvaldes iestādēs.

2. Šis lēmums ir daļa no IDA programmas.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a) "telemātikas tīkls" ir visaptveroša datu komunikācijas sistēma, ko veido ne vien fiziskā infrastruktūra un savienojumi, bet arī pakalpojumu un lietojumu slāņi, kas papildina šo infrastruktūru, tādējādi nodrošinot elektronisku informācijas apmaiņu starp organizācijām un privātpersonām;

b) "nozaru tīkls" ir Eiropas pārvaldes iestāžu telemātikas tīkls vai pakalpojumu un lietojumu kopums, kas jo īpaši paredzēts tam, lai nodrošinātu vai administratīvi sekmētu kādas atsevišķas Kopienas politikas, darbības vai mērķa īstenošanu, še turpmāk saukts par "administratīvo sektoru";

c) "vispārējie pakalpojumi" ir telemātikas tīkla funkcijas, kas apmierina tādas vispārējas lietotāju prasības kā datu vākšana, datu izplatīšana, apmaiņa ar datiem un drošība. Katra pakalpojuma iezīmes tiek skaidri noteiktas un saistītas ar garantētu kvalitātes līmeni.

3. pants

Horizontālās darbības un pasākumi

1. Lai sasniegtu 1. pantā noteiktos mērķus, Kopiena īsteno horizontālas darbības un pasākumus kā paredzēts 4. līdz 10. pantā, atbalstot nozaru tīklus un saskaņā ar IDA darba programmu.

2. Attiecībā uz katru darbību vai pasākumu, kas paredzēts atbilstīgi šim lēmumam, IDA darba programmā attiecīgi ir:

- pilnīgs paredzēto darbību apraksts, tostarp to mērķi, apjoms, pamatojums un potenciālie ieguvēji, kā arī paredzamās izmaksas un ieguvumi,

- pilnīgs funkciju un tehniskās pieejas apraksts,

- sīki izstrādāts īstenošanas plāns, norādot atsevišķus uzdevumus un to secību.

3. Horizontālo darbību un pasākumu īstenošanā jo īpaši ietilpst priekšizpēte un demonstrējumi, dalībvalsts un Kopienas ekspertu darba grupu izveide, kā arī vajadzības gadījumā preču un pakalpojumu iegāde Kopienas vajadzībām.

4. Horizontālo darbību un pasākumu īstenošana notiek, pamatojoties uz atbilstīgiem rezultātiem, kas iegūti citās attiecīgās Kopienas darbībās, jo īpaši Kopienas izpētes un tehnoloģiskās attīstības programmās un Kopienas darbībās Eiropas tālsakaru tīklu jomā.

5. Horizontālās darbībās un pasākumos izmanto Eiropas standartus vai tādas publiski pieejamas specifikācijas kā atklātie tīkla Internets standarti, lai nodrošinātu augstu valstu un Kopienas sistēmu savietojamību administratīvajos sektoros un, kā arī starp tiem un privāto sektoru. Attiecībā uz valsts līgumu piešķiršanu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu un sistēmu jomā ņem vērā Kopienas pamatnostādnes un atbalsta instrumentus standartizācijas jomā.

4. pants

Vispārējie pakalpojumi

1. Kopiena veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pastāvētu pietiekoša izvēle attiecībā uz vispārējiem pakalpojumiem, kas atbilst nozaru lietotāju prasībām nozaru jautājumā un kas nodrošināmi nozaru tīkliem, konkursa kārtībā izvēloties no daudzajiem pakalpojumu sniedzējiem. Vajadzības gadījumā ar šiem pasākumiem turpina attiecīgo atbilstīgi Lēmumam 95/468/EK sākto pasākumu īstenojumu.

