Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22021D2114

Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, 8. panta 1. punkta p) apakšpunktu izveidotās Specializētās komitejas Lēmums Nr. 1/2021 (2021. gada 29. oktobris) attiecībā uz Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju pielikumu grozījumiem [2021/2114]

PUB/2021/852

OV L 429, 1.12.2021, p. 155–191 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2021/2114/oj

1.12.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 429/155


AR TIRDZNIECĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMA STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI, NO OTRAS PUSES, 8. PANTA 1. PUNKTA P) APAKŠPUNKTU IZVEIDOTĀS SPECIALIZĒTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2021

(2021. gada 29. oktobris)

attiecībā uz Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju pielikumu grozījumiem [2021/2114]

SPECIALIZĒTĀ KOMITEJA

ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (1) (Tirdzniecības un sadarbības nolīgums), un jo īpaši tā Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju SSC.68. pantu,

tā kā:

(1)

Ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju SSC.68. pantu, Specializētā komiteja sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā var grozīt minētā protokola pielikumus un papildinājumus.

(2)

Būtu jāgroza Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju SSC-1., SSC-3., SSC-4., SSC-5. un SSC-6. pielikums, ciktāl tie atspoguļo dalībvalstu un Apvienotās Karalistes tiesību aktus, jo īpaši lai ņemtu vērā jaunākās izmaiņas valstu tiesību aktos. SSC-1. pielikuma virsraksts būtu jālabo, lai tas neattiektos tikai uz “naudas” pabalstiem. SSC-7. pielikuma SSCI-1. papildinājums būtu jāgroza, lai atspoguļotu lēmumu, ko pieņēmusi viena no tajā uzskaitītajām vienošanās Pusēm.

(3)

Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju SSC.11. panta 6. punktā noteikts, ka mēnesi pēc Tirdzniecības un sadarbības nolīguma stāšanās spēkā Pusēm pēc iespējas drīz jāpublicē atjaunināts SSC-8. pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstu un Apvienotās Karalistes ierakstus Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju SSC-1., SSC-3., SSC-4., SSC-5. un SSC-6. pielikumā, kā arī ierakstus SSC-7. pielikuma SSCI-1. papildinājumā atjaunina, kā paredzēts šā lēmuma I pielikumā.

Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju SSC-8. pielikumu atjaunina, kā paredzēts šā lēmuma II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Briselē un Londonā, 2021. gada 29. oktobrī

Specializētās komitejas sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā vārdā –

Līdzpriekšsēdētāji

Jordi CURELL GOTOR

Ronan O’CONNOR


(1)   OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.


I PIELIKUMS

“SSC-1. PIELIKUMS

DAŽI PABALSTI, KURIEM NEPIEMĒRO ŠO PROTOKOLU

1. DAĻA

SPECIĀLIE NO IEMAKSĀM NEATKARĪGIE NAUDAS PABALSTI

(šā protokola SSC.3. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

i)   APVIENOTĀ KARALISTE

a)

Valsts pensiju kredīts (2002. gada Likums par valsts pensiju kredītu un Ziemeļīrijas 2002. gada Likums par valsts pensiju kredītu);

b)

darba meklētāju pabalsti, ko aprēķina, ņemot vērā ienākumus (1995. gada Darba meklētāju likums un Ziemeļīrijas 1995. gada Rīkojums par darba meklētājiem);

c)

iztikas pabalsti cilvēkiem ar invaliditāti, mobilitātes komponents (1992. gada Likums par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem un Ziemeļīrijas 1992. gada Likums par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem);

d)

personīgās neatkarības maksājums, mobilitātes komponents (2012. gada Likums par sociālās labklājības sistēmas reformu (4. daļa) un Ziemeļīrijas 2015. gada Rīkojums par labklājības sistēmas reformu (5. daļa));

e)

nodarbinātības un atbalsta pabalsts, ko aprēķina, ņemot vērā ienākumus (2007. gada Likums par sociālās labklājības sistēmas reformu un Ziemeļīrijas 2007. gada Likums par sociālās labklājības sistēmas reformu);

f)

“Best Start Foods” maksājums (Skotijas 2019. gada Noteikumi par labklājības sistēmu pārtikas jomā (“Best Start Foods”) (SSI 2019/193));

g)

“Best Start” dotācijas (grūtniecības un bērna piedzimšanas dotācija, agrīnas izglītības dotācija, skolas vecuma dotācija) (Skotijas 2018. gada Noteikumi par atbalstu agrīniem gadiem (“Best Start” dotācijas) (SSI 2018/370));

h)

apbedīšanas atbalsta maksājums (“Funeral Expense Assistance” Skotijas 2019. gada noteikumi (SSI 2019/292));

i)

Skotijas bērnu maksājums (“Scottish Child Payment” 2020. gada Noteikumi par Skotijas bērnu maksājumu (SSI 2020/351)).

ii)   DALĪBVALSTIS

AUSTRIJA

Kompensācijas piemaksa (1955. gada 9. septembra Federālais likums par vispārējo sociālo apdrošināšanu – ASVG, 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par tirdzniecībā un komercdarbībā iesaistītu personu sociālo apdrošināšanu – GSVG un 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu – BSVG).

BEĻĢIJA

a)

Ienākumu pabalsts (1987. gada 27. februāra Likums) (Inkomensvervangende tegemoetkoming/Allocation de remplacement de revenus);

b)

garantēti ienākumi veciem cilvēkiem (2001. gada 22. marta likums) (Inkomensgarantie voor ouderen/ Revenu garanti aux personnes âgées).

BULGĀRIJA

Sociālā vecuma pensija (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 89.a pants).

KIPRA

a)

Sociālā pensija (1995. gada Likums par sociālām pensijām (Likums 25(I)/95) ar grozījumiem);

b)

invaliditātes pabalsts smagu kustību traucējumu gadījumos (Ministru Padomes 1992. gada 16. oktobra Lēmums Nr. 38210, 1994. gada 1. augusta Lēmums Nr. 41370, 1997. gada 11. jūnija Lēmums Nr. 46183 un 2001. gada 16. maija Lēmums Nr. 53675);

c)

speciāls pabalsts neredzīgām personām (1996. gada Speciālo pabalstu likums (Likums 77(I)/96) ar grozījumiem).

DĀNIJA

Mājokļa izmaksas pensionāriem (Likums par individuālu mājokļu pabalstu, konsolidēts ar 1995. gada 29. marta Likumu Nr. 204).

IGAUNIJA

Bezdarbnieka valsts pabalsts (2005. gada 29. septembra Darba tirgus pakalpojumu un atbalsta likums).

SOMIJA

a)

Mājokļu pabalsts pensionāriem (Likums par mājokļa pabalstu pensionāriem, 571/2007);

b)

darba tirgus atbalsts (Likums par bezdarbnieka pabalstiem, 1290/2002).

FRANCIJA

a)

Papildu piemaksas no šādiem avotiem:

i)

Īpašais invaliditātes fonds; un

ii)

Vecuma solidaritātes fonds saistībā ar iegūtajām tiesībām;

(1956. gada 30. jūnija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā);

b)

pieaugušo invaliditātes pabalsts (1975. gada 30. jūnija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā);

c)

īpašs pabalsts (1952. gada 10. jūlija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā) saistībā ar iegūtajām tiesībām;

d)

vecuma solidaritātes pabalsts (2004. gada 24. jūnija rīkojums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā), no 2006. gada 1. janvāra.

