31993L0006

Padomes Direktīva 93/6/EEK

(1993. gada 15. marts)

par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 57. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Padomes Direktīvas 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā [4] galvenais mērķis ir ļaut ieguldījumu sabiedrībām, kuras saņēmušas atļaujas no kompetentām mītnes dalībvalstu iestādēm un kuras pārrauga kompetentās iestādes, brīvi veidot filiāles un sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs; tā kā minētā direktīva paredz arī saskaņot noteikumus, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības atļaušanu un nodarbošanos ar uzņēmējdarbību;

tā kā minētā direktīva tomēr nenosaka kopīgus standartus ieguldījumu sabiedrību pašu kapitālam un noteikti nenosaka šādu sabiedrību sākumkapitāla lielumu; tā kā minētā direktīva nenosaka vienotu uzraudzības sistēmu riskam, kam pakļautas šīs sabiedrības; tā kā vairākos tās noteikumos ir atsauce uz citu Kopienas ierosinājumu, kura mērķis tieši būtu pieņemt saskaņotus pasākumus šajās jomās;

tā kā šī pieņemtā pieeja skar tikai vispārēju saskaņošanu, kas ir vajadzīga un pietiekama, lai nodrošinātu atļauju un konsultatīvās uzraudzības sistēmas savstarpēju atzīšanu; tā kā pasākumu pieņemšana, lai koordinētu ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāla noteikšanu, to sākumkapitāla lieluma izveidi un kopīgas sistēmas izveidi, lai uzraudzītu risku, kam pakļautas ieguldījumu sabiedrības, veido būtiskus tādas saskaņošanas aspektus, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu savstarpēju atzīšanu iekšējā finanšu tirgus struktūrā;

tā kā piederas noteikt dažādu sākumkapitāla lielumu atkarībā no to darbību loka, kuru veikšanai ieguldījumu sabiedrības ir saņēmušas atļauju;

tā kā būtu jāļauj esošajām ieguldījumu sabiedrībām ar dažiem nosacījumiem turpināt uzņēmējdarbību pat tad, ja to sākumkapitāla lielums neatbilst minimālajam lielumam, kas noteikts jaunām sabiedrībām;

tā kā dalībvalstis drīkst noteikt arī stingrākus noteikumus, nekā paredz šī direktīva;

tā kā šī direktīva ir daļa no plašākiem starptautiskiem centieniem veikt spēkā esošo noteikumu tuvināšanu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu (še turpmāk kopā "iestādes") uzraudzību;

tā kā iestāžu pašu kapitāla vienoti pamata standarti ir noteicoša iezīme iekšējā tirgus ieguldījumu pakalpojumu nozarē, jo pašu kapitāls paredzēts tam, lai nodrošinātu iestāžu nepārtrauktu darbību un aizsargātu ieguldītājus;

tā kā kopīgā finanšu tirgū starp iestādēm, gan ieguldījumu sabiedrībām, gan kredītiestādēm, pastāv tieša konkurence;

tā kā tāpēc ir vēlams panākt vienlīdzīgu izturēšanos pret kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām;

tā kā vienoti kredītriska uzraudzības un kontroles standarti kredītiestādēm jau ir noteikti ar Padomes Direktīvu 89/647/EEK (1989. gada 18. decembris) par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu [5];

tā kā ir jāattīsta vienoti standarti tirgus riskam, kam pakļautas kredītiestādes, un jāparedz papildu sistēma, lai uzraudzītu risku, kam pakļautas iestādes, jo īpaši tirgus risku un vēl jo vairāk pozīcijas risku, otras puses/norēķinu risku un ārvalstu valūtas risku;

tā kā jāievieš "tirdzniecības grāmatas" jēdziens, kurā ietvertas tās vērtspapīru un citu finanšu instrumentu pozīcijas, kas domātas tirdzniecībai un galvenokārt pakļautas tirgus riskam un riska darījumiem attiecībā uz dažiem finanšu pakalpojumiem, kurus sniedz klientiem;

tā kā ir vēlams, lai iestādes, kuru tirdzniecības grāmatas darījumi ir niecīgi gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, varētu piemērot Direktīvu 89/647/EEK, nevis prasības, ko paredz šīs direktīvas 1. un 2. pielikums;

tā kā ir svarīgi, lai norēķinu/piegādes risku kontrole ņemtu vērā pastāvošās sistēmas, kas piedāvā līdzvērtīgu aizsardzību, kura minēto risku mazina;

tā kā iestādēm jebkurā gadījumā jāpilda šīs direktīvas prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas riska segumu savā uzņēmējdarbībā kopumā; tā kā tām pozīcijām, kas izteiktas savstarpēji cieši saistītās valūtās, būtu jānosaka zemāki kapitāla normatīvi, kas ir vai nu statistiski apstiprināti, vai arī izriet no saistošiem starpvaldību nolīgumiem, jo īpaši, lai veicinātu Eiropas Monetārās savienības izveidi;

tā kā visās iestādēs pastāvošās iekšējās sistēmas procentu likmju riska uzraudzībai un kontrolei visā to darbībā ir sevišķi svarīgas, lai šādu risku samazinātu; tā kā tāpēc jāļauj kompetentajām iestādēm šādas sistēmas pārraudzīt;

tā kā Padomes Direktīva 92/121/EEK (1992. gada 21. decembris) par kredītiestāžu liela riska darījumu uzraudzību un kontroli [6] nav paredzēta, lai izveidotu vienotus noteikumus riska darījumu uzraudzībai, kas principā pakļauti tirgus riskam; tā kā minētajā direktīvā ir atsauce uz citu Kopienas ierosinājumu, kura mērķis ir pieņemt visu vajadzīgo metožu saskaņošanu šajā jomā;

tā kā ir jāpieņem kopīgi noteikumi, lai uzraudzītu un kontrolētu riska darījumus, kam pakļautas ieguldījumu sabiedrības;

tā kā kredītiestāžu pašu kapitālu jau nosaka Padomes Direktīva 89/299/EEK (1989. gada 17. aprīlis) par kredītiestāžu pašu kapitālu [7];

tā kā par pamatu iestāžu pašu kapitāla noteikšanai vajadzētu būt šai definīcijai;

tā kā tomēr ir iemesli, kāpēc šajā direktīvā iestāžu pašu kapitāla definīcija var atšķirties no definīcijas iepriekšminētajā direktīvā, ņemot vērā šo iestāžu veikto darbību īpašas iezīmes, kas galvenokārt saistās ar tirgus risku;

tā kā Padomes Direktīva 92/30/EEK (1992. gada 6. aprīlis) par kredītiestāžu konsolidētu uzraudzību [8] nosaka konsolidācijas principu; tā kā tā nenosaka vienotus noteikumus tādu finanšu iestāžu konsolidēšanai, kas iesaistītas darbībās, kuras pakļautas tirgus riskam; tā kā minētajā direktīvā ir atsauce uz citu Kopienas ierosinājumu, kas paredz pieņemt vienotus pasākumus šajā jomā;

tā kā Direktīva 92/30/EEK neattiecas uz grupām, kurās ir viena vai vairākas ieguldījumu sabiedrības, bet nav kredītiestāžu; tā kā tomēr šķita vēlams radīt kopīgu sistēmu, lai ieviestu ieguldījumu sabiedrību konsolidētu uzraudzību;

tā kā laiku pa laikam var rasties vajadzība šīs direktīvas noteikumos izdarīt tehniskus (formālus) pielāgojumus, ņemot vērā jauninājumus ieguldījumu pakalpojumu nozarē; tā kā Komisija attiecīgi ierosinās izdarīt vajadzīgos pielāgojumus;

tā kā Padomei vēlākā posmā vajadzētu pieņemt noteikumus, lai pielāgotu šo direktīvu tehniskajai attīstībai saskaņā ar Padomes Lēmums 87/373/EEK (1987. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [9]; tā kā līdztam Padomei pēc Komisijas ierosinājuma pašai vajadzētu izdarīt šādus pielāgojumus;

tā kā vajadzētu paredzēt šo direktīvu pārskatīt trīs gados pēc tās ieviešanas, pamatojoties uz gūto pieredzi, finanšu tirgus attīstību un pārvaldes iestāžu starptautisku forumu darbu; tā kā šajā pārskatīšanā jāiekļauj arī iespējamā to jomu uzskaitījuma pārskatīšana, kurās varētu tikt izdarīti tehniski pielāgojumi;

tā kā šī direktīva un Direktīva 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā ir tik cieši saistītas, ka varētu rasties konkurences traucējumi, ja tās stātos spēkā dažādā laikā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Dalībvalstis piemēro šīs direktīvas prasības ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas definētas 2. pantā.

2. Dalībvalsts var uzlikt papildu vai stingrākas prasības ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kuru darbību tā ir atļāvusi.

DEFINĪCIJAS

2. pants

Šajā direktīvā:

1. "kredītiestādes" ir visas iestādes, kuras atbilst definīcijai Padomes Pirmās direktīvas 77/780/EEK (1977. gada 12. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu [10] 1. panta pirmajā daļā un uz kurām attiecas Direktīvā 89/674/EEK noteiktās prasības;

2. "ieguldījumu sabiedrības" ir visas iestādes, kas atbilst definīcijai Direktīvas 93/22/EEK 1. panta 2. punktā, uz kurām attiecas tās pašas direktīvas uzliktās prasības, izņemot:

- kredītiestādes,

- vietējās sabiedrības, kas definētas 20. punktā, un

- sabiedrības, kas tikai saņem un pārsūta ieguldītāju rīkojumus, neuzglabājot saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un tādēļ nekad nedrīkst būt savu klientu debitori;

3. "iestādes" ir kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības;

4. "atzītas trešo valstu ieguldījumu sabiedrības" ir sabiedrības, uz kurām, ja tās būtu izveidotas Kopienā, attiektos 2. punktā minētā ieguldījumu sabiedrības definīcija, kuras ir atļautas kādā trešā valstī un uz kurām attiecina un kuras izpilda uzraudzības noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šīs direktīvas noteikumus;

5. "finanšu instrumenti" ir instrumenti, kas uzskaitīti Direktīvas 93/22/EEK pielikuma B iedaļā;

6. iestādes "tirdzniecības grāmatā" iekļauj:

a) tās īpašuma pozīcijas finanšu instrumentos, kas tiek turēti, lai pārdotu tālāk, un/vai ko iestāde pārņem tālab, lai īsā laikā gūtu peļņu no faktiskām un/vai paredzētām to pirkšanas un pārdošanas cenu atšķirībām, vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām, un pozīcijas finanšu instrumentos, kas izriet no saskaņotās pamatstarpniecības, vai pozīcijas, kas ieņemta, lai nodrošinātu citus tirdzniecības grāmatas elementus;

b) riska darījumus nenokārtotu līgumu, brīvo piegāžu un ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu dēļ, kas minēti II pielikuma 1., 2., 3. un 5. punktā, riska darījumus atpakaļpirkuma līgumu un vērtspapīru aizdevumu dēļ, kas iekļauti tirdzniecības grāmatā, kā noteikts a) apakšpunktā minētā II pielikuma 4. punktā, riska darījumus atpakaļpirkuma līgumu un vērtspapīru aizņēmuma līgumu dēļ, kas aprakstīti tajā pašā punktā, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes to apstiprina, kas atbilst šādiem vai nu i), ii), iii) un v) apakšpunkta nosacījumiem, vai iv) un v) apakšpunktu nosacījumiem:

i) riska darījumi tiek nodalīti tirgū katru dienu saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru;

ii) tiek pievienots nodrošinājums saskaņā ar kompetentām iestādēm pieņemamiem noteikumiem, lai uzskaitītu to vērtspapīru vērtības izmaiņas, kuri iesaistīti minētajā līgumā vai darījumā;

iii) šis līgums vai darījums paredz automātisku un tūlītēju iestāžu prasību izpildi pretstatā otras puses prasībām, ja pēdējā minētā nepilda saistības;

iv) minētais līgums vai darījums ir iekšējs nozares līgums vai darījums;

v) šādi līgumi un darījumi ir ierobežoti ar to apstiprinātu un pienācīgu izmantošanu, un mākslīgie darījumi, it sevišķi ja tie nav īstermiņa darījumi; ir izslēgti; un

c) tie līgumi, kas izpaužas maksājumu, komisijas naudas, procentu likmju, dividenžu un biržā tirgojamo atvasinājumu normatīvu veidā, kuri tieši saistīti ar tirdzniecības grāmatā iekļautiem posteņiem, kas minēti II pielikuma 6. punktā.