2. Lai nozaru tīklu lietotāji varētu identificēt savas tehniskās prasības un lai nodrošinātu pietiekamu tādu vispārējo pakalpojumu izvēli, kuri atbilst nozaru lietotāju prasībām, Kopiena jo īpaši:

a) formulē nozaru tīklu uzbūves vadlīnijas, lai nodrošinātu dažādu fizisku infrastruktūru un pakalpojumu savietojamību;

b) izstrādā un publicē specifikācijas vispārējiem pakalpojumiem, kas parasti ir vajadzīgas telemātikas tīklos starp pārvaldes iestādēm un jo īpaši attiecas uz pakalpojuma kvalitāti un attiecīgajām savietojamības prasībām, ko nosaka konkurence un daudzie pakalpojumu sniedzēji;

c) formulē un/vai izstrādā atbilstīgas standarta saskarnes, lai veicinātu lietojumprogrammu jauninājumu nodošanu un pavairošanu;

d) izstrādā un īsteno mehānismu, ar kuru var novērtēt un nodot atklātībai telemātikas pakalpojumu sniedzēju piedāvāto pakalpojumu savietojamību;

e) nodrošina vispārējo prasību pastāvīgu attīstību un minēto operatoru piedāvāto telemātikas pakalpojumu nepārtrauktu uzraudzību.

5. pants

Kopējie instrumenti un metodes

Kopiena nodrošina, ka vispārējās metodes un instrumenti nozaru tīklu lietojumprogrammām tiktu iegādāti tirgū vai izstrādāti gadījumā, kad tirgus nespēj pienācīgi apmierināt prasību, ar mērķi samazināt kopējās izmaksas, kas saistās ar lietojumprogrammu izstrādāšanu, racionalizēt un uzlabot tehniskos risinājumus, samazināt operatīvo sistēmu ieviešanai vajadzīgo laiku un racionalizēt sistēmu apkalpošanu.

Šajā nolūkā Kopiena formulē un nosaka nozaru tīklu pamatfunkcijas, kas atkārtojas un var būt kopēju instrumentu un metožu vai moduļu pamatā.

Tā arī veicina šādu kopējo instrumentu, metožu un moduļu izstrādi un izmantojumu nozaru tīklos; jo īpaši, tā nodrošina tādu piemērotu risinājumu izplatīšanu, kas ir izstrādāti nozares tīklā.

6. pants

Informācijas satura savietojamība

1. Kopiena veicina tādas informācijas satura savietojamību, kura ir informācijas apmaiņas priekšmets administratīvajos sektoros un starp tiem, kā arī starp tiem un privāto sektoru. Šim nolūkam un ievērojot nozaru lietotāju juridiskās, drošības, datu aizsardzības un konfidencialitātes prasības, Kopiena paredz piemērotus pasākumus un, jo īpaši:

a) atbalsta dalībvalstu pārvaldes iestāžu centienus nodrošināt šādu savietojamību, vienkāršot administratīvās procedūras un uzlabot informācijas plūsmas;

b) koordinē nozaru tīklu prasības formatētas informācijas apmaiņas jomā, kā arī nodrošina piemērotu risinājumu nodošanu;

c) uzrauga attiecīgu tehnoloģiju attīstību elektroniskas datu pārraides jomā, tostarp novatoriskus datu vākšanas un demonstrācijas mehānismus, pēta to ietekmi un mudina to ieviešanu nozaru tīklos.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos priekšroku dod risinājumiem, kas veicina savietojamību starp dažādiem ziņojumu formātiem, nevis vienotu ziņojumu formātu izstrādei, tomēr šī pēdējā iespēja netiek izslēgta. Pienācīgi ievēro Kopienas valodu daudzveidību.

Priekšroku dod arī risinājumiem, kas privātajam sektoram ļauj viegli iekļaut administratīvās prasības darījumu procesā.