VĀCIJA

a)

Iztikas minimums veciem cilvēkiem un personām, kurām saskaņā ar Sociālā kodeksa XII grāmatas 4. nodaļu ir samazināta pelnītspēja (Leistungen der Grundsicherung im Alter und bei Erwerbsminderung nach dem Vierten Kapitel des Zwölften Buches Sozialgesetzbuch);

b)

pabalsti, lai saskaņā ar pamatnoteikumiem segtu iztikas izmaksas darba meklētājiem, saskaņā ar Sociālā kodeksa II grāmatu (Leistungen zur Sicherung des Lebensunterhalts in der Grundsicherung für Arbeitssuchende nach dem Zweiten Buch Sozialgesetzbuch).

GRIEĶIJA

Īpaši pabalsti veciem cilvēkiem (Likums 1296/82).

UNGĀRIJA

a)

Ikgadējais invaliditātes pabalsts (Ministru padomes Dekrēts Nr. 83/1987 (XII 27) par ikgadējo invaliditātes pabalstu);

b)

vecuma pabalsts (1993. gada III Akts par sociālo pārvaldību un sociālajiem pabalstiem).

ĪRIJA

a)

Darba meklētāju pabalsts (2005. gada Sociālās labklājības konsolidācijas likuma 3. daļas 2. nodaļa);

b)

valsts pensija (no iemaksām neatkarīga), (2005. gada Sociālās labklājības konsolidācijas likuma 3. daļas 4. nodaļa);

c)

atraitnes, atraitņa vai pārdzīvojušu partneru reģistrētās partnerattiecībās (no iemaksām neatkarīga) pensija (2005. gada Sociālās labklājības konsolidācijas likuma 3. daļas 6. nodaļa);

d)

invaliditātes pabalsts (2005. gada Sociālās labklājības konsolidācijas likuma 3. daļas 10. nodaļa);

e)

pārvietošanās pabalsts (grozītā 1970. gada Veselības likuma 61. iedaļa);

f)

pensija neredzīgajiem (2005. gada Sociālās labklājības konsolidācijas likuma 3. daļas 5. nodaļa).

ITĀLIJA

a)

Sociālās pensijas personām, kurām nav iztikas līdzekļu (1969. gada 30. aprīļa Likums Nr. 153);

b)

pensijas un pabalsti civilpersonām ar invaliditāti vai īpašām vajadzībām (1971. gada 30. marta Likums Nr. 118, 1980. gada 11. februāra Likums Nr. 18 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

c)

pensijas un pabalsti nedzirdīgām un mēmām personām (1970. gada 26. maija Likums Nr. 381 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

d)

pensijas un pabalsti neredzīgām civilpersonām (1970. gada 27. maija Likums Nr. 382 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

e)

minimālo pensiju papildu pabalsti (1952. gada 4. aprīļa Likums Nr. 218, 1983. gada 11. novembra Likums Nr. 638 un 1990. gada 29. decembra Likums Nr. 407);

f)

invaliditātes pabalsta papildu pabalsti (1984. gada 12. jūnija Likums Nr. 222);

g)

sociālais pabalsts (1995. gada 8. augusta Likums Nr. 335);

h)

sociālās piemaksas (1. panta 1. un 12. punkts 1988. gada 29. decembra Likumā Nr. 544 un tā turpmākos grozījumos).

LATVIJA

a)

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (2003. gada 1. janvāra Valsts sociālo pabalstu likums);

b)

pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās (2003. gada 1. janvāra Valsts sociālo pabalstu likums).

LIETUVA

a)

Sociālās palīdzības, invaliditātes un vecuma pensijas (5. un 6. pants 1994. gada Likumā par sociālās palīdzības pensijām Nr. 1-675, ar grozījumiem);

b)

sociālā pabalsta kompensācija (12. pants 1994. gada Likumā par sociālās palīdzības pensijām Nr. I-675, ar grozījumiem);

c)

transporta izdevumu kompensācija personām ar invaliditāti, kurām ir pārvietošanās grūtības (7. un 71. pants 2000. gada Likumā par transporta izdevumu kompensācijām, ar grozījumiem).

LUKSEMBURGA

Ienākumi personām ar smagu invaliditāti (2003. gada 12. septembra Likuma 1. panta 2. punkts), izņemot personas, kuras ir atzītas par invalīdiem, bet kuras strādā parastos darba tirgus apstākļos vai nodrošinātos apstākļos.

MALTA

a)

Papildu piemaksa (1987. gada Sociālā nodrošinājuma likuma (Cap. 318) 73. pants);

b)

vecuma pensija (1987. gada Sociālā nodrošinājuma likums (Cap. 318)).

NĪDERLANDE

a)

1997. gada 24. aprīļa Likums par darba un nodarbinātības pabalstu jauniešiem ar invaliditāti (Wet Wajong);

b)

1986. gada 6. novembra Likums par papildu pabalstiem (TW).

POLIJA

a)

Sociālā pensija (Renta socjalna), 2003. gada 27. jūnija Likums par sociālajām pensijām (Ustawa o rencie socjalnej);

b)

papildu pabalsts vecākiem (Rodzicielskie świadczenie uzupełniające Mama 4+), 2019. gada 31. janvāra Likums par papildu pabalstu vecākiem (Ustawa o rodzicielskim świadczeniu uzupełniającym);

c)

papildu pabalsts personām, kuras nespēj dzīvot patstāvīgi (Świadczenie uzupełniające dla osób niezdolnych do samodzielnej egzystencji), 31. jūlija Likums par papildu pabalstu personām, kuras nespēj dzīvot patstāvīgi (Ustawa o świadczeniu uzupełniającym dla osób niezdolnych do samodzielnej egzystencji).

PORTUGĀLE

a)

No iemaksām neatkarīga valsts vecuma un invaliditātes pensija (1980. gada 13. oktobra Dekrētlikums Nr. 464/80, ar grozījumiem);

b)

no iemaksām neatkarīga atraitnības pensija (1981. gada 11. novembra Reglamentējošs dekrēts Nr. 52/81);

c)

solidaritātes piemaksa veciem cilvēkiem (2005. gada 29. decembra Dekrēts Nr. 232/2005, ar grozījumiem).

SLOVĀKIJA

a)

Līdz 2004. gada 1. janvārim izdarīta tādu pensiju apmēra korekcija, kuras ir personas vienīgais ienākumu avots;

b)

sociālās pensijas, kas piešķirtas līdz 2004. gada 1. janvārim.

SPĀNIJA

a)

Minimālo ienākumu garantija (1982. gada 7. aprīļa Likums Nr. 13/82);

b)

naudas pabalsti vecu cilvēku un darba nespējīgu cilvēku ar invaliditāti atbalstam (Karaļa 1981. gada 24. jūlija Dekrēts Nr. 2620/81);

i)

no iemaksām neatkarīgas invaliditātes un vecuma pensijas, kā noteikts Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma konsolidētā teksta VI sadaļas II nodaļā, apstiprināts ar Karaļa 2015. gada 30. oktobra Likuma dekrētu Nr. 8/2015; un

ii)

pabalsti, ar ko papildina iepriekš minētās pensijas, kā noteikts autonomo kopienu tiesību aktos, ja ar tādiem papildinājumiem garantē minimālus ienākumus iztikai, ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju attiecīgajā autonomajā kopienā;

c)

pabalsti mobilitātes veicināšanai un transporta izmaksu kompensācijai (1982. gada 7. aprīļa Likums Nr. 13/1982).