Atsevišķus posteņus iekļauj tirdzniecības grāmatā vai izslēdz no tās saskaņā ar objektīvām procedūrām, vajadzības gadījumā izmantojot attiecīgās iestādes grāmatvedības standartus, šādas procedūras un to konsekventa ieviešana tiek pakļauta kompetento iestāžu pārlūkošanai;

7. mātes uzņēmumu, meitas uzņēmumu un finanšu iestādi definē saskaņā ar Direktīvas 92/30/EEK 1. pantu;

8. "finanšu līdzdalības sabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitas uzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība;

9. "riska svērums" ir kredītriska pakāpe, ko piemēro attiecīgajai darījuma otrai pusei saskaņā ar Direktīvu 89/647/EEK. Tomēr aktīviem, ko veido prasības un citi riska darījumi pret ieguldījumu sabiedrībām vai atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, un atzītu klīringa iestāžu un biržu riska darījumiem nosaka tādu pašu svērumu, kāds tiek noteikts, ja attiecīgā otrā puse ir kredītiestāde;

10. "ārpusbiržas (OTC) atvasinātie instrumenti" ir procentu likme un ārvalstu valūtas līgumi, kas minēti Direktīvas 89/647/EEK II pielikumā, un ārpusbilances līgumi, kas pamatojas uz pašu kapitālu, ar nosacījumu, ka šādus līgumus netirgo atzītās biržās, kur uz tiem attiecas dienas normatīvu prasības un, attiecībā uz ārvalstu valūtas līgumiem, ka katra šāda līguma sākotnējais termiņš ir vismaz 14 kalendāra dienas;

11. "regulēts tirgus" ir tirgus, kas atbilst Direktīvas 93/22/EEK 1. panta 13. punktā noteiktajai definīcijai;

12. "kvalificēti posteņi" ir garās un īsās pozīcijas aktīvos, kas minētas Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un parāda dokumenti, ko izdevušas ieguldījumu sabiedrības vai atzītas trešo valstu ieguldījumu sabiedrības. Tās ir arī parāda dokumentu īsās un garās pozīcijas, ar nosacījumu, ka šie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem: pirmkārt, šādiem dokumentiem jābūt vismaz vienā kādas dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai trešās valsts biržas sarakstā, ar nosacījumu, ka šo biržu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes; otrkārt, tie attiecīgajai iestādei jāuzskata par pietiekami likvīdiem un to emitenta maksātspējas dēļ tiem jābūt pakļautiem līdzīga vai zemāka saistību nepildīšanas riska pakāpei nekā Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie aktīvi; dokumentu vērtēšanas metodes jāpārbauda kompetentām iestādēm, kas atceļ iestādes doto vērtējumu, ja uzskata, ka attiecīgie dokumenti pakļauti pārāk augstam saistību nepildīšanas riskam un tādēļ nevar būt kvalificējami posteņi.

Neievērojot iepriekš minēto, līdz tālākai saskaņošanai kompetentajām iestādēm ir rīcības brīvība atzīt par kvalificējamiem posteņiem tos instrumentus, kas ir pietiekami likvīdi un kas to emitenta maksātspējas dēļ ir pakļauti līdzīga vai zemāka saistību nepildīšanas riska pakāpei nekā Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie aktīvi. Vērtējumu par saistību nepildīšanas riska pakāpi, kas saistīta ar šiem dokumentiem, jāsniedz vismaz divām kredītreitinga aģentūrām, kuras atzinusi kompetentā iestāde, vai tikai vienai šādai kredītreitinga aģentūrai, ja vien kāda cita kredītreitinga aģentūra, kuru atzinušas kompetentās iestādes, šos dokumentus nav novērtējusi zemāk.

Kompetentās iestādes tomēr drīkst neievērot nosacījumus, ko uzliek iepriekšējais teikums, ja tās šo nosacījumu novērtē par nepiemērotu, piemēram, ņemot vērā tirgus, emitenta, emisijas vai kāda šo apstākļu salikuma īpatnības.

Turklāt kompetentajām iestādēm jāprasa, lai iestādes attiecībā uz instrumentiem, kuriem ir paaugstināta riska pakāpe to emitenta nepietiekamas maksātspējas vai likviditātes dēļ, piemērotu maksimālu svērumu, kas parādīts I pielikuma 14. punkta 1. tabulā.

Katras dalībvalsts kompetentās iestādes Padomei un Komisijai regulāri sniedz ziņas par kvalificēto posteņu vērtēšanai izmantotajām metodēm,jo īpaši tām, ko izmanto, lai noteiktu emisijas likviditātes un emitenta maksātspējas pakāpi;

13. "centrālās valdības posteņi" ir aktīvu īsās un garās pozīcijas, kas minētas Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tās, kurām tās pašas direktīvas 7. pantā noteikts 0 % koeficients;

14. "konvertējams vērtspapīrs" ir vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru, parasti emitenta akciju;

15. "garantija" ir instruments, kas tā turētājam dod tiesības līdz garantijas termiņa beigām pirkt noteiktu skaitu parasto akciju vai obligāciju par noteiktu cenu. To var nokārtot, piegādājot pašus vērtspapīrus vai līdzvērtīgu summu skaidrā naudā;

16. "segta garantija" ir dokuments, ko izdevis cits subjekts, nevis pamatā esošā instrumenta emitents, un kas līdz garantijas beigu termiņam tā turētājam dod tiesības pirkt noteiktu skaitu parasto akciju vai vērtspapīru par noteiktu cenu, vai dod tiesības nodrošināt peļņu vai izvairīties no zaudējumiem, atsaucoties uz svārstībām indeksā, kas attiecas uz kādu no finanšu instrumentiem, kas uzskaitīti Direktīvas 93/22/EEK pielikuma B sadaļā;

17. "atpirkuma līgums" un "atpakaļpirkuma līgums" nozīmē visus līgumus, ar kuriem iestāde vai tās darījumu otra puse nodod vērtspapīrus vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem, ja šo garantiju dod atzīta birža, kas attiecībā uz attiecīgiem vērtspapīriem ir šo tiesību turētāja, un attiecīgais līgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt doto vērtspapīru vairāk nekā vienai darījuma pusei vienā reizē, ievērojot saistību atpirkt tos (vai tādus pašus aizstātus vērtspapīrus) par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē, vai dienā, ko noteiks persona, kas nodod īpašuma tiesības; tas ir atpirkuma līgums iestādei, kas vērtspapīrus pārdod, un atpakaļpirkuma līgums iestādei, kas tos pērk.

Atpirkuma līgumu uzskata par finanšu nozares uzņēmumu iekšēju darījumu, ja darījuma otrā puse ir pakļauta konsultatīvai koordinācijai Kopienas līmenī, vai ir A zonas kredītiestāde, kas definēta Direktīvā 89/647/EEK, vai ir atzīta trešās valsts ieguldījumu sabiedrība, vai ja līgums ir noslēgts ar atzītu klīringa iestādi vai biržu;

18. "vērtspapīru aizdevums" un "vērtspapīru aizņēmums" nozīmē darījumu, kur iestāde vai tās darījuma otra puse pārdod vērtspapīrus pret atbilstīgu nodrošinājumu, ievērojot aizdevuma ņēmēja apņemšanos atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus kādā datumā nākotnē vai tad, kad to lūdz aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru aizdevums iestādei, kas nodod vērtspapīrus, un vērtspapīru aizņēmums iestādei, kam tos saņem.

Vērtspapīru aizņēmumu uzskata par finanšu nozares uzņēmumu iekšēju darījumu, ja darījuma otrā puse ir pakļauta uzraudzības koordinācijai Kopienas līmenī, vai ir A zonas kredītiestāde, kas definēta Direktīvā 89/647/EEK, vai ir atzīta trešās valsts ieguldījumu sabiedrība, vai ja līgums ir noslēgts ar atzītu klīringa iestādi vai biržu;

19. "ieskaita dalībnieks" ir biržas vai ieskaita iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar galveno darījumu otru pusi (tirgus garantētājs); uzņēmējiem, kuri nav ieskaita dalībnieki, savi tirdzniecības darījumi jāveic ar ieskaita dalībnieka starpniecību;

20. "vietējā sabiedrība" ir sabiedrība, kas slēdz darījumus tikai uz savu rēķinu standartizētu vai iespēju līgumu biržā, kā arī uz tās pašas biržas locekļu rēķinu, vai aprēķinot tiem cenu, ko garantē tās pašas biržas ieskaita dalībnieks. Par šādu sabiedrību slēgto līgumu izpildi atbildība jāuzņemas tās pašas biržas ieskaita dalībniekam, un šādus līgumus ņem vērā, aprēķinot klīringa dalībnieka kapitāla kopējās pietiekamības normas, ciktāl vietējās sabiedrības pozīcijas ir pilnīgi šķirtas no klīringa dalībnieka pozīcijām;

21. "delta koeficients" ir plānotā izmaiņa iespēju līguma cenā kā nelielas izmaiņas attiecība pret tā instrumenta cenu, kas ir pamatā šim iespēju līgumam;

22. šīs direktīvas I pielikuma 4. punktā "garā pozīcija" ir pozīcija, kurā kāda iestāde ir noteikusi procentu likmi, kuru tā saņems kādreiz nākotnē, un "īsā pozīcija" ir pozīcija, kurā tā noteikusi procentu likmi, ko tā izmaksās kādreiz nākotnē;

23. "pašu kapitāls" ir pašu līdzekļi, kas minēti Direktīvā 89/299/EEK. Šo definīciju tomēr drīkst grozīt V pielikumā aprakstītajos apstākļos;

24. "sākumkapitāls" ir Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punktā minētie 1. un 2. postenis;

25. "sākotnējais pašu kapitāls" ir Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punktā minētā 1., 2. un 4. posteņa summa, no tās atņemot 9., 10. un 11. posteņa summu;

26. "kapitāls" ir pašu kapitāls (līdzekļi);

27. mainīto termiņu aprēķina, izmantojot I pielikuma 26. punktā noteikto formulu.

SĀKUMKAPITĀLS

3. pants

1. Ieguldījumu sabiedrībām jābūt ECU 125000 sākumkapitālam, ja tās uzglabā klientu naudu un/vai vērtspapīrus un sniedz vienu vai vairākus no šiem pakalpojumiem:

- ieguldītāju rīkojumu pieņemšanu un pārsūtīšanu attiecībā uz finanšu instrumentiem,

- ieguldītāju rīkojumu izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem,

- atsevišķu ieguldījumu portfeļu pārvaldību finanšu instrumentos,

ar nosacījumu, ka tās neveic nekādus darījumus ar finanšu instrumentiem uz sava rēķina un neveic finanšu instrumentu emisiju tirgū uz uzņēmuma saistību pamata.

Pozīciju, kas nav ietvertas tirdzniecības grāmatā, turēšanu finanšu instrumentos, lai ieguldītu pašu kapitālu, neuzskata par darījumu pirmās daļas vai 2. punkta nolūkos.

Kompetentās iestādes tomēr drīkst ļaut ieguldījumu sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus par finanšu instrumentiem, glabāt šādus instrumentus uz savu rēķinu, ja:

- šādu pozīciju cēlonis ir vienīgi sabiedrības nespēja precīzi izpildīt ieguldītāju rīkojumus,

- šādu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 % no sabiedrības sākuma kapitāla,

- sabiedrība izpilda 4. un 5. pantā uzliktās prasības, un

- šādām pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs un minētā darījuma veikšanai atvēlētais laiks ir stingri ierobežots.

2. Dalībvalstis var samazināt 1. punktā minēto summu līdz ECU 50000, ja sabiedrībai nav atļauts turēt klientu naudu vai vērtspapīrus, slēgt darījumus uz savu rēķinu vai veikt emisiju tirgū uz uzņēmuma saistību pamata.

3. Visām pārējām ieguldījumu sabiedrībām sākumkapitālam jābūt ECU 730000.

4. Sabiedrībām, kas minētas 2. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā, sākuma kapitālam jābūt ECU 50000, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Direktīvas 93/22/EEK 14. vai 15. panta noteikumiem.

