EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31966L0402

Padomes Direktīva (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību

OV 125, 11.7.1966, p. 2309–2319 (DE, FR, IT, NL)
Speciālizdevums angļu valodā: Sērija I Sējums 1965-1966 Lpp. 143 - 153

Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (DA, EL, ES, PT, FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/09/2022

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1966/402/oj

31966L0402



Oficiālais Vēstnesis 125 , 11/07/1966 Lpp. 2309 - 2319
Speciālizdevums dāņu valodā: Sērija I Nodaļa 1965-1966 Lpp. 0125
Speciālizdevums angļu valodā: Sērija I Nodaļa 1965-1966 Lpp. 0143
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 03 Sējums 2 Lpp. 0003
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 1 Lpp. 0185
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 03 Sējums 1 Lpp. 0185
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 3 Sējums 1 Lpp. 0142
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 3 Sējums 1 Lpp. 0142


Padomes Direktīva

(1966. gada 14. jūnijs)

par graudaugu sēklu tirdzniecību

(66/402/EEK)

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. un 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Asamblejas atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā graudaugu ražošana ir svarīga Eiropas Ekonomikas kopienas lauksaimniecībai;

tā kā apmierinoši graudaugu audzēšanas rezultāti ir lielā mērā atkarīgi no piemērotu sēklu izmantošanas; tā kā tālab dažas dalībvalstis ir uz kādu laiku ierobežojušas graudaugu sēklu tirdzniecību, ļaujot tirgot tikai augstas kvalitātes sēklas; tā kā minētās valstis ir ieguvušas priekšrocības, vairākas dekādes veicot sistemātisku augu selekciju, tādējādi attīstot stabilas un viendabīgas graudaugu šķirnes, kas to īpašību dēļ, iespējams, būs ļoti vērtīgas attiecīgiem mērķiem;

tā kā Kopienas graudaugu audzēšanā tiks sasniegts lielāks ražīgums, ja, izvēloties šķirnes, ko atļaut tirgot dalībvalstīs, piemēros pēc iespējas stingrākus vienotus noteikumus;

tā kā tomēr ir pietiekams pamats ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai konkrētas šķirnes vienīgi tad, ja lauksaimnieks var būt pārliecināts, ka faktiski varēs iegūt šo šķirņu sēklas;

tā kā dažas dalībvalstis šajā nolūkā piemēro sertificēšanas sistēmas, kas paredz oficiālu kontroli šķirnes identitātes un tīrības nodrošināšanai;

tā kā šādas sistēmas jau pastāv starptautiskā līmenī; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir ieteikusi obligātus standartus kukurūzas sēklu sertificēšanai Eiropas un Vidusjūras valstīs; tā kā turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir izveidojusi šķirņu sertifikācijas sistēmu zelmeņa sēklām, ko laiž starptautiskajā tirgū;

tā kā, pamatojoties uz šādu sistēmu piemērošanā iegūtu pieredzi, ir vēlams izveidot vienotu sertificēšanas sistēmu Kopienai;

tā kā šāda sistēma būtu jāpiemēro gan tirdzniecībai citās dalībvalstīs, gan vietējā tirgū;

tā kā normāli graudaugu sēklas būtu jāļauj tirgot tikai tad, ja tās ir oficiāli pārbaudītas un saskaņā ar sertificēšanas noteikumiem sertificētas kā bāzes sēklas vai sertificētas sēklas; tā kā tehnisko terminu "bāzes sēklas" un "sertificētas sēklas" izvēle pamatojas uz jau esošu starptautisku terminoloģiju;

tā kā to nelielās ekonomiskās nozīmes dēļ uz graudaugu sēklām, kas netiek laistas tirgū, nebūtu jāattiecina Kopienas noteikumi; tā kā dalībvalstīm jāsaglabā tiesības attiecināt uz šādām sēklām īpašus noteikumus;

tā kā Kopienas noteikumi nebūtu jāpiemēro sēklām, ko uzrāda kā paredzētas eksportam uz trešām valstīm;

tā kā, lai uzlabotu ne tikai Kopienas graudaugu sēklu ģenētisko kvalitāti, bet arī to ārējās īpašības, ir jāparedz zināmi nosacījumi attiecībā uz analītisko tīrību, dīgtspēju un graudu fitosanitāro stāvokli;