ZVIEDRIJA

a)

Piemaksas mājokļa uzturēšanai (Sociālās apdrošināšanas kodeksa [2010:110] 100.–103. nodaļa);

b)

finanšu atbalsts veciem cilvēkiem (Sociālās apdrošināšanas kodeksa [2010:110] 74. nodaļa).

2. DAĻA

ILGTERMIŅA APRŪPES PABALSTI

(šā protokola SSC.3. panta 4. punkta d) apakšpunkts)

i)   APVIENOTĀ KARALISTE

a)

Dalības pabalsts (1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem, 1991. gada Noteikumi par sociālo nodrošinājumu (dalības pabalsts), Ziemeļīrijas 1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem, Ziemeļīrijas 1992. gada Noteikumi par sociālo nodrošinājumu (dalības pabalsts));

b)

aprūpētāja pabalsts (1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem, 1976. gada Noteikumi par sociālo nodrošinājumu (cilvēku ar invaliditāti aprūpes pabalsts), Ziemeļīrijas 1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem, Ziemeļīrijas 1976. gada Noteikumi par sociālo nodrošinājumu (invalīdu aprūpes pabalsts));

c)

iztikas pabalsts invalīdiem, aprūpes komponents (1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem, 1991. gada Noteikumi par sociālo nodrošinājumu (iztikas pabalsts invalīdiem), Ziemeļīrijas 1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem, Ziemeļīrijas 1992. gada Noteikumi par sociālo nodrošinājumu (iztikas pabalsts invalīdiem));

d)

personīgās neatkarības maksājums, ikdienas dzīves komponents (2012. gada Likums par labklājības sistēmas reformu (4. daļa), 2013. gada Noteikumi par sociālo nodrošinājumu (personīgās neatkarības maksājums), 2013. gada Noteikumi par personīgās neatkarības maksājumu (pārejas noteikumi), grozījums 2019. gada Noteikumos par personīgās neatkarības maksājumu (pārejas noteikumi), Ziemeļīrijas 2015. gada Rīkojums par labklājības sistēmas reformu (5. daļa), Ziemeļīrijas 2016. gada Noteikumi par personīgās neatkarības maksājumu, Ziemeļīrijas 2016. gada Noteikumi par personīgās neatkarības maksājumu (pārejas noteikumi) un grozījums Ziemeļīrijas 2019. gada Noteikumos par personīgās neatkarības maksājumu (pārejas noteikumi));

e)

aprūpētāja pabalsta piemaksa (Skotijas 2018. gada Sociālā nodrošinājuma likums);

f)

gados jauna aprūpētāja dotācija (Skotijas 2020. gada Noteikumi par palīdzību aprūpētājam (jaunā aprūpētāja dotācija), ar grozījumiem);

g)

ziemas apkures palīdzība bērniem (Skotijas 2020. gada Noteikumi par ziemas apkures palīdzību bērniem un jauniešiem (SSI 2020/352)).

ii)   DALĪBVALSTIS

AUSTRIJA

Federālais ilgtermiņa aprūpes pabalsta likums (Bundespflegegeldgesetz, BPGG), sākotnējā redakcija BGBl. Nr. 110/1993, ar grozījumiem: Pflegegeld (§1), Pflegekarenzgeld (§21c).

BEĻĢIJA

a)

93. panta 8. punkts un V bis nodaļa Veselības aprūpes un slimības pabalstu obligātās apdrošināšanas likumā (Loi relative à l'assurance obligatoire soins de santé et indemnités/Wet betreffende de verplichte verzekering voor geneeskundige verzorging en uitkeringen), koordinēts 1994. gada 14. jūlijā;

b)

1987. gada 27. februāra Likums par pabalstiem personām ar invaliditāti (Loi relative aux allocations aux personnes handicapées/Wet betreffende de tegemoetkomingen aan gehandicapten);

c)

Flandrijas sociālā aizsardzība (Vlaamse sociale bescherming): Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrēts par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu (Decreet houdende Vlaamse sociale bescherming/) un Flandrijas valdības 2018. gada 30. novembra rīkojumi;

II sadaļa “Naudas pabalsti” Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrētā par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu (Decreet houdende Vlaamse sociale bescherming):

4. panta 1. punkts un 77.-83. pants Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrētā par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu (Decreet van 18 mei 2018 houdende Vlaamse sociale bescherming) – Aprūpes budžets izteikti apgādājamiem cilvēkiem,

4. panta 2. punkts un 84.-90. pants Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrētā par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu (Decreet van 18 mei 2018 houdende Vlaamse sociale bescherming) – Aprūpes budžets veciem cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe,

4. panta 3. punkts un 91.-94. pants Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrētā par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu (Decreet van 18 mei 2018 houdende Vlaamse sociale bescherming) – Pamatatbalsta budžets;

d)

2018. gada 13. decembra Dekrēts par piedāvājumiem veciem cilvēkiem vai apgādājamām personām, kā arī par paliatīvo aprūpi (Dekret über die Angebote für Senioren und Personen mit Unterstützungsbedarf sowie über die Palliativpflege);

e)

2007. gada 4. jūnija Dekrēts par psihiatriskām aprūpes iestādēm (Dekret über die psychiatrischen Pflegewohnheime);

f)

Valdības 2017. gada 20. jūnija Dekrēts par mobilitātes palīglīdzekļiem (Erlass über die Mobilitätshilfen);

g)

2016. gada 13. decembra Dekrēts par Vāciski runājošās kopienas biroja izveidi pašnoteiktai dzīvei (Dekret zur Schaffung einer Dienststelle der Deutschsprachigen Gemeinschaft für selbstbestimmtes Leben);

h)

Karaļa 1990. gada 5. marta Dekrēts par pabalstu veciem cilvēkiem (Königliches Dekret vom 5. März 1990 über die Beihilfe für ältere Menschen);

i)

2018. gada 21. decembra Rīkojums par Briseles veselības apdrošināšanas iestādēm veselības aprūpes un palīdzības cilvēkiem jomā (Ordonnantie van 21 december 2018 betreffende de Brusselse verzekeringsinstellingen in het domein van de gezondheidszorg en de hulp aan personen/Ordonnance du 21 décembre 2018 relative aux organismes assureurs bruxellois dans le domaine des soins de santé et de l'aide aux personnes);

j)

215.bis pants Karaļa 1996. gada 3. jūlija Dekrētā, ar ko īsteno likumu par veselības aprūpes un pabalstu obligāto apdrošināšanu, koordinēts 1994. gada 14. jūlijā (Artikel 215 bis Koninklijk Besluit van 3 juli 1996 tot uitvoering van de wet betreffende de verplichte verzekering voor geneeskundige verzorging en uitkeringen, gecoördineerd op 14 juli 1994/ Article 215 bis Arrêté royal du 3 juillet 1996 portant application de la loi sur l'assurance obligatoire des soins de santé et des prestations, coordonné le 14 juillet 1994);

k)

12. pants Karaļa 1971. gada 20. jūlija dekrētā par pabalstu apdrošināšanas un maternitātes apdrošināšanas īstenošanu pašnodarbināto personu un palīdzošo laulāto labā (Artikel 12 Koninklijk Besluit van 20 juli 1971 betreffende de uitvoering houdende instelling van een uitkeringsverzekering en een moederschapsverzekering ten voordele van de zelfstandigen en van de meewerkende echtgenoten/ Article 12 Arrêté royal du 20 juillet 1971 relatif à la mise en place de l'assurance de prévoyance et de l'assurance maternité au profit des indépendants et des conjoints aidants);

l)