5. Neatkarīgi no 1. līdz 4. punkta dalībvalstis pirms šīs direktīvas ieviešanas var turpināt atļaut esošās ieguldījumu sabiedrības un sabiedrības, kas minētas 4. punktā un kuru pašu kapitāls ir mazāks par sākotnējo kapitāla līmeni, kas noteikts 1. līdz 4. punktā. Šādu sabiedrību pašu kapitāla līmenis nedrīkst būt zemāks par atskaites līmeni, ko aprēķina pēc šīs direktīvas izziņošanas. Šis atskaites līmenis ir pašu kapitāla ikdienas caurmēra līmenis, kas aprēķināts par sešiem mēnešiem pirms aprēķinu dienas. To aprēķina ik pa sešiem mēnešiem attiecībā uz iepriekšējo periodu.

6. Ja sabiedrības, uz kuru attiecas 5. punkts, kontroli pārņem fiziska vai juridiska persona, kas nav tā, kas to kontrolējusi iepriekš, šīs sabiedrības pašu kapitālam jābūt vismaz tādā līmenī, kā noteikts 1. līdz 4. punktā, izņemot šādus gadījumus:

i) pirmo reizi pēc šīs direktīvas ieviešanas nododot īpašuma tiesības mantošanas kārtībā un saskaņā ar kompetentu iestāžu apstiprinājumu uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc tiesību nodošanas;

ii) mainoties dalībnieku sastāvam, ja vismaz viens no dalībniekiem paliek līdz dienai, kad ievieš šo direktīvu, uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc šīs direktīvas ieviešanas.

7. Noteiktos īpašos apstākļos un ar kompetento iestāžu piekrišanu divu vai vairāku ieguldījumu sabiedrību un/vai sabiedrību, uz kurām attiecas 4. punkts, apvienošanās gadījumā tās iznākumā radušās sabiedrības pašu kapitālam tomēr nav jāsasniedz līmenis, kas noteikts 1. līdz 4. punktā. Tomēr, ja nav sasniegts līmenis, kas noteikts 1. līdz 4. punktā, jaunās sabiedrības pašu kapitāla līmenis nekad nedrīkst būt zemāks par apvienojušos sabiedrību kopējo pašu kapitālu apvienošanās brīdī.

8. Ieguldījumu sabiedrību un sabiedrību, uz kurām attiecas 4. punkts, pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par līmeni, kāds noteikts 1. līdz 5. punktā un 7. punktā. Ja tas tomēr ir mazāks, kompetentās iestādes, ja ir pamatoti apstākļi, var dot šādām sabiedrībām ierobežotu laiku, lai novērstu trūkumus vai beigtu darbību.

NOTEIKUMI PRET RISKIEM

4. pants

1. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes uzrādītu pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar:

i) kapitāla normām, ko tirdzniecības grāmatas darījumiem aprēķina saskaņā ar I, II un VI pielikumu;

ii) kapitāla normām, ko visai uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar III pielikumu;

iii) kapitāla prasībām, ko uzliek Direktīva 89/647/EEK visai uzņēmējdarbībai, izņemot darījumus tirdzniecības grāmatā un nelikvīdus aktīvus, ja tos atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar V pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu;

iv) kapitāla prasībām, ko uzliek 2. punkts.

Neatkarīgi no i) — iv) apakšpunktā minēto kapitāla pietiekamības normu lieluma ieguldījumu sabiedrības pašu kapitāla norma nekad nedrīkst būt mazāka par lielumu, kas noteikts IV pielikumā.

2. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes ar pietiekamu pašu kapitālu segtu riskus, kas rodas no uzņēmējdarbības, kura neietilpst ne šīs direktīvas, ne Direktīvas 89/647/EEK darbības jomā, un kurus uzskata par līdzīgiem tiem riskiem, uz kuriem attiecas minētās direktīvas.

3. Ja iestādes pašu kapitāla apmērs kļūst mazāks par 1. punktā uzlikto pašu kapitāla pietiekamības normu, kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgā iestāde veic piemērotus pasākumus, lai trūkumus pēc iespējas ātrāk novērstu.

4. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes izveidotu sistēmas, kā uzraudzīt un kontrolēt procentu likmju risku visai savai uzņēmējdarbībai, un uz šīm sistēmām ir attiecināma kompetento iestāžu pārraudzība.

5. Iestādēm jāapliecina kompetentajām iestādēm, ka tās izmanto sistēmas, kas vienmēr ļauj ar pienācīgu precizitāti aprēķināt to finansiālo stāvokli.

6. Neatkarīgi no 1. punkta kompetentās iestādes drīkst ļaut iestādēm aprēķināt kapitāla normas tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbībai saskaņā ar Direktīvu 89/647/EEK, nevis šīs direktīvas I un II pielikumu, ar nosacījumu, ka:

i) šāda tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbība parasti nepārsniedz 5 % no to kopējās uzņēmējdarbības;

ii) to tirdzniecības grāmatas kopējās pozīcijas parasti nepārsniedz 15 miljonus ECU; un

iii) šādu iestāžu tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbība nekad nepārsniedz 6 % no to kopējās uzņēmējdarbības un to tirdzniecības grāmatas kopējās pozīcijas nekad nepārsniedz 20 miljonus ECU.

7. Lai aprēķinātu tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbības attiecību pret kopējo uzņēmējdarbības apmēru, kas minēts 6. punkta i) un iii) apakšpunktā, kompetentās iestādes var izmantot vai nu kopējo bilances un ārpusbilances operāciju apjomu, peļņas un zaudējumu pārskatu, attiecīgās iestādes pašu kapitālu, vai visu šo kritēriju kopumu. Kad bilances un ārpusbilances darījumu apjoms ir novērtēts, parāda instrumentu vērtību nosaka pēc to tirgus cenām vai pamatvērtības, pašu kapitāla vērtību — pēc tā tirgus cenas, un atvasinājumu vērtību — saskaņā ar to pamatojuma instrumentu nominālo vai tirgus vērtību. Garās un īsās pozīcijas summē neatkarīgi no to zīmes.

8. Jā kāda iestāde ilgāku laiku pārsniedz vienu vai abus ierobežojumus, ko uzliek 6. punkta i) un ii) apakšpunkts, vai vienu vai abus ierobežojumus, ko uzliek 6. punkta iii) apakšpunkts, tai ir jāizpilda 4. panta 1. punkta i) apakšpunkta prasības, nevis Direktīvas 89/647/EEK prasības attiecībā uz savas tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbības darījumiem, un par to jāziņo kompetentajai iestādei.

RISKA DARĪJUMU UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

5. pants

1. Iestādes uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Direktīvu 92/121/EEK.

2. Neatkarīgi no 1. punkta iestādes, kas kapitāla normas tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar I un II pielikumu, uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Direktīvu 92/121/EEK, ievērojot šīs direktīvas VI pielikumā noteiktos pārveidojumus.

POZĪCIJU VĒRTĪBU NOTEIKŠANA ZIŅOŠANAI

6. pants

1. Katras dienas tirdzniecībai iestādes ved savas tirdzniecības grāmatas, ja vien uz tām neattiecas 4. panta 6. punkts.

2. Ja nav brīvi pieejamu tirgus cenu, piemēram, darījumos ar jaunām vērtspapīru emisijām sākotnējā tirgū, kompetentās iestādes drīkst neievērot prasības, ko uzliek 1. punkts, un prasīt, lai vērtības noteikšanai iestādes izmantotu alternatīvas metodes, ar nosacījumu, ka šīs metodes ir pietiekami pārdomātas un kompetento iestāžu apstiprinātas.

KONSOLIDĒTA UZRAUDZĪBA

7. pants

Vispārīgi principi

1. Kapitāla pietiekamības prasības, ko 4. un 5. pants uzliek iestādēm, kuras šādiem uzņēmumiem nav ne mātes uzņēmumi, ne meitas uzņēmumi, piemēro atsevišķi.

2. Prasības, kas 4. un 5. pantā uzliktas:

- visām iestādēm, kurām ir kredītiestādes Direktīvas 92/30/EEK nozīmē, ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes kā filiāles, vai tām šādā juridiskā personā ir līdzdalība, un

- visām iestādēm, kuru mātes uzņēmums ir finanšu pārvaldītāja sabiedrība,

piemēro konsolidēti saskaņā ar metodēm, kas noteiktas iepriekš minētajā direktīvā un šā panta 7. līdz 14. punktā.

3. Ja grupā, uz kuru attiecas 2. punkts, nav nevienas kredītiestādes, piemēro Direktīvu 92/30/EEK, ievērojot šādus pielāgojumus:

- "finanšu pārvaldītāja sabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitas uzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir ieguldījumu sabiedrība,

- "jaukta pārvaldītāja sabiedrība" ir mātes uzņēmums, kas nav finanšu pārvaldītāja sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, starp kuras meitas uzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu sabiedrība,

- "kompetentās iestādes" ir valsts varas iestādes, kas likumiski vai administratīvi ir pilnvarotas uzraudzīt ieguldījumu sabiedrības,

- visas atsauces uz kredītiestādēm aizstāj ar atsaucēm uz ieguldījumu sabiedrībām,

- Direktīvas 92/30/EEK 3. panta 5. punkta otro daļu nepiemēro,

- Direktīvas 92/30/EEK 4. panta 1. un 2. punkta un 7. panta 5. punkta visas atsauces uz Direktīvu 77/780/EEK aizstāj ar atsaucēm uz Direktīvu 93/22/EEK,

- Direktīvas 92/30/EEK 3. panta 9. punkta un 8. panta 3. punkta mērķiem atsauces uz Padomdevēju komiteju banku jautājumos aizstāj ar atsaucēm uz Padomi un Komisiju,

- Direktīvas 92/30/EEK 7. panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"Ja ieguldījumu sabiedrība, finanšu pārvaldītāja sabiedrība vai jaukta pārvaldītāja sabiedrība kontrolē vienu vai vairākas filiāles, kas ir apdrošināšanas sabiedrības, tad kompetentās iestādes un iestādes, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt apdrošināšanas uzņēmumus, cieši sadarbojas."

4. Kompetentās iestādes, kuras aicinātas vai pilnvarotas veikt konsolidētu uzraudzību grupām, uz kurām attiecas 3. punkts, līdz turpmākai šādu grupu konsolidētas uzraudzības saskaņošanai un, ja to pamato apstākļi, var neievērot šo pienākumu, ar nosacījumu, ka katra ieguldījumu sabiedrība šādā grupā:

i) izmanto pašu kapitāla definīciju, kas dota V pielikuma 9. punktā;

ii) atbilst prasībām, kādas atsevišķi uzliek 4. un 5. pants;

iii) izveido sistēmas, lai uzraudzītu un kontrolētu visu citu grupā ietilpstošo finanšu iestāžu kapitāla avotus un finansējumu.

5. Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai grupā esošās ieguldījumu sabiedrības, kuras atbrīvotas no saistībām saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, ziņotu par šiem riskiem, ieskaitot riskus, kas saistīti ar to kapitāla struktūru, avotiem un finansējumu, kas varētu apdraudēt to finansiālo stāvokli. Ja kompetentās iestādes pēc tam uzskata, ka šo ieguldījumu sabiedrību finansiālais stāvoklis nav pietiekami aizsargāts, tās pieprasa šīm sabiedrībām veikt pasākumus, vajadzības gadījumā arī ierobežojot kapitāla nodošanu no šādām sabiedrībām grupas dalībniekiem.

6. Ja kompetentās iestādes neizpilda pienākumu veikt konsolidētu uzraudzību, kas noteikta 4. punktā, tām jāveic citi piemēroti pasākumi, lai uzraudzītu visas grupas risku, proti, riska darījumus, ieskaitot visus uzņēmumus, kuri neatrodas dalībvalstī.

7. Dalībvalstis atsevišķi vai daļēji vienoti var atcelt prasību piemērošanu, kas uzliktas 4. un 5. pantā, iestādei, kura, būdama mātes uzņēmums, ir pakļauta konsolidētai uzraudzībai, kā arī visiem šādas iestādes meitas uzņēmumiem, kas ir pakļauti dalībvalstu atļaujām un uzraudzībai un uz kuriem attiecas konsolidēta tās iestādes uzraudzība, kura ir to mātes uzņēmums.

