Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31998R2679

    Padomes Regula (EK) Nr. 2679/98 (1998. gada 7. decembris) par iekšējā tirgus darbību attiecībā uz brīvu preču apriti starp dalībvalstīm

    OV L 337, 12.12.1998, p. 8–9 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1998/2679/oj

    31998R2679



    Oficiālais Vēstnesis L 337 , 12/12/1998 Lpp. 0008 - 0009


    Padomes Regula (EK) Nr. 2679/98

    (1998. gada 7. decembris)

    par iekšējā tirgus darbību attiecībā uz brīvu preču apriti starp dalībvalstīm

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 235. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

    (1) tā kā saskaņā ar Līguma 7.a pantu iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā cita starpā ir nodrošināta preču brīva aprite saskaņā ar Līguma 30. līdz 36. pantu;

    (2) tā kā šā principa neievērošana, kas notiek, ja kādā dalībvalstī brīvu preču apriti ierobežo privātpersonu darbības, var nopietni traucēt pareizu iekšējā tirgus darbību un radīt nopietnus zaudējumus personām, kuras tas skar;

    (3) tā kā, lai nodrošinātu Līgumā noteikto saistību izpildi un, jo īpaši, pareizu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu gan jāatturas no tādiem pasākumiem vai rīcības, kas varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai, gan arī jāveic visi vajadzīgie un samērīgie pasākumi, lai veicinātu brīvu preču apriti to teritorijā;

    (4) tā kā šādi pasākumi nedrīkst ietekmēt pamattiesību īstenošanu, tostarp attiecībā uz tiesībām vai brīvību streikot;

    (5) tā kā šī regula nekavē darbības, kas dažos gadījumos varētu būt vajadzīgas Kopienā, lai reaģētu uz problēmām iekšējā tirgus darbībā, ņemot vērā, attiecīgā gadījumā, šīs regulas piemērošanu;

    (6) tā kā dalībvalstis ir ekskluzīvi kompetentas uzturēt sabiedrisko kārtību un aizsargāt iekšējo drošību, kā arī noteikt, vai un kādos gadījumos ir jāveic pasākumi un kādi pasākumi ir vajadzīgi un samērīgi, lai atvieglotu brīvu preču apriti tās teritorijā attiecīgajā situācijā;

    (7) tā kā būtu jābūt atbilstīgai un ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju par preču brīvas aprites šķēršļiem;

    (8) tā kā dalībvalstij, kuras teritorijā parādās preču brīvas aprites šķēršļi, būtu jāveic visi vajadzīgie un samērīgie pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu brīvu preču apriti tās teritorijā, lai novērstu draudus, ka attiecīgais traucējums turpinās, palielinās vai pastiprinās un varētu tik pārtraukta tirdzniecība un tās pamatā esošās līgumattiecības; tā kā šai dalībvalstij būtu jāinformē Komisija un, ja to lūdz, pārējās dalībvalstis par pasākumiem, ko tā veikusi vai plāno veikt, lai sasniegtu šo mērķi;

    (9) tā kā Komisijai, pildot savus pienākumus saskaņā ar Līgumu, būtu jāziņo attiecīgajai dalībvalstij, ka ir parādījies kāds šķērslis un dalībvalstij uz šo paziņojumu ir jāreaģē;

    (10) tā kā šīs regulas pieņemšanai Līgums neparedz citas pilnvaras kā tās, kas noteiktas 235. pantā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Šajā regulā:

    1) termins "šķērslis" ir kāds šķērslis preču brīvai apritei starp dalībvalstīm, kas ir saistāms ar kādu dalībvalsti, jo izriet no tās darbības vai bezdarbības, kas var būt Līguma 30. līdz 36. panta pārkāpums un kas:

    a) izraisa brīvas preču aprites nopietnu traucējumu, fiziski vai citādi aizkavējot, novilcinot vai novirzot to ievešanu dalībvalstī, izvešanu no dalībvalsts vai pārvadāšanu caur dalībvalsti;

    b) rada nopietnus zaudējumus skartajām personām un

    c) prasa tūlītēju rīcību, lai novērstu attiecīgā traucējuma turpināšanos, palielināšanos vai pastiprināšanos;