Valonijas Sociālās rīcības un veselības kodeksa 43/32-43/46. pants: pabalsts palīdzībai veciem cilvēkiem;

m)

Valonijas Sociālās rīcības un veselības regulējuma kodeksa 799. pants: personīgās palīdzības budžets;

n)

2018. gada 8. februāra Dekrēts par ģimenes pabalstu administrēšanu un izmaksāšanu;

o)

1939. gada 19. decembra Likums par ģimenes pabalstiem (LGAF): ģimenes pabalsts;

p)

2020. gada 10. decembra Rīkojums par pabalstu palīdzībai veciem cilvēkiem (Ordonnantie van 10 december betreffende de tegemoetkoming voor hulp aan bejaarden/Ordonnance du 10 décembre 2020 relative à l'allocation pour l'aide aux personnes âgées);

q)

Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrēts par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu (Decreet van 18 mei 2018 houdende Vlaamse sociale bescherming/) un Flandrijas valdības 2018. gada 30. novembra rīkojumi:

4. panta 4. punkts un 140.-153. pants Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrētā par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu: aprūpes centru finansēšana,

4. panta 5. punkts Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrētā par Flandrijas sociālās aizsardzības organizēšanu un 54.-72. pants 2018. gada 6. jūlija Dekrētā par psihiatriskās aprūpes namu nozaru pārņemšanu, aprūpes iestāžu iniciatīvām, rehabilitācijas līgumiem, rehabilitācijas slimnīcām un daudzdisciplinārām paliatīvās aprūpes speciālistu grupām attiecībā uz psihiatriskās aprūpes namu un aprūpes iestāžu iniciatīvu finansēšanu (Decreet van 6 July 2018 betreffende de overname van de sectoren psychiatrische verzorgingstehuizen, initiatieven van beschut wonen, revalidatieovereenkomsten, revalidatieziekenhuizen en multidisciplinaire begeleidingsequipes voor palliatieve verzorging voor wat betreft de financiering van de psychiatrische verzorgingstehuizen en de initiatieven van beschut wonen),

4. panta 9. punkts un 105.-135. pants Flandrijas parlamenta 2018. gada 18. maija Dekrētā par mobilitātes palīglīdzekļiem;

r)

2018. gada 13. decembra Dekrēts par piedāvājumiem veciem cilvēkiem un cilvēkiem, kam vajadzīgs atbalsts, kā arī par paliatīvo aprūpi (Dekret vom 13. Dezember 2018 über die Angebote für Senioren und Personen mit Unterstützungsbedarf sowie über die Palliativpflege);

s)

2007. gada 4. jūnija Dekrēts par psihiatriskām aprūpes iestādēm (Dekret über die psychiatrischen Pflegewohnheime);

t)

Valdības 2017. gada 20. jūnija Dekrēts par mobilitātes palīglīdzekļiem (Erlass über die Mobilitätshilfen);

u)

2016. gada 13. decembra Dekrēts par Vāciski runājošās kopienas biroja izveidi pašnoteiktai dzīvei (Dekret zur Schaffung einer Dienststelle der Deutschsprachigen Gemeinschaft für selbstbestimmtes Leben);

v)

Karaļa 1990. gada 5. marta Dekrēts par pabalstu veciem cilvēkiem (Königliches Dekret vom 5. März 1990 über die Beihilfe für ältere Menschen);

w)

Valdības 2019. gada 19. decembra dekrēts par pagaidu noteikumiem iepriekšējas atļaujas vai piekrišanas saņemšanai, lai segtu izmaksas vai dalītu izmaksas saistībā ar ilgtermiņa rehabilitāciju ārvalstīs (Erlass der Regierung zur übergangsweisen Regelung des Verfahrens zur Erlangung einer Vorabgeehmigung oder Zustimmung zwecks Kostenübernahme oder Kostenbeteiligung für eine Langzeitrehabilitation im Ausland);

x)

2018. gada 21. decembra Rīkojums par Briseles veselības apdrošināšanas iestādēm veselības aprūpes un palīdzības cilvēkiem jomā (Ordonnantie van 21 december 2018 betreffende de Brusselse verzekeringsinstellingen in het domein van de gezondsheidszorg en de hulp aan personen/Ordonnance du 21 décembre 2018 relative aux organismes assureurs bruxellois dans le domaine des soins de santé et de l'aide aux personnes);

y)

2008. gada 10. jūlija Koordinētais likums par slimnīcām un citām aprūpes iestādēm:

pabalsti, ko sniedz psihiatriskās aprūpes namos (MSP) un aprūpe atpūtas namos (MR) un dienas aprūpes centros (CSJ): 170. pants,

pakalpojumi, ko sniedz aizsargāto mājokļu iniciatīvas (IHP) 6. pants;

z)

Likums par obligāto veselības aprūpi un piemaksu apdrošināšanu, koordinēts 1994. gada 14. jūlijā:

pabalsti, ko sniedz psihiatriskās aprūpes namos (MSP): 34. panta 11.e punkts: MSP sniegtie pabalsti,

aprūpe atpūtas namos (MR) un dienas aprūpes centros (CSJ): 26., 34., 11. un 12. punkts, 37. panta 12. punkts un 69. panta 4. punkts,

smēķēšanas atmešana: 34. panta 1. un 24. punkts (paredz, ka veselības pabalsti ietver palīdzību un medikamentozu palīdzību smēķēšanas atmešanai);

aa)

Karaļa 2001. gada 18. jūlija Dekrēts, ar ko nosaka kārtību, kādā aizsargāto mājokļu iniciatīvām tiek noteikts finanšu līdzekļu budžets, uzturēšanās dienu kvota un cena par katru uzturēšanās dienu: pakalpojumi, ko sniedz aizsargāto mājokļu iniciatīvas (IHP);

bb)

Karaļa 2009. gada 31. augusta Dekrēts par veselības aprūpes iejaukšanos un kompensācijas apdrošināšanu saistībā ar palīdzību smēķēšanas atmešanā;

cc)

Valonijas Sociālās rīcības un veselības kodekss

pabalsti, ko sniedz psihiatriskās aprūpes namos (MSP), un pakalpojumi, ko sniedz aizsargāto mājokļu iniciatīvas (IHP): 43/7. pants [6. punkts],

aprūpe atpūtas namos (MR) un dienas aprūpes centros (CSJ): 43/7. pants [4. punkts],

funkcionālie pāraudzināšanas centri: 43/7. panta 3. punkts: aprūpe, kas nepieciešama ar funkcionālo pāraudzināšanas iestādi noslēgtajos revalidācijas nolīgumos paredzētajā ilgstošajā revalidācijas aprūpē, kā minēts Valonijas Sociālās rīcības un veselības kodeksa 43/2. panta 1. un 11. punktā,

veco ļaužu uzņemšanas un izmitināšanas iestādes: 334.–410. pants,

aprūpes iestādes: 411.–418. pants,

integrētas veselības aizsardzības asociācijas: 419.–433. pants,

garīgā veselība: 539.–624. pants,

atbalsts ģimenēm un veciem cilvēkiem: 219.–260. pants,

smēķēšanas atmešana: 43/7. pants [9. punkts],

mobilitātes palīglīdzekļi: 43/7. pants [1. punkts]; Valonijas valdības 2019. gada 11. aprīļa Rīkojums, ar ko izveido pabalstu un intervenču nomenklatūru, kā minēts Sociālās rīcības un veselības kodeksa 43/7. panta 1. punktā un Valonijas Sociālās rīcības un veselības regulējuma kodeksa 10/8. pantā,

paliatīvā aprūpe 491/4. pants un turpmākie;

dd)