Tās pašas tiesības atteikties jāpiešķir, ja mātes uzņēmums ir finanšu pārvaldītāja sabiedrība, kuras galvenā mītne atrodas tajā pašā dalībvalstī, kur iestāde, ar nosacījumu, ka tā pakļauta tādai pašai uzraudzībai kā kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības, jo īpaši prasībām, ko uzliek 4. un 5. pants.

Abos gadījumos, ja tiek īstenotas tiesības atteikties, jāveic pasākumi, lai grupā nodrošinātu pietiekamu pašu kapitāla piešķiršanu.

8. Ja iestāde, kuras mātes uzņēmums ir iestāde, kas ir atļauta un atrodas citā dalībvalstī, kompetentās iestādes,kas izsniegušas šo atļauju, šai iestādei atsevišķi vai, vajadzības gadījumā, daļēji vienoti piemēro noteikumus, kas izklāstīti 4. un 5. pantā.

9. Neatkarīgi no 8. punkta, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tāda meitas uzņēmuma atļaušanu, kura mātes uzņēmums ir iestāde, ar divpusēju nolīgumu var deleģēt atbildību par meitas uzņēmuma kapitāla pietiekamības un riska darījumu uzraudzīšanu kompetentajām iestādēm, kuras atļāvušas un uzrauga mātes uzņēmumu. Komisija ir jāinformē par šādu līgumu esamību un to saturu. Šādu informāciju tā nodod citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Banku konsultatīvajai padomei un Padomei, izņemot gadījumu, ja tās ir grupas, uz kurām attiecas 3. punkts.

KONSOLIDĒTU PRASĪBU APRĒĶINĀŠANA

10. Ja 7. un 9. punktā paredzētās atteikšanās tiesības netiek izmantotas, kompetentās iestādes tālab, lai aprēķinātu I pielikumā norādītās kapitāla pietiekamības prasības un konsolidētos riska darījumus klientiem, kas noteikti VI pielikumā, var pieļaut to, ka neto pozīcijas vienas iestādes tirdzniecības grāmatā kompensē pozīcijas citas iestādes tirdzniecības grāmatā saskaņā ar attiecīgi I un VI pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Turklāt tās var atļaut to, ka vienas iestādes ārvalstu valūtas pozīcijas, uz kurām attiecas III pielikums, kompensē citas iestādes valūtas pozīcijas, uz kurām attiecas III pielikums, saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

11. Kompetentas iestādes var arī atļaut trešās valstīs izvietotu uzņēmumu tirdzniecības grāmatu un ārvalstu valūtu pozīciju kompensēšanu, ja vienlaicīgi tiek izpildīti šādi nosacījumi:

i) šie uzņēmumi ir atļauti trešā valstī un vai nu atbilst definīcijai par kredītiestādēm, kas izklāstīta Direktīvas 77/780/EEK 1. pantā, vai arī ir atzītas trešās valsts ieguldījumu sabiedrības;

ii) šādi uzņēmumi atsevišķi izpilda noteikumus par kapitāla pietiekamību, kas līdzīgi šajā direktīvā noteiktajiem;

iii) minētajās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu nodošanu grupas iekšienē.

12. Kompetentās iestādes var arī atļaut 10. punktā noteikto kompensēšanu iestāžu starpā grupas iekšienē, ko atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, ar nosacījumu, ka:

i) grupā ir pietiekama kapitāla piešķiršana;

ii) pārvaldes, juridiskā vai līgumu sistēma, kurā iestādes darbojas, nodrošina savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.

13. Tāpat kompetentās iestādes var atļaut 10. punktā noteikto kompensāciju starp iestādēm grupas iekšienē, kas atbilst 12. punkta nosacījumiem, un iestādē, kas ietilpst tajā pašā grupā un ir atļauta citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka šai iestādei ir jāpilda kapitāla pietiekamības prasības, ko atsevišķi uzliek 4. un 5. pants.

Konsolidētā pašu kapitāla definīcija

14. Aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, pamatojoties uz kopsavilkumu, jāpiemēro Direktīvas 89/299/EEK 5. pants.

15. Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidētu uzraudzību, var atzīt par derīgām noteiktas pašu kapitāla definīcijas, kas saskaņā ar V pielikumu ir piemērojamas iestādēm, veicot to konsolidētā pašu kapitāla aprēķināšanu.

PRASĪBA SNIEGT ZIŅOJUMUS

8. pants

1. Dalībvalstis prasa, lai ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes to mītnes dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniegtu visas ziņas, kas vajadzīgas, lai novērtētu to atbilstību noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka iestāžu iekšējais kontroles mehānisms un administratīvā un grāmatvedības procedūra vienmēr ļauj pārbaudīt iestāžu atbilstību šiem noteikumiem.

2. Ieguldījumu sabiedrību pienākums ir ziņot kompetentajām iestādēm tā, kā pēdējās nosaka, vismaz reizi mēnesī, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 3. panta 3. punkts, vismaz reizi trīs mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 3. panta 1. punkts, un vismaz reizi sešos mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 3. panta 2. punkts.

3. Neatkarīgi no 2. punkta, ieguldījumu sabiedrībām, uz kurām attiecas 3. panta 1. un 3. punkts, vienoti vai daļēji vienoti jāsniedz ziņas tikai reizi katros sešos mēnešos.

4. Kredītiestāžu pienākums ir ziņot veidā, kā to noteikušas kompetentās iestādes un tik bieži, cik to liek Direktīva 89/647/EEK.

5. Kompetentas iestādes iestādēm uzliek pienākumu tūlīt ziņot tām par visiem gadījumiem, kuros to darījumu otras puses atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumos vai vērtspapīru aizdevuma un vērtspapīruaizņēmuma darījumos nepilda savus pienākumus.Komisija ne vēlāk kā trīs gadus pēc 12. pantā norādītā datuma ziņo Padomei par šādiem gadījumiem un par to, kā tie ietekmē šādus līgumus un darījumus šajā direktīvā. Šādos ziņojumos arī apraksta to, kā iestādes izpilda tos 2. panta 6. punkta b) apakšpunkta i) līdz v) apakšpunkta nosacījumus, kas attiecas uz tām, jo īpaši v) apakšpunkta nosacījumus. Tāpat tās sniedz sīkas ziņas par visām nosacītā apjoma izmaiņām iestāžu tradicionālos aizdevumos un aizdevumos ar atpakaļpirkuma līgumu un vērtspapīru aizņēmumu darījumos. Ja Komisija, pamatojoties uz šo ziņojumu un citām ziņām, secina, ka ir vajadzīgi papildu aizsargpasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, tā izvirza attiecīgus priekšlikumus.

KOMPETENTĀS IESTĀDES

9. pants

1. Dalībvalstis nosaka valsts iestādes, kurām jāveic pienākumi, ko paredz šī direktīva. Par to tās informē Komisiju, norādot visu pienākumu sadalījumu.

2. Šā panta 1. punktā minētajām valsts iestādēm jābūt publiskām iestādēm vai iestādēm, ko valstu likumi vai publiskās iestādes oficiāli atzīst par piederīgu pie uzraudzības sistēmas, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

3. Attiecīgajām valsts iestādēm jāpiešķir visas to uzdevumu veikšanai vajadzīgās pilnvaras, jo īpaši tirdzniecības grāmatu struktūras pārraudzīšana.

4. Dažādu valstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, pildot pienākumus, ko paredz šī direktīva, it sevišķi, ja ieguldījumu pakalpojumus sniedz kā pakalpojumus vai veidojot nodaļas vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pēc pieprasījuma tās piegādā viena otrai visas ziņas, kas varētu veicināt ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamības uzraudzību, jo īpaši par pārbaudēm, vai tās atbilst šīs direktīvā noteikumiem. Uz visu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas paredzēta šajā direktīvā attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, attiecas pienākums ievērot profesionālu noslēpumu, ko uzliek Direktīvas 93/22/EEK 25. pants, un attiecībā uz kredītiestādēm — pienākumu, ko uzliek Direktīvas 77/780/EEK 12. pants, kas grozīts ar Direktīvu 89/646/EEK.

10. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Lēmumu 87/373/EEK pieņem vajadzīgos pielāgojumus, kamēr nav pieņemta nākamā direktīva, kas nosaka noteikumus, lai šo direktīvu pielāgotu tehnikas progresam turpmāk uzskaitītajās jomās:

- 2. pantā minēto definīciju skaidrojums, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā,

- 2. pantā minēto definīciju skaidrojums, ņemot vērā finanšu tirgu attīstību,

- sākumkapitāla summu maiņa, kas noteikta 3. pantā, un 4. panta 6. punktā minētās summas, ņemot vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā,

- terminoloģijas sakārtošana un definīciju strukturēšana saskaņā ar turpmākiem tiesību aktiem par iestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti.

PĀREJAS NOTEIKUMI

11. pants

1. Dalībvalstis var atļaut ieguldījumu sabiedrības, uz kurām attiecas Direktīvas 93/22/EEK 30. panta 1. punkts, kuru pašu kapitāls šīs direktīvas piemērošanas dienā ir mazāks par līmeni, kas norādīts šīs direktīvas 3. panta 1. un 3. punktā. Pēc tam šādu sabiedrību pašu kapitālam tomēr jāatbilst šīs direktīvas 3. panta 5. un 8. punkta nosacījumiem.

2. Neatkarīgi no I pielikuma 14. punkta dalībvalstis var noteikt īpaša riska prasības visām obligācijām, kuru svērums ir 10 % saskaņā ar Direktīvas 89/647/EEK 11. panta 2. punktu, kas vienāds ar pusi no konkrētā riska prasības, ko piemēro kvalificētiem posteņiem, kuriem ir tāds pats atlikušais termiņš, kā šādai obligācijai.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību šai direktīvai līdz datumam, kas noteikts Direktīvas 93/22/EEK 31. panta otrajā daļā. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī pievieno šādu atsauci to oficiālai publikācijai. To, kā veikt šādas atsauces, nosaka dalībvalstis.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos savu likumu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

13. pants

Komisija cik drīz vien iespējams iesniedz Padomei priekšlikumus par kapitāla pietiekamības normatīviem attiecībā uz preču tirdzniecību, preču atvasinājumiem un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienībām.

Padome pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šīs direktīvas piemērošanas.

KLAUZULA PAR PĀRSKATĪŠANU

14. pants

Trīs gados no dienas, kas minēta 12. pantā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma izskata un vajadzības gadījumā pārskata šo direktīvu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tās piemērošanā, ņemot vērā jauninājumus tirgū, jo īpaši paveikto starptautiskos pārvaldes iestāžu forumos.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1993. gada 15. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Jelved

[1] OV C 152, 21.6.1990., 6. lpp. unOV C 50, 25.2.1992., 5. lpp.

[2] OV C 326, 16.12.1991., 89. lpp. unOV C 337, 21.12.1992., 114. lpp.

[3] OV C 69, 18.3.1991., 1. lpp.

[4] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.

[5] OV L 386, 30.12.1989., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/30/EEK (OV L 110, 28.4.1992., 52. lpp.).

[6] OV L 29, 5.2.1993., 1. lpp.

[7] OV L 124, 5.5.1989., 16. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/30/EEK (OV L 110, 24.9.1992., 52. lpp.).

[8] OV L 110, 28.4.1992., 52. lpp.

[9] OV L 197, 18.7.1987., 33. lpp.

[10] OV L 322, 17.12.1977., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/646/EEK (OV L 386, 30.12.1989., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

POZĪCIJU RISKS

IEVADS

Saldo aprēķināšana

1. Iestādes garo (īso) pozīciju pārsvars pār īsajām (garajām) pozīcijām tajā pašā kapitālā, parādos un konvertējamu vērtspapīru emisijās un vienādos termiņa līgumos, iespēju līgumos, galvojumos un nosegtos galvojumos ir šīs iestādes tīrā pozīcija visos šajos atšķirīgajos instrumentos. Aprēķinot tīro pozīciju, kompetentās valsts iestādes atļauj pozīcijas atvasinātajos instrumentos uzskatīt, kā noteikts 4. līdz 7. punktā, par pozīcijām segtajā (vai iedomātajā) vērtspapīrā vai vērtspapīros. Pašas iestādes parāda dokumentus neņem vērā, aprēķinot konkrēto risku saskaņā ar 14. punktu.