tā kā, lai nodrošinātu sēklu identitāti, ir jāparedz Kopienas noteikumi par iepakojumu, paraugu ņemšanu, noslēgšanu un etiķetēšanu; tā kā šim nolūkam uz etiķetēm būtu jānorāda ziņas, kas ir vajadzīgas gan oficiālai kontrolei, gan informācijai lauksaimniekam un skaidri jāatspoguļo Kopienas līmenī veiktā sertificēšana;

tā kā dažām dalībvalstīm ir vajadzīgi dažādu sugu graudaugu sēklu maisījumi īpašam pielietojumam; tā kā, ņemot vērā šīs vajadzības, dalībvalstīm ar zināmiem nosacījumiem būtu jāļauj apstiprināt šādus maisījumus;

tā kā, lai nodrošinātu to, ka tirdzniecības gaitā ir izpildītas gan sēklu kvalitātes prasības, gan to identitātes nodrošināšanas noteikumi, dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi atbilstīgiem kontroles pasākumiem;

tā kā uz sēklām, kas atbilst šīm prasībām, nebūtu, neierobežojot Līguma 36. pantu, jāattiecina nekādi citi tirdzniecības ierobežojumi kā vien tie, ko paredz Kopienas normas, izņemot gadījumus, kad Kopienas normas paredz pielaides attiecībā uz kaitīgiem organismiem;

tā kā pirmajā posmā līdz brīdim, kad tiks izveidots kopējs šķirņu katalogs, atļautajos ierobežojumos būtu jo īpaši jāietver dalībvalstu tiesības ierobežot sertificētu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās šķirnes, kuras ir vērts audzēt un izmantot to teritorijā;

tā kā, ievērojot konkrētus nosacījumus, sēklas, kas pavairotas citās valstīs no bāzes sēklām, kas sertificētas dalībvalstī, būtu jāatzīst par līdzvērtīgām minētajā dalībvalstī pavairotām sēklām;

tā kā, no otras puses, būtu jāparedz noteikums par trešās valstīs novāktu sēklu tirdzniecību Kopienas teritorijā tikai tad, ja šādas sēklas sniedz tādas pašas garantijas kā sēklas, kas ir oficiāli sertificētas Kopienā un atbilst Kopienas noteikumiem;

tā kā laikposmos, kad ir sarežģījumi saistībā ar dažādu kategoriju sēklu piegāžu saņemšanu, būtu uz laiku jāļauj tirgot sēklas, kas atbilst mazāk stingrām prasībām;

tā kā, lai saskaņotu sertificēšanas tehniskās metodes, ko izmanto dažādās dalībvalstīs un dotu iespēju turpmāk salīdzināt Kopienas teritorijā sertificētas un no trešām valstīm ievestas sēklas, dalībvalstīs būtu jāizveido Kopienas kontrollauki, lai ļautu veikt dažādu "sertificētu sēklu" kategoriju sēklu ikgadējo pēckontroli;

tā kā uzdevums paredzēt konkrētus pasākumus šīs direktīvas piemērošanai būtu jāuztic Komisijai; tā kā, lai veicinātu piedāvāto pasākumu ieviešanu, jāparedz kārtība ciešas sadarbības izveidošanai starp dalībvalstīm un Komisiju Pastāvīgajā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz Kopienas teritorijā tirgotām graudaugu sēklām.

2. pants

1. A. Graudaugi ir šādu sugu augi:

Avena sativa L. | auzas |

Hordeum distichum L. | divrindu mieži |

Hordeum polystichum L. | sešrindu mieži |

Oryza sativa L. | rīsi |

Secale cereale L. | rudzi |

Triticum aestivum L. | parastie kvieši |

Triticum durum L. | cietie kvieši |

Triticum spelta L. | speltas kvieši |

Zea majs L. | kukurūza |

B. Kukurūzas šķirnes, hibrīdi un inbredlīnijas:

a) brīvi apputeksnēta šķirne: pietiekami viendabīga un stabila šķirne;

b) inbredlīnija: pietiekami viendabīga un stabila līnija, ko iegūst vai nu mākslīgas pašapputes ceļā līdz ar selekciju vairākās secīgās paaudzēs, vai arī ar līdzvērtīgām darbībām;

c) vienkāršs hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp divām inbredlīnijām, pirmā paaudze;

d) divkāršs hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp diviem vienkāršiem hibrīdiem, pirmā paaudze;

e) trīskāršs hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp inbredlīniju un vienkāršu hibrīdu, pirmā paaudze;

f) topkrosa hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp inbredlīniju vai vienkāršu hibrīdu un brīvi apputeksnētu šķirni, pirmā paaudze;

g) starpšķirņu hibrīds: krustojuma, ko nosaka selekcionārs starp augiem, kas izaudzēti no divu brīvi apputeksnētu šķirņu bāzes sēklām, pirmā paaudze.