Valonijas Sociālās rīcības un veselības regulējuma kodekss: 726. pants;

īslaicīgas uzturēšanās pakalpojumi, pieaugušo aprūpes namu pakalpojumi (SRA), pieaugušo aprūpes namu nakts pakalpojumi (SRNA), atbalstīti izmitināšanas pakalpojumi (SLS): 1192.–1314. pants,

atbalsta pakalpojumi ikdienas dzīves darbībām: 726. pants,

pakalpojumi, kas nodrošina atelpas brīža aprūpi ģimenes aprūpētājiem un personām ar invaliditāti: 831/1. pants,

pakalpojumi, kas sniedz atbalstu ģimenes tipa aprūpē: 477. pants,

atbalsta pakalpojumi pieaugušajiem: 552. panta 2. punkts,

agrīna atbalsta pakalpojumi: 552. panta 1. punkts,

integrācijas atbalsta pakalpojumi: 630. pants,

dienesti, kas nodrošina surdotulkojumu: 831/77. pants,

individuālā palīdzība integrācijai: 784. pants,

personu ar invaliditāti funkcionālā rehabilitācija: 832. pants,

specializēti uzņemšanas pakalpojumi jauniešiem, jauniešu aprūpes namu pakalpojumi (SRJ): 1314/97. – 1314/187. pants,

dienas aprūpes pakalpojumi pieaugušajiem (SAJA): 1314/1. – 1314/96. punkts;

ee)

2017. gada 9. marta Dekrēts par izmitināšanas cenu un dažu smagu medicīniski tehnisku pakalpojumu iekārtu finansēšanu slimnīcās: medicīniski sociālās infrastruktūras;

ff)

Valonijas valdības 2008. gada 15. maija rīkojums: medicīniski sociālās infrastruktūras;

gg)

Karaļa 2003. gada 14. maija Dekrēts: integrēti mājas aprūpes pakalpojumi;

hh)

2018. gada 31. decembra Sadarbības nolīgums starp flāmu kopienu, Valonijas reģionu, Franču kopienas komisiju, Apvienoto kopienas komisiju un vāciski runājošo kopienu attiecībā uz mobilitātes palīglīdzekļiem (Samenwerkingsakkoord van 31 december 2018 tussen de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschapscommissie en de Gemeenschappelijke Gemeenschapscommissie betreffende de mobiliteitshulpmiddelen/ Accord de collaboration du 31 décembre 2018 entre la Communauté flamande, la Commission communautaire française et la Commission communautaire commune sur les aides à la mobilité);

ii)

2018. gada 31. decembra Sadarbības nolīgums starp flāmu kopienu, Franču kopienas komisiju, Apvienoto kopienas komisiju attiecībā uz mobilitātes palīglīdzekļu vienoto kontaktpunktu Briseles galvaspilsētas divvalodīgajā reģionā (Samenwerkingsakkoord van 31 december 2018 tussen de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschapscommissie en de Gemeenschappelijke Gemeenschapscommissie betreffende het uniek loket voor de mobiliteitshulpmiddelen in het tweetalige gebied Brussel-Hoofdstad/Accord de coopération du 31 décembre 2018 entre la Communauté flamande, la Commission communautaire française et la Commission communautaire commune relatif au guichet unique pour les aides à la mobilité dans la région bilingue de Bruxelles-Capitale).

BULGĀRIJA

a)

Sociālās apdrošināšanas kodeksa 103. pants (член 103 от Кодекса за социално осигуряване), 1999. gads, 2003. gadā grozīts nosaukums;

b)

Sociālās palīdzības likums (Закон за социално подпомагане), 1998. gads;

c)

Noteikumi par Likuma par sociālo palīdzību īstenošanu (Правилник за прилагане на Закона за социално подпомагане), 1998. gads;

d)

Likums par personām ar invaliditāti (Закон за хората с увреждания), 2019. gads;

e)

Personīgās palīdzības likums (Закон за личната помощ), 2019. gads;

f)

Noteikumi par Likuma par personām ar invaliditāti īstenošanu (Правилник за прилагане на Закона за социално подпомагане), 2019. gads;

g)

Rīkojums par medicīnisko ekspertīzi (Наредба за медицинската експертиза) 2017. gads.

HORVĀTIJA

a)

Sociālās labklājības likums (Zakon o socijalnoj skrbi, OG 157/13, 152/14, 99/15, 52/16, 16/17, 130/17, 98/19, 64/20 un 138/20):

garantētais minimālais pabalsts (zajamčena minimalna naknada),

mājokļa pabalsts (naknada za troškove stanovanja),

tiesības uz degvielas izmaksām (pravo na troškove ogrjeva),

palīdzība neaizsargātiem enerģijas patērētājiem (naknada za ugroženog kupca energenata),

vienreizējs palīdzības maksājums,

personīgo vajadzību pabalsts izmitināšanas atbalsta saņēmējam (naknada za osobne potrebe korisnika smještaja),

kompensācija par izglītību (naknada u vezi s obrazovanjem),

personīgs invaliditātes pabalsts (osobna invalidnina),

palīdzības un aprūpes pabalsts (doplatak za pomoć i njegu),

vecāka-aprūpētāja vai aprūpētāja statusa pabalsts (naknada za status roditelja njegovatelja ili njegovatelja ili njegovatelja),

darba meklētāja pabalsti (naknada do zaposlenja);

b)

audžuģimenes aprūpes likums (Zakon o udomiteljstvu OG 115/18):

audžuģimenes pabalsts (opskrbnina),

pabalsts aprūpei audžuģimenē (naknada za rad udomitelja).

KIPRA

a)

Sociālās labklājības pakalpojumi (Υπηρεσίες Κοινωνικής Ευημερίας);

b)

noteikumi un dekrēti par garantēto minimālo ienākumu un vispārējiem sociāliem pabalstiem (ārkārtas vajadzības un aprūpes vajadzības), kas grozīti vai aizstāti; likumi par veco ļaužu namiem un invalīdu namiem (Οι περί Στεγών για Ηλικιωμένους και Αναπήρους Νόμοι) 1991.–2011. gads, [L. 222/91 un L. 65(I)/2011];

c)

pieaugušo aprūpes centru likumi (Οι περί Κέντρων Ενηλίκων Νόμοι)(L. 38(Ι)/1997 un L.64(Ι)/2011);

d)

valsts atbalsta shēma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 360/2012 par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (De minimis) [Σχέδιο Κρατικών Ενισχύσεων ‘Ησσονος Σημασίας, βαση του Κανονισμού 360/2012 για την παροχή υπηρεσιών γενικού οικονομικού συμφέροντος];

e)

sociālo pabalstu pārvaldes dienests (Υπηρεσία Διαχείρισης Επιδομάτων Πρόνοιας);

f)

2014. gada Likums par garantētajiem minimālajiem ienākumiem un vispārēji sociālajiem pabalstiem, kas grozīts vai aizstāts;

g)

noteikumi un dekrēti par garantētajiem minimālajiem ienākumiem un vispārēji sociāliem pabalstiem, kas grozīti vai aizstāti.