    2) termins "bezdarbība" attiecas uz gadījumiem, kad kādas dalībvalsts kompetentās iestādes, pastāvot privātpersonu darbības izraisītiem šķēršļiem, neveic visus vajadzīgos un samērīgos pasākumus saskaņā ar savām pilnvarām, lai novērstu šķērsli un nodrošinātu brīvu preču apriti tās teritorijā.

    2. pants

    Šo regulu nevar interpretēt kā tādu, kas jebkādā veidā ietekmē dalībvalstīs atzīto pamatbrīvību īstenošanu, tostarp attiecībā uz tiesībām vai brīvību streikot. Šādas tiesības var ietvert arī tiesības vai brīvību veikt citas darbības, ko nosaka dalībvalstīs pieņemtās īpašās sistēmas, kas reglamentē darba attiecības.

    3. pants

    1. Ja rodas kāds šķērslis vai pastāv tā rašanās iespējamība:

    a) katra dalībvalsts (neatkarīgi no tā, vai tā ir attiecīgā dalībvalsts), kam ir atbilstīga informācija, tūlīt to nosūta Komisijai, un

    b) Komisija tūlīt nosūta dalībvalstīm šo informāciju un visu informāciju no visiem citiem avotiem, ko tā uzskata par atbilstošu.

    2. Attiecīgā dalībvalsts iespējami ātri sniedz atbildi uz Komisijas un pārējo dalībvalstu lūgumu sniegt informāciju par šķēršļa vai tā draudu veidu un darbību, ko tā veikusi vai ierosina veikt. Informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm dara zināmu arī Komisijai.

    4. pants

    1. Ja rodas šķērslis saskaņā ar 2. pantu, attiecīgā dalībvalsts:

    a) veic visus vajadzīgos un samērīgos pasākumus, lai dalībvalsts teritorijā nodrošinātu brīvu preču apriti saskaņā ar Līgumu, un

    b) informē Komisiju par darbībām, ko tās iestādes ir veikušas vai plāno veikt.

    2. Komisija pārējām dalībvalstīm tūlīt nosūta saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu saņemto informāciju.

    5. pants

    1. Ja Komisija uzskata, ka kādā dalībvalstī ir radies šķērslis, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij iemeslus, kas likuši Komisijai izdarīt šādus secinājumus, un lūdz dalībvalsti veikt visus vajadzīgos un samērīgos pasākumus, lai minēto šķērsli novērstu laikā, ko tā nosaka atbilstoši jautājuma steidzamībai.

    2. Komisija pieņem secinājumus, ņemot vērā 2. pantu.

    3. Komisija var publicēt Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu, ko tā ir nosūtījusi attiecīgajai dalībvalstij, kā arī tūlīt nosūta šo paziņojumu visām pusēm, kas to pieprasa.

    4. Dalībvalsts piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas:

    - vai nu informē Komisiju par pasākumiem, ko tā veikusi vai paredz veikt, lai īstenotu 1. punktu, vai

    - nosūta iesniegumu, kurā pamato, kāpēc šķērslis, kas radītu Līguma 30. līdz 36. panta pārkāpumu, nepastāv.

    5. Izņēmuma gadījumos Komisija var piešķirt 4. punktā minētā termiņa pagarinājumu, ja dalībvalsts iesniedz attiecīgi pamatotu lūgumu un tajā minētie iemesli ir uzskatāmi par pieņemamiem.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 1998. gada 7. decembrī

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    J. Farnleitner

    [1] OV C 10, 15.1.1998., 14. lpp.

    [2] OV C 359, 23.11.1998.

    [3] OV C 214, 10.7.1998., 90. lpp.

    --------------------------------------------------

    Top