C. Bāzes sēklas (auzas, mieži, rīsi, kvieši, speltas kvieši, rudzi) – sēklas:

a) kas ir ražotas selekcionāra pārziņā saskaņā ar pieņemto šķirnes saglabāšanas praksi;

b) kas ir paredzētas vai nu "sertificētu sēklu" kategorijas, vai "pirmās paaudzes sertificētu sēklu", vai "otrās paaudzes sertificētu sēklu" kategoriju sēklu ražošanai;

c) kas, ievērojot 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas kā atbilstošas iepriekš minētajiem nosacījumiem.

D. Bāzes sēklas (kukurūza):

1. Brīvi apputeksnētu šķirņu bāzes sēklas – sēklas:

a) kas ir ražotas selekcionāra pārziņā saskaņā ar pieņemto šķirnes saglabāšanas praksi;

b) kas ir paredzētas šīs šķirnes "sertificētu sēklu" kategorijas sēklu, topkrosa hibrīdu vai starpšķirņu hibrīdu sēklu ražošanai;

c) kas, ievērojot 4. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas kā atbilstošas iepriekš minētajiem nosacījumiem.

2. Inbredlīniju bāzes sēklas – sēklas:

a) kas, ievērojot 4. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un

b) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas kā atbilstošas iepriekš minētajiem nosacījumiem.

3. Vienkāršu hibrīdu bāzes sēklas – sēklas:

a) kas ir paredzētas divkāršu, trīskāršu vai topkrosa hibrīdu ražošanai;

b) kas, ievērojot 4. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un

c) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas kā atbilstīgas iepriekš minētajiem nosacījumiem.

E. Sertificētas sēklas (rudzi, kukurūza) – sēklas:

a) kas ir tieši cēlušās no bāzes sēklām;

b) kas ir paredzētas citiem mērķiem, nevis graudaugu sēklu ražošanai;

c) kas, ievērojot 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz sertificētām sēklām, un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas kā atbilstošas iepriekš minētajiem nosacījumiem.

F. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (auzas, mieži, rīsi, kvieši, speltas kvieši) – sēklas:

a) kas ir tieši cēlušās no attiecīgās šķirnes bāzes sēklām;

b) kas ir paredzētas vai nu "sertificētu otrās paaudzes sēklu" kategorijas sēklu ražošanai, vai arī citiem mērķiem, nevis graudaugu augu sēklu ražošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz sertificētām pirmās paaudzes sēklām, un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas kā atbilstošas iepriekš minētajiem nosacījumiem.

G. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (auzas, mieži, rīsi, kvieši, speltas kvieši) – sēklas:

a) kas ir tieši cēlušās no attiecīgās šķirnes bāzes sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām;

b) kas ir paredzētas citiem mērķiem, nevis graudaugu sēklu ražošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz otrās paaudzes sertificētām sēklām, un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzītas kā atbilstošas iepriekš minētajiem nosacījumiem.

H. Oficiāli pasākumi – pasākumi, ko veic:

a) valsts iestādes vai

b) jebkura juridiska persona, kuras darbību reglamentē publiskās vai privātās tiesības, kas darbojas valsts pakļautībā, vai

c) palīgdarbību gadījumā, kas arī ir pakļautas valsts kontrolei, veic jebkura privātpersona, kura šim nolūkam ir devusi atbilstošu zvērestu, ar noteikumu, ka b) un c) apakšpunktā minētās personas negūst privātu labumu no šādiem pasākumiem.

2. Dalībvalstis drīkst:

a) bāzes sēklu kategorijā iekļaut vairākas paaudzes un iedalīt šo kategoriju pēc paaudzēm;

b) paredzēt, ka sertifikācijas laikā visām partijām neveic oficiālas pārbaudes attiecībā uz dīgtspēju un analītisko tīrību, ja vien nerodas šaubas par to, vai ir izpildīti II pielikumā izklāstītie nosacījumi šajā sakarā.