2. Nedrīkst atļaut saldo aprēķinu starp konvertējošo un kompensējošo pozīciju dokumentā, kas to sedz, ja vien kompetentās iestādes nepieņem pieeju, saskaņā ar kuru tiek ņemta vērā iespēja, ka dažus konvertējamus vērtspapīrus konvertē ar aprēķinu vai arī nosaka kapitāla pietiekamības normas, lai segtu visus zaudējumus, ko varētu izraisīt konvertēšana.

3. Visas tīrās pozīcijas, neatkarīgi no to pazīmēm, katru dienu pirms summēšanas jākonvertē iestādes pārskata valūtā pēc dominējošā dienas valūtas maiņas kursa.

Īpaši instrumenti

4. Procentu termiņa darījumus, iepriekšējas (termiņa) likmes darījumus (FRA) un termiņa saistības par parāda dokumentu pirkšanu vai pārdošanu uzskata par garo un īso pozīciju apvienojumu. Tādējādi garās procentu termiņa darījumu pozīcijas uzskata par apvienotu aizņēmumu, kura termiņš sākas termiņa līguma piegādes dienā, un par aktīvu turēšanu, kuras termiņš līdzinās instrumenta vai iedomātās pozīcijas termiņam, kas pamato attiecīgo termiņa līgumu. Līdzīgi pārdotu FRA līgumu uzskata par garo pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai, kurai pieskaitīts līguma termiņš, un īso pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai. Gan aizņēmumu, gan aktīvu turēšana iekļauj 1. tabulas centrālās valdības slejā, kas minēta 14. punktā, lai aprēķinātu kapitālu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātos pret procentu termiņa darījumu un FRA risku. Termiņa saistības pirkt parāda dokumentus uzskata par aizņēmuma, kura termiņš sākas piegādes dienā, un garo (tūlītēju) pozīciju apvienojumu pašā parāda dokumentā. Aizņēmumu iekļauj 1. tabulas centrālās valdības slejā konkrētā riska dēļ, parāda dokumentu iekļauj tās pašas tabulas tajā ailē, kas tam ir piemērota. Kompetentās iestādes var atļaut, ka kapitāla pietiekamības prasības biržās termiņa darījumiem atbilst normatīvam, kuru pieprasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tiek sniegts ar termiņu saistīts riska precīzs aprēķins un ka normatīva aprēķināšanai izmantotā metode atbilst aprēķina veikšanas metodei, kas noteikta šā pielikuma turpinājumā.

5. Procentu likmju izvēles, parāda dokumentus, pašu kapitālu, pašu kapitāla rādītājus, finanšu termiņa līgumus, apmaiņu un ārvalstu valūtas uzskata par pozīcijām, ja to vērtība atbilst seguma dokumenta summai, uz kuru iespēju līgums attiecas, kuru šā pielikuma nolūkos reizina ar tā delta koeficientu. Pēdējās var tikt aprēķinātas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas attiecas uz identiskiem seguma vērtspapīriem vai atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentas iestādes vai, ja tas nav pieejams, kā arī ārpusbiržas iespēju līgumos, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka iestādes izmantotais modelis ir pamatots.

Tomēr kompetentas iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina savu delta koeficientu, izmantojot metodes, ko nosaka kompetentas iestādes.

Kompetentas iestādes prasa, lai pārējais risks, izņemot delta koeficienta risku, kas ir saistīts ar iespēju līgumiem, būtu nodrošināts. Kompetentās iestādes var atļaut, ka prasības biržas izvēles darījumiem atbilst normatīviem, kurus pieprasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tiek sniegts ar iespēju darījumiem saistīta riska precīzs aprēķins un ka normatīva aprēķināšanai izmantotā metode atbilst aprēķina veikšanas metodei, kas šādiem iespēju līgumiem noteikta šā pielikuma turpinājumā. Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama vai ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar prasībām seguma instrumentam, ar nosacījumu, ka šīs prasības nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstiskam ārpusbiržas iespēju līgumam prasības nosaka atbilstoši instrumentam, kas to noslēdz.

6. Garantijas un segtas garantijas novērtē tāpat kā iespēju līgumus saskaņā ar 5. punktu.

7. Apmaiņu procentu likmju riska nolūkiem novērtē tāpat kā bilances instrumentus. Tādējādi uzskata, ka procentu likmes apmaiņā, kurā iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā noteiktas procentu likmes, līdzinās garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša apmaiņas darījuma termiņam.

8. Iestādes, kas tirgū nosaka un uztur atvasināto instrumentu procentu likmes risku saskaņā ar 4. līdz 7. punktu, pamatojoties uz diskontētu naudas plūsmu, tomēr var izmantot jutīguma modeļus, lai aprēķinātu iepriekš minētās pozīcijas, un var tos izmantot visām obligācijām, kas dzēstas to termiņa laikā, nevis veicot vienu galīgo pamatsummas atmaksu. Gan modeli, gan tā izmantošanu iestādei jāapstiprina kompetentā iestādē. Šiem modeļiem jārada pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā naudas plūsma, kas tās pamato. Šo jutīgumu jānovērtē ar atsauci uz parauga likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, lai katrā termiņa intervālā, kas noteikts 18. punktā minētajā 2. tabulā, būtu vismaz viens jutīguma punkts. Pozīcijas iekļauj kapitāla pietiekamības prasību aprēķinos saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 15. līdz 30. punktā.

9. Iestādes, kuras neizmanto 8. punktā minētos modeļus, tā vietā ar kompetento iestāžu atļauju var uzskatīt par pilnīgi kompensējošām visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kas minētas 4. līdz 7. punktā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

i) pozīciju vērtība ir vienāda un tās ir izteiktas tajā pašā valūtā;

ii) atsauces likme (mainīgas likmes pozīcijām) vai kupons (noteiktas likmes pozīcijām) ir cieši saistīti;

iii) nākamā procentu likmes noteikšanas diena vai, noteiktām kupona pozīcijām, atlikušais termiņš atbilst šādiem termiņiem:

- mazāk par mēnesi kopš šā brīža: tajā pašā dienā,

- no viena mēneša līdz vienam gadam kopš šā brīža: septiņu dienu laikā,

- vairāk par gadu kopš šā brīža: 30 dienu laikā.

10. Vērtspapīru vai garantētu tiesību atdevējs attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem atpirkuma līgumā un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevumā šos vērtspapīrus iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu, ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri atbilst kritērijiem, kas noteikti 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

11. Uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienību pozīcijām attiecas Direktīvas 89/647/EEK kapitāla pietiekamības prasības, nevis pozīciju riska prasības, kas minētas šajā pielikumā.

Konkrēti un vispārīgi riski

12. Tirgojama parāda dokumenta vai pašu kapitāla (vai parāda vai pašu kapitāla atvasinājuma) pozīcijas risku sadala divās daļās, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmā ir pozīcijas konkrētā riska daļa — risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasinājuma gadījumā, to pamatseguma instrumenta emitenta dēļ. Otrā daļa ir pozīcijas vispārējais risks — risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa maiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinājums), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla atvasinājums), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm.

TIRGOJAMI PARĀDA DOKUMENTI

13. Iestāde klasificē savas neto pozīcijas pēc valūtas, kādā tās izteiktas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un konkrētā riska kapitāla pietiekamības prasības normu.

Konkrētais risks

14. Iestāde savas neto pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, norāda 1. tabulas atbilstošajās iedaļās, pamatojoties uz to atlikušo termiņu, un tad reizina tās ar norādīto koeficientu (svērumu). Tā summē svērtās pozīcijas (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības pret konkrēto risku.

1. tabula

Centrālās valdības posteņi | Kvalificēti posteņi | Citi posteņi |

| Līdz 6 mēnešiem | Virs 6 un līdz 24 mēnešiem | Virs 24 mēnešiem | |

0,00 % | 0,25 % | 1,00 % | 1,60 % | 8,00 % |

Vispārīgais risks

a) Pamatojoties uz termiņu

15. Procedūrai, ar kuru aprēķina kapitāla pietiekamības normas pret vispārēju risku, ir divas pamatfāzes. Pirmkārt, visas pozīcijas sver saskaņā ar to termiņu (kā paskaidrots 16. punktā), lai aprēķinātu kapitāla summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātos pret to. Otrkārt, jāņem vērā, ka šīs prasības var samazināt, ja vienā termiņa intervālā atrodas svērta pozīcija kopā ar pretēju svērtu pozīciju. Prasību samazināšana pieļaujama arī tad, ja pretēji svērtas pozīcijas atrodas dažādos termiņa intervālos, šīs samazināšanas apjoms ir atkarīgs gan no tā, vai divas pozīcijas iekļaujas vienā zonā, gan arī no tā, kādās zonās tās iekļaujas. Pavisam ir trīs zonas (termiņa intervālu grupas).

16. Iestāde savas neto pozīcijas ievieto 2. tabulas attiecīgajos termiņa intervālos 2. vai 3. slejā, kas atrodama 18. punktā. Tas jādara, pamatojoties uz atlikušo termiņu gadījumā, ja tie ir noteiktas procentu likmes dokumenti, un pamatojoties uz laiku, kamēr nosaka nākamo procentu likmi, ja tie ir dokumenti, kuru procentu likme pirms beigu termiņa mainās. Iestāde šķiro parāda dokumentus, kuru kupons ir 3 % vai vairāk, un dokumentus, kuru kupons ir mazāk par 3 %, un tādējādi ievieto tos 2. tabulas 2. vai 3. slejā. Pēc tam tā katru no tiem reizina ar attiecīgā termiņa intervāla svērumu, kas atrodas 2. tabulas 4. slejā.

17. Pēc tam iestādes summē svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garo pozīciju summa, kas ir saskaņota ar īso pozīciju summu konkrētā termiņa intervālā, ir saskaņotas svērtās pozīcijas šajā intervālā, kamēr pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās svērtās pozīcijas. Tad aprēķina visu intervālu saskaņoto svērto pozīciju kopsummu.

18. Iestāde aprēķina nesaskaņoto svērto garo pozīciju kopsummu intervāliem, kas iekļauti visās 2. tabulas zonās, lai atvasinātu katras zonas nesaskaņoto svērto garo pozīciju. Arī nesaskaņotu svērtu īso pozīciju summu visos intervālos attiecīgajā zonā summē, lai minētajai zonai aprēķinātu nesaskaņotu svērto īso pozīciju. Minētās zonas nesaskaņotās svērtās garās pozīcijas daļa, kas saskaņota ar tās pašas zonas nesaskaņotu svērto īso pozīciju, ir minētās zonas svērtā pozīcija. Zonas nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir šīs zonas nesaskaņotā svērtā pozīcija.

2. tabula

Zona | Termiņa intervāls | Svērums (%) | Pieņemtās izmaiņas (%) |

Kupons ir 3 % vai vairāk | Kupons ir mazāk par 3 % |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Viens | 0 ≤ 1 mēnesis | 0 ≤ 1 mēnesis | 0,00 | — |

> 1 ≤ 3 mēneši | > 1 ≤ 3 mēneši | 0,20 | 1,00 |

> 3 ≤ 6 mēneši | > 3 ≤ 6 mēneši | 0,40 | 1,00 |

> 6 ≤ 12 mēneši | > 6 ≤ 12 mēneši | 0,70 | 1,00 |

Divi | > 1 ≤ 2 gadi | > 1,0 ≤ 1,9 gadi | 1,25 | 0,90 |

> 2 ≤ 3 gadi | > 1,9 ≤ 2,8 gadi | 1,75 | 0,80 |

> 3 ≤ 4 gadi | > 2,8 ≤ 3,6 gadi | 2,25 | 0,75 |

Trīs | > 4 ≤ 5 gadi | > 3,6 ≤ 4,3 gadi | 2,75 | 0,75 |

> 5 ≤ 7 gadi | > 4,3 ≤ 5,7 gadi | 3,25 | 0,70 |

> 7 ≤ 10 gadi | > 5,7 ≤ 7,3 gadi | 3,75 | 0,65 |

> 10 ≤ 15 gadi | > 7,3 ≤ 9,3 gadi | 4,50 | 0,60 |

> 15 ≤ 20 gadi | > 9,3 ≤ 10,6 gadi | 5,25 | 0,60 |

> 20 gadi | > 10,6 ≤ 12,0 gadi | 6,00 | 0,60 |

| > 12,0 ≤ 20,0 gadi | 8,00 | 0,60 |

| > 20 gadi | 12,50 | 0,60 |

19. Nesaskaņotas svērtās garās (īsās) pozīcijas apmērs pirmajā zonā, kas saskaņota ar nesaskaņotu svērto īso (garo) pozīciju otrajā zonā pēc tam tiek aprēķināts. To 23. punktā dēvē par saskaņotu svērtu pozīciju starp pirmo un otro zonu. To pašu aprēķinu veic attiecībā uz nesaskaņotas svērtās pozīcijas atlikušo daļu otrajā zonā un nesaskaņotu svērtu pozīciju trešajā zonā, lai aprēķinātu saskaņotu svērto pozīciju starp otro un trešo zonu.