7. pants

Juridiskā un drošības standartprakse

Neskarot dalībvalstu kompetenci un īpašās saistības šā panta aptvertajās jomās, Kopiena sekmē to šķēršļu apzināšanu, kuri kavē netraucētu datu apmaiņu starp tīklu lietotājiem, un nodrošina piemērotu drošības līmeni nozaru tīklos. Komisija, jo īpaši:

a) sadarbībā ar dalībvalstīm formulē juridisko un drošības standartpraksi datu apmaiņai Eiropā starp pārvaldes iestādēm, kā arī starp pārvaldes iestādēm un privāto sektoru, lai sekmētu kopēju pieeju;

b) izstrādā atbilstīgus ieteikumus, lai atbalstītu dalībvalstu centienus piemērot a) punktā minēto praksi savā administratīvajā vidē;

c) attiecībā uz nozaru tīkliem un saskaņā ar a) punktā minēto praksi nodrošina: to, ka apmaiņas ceļā iegūtajai informācijai Kopienas administratīvajā vidē ir pierādījuma vērtība; personas datu aizsardzības metodoloģijas izstrādi; lietotāju tiesību un pienākumu definēšanu; savstarpēji nosūtītās informācijas konfidencialitāti, viengabalainību, autentificēšanu un nenoliegšanu, kā arī pasākumus, kas paredzēti tam, lai piekļuve tīkliem tiktu kontrolēta;

d) formulē un analizē dažādos drošības līmeņus atkarībā no nozaru tīklu veida un nolūka;

e) formulē vadlīnijas un nodrošina kopējus risinājumus, lai ieviestu instrumentus, komponentus un sistēmas, ar ko nodrošina formulētos drošības līmeņus.

8. pants

Kvalitātes nodrošināšana un kontrole

Kopiena, ņemot vērā līdzīgu darbību rezultātus, formulē, īsteno un pastāvīgi atjaunina īpašu, konsekventu un vienotu kvalitātes nodrošināšanas programmu, kas attiecas uz horizontālām darbībām un pasākumiem atbilstīgi šim lēmumam un kopējas intereses projektiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmumam Nr. 1719/1999/EK, ar kuru definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp iestādēm (IDA) [13]. Šajā kvalitātes programmā ietilpst darbības, kas vajadzīgas:

a) lai uzlabotu lietotāju prasību un projektu specifikāciju izstrādes veidu;

b) lai uzlabotu projekta rezultātu kvalitāti, ņemot vērā gan atbilstību projekta specifikācijām, gan atbilstību lietotāju vēlmēm;

c) lai nodrošinātu to, ka gūtā pieredze kalpo par mācību visiem, pateicoties labākās prakses nodošanai atbilstīgi 10. pantam.

9. pants

Savietojamība ar valsts un reģionālajām iniciatīvām

Īstenojot IDA programmu, Kopiena vajadzības gadījumā gādā par dalībvalstīs valsts un reģionu līmenī saistībā ar datu apmaiņu pārvalžu iestāžu starpā sākto līdzīgo iniciatīvu savietojamību un to, lai tās cita citu papildinātu.

10. pants

Vislabākās prakses izplatīšana

1. Kopiena nodrošina viedokļu, zināšanu un pieredzes apmaiņu un koordināciju nozaru tīklos un starp tiem ar nolūku veicināt labu un novatorisku risinājumu plašāku izmantošanu.

2. Pienācīgi ievēro Kopienas valodu daudzveidību. Kopiena gādā par to, lai plašai sabiedrībai radītu vispārēju priekšstatu par IDA programmas rezultātiem un priekšrocībām, nodotu atklātībā IDA vadlīnijas un ieteikumus un koordinētu lietotāju prasības un pieredzi ar standartizācijas iestādēm un Kopienas iniciatīvām, kas saistās ar standartizāciju.

11. pants

Īstenošana

1. Komisija īsteno Kopienas darbību kā norādīts 3. līdz 10. pantā.

2. IDA darba programmas daļu attiecībā uz šā lēmuma īstenošanu, ko Komisija izstrādā visam programmas ilgumam un pārskata vismaz divas reizes gadā, apstiprina, pamatojoties uz tās atbilstību attiecīgajiem 3. līdz 10. panta noteikumiem, saskaņā ar 12. pantā izklāstīto procedūru.

3. Kopējos noteikumus un procedūras tehniskās un administratīvās savietojamības sasniegšanai pieņem saskaņā ar 12. pantā izklāstīto procedūru.