ČEHIJA

Aprūpes pabalsts saskaņā ar Likumu Nr. 108/2006 par sociālajiem pakalpojumiem (Zákon o sociálních službách).

DĀNIJA

a)

Sociālo pakalpojumu konsolidācijas likums (Lov om Social Service):

pabalsts par tuva radinieka aprūpi, kuri vēlas mirt savās mājās (Vederlag til pasning af nærtstående, der ønsker at Dø i eget hjem),

palīdzība, lai segtu zaudētos ienākumus personām, kuras mājās aprūpē bērnu vecumā līdz 18 gadiem ar būtiskiem un pastāvīgiem fiziskās vai garīgās attīstības traucējumiem vai invazīvām hroniskām vai ilgstošām slimībām (Hjælp til dækning af tabt arbejdsfortjeneste til personer, som passer et barn under 18 med betydelig og varigt nedsat fysisk eller psykisk funktionsevne eller indgribende kronisk eller langvarig lidelse i hjemmet),

papildu izdevumu segšana bērniem un jauniešiem ar nopietniem un pastāvīgiem fiziskās vai garīgās attīstības traucējumiem vai hroniskām vai ilgstošām slimībām (Dækning af merudgifter til børn og unge med betydelig og varigt nedsat fysisk eller psykisk funktionsevne eller indgribende kronisk eller langvarig lidelse),

personīgā palīdzība un aprūpe, “aprūpes testamenti” un kontaktpersona pieaugušajiem ar fizisku vai garīgu invaliditāti vai īpašām sociālām problēmām (Personlig hjælp og pleje, “plejetestamenter” og kontaktperson for voksne med nedsat fysisk eller psykisk funktionsevne eller med særlige sociale problemer),

palīglīdzekļi, interjera dizaina palīdzība personām ar pastāvīgu fizisku vai garīgu invaliditāti (Hjælpemidler, hjælp til indretning af bolig for personer med varigt nedsat fysisk eller psykisk funktionsevne),

tuvu radinieku ar invaliditāti vai smagu, tostarp neārstējamu slimību, aprūpe mājās (Pasning af nærtstående med handicap eller alvorlig, herunder uhelbredelig, lidelse i hjemmet).

b)

Mājokļu subsīdiju konsolidācijas likums (Lov om individuel boligstøtte):

subsīdija, lai segtu izmaksas saistībā ar dzīvošanu privātā mājoklī, kas ir piemērots personām ar smagu fizisku invaliditāti (Støtte til udgifter til bolig i private andelsboligforeninger, der er egnet for stærkt bevægelseshæmmede).

c)

Sociālo mājokļu konsolidācijas likums (Lov om Social Service):

personu ar invaliditāti piekļuve dažādu veidu mājokļiem, ko reglamentē likums (Adgang for handicappede til boligtyper omfattet af loven).

IGAUNIJA

a)

Sociālās labklājības likums (Sotsiaalhoolekande seadus), 2016. gads;

b)

Likums par sociālajiem pabalstiem personām ar invaliditāti (Puuetega inimeste sotsiaaltoetuste seadus), 1999. gads.

FRANCIJA

a)

Piemaksa trešai personai (majoration pour tierce personne, MTP): Sociālā nodrošinājuma kodeksa (Code de la sécurité sociale) L. 341-4. un L. 355-1. pants;

b)

papildu atlīdzība par vēršanos pie trešās personas (prestation complémentaire pour recours à tierce personne): Sociālā nodrošinājuma kodeksa L. 434-2. pants;

c)

speciāls izglītības pabalsts bērnam ar invaliditāti (complément d’allocation d’éducation de l’enfant handicapé): Sociālā nodrošinājuma kodeksa L. 541-1. pants;

d)

invaliditātes kompensācijas pabalsts (prestation de compensation du handicap, PCH): Sociālās rīcības un ģimenes kodeksa (Code de l’action sociale et des familles) L. 245-1. līdz L. 245-14. pants;

e)

autonomijas zaudēšanas pabalsts (allocation personnalisée d'autonomie, APA): Sociālās rīcības un ģimenes kodeksa (Code de l’action sociale et des familles) L. 232-1. līdz L. 232-28. pants.

VĀCIJA

Ilgtermiņa aprūpes pabalsti saskaņā ar Sociālā kodeksa XI grāmatas 4. nodaļu (Leistungen der Pflegeversicherung nach Kapitel 4 des elften Buches Sozialgesetzbuch).

GRIEĶIJA

a)

Likums Nr. 1140/1981 ar grozījumiem;

b)

Likumdošanas dekrēts Nr. 162/73 un Ministriju kopīgais lēmums Nr. Π4β/5814/1997;

c)

Ministra 2001. gada 9. oktobra lēmums Nr. Π1γ/Α,Π/οικ.14963;

d)

Likums Nr. 4025/2011;

e)

Likums Nr. 4109/2013;

f)

Likuma Nr. 4199/2013 127. pants;

g)

Likuma Nr. 4368/2016 334. pants;

h)

Likuma Nr. 4483/2017 153. pants;

i)

Likuma Nr. 498/1-11-2018 28., 30. un 31. pants, Valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju organizācijas (EOPYY) “Vienoto veselības pabalstu regula”.

UNGĀRIJA

Ilgtermiņa aprūpes pabalsti personām, kas sniedz personīgo aprūpi (1993. gada III Likums par sociālo pārvaldību un sociālo palīdzību, ko papildina valdības un ministriju dekrēti).

ĪRIJA

a)

2009. gada Aprūpes iestāžu atbalsta shēmas likums (Nr. 15, 2009. gads);

b)

piemaksa par aprūpi dzīvesvietā (2005. gada Sociālās labklājības konsolidācijas likuma 3. daļas 8A. nodaļa).

ITĀLIJA

a)

1971. gada 30. marta Likums Nr. 118 par pabalstiem civilpersonām ar invaliditāti (Legge 30 Marzo 1971, n. 118 - Conversione in Legge del D.L. 30 gennaio 1971, n. 5 e nuove norme in favore dei mutilati ed invalidi civili);

b)

1980. gada 11. februāra Likums Nr. 18 par pastāvīgas aprūpes pabalstu (Legge 11 Febbraio 1980, n. 18 - Indennità di accompagnamento agli invalidi civili totalmente inabili);

c)

1992. gada 5. februāra Likums Nr. 104, 33. pants (Pamatlikums par invaliditāti) (Legge 5 Febbraio 1992, n. 104 - Legge-quadro per l'assistenza, l'integrazione sociale e i diritti delle persone handicappate);

d)

1998. gada 31. marta Likumdošanas dekrēts Nr. 112 par valsts likumdošanas uzdevumu un administratīvo pilnvaru nodošanu reģioniem un vietējām struktūrām (Decreto Legislativo 31 Marzo 1998, n. 112 - Conferimento di funzioni e compiti amministrativi dello Stato alle regioni ed agli enti locali, in attuazione del capo I della Legge 15 Marzo 1997, n. 59);

e)

2010. gada 4. novembra Likuma Nr. 183 24. pants, ar ko groza noteikumus par atļaujām sniegt palīdzību personām ar invaliditāti, kas nonākušas grūtā situācijā (Legge n. 183 del 4 Novembre 2010, art. 24 - Modifiche alla disciplina in materia di permessi per l’assistenza a portatori di handicap in situazione di gravità);

f)

2013. gada 27. decembra Likums Nr. 147 par valsts gada un daudzgadu budžeta izstrādi – 2014. gada Stabilitātes likums (Disposizioni per la formazione del bilancio annuale e pluriennale dello Stato - Legge di stabilità 2014).