20. Iestāde pēc savas vēlēšanās var pretēji mainīt 19. punkta noteikto kārtību, lai aprēķinātu saskaņoto svērto pozīciju starp otro un trešo zonu, pirms to aprēķina starp pirmo un otro zonu.

21. Atlikušo nesaskaņotas svērtās pozīcijas daļu pirmajā zonā saskaņo ar trešajā zonā atlikušo pēc pēdējās saskaņošanas ar otro zonu, lai iegūtu saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu.

22. Pozīcijas, kas paliek pāri pēc trim atsevišķiem saskaņošanas aprēķiniem 19., 20. un 21. punktā, summē.

23. Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:

a) 10 % no saskaņotu svērtu pozīciju summas visos termiņu intervālos;

b) 40 % saskaņoto svērto pozīciju pirmajā zonā;

c) 30 % saskaņoto svērto pozīciju otrajā zonā;

d) 30 % saskaņoto svērto pozīciju trešajā zonā;

e) 40 % saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un otro zonu un starp otro un trešo zonu (sk. 19. punktu);

f) 150 % saskaņotas svērtas pozīcijas starp pirmo un trešo zonu;

g) 100 % atlikušo nesaskaņoto svērto pozīciju.

b) Pamatojoties uz ilgumu (noilgumu)

24. Dalībvalsts kompetentās iestādes var ļaut iestādēm vispārēji vai individuāli izmantot tirgojamu parāda dokumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina sistēmu, kas atspoguļo ilgumu, tās sistēmas vietā, kas noteikta 15. līdz 23. punktā, ar nosacījumu, ka šī iestāde to dara konsekventi.

25. Lietojot šādu sistēmu, iestādei jāizmanto katra noteiktas likmes parāda dokumenta tirgus vērtība un tad jāaprēķina ienākums, ko var gūt līdz termiņa beigām, kas šim dokumentam ir piemērotā diskonta likme. Mainīgas likmes dokumentiem iestāde ņem katra dokumenta tirgus vērtību un tad aprēķina tā ienākumu, pieņemot, ka pamatsumma ir pietiekama tad, kad nākamo reizi var mainīt procentu likmi.

26. Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda dokumenta mainīto termiņu, pamatojoties uz šādu formulu:

mainītais termi š =

ilgums

, kur:

D=

∑

tC

∑

C

t1 + rt

kurā:

r = ienākumi, ko var gūt līdz termiņa beigām (sk. 25. punktu),

Ct = naudas maksājums laikā t,

m = kopējais termiņš (sk. 25. punktu).

27. Iestāde katru parāda dokumentu iedala attiecīgajā 3. tabulas zonā. To veic, pamatojoties uz katra dokumenta mainītu termiņu.

3. tabula

Zona | Mainītais termiņš (gados) | Pieņemtā procentu likme (izmaiņas %) |

(1) | (2) | (3) |

Viens | > 0 ≤ 1,0 | 1,0 |

Divi | > 1,0 ≤ 3,6 | 0,85 |

Trīs | > 3,6 | 0,7 |

28. Iestāde pēc tam katram dokumentam aprēķina pozīciju, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu, reizinot tā tirgus cenu ar tā mainīto termiņu un ar pieņemtās procentu likmes izmaiņām instrumentam ar šādi mainītu termiņu (sk. 3. tabulas 3. sleju).

29. Iestāde katrai zonai izstrādā garās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu, un īsās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Pirmo apmērs, kas katrā zonā saskaņotas ar pēdējo, ir attiecīgās zonas pozīcija, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu.

Iestāde pēc tam katrai zonai aprēķina nesaskaņotās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Tā ievēro procedūru, kas noteikta nesaskaņotām svērtām pozīcijām 19. līdz 22. punktā.

30. Iestādes kapitāla pietiekamības prasības aprēķina pēc tam, summējot:

a) 2 % saskaņoto pozīciju katrā zonā, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

b) 40 % saskaņoto pozīciju starp pirmo un otro zonu un otro un trešo zonu, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

c) 150 % saskaņotas pozīcijas starp pirmo un trešo zonu, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

d) 100 % atlikušo nesaskaņoto pozīciju, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu.

PAŠU KAPITĀLS

31. Iestādes summē tās neto garās pozīcijas un visas neto īsās pozīcijas saskaņā ar 1. punktu. Divu skaitļu summa veido tās kopējo bruto pozīciju. To starpība veido tās kopējo neto pozīciju.

Konkrētais risks

32. Tā reizina kopējo bruto pozīciju ar 4 %, lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības pret konkrēto risku.

33. Neatkarīgi no 32. punkta, kompetentās iestādes 4 % vietā var atļaut 2 % kapitāla pietiekamības normu pret konkrēto risku tiem iestādes pašu kapitāla portfeļiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i) pašu kapitāls nepieder tiem emitentiem, kuri izdevuši tirgojamus parādu dokumentus, kas 1. tabulas 14. punktā tobrīd piesaista 8 % normas;

ii) kompetentās iestādes, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pašu kapitālu atzīst par ļoti likvīdu;

iii) neviena atsevišķa pozīcijas vērtība nav lielāka par 5 % no visa iestādes pašu kapitāla portfeļa. Tomēr kompetentās iestādes var atļaut atsevišķas pozīcijas, kuru vērtība ir līdz 10 %, ar nosacījumu, ka šādu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 50 % portfeļa vērtības.

Vispārējais risks

34. Iestādes kapitāla pietiekamības prasības pret vispārēju risku ir tās kopējā neto pozīcija, kas reizināta ar 8 %.

Akciju indeksa termiņa darījumi

35. Akciju indeksa termiņa darījumus ar delta koeficentu svērtās izvēles ekvivalentus, akciju indeksa termiņa darījumus un akciju indeksus, turpmāk kopā sauktus par "akciju indeksa termiņa darījumiem", var sadalīt pozīcijās visā tajos ietilpstošajā pašu kapitālā. Šīs pozīcijas var uzskatīt par seguma pozīcijām minētajā pašu kapitālā; tāpēc tās var kompensēt pret pretējām pozīcijām pašu kapitālā, ko tās sedz, ja to apstiprina kompetentās iestādes.

36. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām iestādēm, kas kompensējušas savas pozīcijas vienā vai vairākos pašu kapitālos, ko veido akciju indeksa termiņa darījumi pret vienu vai vairākām pozīcijām pašā akciju indeksa termiņa darījumā, ir pietiekams kapitāla daudzums, lai segtu zaudējumu risku, kas rodas, ja termiņa darījumu vērtība pilnībā neveidojas vienādi ar to veidojošā pašu kapitāla vērtību; tām tāpat jānodrošina pietiekams kapitāla daudzums, ja kāda iestāde uztur pretējās pozīcijas akciju indeksa termiņa darījumos, kuriem atšķiras termiņi, sastāvs vai abi šie faktori kopā.

37. Neatkarīgi no 35. un 36. punkta, akciju indeksa termiņa darījumiem, kurus tirgo biržā un kuri pēc kompetento iestāžu atzinuma pārstāv stipri atšķirīgus indeksus, jāpiesaista kapitāla pietiekamības prasības 8 % apmērā pret vispārēju risku, taču kapitāla pietiekamības prasības nav jāpiesaista pret konkrētu risku. Šādus akciju indeksa termiņa darījumus iekļauj, aprēķinot kopējo neto pozīciju, kas minēta 31. punktā, bet neņem vērā, aprēķinot kopējo bruto pozīciju, kas minēta tajā pašā punktā.

38. Ja akciju indeksa termiņa darījumus nesadala seguma pozīcijās, tos uzskata par atsevišķu pašu kapitālu. Konkrēto risku šim atsevišķajam pašu kapitālam var neņemt vērā, ja minēto akciju indeksa termiņa darījumu tirgo biržā un pēc kompetento iestāžu atzinuma tas pārstāv ļoti daudzveidīgu indeksu.

IZVIETOŠANA

39. Ja parakstīšanas (garantēšanas) gadījumā notiek parāda un pašu kapitāla parakstīšana (garantēšana), kompetentās iestādes var ļaut iestādei izmantot šādu procedūru, lai aprēķinātu sava kapitāla normas. Pirmkārt, jāaprēķina neto pozīcija, atskaitot parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās puses uz formālu līgumu pamata; otrkārt, jāsamazina neto pozīcijas pēc šādiem samazināšanas faktoriem:

—darba dienā 0: | 100 %, |

—darba dienā 1: | 90 %, |

—darba dienās no 2 līdz 3: | 75 %, |

—darba dienā 4: | 50 %, |

—darba dienā 5: | 25 %, |

—pēc darba dienas 5: | 0 %. |

Nulles darba diena ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.

Treškārt, jāaprēķina kapitāla pietiekamības normas, izmantojot samazinātas parakstīšanas pozīcijas. Kompetentās iestādes nodrošina to, ka iestādei ir pietiekams kapitāla daudzums pret zaudējuma risku, kas pastāv starp laiku, kad sākas saistības, un pirmo darba dienu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

NORĒĶINU UN OTRAS PUSES RISKS

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

1. Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc pienācīgā piegādes datuma nav nokārtots norēķins attiecībā uz parāda instrumentiem un akcijām (izņemot atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumus un vērtspapīru aizdevumu un vērtspapīru aizņēmumu), iestādei jāaprēķina cenas atšķirība, kam tā ir pakļauta. Šī ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta vai akcijas nolīgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu radīt iestādei zaudējumu. Šo starpību reizina ar attiecīgu tabulas A slejas faktoru, kas minēts 2. punktā, lai aprēķinātu tās kapitāla pietiekamības prasības.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, iestāde pēc kompetentās iestādes ieskata var aprēķināt savas kapitāla pietiekamības prasības, reizinot nolīgto norēķinu cenu katram darījumam, kas nav nokārtots 5 — 45 darba dienās pēc noteiktā, ar attiecīgo faktoru, kā parādīts tabulas B slejā. Sākot no 46. darba dienas pēc noteiktā datuma, prasībām jābūt 100 % apmērā no cenas starpības, kurai tas pakļauts, kā norādīts A slejā.

Darba dienu skaits pēc noteiktās norēķinu dienas | A sleja (%) | B sleja (%) |

5 — 15 | 8 | 0,5 |

16 — 30 | 50 | 4,0 |

31 — 45 | 75 | 9,0 |

46 vai vairāk | 100 | sk. 2. punktu |

OTRAS PUSES RISKS

Brīvās piegādes

3.1. Iestādei prasa turēt kapitālu pret otras puses risku darījumā, ja:

i) tā ir samaksājusi par vērtspapīriem, pirms saņēmusi tos, vai tā ir nodevusi vērtspapīrus, pirms saņēmusi samaksu par tiem; un

ii) pārrobežu darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš tā ir veikusi samaksu vai piegādi.

3.2. Kapitāla pietiekamības ir ar svērto risku, ko piemēro attiecīgi otrai pusei, reizināti 8 % no vērtspapīru vai naudas vērtības, kas ir parādā iestādei.

Atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumi, vērtspapīru aizdevums un aizņēmums

4.1. Tādu atpirkuma nolīgumu un vērtspapīru aizdevuma gadījumā, kas ir pamatoti ar vērtspapīriem, kas ir iekļauts tirdzniecības grāmatā, iestādes aprēķina vērtspapīru tirgus vērtības un institūta aizņēmuma vai parāda nodrošinājuma tirgus vērtības starpību, ja šī starpība ir pozitīva. Atpakaļpirkuma līgumu un vērtspapīru aizņēmuma gadījumā iestāde aprēķina starpību starp to summu, ko iestāde ir aizdevusi, vai attiecīgā parāda nodrošinājuma tirgus vērtību, un to vērtspapīru tirgus vērtību, ko tā ir saņēmusi, ja šī starpība ir pozitīva.

Kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka sniegtais papildu nodrošinājums ir pieņemams.

Tāpat kompetentās iestādes var ļaut iestādēm neiekļaut papildu nodrošinājuma apmēru aprēķinos, kas minēti šā punkta pirmajos divos teikumos, ja papildu nodrošinājuma apmēru garantē tā, ka nodrošinājuma devējs vienmēr ir pārliecināts, ka papildu nodrošinājums tiks atmaksāts gadījumā, ja darījumu otra puse nepildīs saistības.

Uzkrātos procentus iekļauj aizņēmuma vai aizdevuma summas un nodrošinājuma tirgus vērtības aprēķinā.

4.2. Kapitāla pietiekamības prasība ir 8 % no skaitļa, ko iegūst saskaņā ar 4.1. punktu, reizinot ar riska svērumu, kas piemērojams attiecīgajai darījuma otrai pusei.

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

5. Lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, iestādes piemēro Direktīvas 89/647/EEK II pielikumu procentu likmes un maiņas kursa līgumu gadījumā; uz nopirktu ārpusbiržas kapitāla iespēju līgumiem un segtām garantijām attiecas prasības, kas Direktīvas 89/647/EEK II pielikumā piemērotas maiņas kursu līgumiem.

Attiecīgajām darījumu otrajām pusēm piemērojamo riska svērumu nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 9. punktu.

CITI NOTEIKUMI

6. Kapitāla pietiekamības prasības, kas minētas Direktīvā 89/647/EEK, attiecas uz tiem riska darījumiem, kas izpaužas maksājumu, komisijas naudas, procentu likmju, dividenžu un biržā tirgojamo termiņa darījumu vai izvēles darījumu normatīvu veidā, uz kurām neattiecas šā pielikuma vai I pielikuma noteikumi un kuras nav atskaitītas no pašu kapitāla saskaņā ar V pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu, un kuras tieši saistītas ar vērtspapīru tirdzniecībā iekļautajiem posteņiem.

Attiecīgajām darījumu otrajām pusēm piemērojamo riska svērumu nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 9. punktu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

1. Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija, ko aprēķina saskaņā ar turpmāk izklāstīto procedūru, pārsniedz 2 % no tās kopējā paša kapitāla, tā reizina pārsniegumu ar 8 %, lai aprēķinātu tās pašu kapitāla pietiekamības prasības ārvalstu valūtas riskam.

2. Izmanto divu pakāpju aprēķinu.

3.1. Pirmkārt, aprēķina iestādes neto atklāto pozīciju visās valūtās (ieskaitot pārskata valūtu). Šī pozīcija sastāv no šādu elementu summas (pozitīvu vai negatīvu):

- neto tūlītējā pozīcija (t. i., visi aktīvu posteņi, no tiem atņem visus pasīvu posteņus, ieskaitot konkrētajā valūtā uzkrātos procentu maksājumus),

- neto termiņa (nākotnes) pozīcija (t. i., visas summas, kas būs jāsaņem, atņemot visas summas, kas būs jāsamaksā, saskaņā ar termiņa maiņas darījumiem, ieskaitot valūtas termiņa līgumus un valūtas apmaiņas pamatkapitālu, kas nav iekļauts tūlītējā pozīcijā),

- neatsaucami galvojumi (un līdzīgi instrumenti), kas noteikti tiks nosaukti,

- neto termiņa līgumu ienākumi/izdevumi, kas vēl nav uzkrāti, bet jau pilnībā nodrošināti (termiņa līgumu neto ienākumi/izdevumi, kas vēl nav iekļauti grāmatvedības reģistros, bet ir pilnībā nodrošināti ar ārvalstu valūtas termiņa darījumiem, var tikt iekļauti šeit, pārskata iestādei neatkarīgi pieņemot lēmumu, un ar kompetentu iestāžu iepriekšēju piekrišanu). Šādi lēmumi jāpieņem, ievērojot konsekvenci,

- neto delta (vai ar delta pamatots) ekvivalents ārvalstu valūtas izvēles kopējai uzskatei,

- pārējo izvēļu tirgus vērtība (ne ārvalstu valūtas),

- visas pozīcijas, ko iestāde ir apzināti pieņēmusi, lai nodrošinātos pret negatīvām sekām, ko rada maiņas kurss uz kapitāla proporciju, var izslēgt no neto atklāto valūtas pozīciju aprēķina. Šādām pozīcijām jābūt netirgojamām vai strukturālām, un, lai tās izslēgtu, un visām izmaiņām to izslēguma noteikumos vajag kompetentu valsts iestāžu piekrišanu. To pašu režīmu, ievērojot tos pašus nosacījumus kā iepriekš, var piemērot iestādes pozīcijām, kas attiecas uz posteņiem, kas ir jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu.

3.2. Kompetentas iestādes pēc saviem ieskatiem var ļaut iestādēm izmantot neto pašreizējo vērtību, aprēķinot neto atklāto pozīciju visās valūtās.

4. Otrkārt, visu valūtu neto īsās un garās pozīcijas, izņemot pārskata valūtu, konvertē pārskata valūtā atbilstoši dienas kursam. Tad tās atsevišķi summē, lai attiecīgi iegūtu neto īso pozīciju kopsummu un neto garo pozīciju kopsummu. Lielākā no kopsummām ir iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija.

5. Šā pielikuma nolūkiem, neatkarīgi no 1. līdz 4. punktam, un līdz turpmākai koordinācijai kompetentās iestādes var noteikt vai ļaut iestādēm izmantot alternatīvas procedūras.

6. Pirmkārt, kompetentās iestādes var ļaut iestādēm paredzēt zemākas kapitāla prasības pret pozīcijām cieši savstarpēji saistītās valūtās, kas ir zemākas par tām, kas izriet no 1. līdz 4. punkta piemērošanas. Kompetentas iestādes var uzskatīt valūtu pāri par cieši saistītu tikai tad, ja zaudējuma iespējai, kas aprēķināta uz pēdējo trīs vai piecu gadu dienas kursu datu pamata, attiecībā uz vienādām vai pretējām pozīcijām šajās valūtās turpmākās 10 darba dienās, kas ir 4 % no konkrētās saskaņotās pozīcijas vērtības vai mazāk (vērtība noteikta pārskata valūtā), ir vismaz 99 %, ja izmanto trīs gadu pārskata periodu, vai 95 %, ja izmanto piecu gadu pārskata periodu. Pašu kapitāla prasības saskaņotām pozīcijām divās cieši saistītās valūtās ir 4 %, ko reizina ar saskaņotās pozīcijas vērtību. Kapitāla prasības nesaskaņotām pozīcijām cieši saistītās valūtās un visām pozīcijām citās valūtās ir 8 %, kas reizināti ar lielāko no neto īso vai neto garo pozīciju summas šajās valūtās, pirms tam atskaitot saskaņotās pozīcijas cieši saistītas valūtās.

7. Otrkārt, šā pielikuma nolūkiem kompetentās iestādes var atļaut iestādēm piemērot metodi, kas ir alternatīva šā pielikuma 1. līdz 6. punktā paredzētajām metodēm. Kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc šīs metodes, jābūt pietiekamām, lai:

i) pārsniegtu zaudējumus, ja tādi ir, kas varētu rasties 95 % secīgu 10 darba dienu periodu pēdējo piecu gadu laikā, vai arī 99 % secīgu 10 darba dienu periodu pēdējo trīs gadu laikā, ja iestāde katru šādu periodu sāk ar tās esošajām pozīcijām;

ii) pamatojoties uz dienas kursa svārstību analīzi visos secīgos 10 darba dienu periodos pēdējo piecu gadu laikā, turpmāko 10 darba dienu glabāšanas periodā pārsniegtu 95 % gadījumu un vairāk iespējamo zaudējumu, vai arī pārsniegtu 99 % gadījumu un vairāk iespējamo zaudējumu, ja dienas kursa svārstību analīze aptver tikai pēdējos trīs gadus; vai

iii) neatkarīgi no i) vai ii) apakšpunkta apmēra pārsniegtu 2 % no neto atklātās pozīcijas, ko aprēķina saskaņā ar 4. punktu.

8. Treškārt, kompetentās iestādes var ļaut iestādēm no jebkuras no 1. līdz 7. punktā aprakstītajām metodēm, ko tās piemēro, izslēgt pozīcijas jebkurā valūtā, kura pakļauta juridiski saistošam starpvaldību nolīgumam ierobežot to atšķirības, attiecībā uz citām valūtām, ko aptver tas pats nolīgums. Iestādes aprēķina to saskaņotās pozīcijas šajās valūtās un attiecina uz tām kapitāla pietiekamības prasības tā, lai maksimāli pieļaujamā atšķirība, kas noteikta konkrētā starpvaldību nolīgumā attiecībā uz aplūkojamo valūtu, nebūtu zemāka par pusi. Ar nesaskaņotām pozīcijām šajās valūtas rīkojas tāpat kā ar citām valūtām.

Neievērojot pirmo daļu, kompetentās iestādes var ļaut kapitāla pietiekamības prasības saskaņotām pozīcijām to dalībvalstu valūtās, kas piedalās Eiropas Monetārās savienības otrajā stadijā, aprēķināt, reizinot šādu saskaņotu pozīciju vērtību ar 1,6 %.

9. Kompetentās iestādes dara Padomei un Komisijai zināmas metodes, ja tādas ir, ko tās noteikušas vai atļāvušas attiecībā uz 6. līdz 8. punktu.

10. Komisija ziņo Padomei par 9. punktā minētajām metodēm un vajadzības gadījumā, pienācīgi ievērojot starptautiskos notikumus, ierosina saskaņotāku attieksmi pret ārvalstu valūtas risku.

11. Neto pozīcijas saliktās valūtās var sadalīt sastāva valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

PĀRĒJAIS RISKS

Ieguldījumu firmām prasa uzturēt pašu kapitālu, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem. Kompetentas valsts iestādes var pielāgot šo normatīvu, ja kopš iepriekšējā gada sabiedrības uzņēmējdarbībā ir būtiskas pārmaiņas. Ja sabiedrība nav pabeigusi gada uzņēmējdarbību, ieskaitot tā sākuma dienu, prasības ir ceturtā daļa no fiksēto pieskaitāmo izdevumu lieluma, kas ir plānots uzņēmējdarbībai, ja vien valsts iestādes neprasa šā plāna pielāgojumu.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

PAŠU KAPITĀLS

1. Ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu pašu kapitālu definē saskaņā ar Direktīvu 89/299/EEK.

Šīs direktīvas mērķiem ieguldījumu sabiedrības, kam nav viena no juridiskajām formām, kas minētas 1. panta 1. punktā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem [1], tomēr uzskata par tādām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem [2].

2. Neatkarīgi no 1. punkta kompetentas iestādes var atļaut tām iestādēm, kam jāizpilda pašu kapitāla prasības, ko nosaka I, II, III, IV un VI pielikums, izpildot vienīgi šīs prasības, izmantot alternatīvu definīciju. Neviena pašu kapitāla daļa, kas ir šādi nodrošināta, nevar tikt vienlaicīgi izmantota, lai izpildītu citas pašu kapitāla prasības. Šī alternatīvā definīcija iekļauj posteņus a), b) un c), atskaitot posteni d), šā posteņa atskaitījumu atstāj kompetentu iestāžu ziņā:

a) pašu kapitāls, kas definēts Direktīvā 89/299/EEK, atskaitot tikai tās pašas direktīvas 2. panta 1. punkta 12. un 13. posteni, tām ieguldījumu sabiedrībām, no kurām prasa atskaitīt no posteņu a), b) un c) kopsummas šā punkta posteni d);

b) iestādes neto tirdzniecības grāmatas ienākumi no paredzamiem maksājumiem vai dividendēm, atskaitot neto zaudējumus citā tās uzņēmējdarbībā ar nosacījumu, ka neviena no šīm summām nav jau iekļauta šā punkta a) postenī saskaņā ar Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punkta 2. vai 11. posteni;

c) subordinēta aizņēmuma kapitāls un/vai 5. punktā minētie posteņi, ievērojot nosacījumus, kas noteikti 3. līdz 7. punktā;

d) nelikvīdi akti, kā definēts 8. punktā.