4. Šā lēmuma 12. pantā izklāstīto procedūru arī piemēro, apstiprinot ikgadējo budžeta izdevumu sadalījumu atbilstīgi šim lēmumam. Uz priekšlikumiem par budžeta izmaiņām, kas pārsniedz EUR 250000 kādā projektā viena gada laikā, arī attiecas šī procedūra.

5. Tehniskās specifikācijas piedāvājumu konkursiem, kas īstenojami, piemērojot šo lēmumu, gadījumā, kad līguma vērtība pārsniedz EUR 500000, definē sadarbībā ar dalībvalstīm.

12. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un ko vada Komisijas pārstāvis. Šīs komitejas nosaukums ir Starpinstitucionālās telemātikas komiteja (STK).

Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz lēmumiem, kurus Padome pieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem pasākumus, ko piemēro uzreiz. Tomēr, ja šie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu, Komisija tūlīt par tiem paziņo Padomei. Tādā gadījumā:

Komisija atliek tās noteikto pasākumu piemērošanu uz trim mēnešiem no paziņošanas dienas;

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citu lēmumu iepriekšējā daļā minētajā termiņā.

2. Komisija katru gadu ziņo STK par šā lēmuma īstenošanu.

13. pants

Izvērtēšana

1. Komisija reizi divos gados, saskaņojot ar dalībvalstīm, izvērtē, kā īstenots šis lēmums.

2. Izvērtējumā nosaka, cik daudz ir paveikts, īstenojot šajā lēmumā paredzētās horizontālās darbības un pasākumus.

Ņemot vērā Kopienas izdevumus, tajā arī izvērtē priekšrocības, ko horizontālās darbības un pasākumi dod Kopienai, dalībvalstīm, Kopienas rūpniecībai un Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī nosaka iespējamo uzlabojumu jomas, kā arī pārbauda, vai veiktās darbības papildina citas Kopienas darbības Eiropas tālsakaru tīklu jomā.

3. Kad STK Komisijas izvērtējumu ir izskatījusi, Komisija nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija iesniedz arī attiecīgus šā lēmuma grozījumu priekšlikumus. Novērtējumus nosūta vēlākais brīdī, kad attiecīgi nosūtāmi budžeta projekti attiecībā uz 2001., 2003. un 2005. gadu.

14. pants

Paplašināšana arī attiecībā uz EEZ un asociētajām valstīm

1. Atbilstīgi attiecīgajiem nolīgumiem ar Eiropas Kopienu var pieļaut, ka IDA programmā Eiropas Ekonomikas zonas valstis un asociētās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis un Kipra nolūkā īstenot horizontālās darbības un pasākumus atbilstīgi šim lēmumam.

2. Šā lēmuma īstenošanas gaitā par pozitīvu uzskatāma sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vai iestādēm.

15. pants

Budžets

Šajā lēmumā definētās Kopienas darbības izpildes budžets laikposmam no 1998. līdz 2000. gadam ir EUR 33,1 miljons.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šo lēmumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Tas stājas spēkā publicēšanas dienā, un to piemēro līdz 2004. gada 31. decembrim.

Briselē, 1999. gada 12. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. Niinistö

[1] OV C 54, 21.2.1998., 12. lpp. unOV C 10, 14.1.1999., 8. lpp.

[2] OV C 214, 10.7.1998., 33. lpp.

[3] OV C 251, 10.8.1998., 1. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1998. gada 18. novembra atzinums (OV C 379, 7.12.1998., 74. lpp.), Padomes 1998. gada 21. decembra Kopējā nostāja (OV C 55, 25.2.1999., 15. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 13. aprīļa lēmums (OV C 219, 30.7.1999.). Padomes 1999. gada 21. jūnija lēmums.

[5] OV C 181, 2.7.1994., 1. lpp.

[6] OV C 376, 12.12.1996., 1. lpp.

[7] OV C 200, 30.6.1997., 196. lpp.

[8] OV L 282, 24.11.1995., 16. lpp.

[9] OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp.

[10] OV L 93, 26.4.1995., 27. lpp.

[11] OV L 269, 11.11.1995., 23. lpp.

[12] OV C 102, 4.4.1996., 4. lpp.

[13] OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp

--------------------------------------------------