LATVIJA

a)

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, 31.10.2002.;

b)

Ārstniecības likums, 12.06.1997.;

c)

Pacientu tiesību likums, 30.12.2009.;

d)

Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, 28.08.2018.;

e)

Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta”, 27.05.2003.;

f)

Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu”;

g)

Valsts sociālo pabalstu likums – pabalsts personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama aprūpe, 01.01.2003.

LIETUVA

a)

Lietuvas Republikas 2016. gada 29. jūnija Likums Nr. XII-2507 par mērķkompensācijām (Lietuvos Respublikos tikslinių kompensacijų įstatymas).

b)

Lietuvas Republikas 1996. gada 21. maija Likums Nr. I-1343 par veselības apdrošināšanu (Lietuvos Respublikos sveikatos draudimo įstatymas).

c)

Lietuvas Republikas 1994. gada 19. jūlijs Likums Nr. I-552 par veselības aprūpes sistēmu (Lietuvos Respublikos sveikatos sistemos įstatymas).

d)

Lietuvas Republikas 1996. gada 6. jūnija Likums Nr. I-1367 par veselības aprūpes iestādēm (Lietuvos Respublikos sveikatos priežiūros įstaigų įstatymas).

LUKSEMBURGA

Pabalsti, uz kuriem attiecas ilgtermiņa aprūpes apdrošināšana saskaņā ar Sociālā nodrošinājuma kodeksu, V grāmata – Ilgtermiņa aprūpes apdrošināšana, proti:

aprūpe un atbalsts ikdienas dzīves darbību veikšanai,

neatkarības un autonomijas atbalsta darbības,

individuālās uzraudzības, grupas uzraudzības un nakts uzraudzības darbības,

aprūpes sniedzēja apmācība,

darbības, kas saistītas ar palīdzību mājsaimniecības darbos,

atbalsta darbības ilgtermiņa aprūpes iestādē,

vienreizējs pabalsts inkontinences līdzekļiem,

palīgtehnoloģija un palīgtehnoloģijas apmācība,

mājokļa pielāgojumi,

vienreizējs naudas pabalsts, ar ko aizstāj pabalstus natūrā ikdienas darbībām un palīdzības sniegšanai mājsaimniecības darbos, ko aprūpētājs sniedz saskaņā ar aprūpes un palīdzības kopsavilkumu,

aprūpētāja pensiju iemaksu segšana;

vienreizēji naudas pabalsti konkrētas slimības gadījumā.

MALTA

a)

Sociālā nodrošinājuma likums (Att dwar is-Sigurta' Socjali) (Cap. 318);

b)

sekundārais likums 318.19: valstij piederošu iestāžu un hosteļu likmju noteikumi (Regolamenti dwar it-Trasferiment ta' Fondi għal Hostels Statali Indikati);

c)

sekundārais likums 318.17: Noteikumi par līdzekļu pārskaitīšanu (valdības finansētas gultasvietas) (Regolamenti dwar it-Trasferiment ta' Fondi għal Sodod Iffinanzjati mill-Gvern);

d)

sekundārais likums 318.13: valsts finansēto aprūpes namu pakalpojumu likmju noteikumi (Regolamenti dwar Rati għal Servizzi residenzjali Finanzjali Mill-Istat);

e)

aprūpētāja pabalsts – Sociālā nodrošinājuma likuma 68. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

f)

palielināts aprūpētāja pabalsts – Sociālā nodrošinājuma likuma 68. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

NĪDERLANDE

Ilgtermiņa aprūpes likums (Wet langdurige zorg (WLZ)), 2014. gada 3. decembra likums.

POLIJA

a)

Medicīniskās aprūpes pabalsts (Zasiłek pielęgnacyjny), īpašs aprūpes pabalsts (specjalny zasiłek opiekuńczy), aprūpes pabalsts (świadczenie pielęgnacyjne), 2003. gada 28. novembra Likums par ģimenes pabalstiem (Ustawa o świadczeniach rodzinnych);

b)

aprūpētāja pabalsts (zasiłek dla opiekuna), 2014. gada 4. aprīļa Likums par aprūpētāja pabalstu noteikšanu un izmaksu (Ustawa o ustalaniu i wypłacaniu zasiłków dla opiekunów).

PORTUGĀLE

Sociālā apdrošināšana un pietiekamu resursu nodrošināšana:

a)

piemaksa par apgādājamajiem: 1999. gada 14. jūlija Dekrētlikums Nr. 265/99 ar grozījumiem (complemento por dependência);

b)

piemaksa par apgādājamajiem saskaņā ar īpašās aizsardzības sistēmu invaliditātes gadījumā: 2009. gada 31. augusta Likums Nr. 90/2009, kas konsolidētā redakcijā pārpublicēts ar 2015. gada 20. oktobra Dekrētlikumu Nr. 246/2015 ar grozījumiem (regime especial de proteção na invalidez);

Sociālā nodrošinājuma sistēma un Valsts veselības dienests:

c)

integrētās, nepārtrauktās aprūpes valsts tīkls: 2006. gada 6. jūnija Dekrētlikums Nr. 101/06, kas konsolidētā redakcijā pārpublicēts ar 2015. gada 28. jūlija Dekrētlikumu Nr. 136/2015 (rede de cuidados continuados integrados);

d)

integrētā, nepārtrauktā aprūpe garīgās veselības jomā: 2010. gada 28. janvāra Dekrētlikums Nr. 8/2010, kas grozīts un pārpublicēts ar 2011. gada 10. februāra Dekrētlikumu Nr. 22/2011 par integrētās, nepārtrauktās garīgās veselības aprūpes vienību un komandu izveidi (unidades e equipas de cuidados continuados integrados de saúde mental);

e)

pediatriskā aprūpe (integrētās, nepārtrauktās aprūpes valsts tīkls): 2015. gada 12. oktobra Dekrēts Nr. 343/2015 par standartiem, kas reglamentē stacionāro un ambulatoro pediatrisko aprūpi integrētās, nepārtrauktās aprūpes valsts tīkla ietvaros (condições de instalação e funcionamento das unidades de internamento de cuidados integrados e de ambulatório pediátricas da Rede Nacional de Cuidados Continuados Integrados).

f)

neformāla aprūpētāja (pabalsts): 2019. gada 6. septembra Likums Nr. 100/2019 par neformāla aprūpētāja statusu (Estatuto do cuidador informal).

RUMĀNIJA

a)

2006. gada 6. decembra Likums Nr. 448/2006 par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību un veicināšanu ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem:

personām ar invaliditāti piešķirtās piemaksas, proti, ikmēneša papildu personiskais budžets pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti un ikmēneša piemaksa pieaugušajiem ar invaliditāti, kas paredzēta 58. panta 4. punktā Likumā Nr. 448/2006 par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību un veicināšanu ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem;

pavadoņa piemaksa, kas paredzēta 42. panta 4. punktā un 43. pantā Likumā Nr. 448/2006 par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību un veicināšanu, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem;

pavadoņa piemaksa pieaugušajiem ar smagu redzes invaliditāti, kā paredzēts 42. panta 1. punktā un 58. panta 3. punktā Likumā Nr. 448/2006 par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību un veicināšanu, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem; ikmēneša pārtikas pabalsts, ko piešķir bērniem ar HIV/AIDS invaliditāti, kā paredzēts 58. panta 2. punktā Likumā Nr. 448/2006 par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību un veicināšanu, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem;

b)

Likums Nr. 584/2002 par pasākumiem, lai novērstu AIDS saslimstības izplatīšanos Rumānijā un aizsargātu personas, kas inficētas ar HIV vai AIDS, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem:

ikmēneša pārtikas pabalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz Likumu Nr. 584/2002 par pasākumiem, lai novērstu AIDS saslimstības izplatīšanos Rumānijā un aizsargātu personas, kas inficētas ar HIV vai AIDS.