3. 2. punkta c) apakšpunktā minētajam subordinētam aizņēmuma kapitālam jābūt vismaz divu gadu sākuma termiņam. To iemaksā pilnībā, un aizņēmuma nolīgumā nevar būt neviena punkta, kas nosaka, ka noteiktos apstākļos, izņemot iestādes likvidāciju, parāds būs jāatmaksā pirms nolīgtā atmaksas datuma, ja vien atmaksu neapstiprina kompetentas valsts iestādes. Nevar tikt atmaksāts ne pamatkapitāls, ne procenti šādam subordinētam aizņēmuma kapitālam, ja šāds atmaksājums nozīmētu to, konkrētās iestādes pašas kapitāls kopumā ir mazāks par 100 % no iestādes kopējām normām.

Turklāt iestāde dara kompetentām iestādēm zināmus visus atmaksājumus šādam subordinētam aizņēmuma kapitālam, tiklīdz tās pašas kapitāls ir mazāks par 120 % no tās kopējām normām.

4. 2. punkta c) apakšpunktā minētais subordinētais aizņēmuma kapitāls nedrīkst pārsniegt 150 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas paredzēts, lai izpildītu prasības, kas izklāstītas I, II, III, IV, un VI pielikumā, un drīkst sasniegt šo maksimumu tikai īpašos gadījumos, kas attiecīgām valsts iestādēm ir pieņemami.

5. Kompetentās iestādes drīkst ļaut iestādēm aizstāt 3. un 4. punktā minēto subordinēto aizņēmuma kapitālu ar Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punkta 3. un 5. līdz 8. posteni.

6. Kompetentās iestādes drīkst atļaut ieguldījumu sabiedrībām pārsniegt 4. punktā noteiktos griestus subordinētām aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāla summa un 5. punktā minētie posteņi nepārsniedz 200 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, ko uzliek I, II, III, IV un VI pielikums, vai 250 % no tās pašas summas, ja, aprēķinot pašu kapitālu, ieguldījuma sabiedrības atskaita 2.d) posteni, kas minēts 2. punktā.

7. Kompetentās iestādes kredītiestādēm var atļaut pārsniegt 4. punktā noteiktos griestus subordinētam aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāla summa un 5. punktā minētie posteņi nepārsniedz 250 % no sākotnējām pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, ko uzliek I, II, III un VI pielikums.

8. Nelikvīdi aktīvi ir:

- materiālie fiksētie aktīvi (izņemot to daļu, kādā zemi un ēkas var attiecināt uz aizdevumu, kuru tie nodrošina),

- līdzdalība (asociācija) kredīta un finanšu iestādēs, ieskaitot pakārtotas prasības tām, ko var iekļaut šādu iestāžu pašu kapitālā, ja vien tās nav atskaitītas saskaņā ar Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punkta 12. un 13. posteni vai saskaņā ar šā pielikuma 9. punkta iv) apakšpunktu.

Ja akcijas kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tur uz laiku finanšu palīdzības nolūkā tālab, lai reorganizētu vai glābtu šo iestādi, kompetentas iestādes var atteikties no šā noteikuma. Tās var atteikties no tā attiecībā uz tām akcijām, kas ir iekļautas ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības grāmatā,

- turējumi un citi ieguldījumi, kas nav viegli pārdodami, uzņēmumos, kuri nav kredītiestādes, un citās finanšu iestādēs,

- iztrūkumi filiālēs (meitas uzņēmumos),

- citi depozīti, izņemot depozītus, kurus 90 dienu laikā iespējams atmaksāt, kā arī izņemot maksājumus, kas saistīti ar normētajiem termiņa vai iespēju līgumiem,

- citi aizdevumi un citas summas, kas pienākas, izņemot tos, kuri jāsamaksā 90 dienu laikā,

- reāli krājumi, ja vien uz tiem neattiecas kapitāla pietiekamības prasības, ko uzliek 4. panta 2. punkts, ar nosacījumu, ka šīs prasības ir tikpat stingras kā tās, kuras uzliek 4. panta 1. punkta iii) apakšpunkts.

9. Ieguldījumu sabiedrības, uz kurām grupā attiecas saistību atbrīvojums, kas aprakstīts 7. panta 4. punktā, pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar 1. līdz 8. punktu, ar šādiem labojumiem:

i) atskaita nelikvīdos aktīvus, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā;

ii) 2. punkta a) apakšpunktā minētais izņēmums neattiecas uz tām 12. un 13. posteņa sastāvdaļām, kas minētas Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punktā, kuras ieguldījumu sabiedrība uztur attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ieļauti konsolidācijā, kā noteikts šīs direktīvas 7. panta 2. punktā;

iii) ierobežojumus, kas minēti Direktīvas 89/299/EEK 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aprēķina ar sākotnējo pašu kapitālu, atņemot 12. un 13. posteņa sastāvdaļas, kas minēti Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punkta ii) apakšpunktā, kas ir minēto uzņēmumu sākotnējā pašu kapitāla sastāvdaļa;

iv) tās 12. un 13. posteņa sastāvdaļas, kas minētas Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punkta iii) apakšpunktā, atskaita no sākotnējā pašu kapitāla, nevis no visu posteņu kopsummas, kā noteikts tās pašas direktīvas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā šā pielikuma, jo īpaši 4. līdz 7. punkta, vajadzībām.

[1] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/606/EEK (OV L 317, 16.11.1990., 60. lpp.).

[2] OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

RISKA DARĪJUMI

1. Iestādes, kas minētas 5. panta 2. punktā, uzrauga un kontrolē savus riska darījumus atsevišķiem klientiem un savienotu klientu grupām saskaņā ar Direktīvu 92/121/EEK, ievērojot šādus pārveidojums.

2. Riska darījumus ar atsevišķiem klientiem, kas ir tirdzniecības grāmatā, aprēķina, summējot i), ii) un iii) posteņus:

i) iestādes garo pozīciju pārpalikumu, ja tas ir pozitīvs, pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta izdotajos finanšu instrumentos (visu dažādo instrumentu neto pozīciju aprēķina saskaņā ar I pielikumā noteiktajām metodēm);

ii) ja paraksta (garantē) parādu vai pašu kapitāla dokumentu, iestādes riska darījumi ir tā neto riska darījumi (kurus aprēķina, atskaitot tās parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās personas uz formālu līgumu pamata), ko mazina I pielikuma 39. punktā noteiktie faktori.

Līdz tālākai saskaņošanai kompetentās iestādes prasa, lai iestādes izveidotu sistēmas, kas uzraudzītu un kontrolētu parakstītos riska darījumus laikā no brīža, kad sākas saistības, līdz pirmajai darba dienai, ņemot vērā attiecīgajos tirgos pastāvošā riska veidu;

iii) riska darījumi, kas radušies ar attiecīgo klientu noslēgto darījumu, vienošanos un līgumu dēļ, kas minēti II pielikumā, šādus riska darījumus aprēķina tā, kā noteikts šajā pielikumā, darījumu otras puses riskam nepiemērojot riska svērumu.

3. Pēc tam aprēķina tirdzniecības grāmatā savienotu klientu grupu riska darījumus, summējot grupas atsevišķu klientu riska darījumus, kā aprēķināts 2. punktā.

4. Kopējos riska darījumus atsevišķiem klientiem vai savienotu klientu grupām aprēķina, summējot riska darījumus, kas rodas tirdzniecības grāmatā, un pozīcijas, kas rodas ārpus tirdzniecības grāmatas, ņemot vērā Direktīvas 92/121/EEK 4. panta 6. līdz 12. punktu. Lai aprēķinātu riska darījumu ārpus tirdzniecības grāmatas, iestādes ņem riska darījumu, kas rodas no aktīviem, kurus atskaita no pašu kapitāla kā nulli, pamatojoties uz V pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu.

5. Par iestāžu kopējiem riska darījumiem atsevišķiem klientiem un saistītu klientu grupām, ko aprēķina saskaņā ar 4. punktu, ziņo saskaņā ar Direktīvas 92/121/EEK 3. pantu.

6. Atsevišķa klienta vai saistītu klientu grupu riska darījumu summu ierobežo saskaņā ar Direktīvas 92/121/EEK 4. pantu, ievērojot tās pašas direktīvas 6. panta pārejas noteikumus.

7. Neatkarīgi no 6. punkta, kompetentās iestādes var atļaut aktīvus, kurus veido prasības un citi riska darījumi pret ieguldījumu sabiedrībām, atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām un atzītām klīringa iestādēm un finanšu instrumentu biržām, kā attiecībā uz kredītiestādēm noteikts Direktīvas 92/121/EEK 4. panta 7. punkta i) apakšpunktā, 9. un 10. punktā.

8. Kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 92/121/EEK 4. pantā, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) ārpus tirdzniecības grāmatas klienta vai attiecīgās klientu grupas riska darījumi nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvā 92/121/EEK un kas aprēķināti attiecībā uz pašu kapitālu, kā noteikts Direktīvā 89/299/EEK, tā, ka atlikums rodas vienīgi tirdzniecības grāmatā;

2) sabiedrība atbilst papildu kapitāla normatīvam, pārsniedzot ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 92/121/EEK 4. panta 1. un 2. punktā. To aprēķina, izvēloties tos komponentus klienta vai attiecīgās klientu grupas kopējos tirdzniecības riska darījumos, kas piesaista augstākās konkrētā riska prasības pielikumā un/vai prasības II pielikumā, kuru summa vienāda ar pārsnieguma summu, kas minēta 1. punktā; ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasības šiem komponentiem ir 200 % no normatīva, kas minēts iepriekšējā teikumā.

Desmit dienas pēc tam, kad pārsniegums parādījies, tā komponentus, ko izvēlas saskaņā ar iepriekšminētajiem kritērijiem, ieraksta tabulā attiecīgajā 1. slejas rindā konkrētā riska prasību augošā secībā, kas minēti I pielikumā un/vai II pielikumā. Iestādei tad jāpilda papildu kapitāla pietiekamības prasības, kas vienādas ar I pielikumā minētā īpašā riska normatīvu un/vai II pielikumā minēto prasību summu šiem komponentiem, kas reizināta ar attiecīgo faktoru 2. slejā;

Tabula

Pārsniegums (pamatojoties uz pašu kapitāla procentiem) | Faktori |

(1) | (2) |

Līdz 40 % | 200 % |

No 40 % līdz 60 % | 300 % |

No 60 % līdz 80 % | 400 % |

No 80 % līdz 100 % | 500 % |

No 100 % līdz 250 % | 600 % |

Virs 250 % | 900 % |

3) ja kopš brīža, kad pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, klientu vai attiecīgo saistītu klientu grupu tirdzniecības grāmatu riska darījumi nedrīkst pārsniegt 500 % no iestādes pašu kapitāla;

4) visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nedrīkst pārsniegt 600 % no iestādes pašu kapitāla;

5) iestādes reizi trijos mēnešos ziņo kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, kad iepriekšējos trijos mēnešos pārsniegti Direktīvas 92/121/EEK 4. panta 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi. Visos gadījumos, kad pārsniegti ierobežojumi, par pārsnieguma apjomu un attiecīgā klienta vārdu jāziņo.

9. Kompetentās iestādes nosaka procedūras, par ko tās ziņo Padomei un Komisijai, lai novērstu to, ka iestādes tīši izvairās no papildu kapitāla prasībām, kurus pretējā gadījumā tās piemērotu riska darījumiem, kas pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 92/121/EEK 4. panta 1. un 2. punktā, ja šīs pozīcijas ir uzturētas ilgāk par 10 dienām, uz laiku minētas pozīcijas pārsūtot citai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai pozīciju uz 10 dienām izslēgtu un radītu jaunu riska darījumu. Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par visiem pārvedumiem ar šādu iedarbību tūlīt tiek ziņots kompetentajām iestādēm.

10. Kompetentās iestādes tām iestādēm, kurām ļauts izmantot citu pašu kapitāla definīciju saskaņā ar V pielikuma 2. punktu, var atļaut izmantot šo definīciju šā pielikuma 5., 6. un 8. punkta vajadzībām, ar nosacījumu, ka attiecīgajām iestādēm turklāt pieprasa izpildīt papildu pienākumu, ko uzliek Direktīvas 92/121/EEK 3. un 4. pants attiecībā uz riska darījumiem, kuri rodas, izmantojot pašu kapitālu ārpus tirdzniecības grāmatām, kā noteikts Direktīvā 89/299/EEK.

--------------------------------------------------