3. pants

1. Dalībvalstis paredz, ka graudaugu sēklas nevar laist tirgū, ja tās nav oficiāli sertificētas kā "bāzes sēklas", "sertificētas sēklas", "sertificētas sēklas, pirmā paaudze" vai "sertificētas sēklas, otrā paaudze" un ja tās neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Dalībvalstis attiecībā uz sertificēšanu un tirdzniecību nosaka maksimālo mitruma saturu visu veidu bāzes un sertificētās sēklās.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka sēklu oficiālās pārbaudes veic saskaņā ar pašreizējām starptautiskām metodēm tiktāl, cik tās pastāv.

4. Dalībvalstis drīkst paredzēt atkāpes no 1. un 2. punkta noteikumiem:

a) attiecībā uz pirms bāzes sēklu paaudžu sēklām;

b) attiecībā uz izmēģinājumiem vai zinātniskiem nolūkiem;

c) attiecībā uz selekcijas darbu;

d) attiecībā uz sēklām, kas audzētas un tirgotas pārstrādei, ar noteikumu, ka ir nodrošināta sēklu identitāte.

4. pants

1. Dalībvalstis tomēr drīkst, atkāpjoties no 3. panta noteikumiem:

a) atļaut bāzes sēklu, kas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, oficiālu sertificēšanu un tirdzniecību; šajā nolūkā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piegādātājs garantē īpašu dīgtspēju, ko tas tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir viņa vārds, adrese un sēklu partijas atsauces numurs;

b) lai ātri padarītu pieejamas kukurūzas sēklas, neskatoties uz to, ka nav pabeigta oficiālā pārbaude, lai noteiktu atbilstību II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, atļaut "bāzes sēklu" un "sertificētu sēklu" kategoriju oficiālo sertificēšanu un laišanu tirgū līdz pirmajam pircējam. Sertifikāciju piešķir tikai, ja ir iesniegts pagaidu analītiskais ziņojums par sēklām un ar noteikumu, ka ir norādīts pirmā saņēmēja vārds un adrese; veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piegādātājs garantē pagaidu analīzē apliecināto dīgtspēju; šo dīgtspēju tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir piegādātāja vārds, adrese un partijas atsauces numurs.

Šie noteikumi neattiecas uz sēklām, kas ir ievestas no trešām valstīm, izņemot gadījumus, kad 15. pantā ir noteikts citādi attiecībā uz pavairošanu ārpus Kopienas.

2. Attiecībā uz kukurūzas sēklām dalībvalstis drīkst samazināt obligāto dīgtspēju, ko prasa saskaņā ar II pielikumu, līdz 85 %.

5. pants

Attiecībā uz I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem dalībvalstis drīkst izvirzīt papildu vai stingrākas prasības to teritorijā ražotu sēklu sertificēšanai.

6. pants

1. Katra dalībvalsts izveido tās teritorijā sertificēšanai oficiāli pieņemtu graudaugu šķirņu sarakstu.

2. Šķirni pieņem sertificēšanai tikai tad, ja oficiālās vai oficiāli kontrolētās pārbaudēs un jo īpaši audzēšanas izmēģinājumos, kas ir veikti divus gadus pēc kārtas (attiecībā uz rudziem un brīvi apputeksnētu kukurūzu – trīs gadus pēc kārtas), ir pierādīts, ka:

a) attiecībā uz auzām, miežiem, rīsiem, kviešiem un speltas kviešiem, ka šķirne ir pietiekami viendabīga un stabila; sarakstā norāda galvenās morfoloģiskās vai fizioloģiskās īpašības, pēc kurām šķirni var identificēt;

b) attiecībā uz rudziem un brīvi apputeksnētām kukurūzas šķirnēm, ka šķirne ir pietiekami viendabīga un stabila; sarakstā norāda galvenās morfoloģiskās vai fizioloģiskās īpašības, pēc kādām citu no citas var atšķirt to augu šķirnes, kas ir tieši iegūti no "sertificētu sēklu" kategorijas sēklām;

c) attiecībā uz kukurūzas šķirņu hibrīdiem, ka inbredlīnijas ir pietiekami viendabīgas un stabilas un ka šķirne ir selekcionāra noteiktu krustojumu rezultāts; sarakstā norāda galvenās morfoloģiskās vai fizioloģiskās īpašības, pēc kurām citu no citas var atšķirt to augu šķirnes, kas ir tieši iegūti no "sertificētu sēklu" kategorijas. Ja hibrīdu vai sintētisku un līdzīgu šķirņu ģenealoģiskajām sastāvdaļām ir prasīta sertificēšana kā bāzes sēklām, ir jānorāda šo sastāvdaļu morfoloģiskās vai fizioloģiskās īpašības.

3. Attiecībā uz hibrīdiem un sintētiskām šķirnēm iestādes, kas ir atbildīgas par pieņemšanu un sertificēšanu, ir informētas par ģenealoģiskajām sastāvdaļām. Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaudes rezultātus un ģenealoģisko sastāvdaļu aprakstu uzskata par konfidenciālu, ja selekcionārs to pieprasa.

4. Pieņemtajām šķirnēm regulāri veic oficiālas pārbaudes. Ja kādam no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai šķirni pieņemtu sertificēšanai vai pārbaudei, vairs nav atbilstības, pieņemšanu atsauc un šķirni no saraksta svītro. Ja ir izmainījusies viena vai vairākas brīvi apputeksnētas rudzu vai kukurūzas šķirnes sekundārās īpašības, sarakstā nekavējoties izmaina aprakstu.

5. Šos sarakstus un jebkuras tajos izdarītās pārmaiņas tūlīt nosūta Komisijai, kas par tām paziņo pārējām dalībvalstīm.

7. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai paraugus kukurūzas šķirņu un inbredlīniju pārbaudei un sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkā ņemtu oficiāli saskaņā ar piemērotām metodēm.

2. Sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkā paraugus ņem no viendabīgām partijām; partijas maksimālais svars un parauga minimālais svars ir norādīts III pielikumā.

8. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai visu veidu bāzes sēklas un sertificētas sēklas tirgotu tikai pietiekami viendabīgos sūtījumos un noslēgtos konteineros, uz kuriem ir plomba un marķējumi, kā noteikts 9. un 10. pantā.

2. Dalībvalstis drīkst attiecībā uz mazu daudzumu tirdzniecību gala patērētājam paredzēt atkāpes no 1. punkta noteikumiem attiecībā uz iepakojumu, noslēgšanu un marķēšanu.

9. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai visu veidu bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi būtu oficiāli noslēgti tādā veidā, lai, atverot konteineru, plomba tiktu bojāta un to nevarētu piestiprināt no jauna.

2. Iepakojumus nenoslēdz atkārtoti, izņemot gadījumus, kad to dara oficiāli. Ja iepakojumus noslēdz atkārtoti, uz etiķetes, kas prasīta saskaņā ar 10. panta 1. punktu, norāda atkārtotas noslēgšanas faktu, datumu un atbildīgo iestādi.

10. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai visu veidu bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi:

a) būtu ārpusē marķēti ar oficiālu etiķeti vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kas atbilst IV pielikumā ietvertajai specifikācijai; tā ir piestiprināta ar oficiālu plombu; etiķetes krāsa bāzes sēklām ir balta, sertificētām sēklām un pirmās paaudzes sertificētām sēklām – zila, otrās paaudzes sertificētām sēklām – sarkana; tirgošanai citā dalībvalstī uz etiķetes ir plombas piestiprināšanas datums; ja, kā paredzēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā, bāzes sēklas vai kukurūzas sēklas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, šo faktu norāda uz etiķetes;

b) ietvertu oficiālu dokumentu tādā pašā krāsā kā etiķete, uz kura būtu norādīta tā pati informācija, kādu prasa norādīt uz etiķetes saskaņā ar IV pielikumu; šis dokuments nav nepieciešams, ja informācija ir nedzēšami uzdrukāta uz konteinera.

2. Dalībvalsts drīkst:

a) pieprasīt, lai jebkurā gadījumā uz etiķetes būtu norādīts oficiālās plombas piestiprināšanas datums;

b) attiecībā uz maziem iepakojumiem paredzēt atkāpes no 1. punkta noteikumiem.

11. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieprasīt, lai gadījumos, kas nav paredzēti 4. pantā, uz visu veidu bāzes sēklu vai sertificētu sēklu konteineriem neatkarīgi no tā, vai sēklas ir ražotas to teritorijā vai ievestas, būtu piegādātāja etiķete, ja sēklas ir paredzēts tirgot to teritorijā.

12. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai par jebkādu visu veidu bāzes sēklu vai sertificētu sēklu ķīmisku apstrādi būtu norāde vai nu uz oficiālās etiķetes, vai arī uz piegādātāja etiķetes, kā arī uz konteinera vai tā iekšpusē.

13. pants

1. Dalībvalstis var atļaut graudaugu sēklu tirdzniecību dažādu sugu sēklu maisījumu veidā ar noteikumu, ka maisījuma sastāvdaļas pirms sajaukšanas ir atbildušas attiecīgiem tirdzniecības noteikumiem.

2. Piemēro 8., 9. un 11. panta noteikumus, arī 10. panta noteikumus, izņemot to, ka sēklu maisījumiem izmanto zaļu etiķeti.

14. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visu veidu bāzes sēklas un sertificētas sēklas, kas ir oficiāli sertificētas un kuru konteineri ir oficiāli marķēti un noslēgti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, nav pakļauti citiem tirdzniecības ierobežojumiem saistībā ar to īpašībām, pārbaudes režīmu, marķēšanu un noslēgšanu, kā vien tiem, kas izklāstīti šajā direktīvā.

2. Dalībvalstis drīkst:

a) ierobežot sertificētu auzu, miežu, rīsu, kviešu vai speltas kviešu tirdzniecību, ļaujot tirgot tikai pirmās paaudzes sēklas;

b) līdz dienai, kam nevajadzētu būt vēlāk kā 1970. gada 1. janvārī, kad var tikt ieviests kopējais šķirņu katalogs, ierobežot graudaugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas valsts sarakstā, pamatojoties uz to audzēšanas un izmantošanas vērtību šo valstu teritorijā; nosacījumi iekļaušanai šajā sarakstā ir vienādi šķirnēm, kas ievestas no citām dalībvalstīm, un vietējām šķirnēm.

15. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka graudaugu sēklas, kas ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām, kas ir sertificētas vienā un novāktas citā dalībvalstī vai trešā valstī, būtu uzskatāmas par līdzvērtīgām sertificētām sēklām vai pirmās vai otrās paaudzes sertificētām sēklām, ja sēklas ir novāktas valstī, kas ir ražojusi vai nu bāzes sēklas, vai arī pirmās paaudzes sertificētās sēklas, ja tās ir izturējušas oficiālu pārbaudi uz lauka un atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un ja oficiālā pārbaude rāda, ka ir izpildīti II pielikumā izklāstītie nosacījumi sertificētām sēklām vai pirmās vai otrās paaudzes sertificētām sēklām.

16. pants

1. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma nosaka, vai:

a) direktīvas 15. pantā paredzētā gadījumā pārbaudes uz lauka trešā valstī atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) graudaugu sēklas, kas ir novāktas trešā valstī un sniedz tādu pašu pārliecību attiecībā uz to īpašībām un pasākumiem, kas ir veikti to pārbaudei, identitātes nodrošināšanai, marķēšanai un kontrolei, šajā ziņā ir līdzvērtīgi bāzes sēklām, sertificētām sēklām vai pirmās vai otrās paaudzes sertificētām sēklām, kas ir novāktas Kopienas teritorijā un atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

2. Līdz brīdim, kad Padome pieņem 1. punktā minēto lēmumu, dalībvalstis var pašas brīvi pieņemt šādus lēmumus. Šīs tiesības beidzas 1969. gada 1. jūlijā.

17. pants

1. Lai novērstu jebkādus pārejošus sarežģījumus saistībā ar visu veidu bāzes sēklu vai sertificētu sēklu vispārējo piegādi, kas rodas vienā vai vairākās dalībvalstīs un ko Kopienā nevar pārvarēt, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 21. pantā noteikto kārtību, atļauj vienai vai vairākām dalībvalstīm uz Komisijas noteiktu laikposmu pieņemt tirdzniecībai tādas kategorijas sēklas, kas atbilst mazāk stingrām prasībām.

2. Jebkuras attiecīgas šķirnes vai inbredlīnijas sēklu kategorijai oficiālā etiķete ir tāda, kas ir paredzēta atbilstīgai kategorijai; visos citos gadījumos tā ir tumši dzeltena. Etiķetē vienmēr norāda, ka attiecīgās sēklas atbilst mazāk stingrām prasībām.

18. pants

Šī direktīva neattiecas uz sēklām, kas paredzētas eksportam uz trešām valstīm.

19. pants

Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai, tirgojot graudaugu sēklas, tās oficiāli kontrolētu, vismaz ņemot pārbaudes paraugus, attiecībā uz to atbilstību šīs direktīvas prasībām.

20. pants

1. Kopienas teritorijā izveido Kopienas kontrollaukus, lai veiktu visu veidu bāzes sēklu un sertificētu sēklu, kas iegūtas, ņemot pārbaudes paraugus, ikgadējo pēckontroli; šajos lauciņos Komiteja veic 21. pantā minēto inspekciju.

2. Šīs salīdzināmās pārbaudes pirmajā posmā izmanto, lai saskaņotu sertificēšanas tehniskās metodes tā, lai iegūtie rezultāti būtu līdzvērtīgi. Tiklīdz šis mērķis ir sasniegts, par salīdzināmajām pārbaudēm sastāda ikgadējus progresa ziņojumus un konfidenciāli nosūta dalībvalstīm un Komisijai. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību, nosaka datumu, kad iesniedzams pirmais ziņojums.

3. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību, veic salīdzināmām pārbaudēm vajadzīgos pasākumus. Salīdzināmajās pārbaudēs drīkst izmantot graudaugu sēklas, kas novāktas trešās valstīs.

21. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā kārtība, priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma nodod jautājumu Pastāvīgajai lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejai (turpmāk "Komiteja"), kas izveidota saskaņā ar Padomes 1966. gada 14. jūnija lēmumu [2].

2. Dalībvalstu balsis Komitejā vērtē saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz paredzamo pasākumu projektu. Atkarībā no jautājuma steidzamības Komiteja atzinumu par šādiem pasākumiem sniedz priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Atzinumus pieņem ar divpadsmit balsu vairākumu.

4. Komisija nosaka pasākumus, kas jāpiemēro nekavējoties. Tomēr, ja minētie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt paziņo Padomei. Šajā gadījumā Komisija var atlikt to pasākumu piemērošanu, kurus tā ir pieņēmusi, uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi no šāda paziņojuma izdarīšanas dienas.

Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, mēneša laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

22. pants

Izņemot gadījumus, kad II pielikuma 2. punktā ir paredzēts citādi, runājot par pielaidēm attiecībā uz kaitīgiem organismiem, šī direktīva neierobežo valstu tiesību aktu noteikumus, kas attiecas uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzību vai komerciālā īpašuma aizsardzību.

23. pants

Dalībvalstīs ne vēlāk kā 1968. gada 1. jūlijā stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 14. panta 1. punkta noteikumus, un ne vēlāk kā 1969. gada 1. jūlijā, lai izpildītu citus šīs direktīvas un tās pielikumu noteikumus. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

24. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1966. gada 14. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Werner

[1] OV 109, 9.7.1964., 1760./64. lpp.

[2] OV 125, 11.7.1966., 2289./66. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Kultūraugu sertificēšanas nosacījumi

1. Kultūraugiem piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība. Šo nosacījumu atbilstīgi piemēro kukurūzas inbredlīnijām.

2. Veic vismaz tik daudz oficiālu pārbaužu uz lauka:

A.Auzām, miežiem, rīsiem, kviešiem, speltas kviešiem un rudziem | 1 |

B.Kukurūzai ziedēšanas laikā:

a)brīvi apputeksnētām šķirnēm | 1 |

b)šķirņu hibrīdu sertificētu sēklu ražošanai | 3 |

c)vienkāršu hibrīdu bāzes sēklu ražošanai | 4 |

d)inbredlīnijām | 4 |

3. Lauks ir apstrādāts tādā veidā un kultūraugi ir tādā attīstības stadijā, kas ļauj veikt pietiekamu šķirnes identitātes un tīrības, graudu fitosanitārā stāvokļa un attiecībā uz kukurūzu – inbredlīniju identitātes un tīrības, un šķirņu hibrīdu sēklu ražošanas nolūkā – kastrācijas pārbaudi.

4. Rudzu un kukurūzas minimālais attālums no blakus esošām tās pašas sugas citu šķirņu vai inbredlīniju kultūraugiem un tās pašas šķirnes vai inbredlīniju kultūraugiem, kas neatbilst tīrības nosacījumiem tās pašas kategorijas sēklu ražošanai, ir:

| Bāzes sēklas | Sertificētas sēklas |

a)Kukurūza | 200 m | 200 m |

b)Rudzi | 300 m | 250 m |

Šos attālumus drīkst neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība no nevēlamas svešapputes.

5. Slimības, kas samazina sēklu lietderību, un jo īpaši Ustilagineae, ir pēc iespējas zemā līmenī.

6. Īpaši nosacījumi kukurūzai:

A. Īpatsvars pēc augu skaita, kas liecina par tipiskām izmaiņām, nepārsniedz:

a)bāzes sēklām | 0,1 |

b)šķirņu hibrīdu sertificētu sēklu ražošanai | 0,2 |

c)brīvi apputeksnētu šķirņu sēklu ražošanai | 0,5 |

B. Attiecībā uz kastrāciju nolūkā ražot hibrīdu šķirņu sēklas, sievišķo mātes augu, par kuriem ir noskaidrots, ka tie ir izdalījuši putekšņus, īpatsvars nepārsniedz 1 katrā oficiālajā pārbaudē uz lauka un nepārsniedz 2 visās veiktajās pārbaudēs uz lauka.

C. Ražojot šķirņu hibrīdu sēklas, visi mātes augi uzzied pietiekami vienlaicīgi.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Nosacījumi, kam jāatbilst sēklām

1. Sēklām piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība. Šo nosacījumu atbilstīgi piemēro kukurūzas inbredlīnijām.

2. Slimībām, kas samazina sēklu lietderību, jābūt pēc iespējas zemā līmenī. Attiecībā uz sertificētām sēklām ir pieļaujami divi Claviceps purpurea gabali vai fragmenti uz 500 gramiem.

3. A. Sēklas atbilst šādiem standartiem:

| Analītiskā tīrība |

Suga | Kategorija | Minimālā šķirnes tīrība (%) | Minimālā dīgtspēja (% no tīrām sēklām) | Minimālā analītiskā tīrība (% no svara) | Maksimālais citu augu sugu sēklu saturs (sēklu skaits uz 500 gramiem) |

Kopā | Citas graudaugu sugas | Citas augu sugas |

a)AuzasMiežiKviešiSpeltas kvieši | aa)Bāzes sēklas | 99,9 | 85 | 98 | 4 | 1 | 3, tai skaitā 1 Raphanus raphanistrum vai Agrostemma githago,0 Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana vai Lolium temulentum |

bb)Sertificētas sēklas, pirmā paaudze | 99,7 | 85 | 98 | 10 | 5 | 7, tai skaitā 3 Raphanus raphanistrum vai Agrostemma githago,0 Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana vai Lolium temulentum |

cc)Sertificētas sēklas, otrā paaudze | 99 | 85 | 98 | 10 | 5 | 7, tai skaitā 3 Raphanus raphanistrum vai Agrostemma githago,0 Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana vai Lolium temulentum |

b)Rīsi | aa)Bāzes sēklas | 99,9 | 80 | 98 | 4 | 1 sarkanā sēkla | 1 Panicum |

bb)Sertificētas sēklas, pirmā paaudze | 99,7 | 80 | 98 | 10 | 2 sarkanās sēklas | 3 Panicum |

cc)Sertificētas sēklas, otrā paaudze | 99 | 80 | 98 | 10 | 3 sarkanās sēklas | 3 Panicum |

c)Rudzi | aa)Bāzes sēklas | | 85 | 98 | 4 | 1 | 3, tai skaitā 1 Raphanus raphanistrum vai Agrostemma githago,0 Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana vai Lolium temulentum |

bb)Sertificētas sēklas | | 85 | 98 | 10 | 5 | 7, tai skaitā 3 Raphanus raphanistrum vai Agrostemma githago,0 Avena fatua, Avena sterilis, Avena ludoviciana vai Lolium temulentum |

d)Kukurūza | aa)Bāzes sēklas | | 90 | 98 | 0 | | |

bb)Sertificētas šķirņu hibrīdu sēklas | | 90 | 98 | 0 | | |

cc)Sertificētas brīvi apputeksnētu šķirņu sēklas | | 90 | 98 | 0 | | |

B. Atbilstību nosacījumiem attiecībā uz minimālo šķirnes tīrību pārbauda galvenokārt uz lauka.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Maksimālais sēklu partijas svars: | 20 tonnas |

Minimālais parauga svars: | 1000 grami |

250 grami kukurūzas inbredlīnijām |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Top