SLOVĒNIJA

Nav īpašu tiesību aktu attiecībā uz ilgtermiņa aprūpi.

Ilgtermiņa aprūpes pabalsti ir iekļauti šādos tiesību aktos:

a)

Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas likums (Zakon o pokojninskem in invalidskem zavarovanju), (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 96/2012 un turpmākie grozījumi);

b)

Finanšu sociālās palīdzības likums (Zakon o socialno vartsvenih prejemkih), (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 61/2010 un turpmākie grozījumi);

c)

Likums par tiesību uz valsts līdzekļiem īstenošanu (Zakon o uveljavljanju pravic iz javnih sredstev), (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 62/2010 un turpmākie grozījumi);

d)

Sociālās aizsardzības likums (Zakon o socialnem varstvu), (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 3/2004 – oficiālais konsolidētais teksts un turpmākie grozījumi);

e)

Vecāku aprūpes un ģimenes pabalstu likums (Zakon o starševskem varstvu in družinskih prejemkih) (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 110/2006 – oficiālais konsolidētais teksts un turpmākie grozījumi);

f)

Garīgi un fiziski nespējīgu personu likums (Zakon o družbenem varstvu duševno in telesno prizadetih oseb) (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 41/83 un turpmākie grozījumi);

g)

Veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas likums (Zakon o zdravstvenem varstvu in zdravstvenem zavarovanju) (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 72/2006 – oficiālais konsolidētais teksts un turpmākie grozījumi);

h)

Likums par kara veterāniem (Zakon o vojnih veteranih) (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 59/06 – oficiālais konsolidētais teksts un turpmākie grozījumi);

i)

Likums par kara invalīdiem (Zakon o vojnih invalidih) (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 63/59 – oficiālais konsolidētais teksts un turpmākie grozījumi);

j)

Fiskālās izlīdzināšanas likums (Zakon za uravnoteženje javnih finance (ZUJF)) (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 40/2012 un turpmākie grozījumi);

k)

Likums, ar ko regulē pārvedumus privātpersonām un mājsaimniecībām Slovēnijas Republikā (Zakon o usklajevanju transferjev posameznikom in gospodinjstvom v Republiki Sloveniji) (Slovēnijas Republikas Official Gazette, Nr. 114/2006 – oficiālais konsolidētais teksts un turpmākie grozījumi).

SPĀNIJA

a)

2006. gada 14. decembra Likums Nr. 39/2006 par personīgās autonomijas veicināšanu un palīdzību personām atkarības situācijās, ar grozījumiem;

b)

Ministrijas 1969. gada 15. aprīļa rīkojums;

c)

Karaļa 1995. gada 21. jūlija Dekrēts Nr. 1300/95 ar grozījumiem;

d)

Karaļa 1997. gada 31. oktobra Dekrēts Nr. 1647/97 ar grozījumiem.

ZVIEDRIJA

a)

Aprūpes pabalsts (Sociālās apdrošināšanas kodeksa [2010:110] 22. nodaļa);

b)

papildu izmaksu pabalsts (Sociālās apdrošināšanas kodeksa [2010:110] 50. nodaļa);

c)

palīdzības pabalsts (Sociālās apdrošināšanas kodeksa [2010:110] 51. nodaļa);

d)

automašīnas pabalsts (Sociālās apdrošināšanas kodeksa [2010:110] 52. nodaļa).

3. DAĻA

MAKSĀJUMI, KAS IR SAISTĪTI AR KĀDU NO ŠĀ PROTOKOLA SSC.3. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAJĀM SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA JOMĀM UN KO MAKSĀ, LAI SEGTU IZDEVUMUS PAR APKURI AUKSTĀ LAIKĀ

(šā protokola SSC.3. panta 4. punkta f) apakšpunkts)

i)   APVIENOTĀ KARALISTE

Ziemas kurināmā maksājums (1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem, 2000. gada Noteikumi par sociālo fondu ziemas kurināmā maksājumiem, Ziemeļīrijas 1992. gada Likums par sociālā nodrošinājuma iemaksām un pabalstiem un Ziemeļīrijas 2000. gada Noteikumi par sociālo fondu ziemas kurināmā maksājumiem).

ii)   DALĪBVALSTIS

DĀNIJA

a)

Likums par sociālajām un valsts pensijām, LBK Nr. 983, 23.9.2019;

b)

Noteikumi par sociālajām un valsts pensijām, BEK Nr. 1602, 27.12.2019.

SSC-3. PIELIKUMS

LIELĀKAS TIESĪBAS PENSIONĀRIEM, KAS ATGRIEŽAS KOMPETENTAJĀ VALSTĪ

(šā protokola SSC.25. panta 2. punkts)

AUSTRIJA

BEĻĢIJA

BULGĀRIJA

KIPRA

ČEHIJA

FRANCIJA

VĀCIJA

GRIEĶIJA

UNGĀRIJA

LATVIJA

LIETUVA

LUKSEMBURGA

NĪDERLANDE

POLIJA

PORTUGĀLE

RUMĀNIJA

SLOVĒNIJA

SPĀNIJA

ZVIEDRIJA

SSC-4. PIELIKUMS

GADĪJUMI, KAD PROPORCIONĀLO APRĒĶINU NEIZMANTO VAI TAS NAV PIEMĒROJAMS

(šā protokola SSC.47. panta 4. un 5. punkts)

1. DAĻA

GADĪJUMI, KAD SASKAŅĀ AR SSC.47. PANTA 4. PUNKTU PROPORCIONĀLO APRĒĶINU NEIZMANTO

AUSTRIJA

a)

Visi pieteikumi pabalstiem saskaņā ar 1955. gada 9. septembra Federālo likumu par vispārējo sociālo apdrošināšanu – ASVG, 1978. gada 11. oktobra Federālo likumu par tirdzniecībā un komercdarbībā iesaistītu pašnodarbinātu personu sociālo apdrošināšanu – GSVG, 1978. gada 11. oktobra Federālo likumu par pašnodarbinātu lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu – BSGV un 1978. gada 30. novembra Federālo likumu par pašnodarbināto brīvo profesiju pārstāvju sociālo apdrošināšanu (FSVG);

b)

visi pieteikumi apgādnieka zaudējuma pensijai no pensijas konta saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Vispārējo pensiju likumu (APG), izņemot gadījumus, kad piemēro 2. daļu;

c)

visi pieteikumi Austrijas Provinču ārstu palātas (Landesärztekammer) apgādnieka zaudējuma pensijai, kas balstās uz pamatnoteikumiem (pamata un jebkādi papildu pabalsti vai pamata pensija);

d)

visi pieteikumi apgādnieka zaudējuma pabalstam, ko izmaksā no Austrijas Veterinārārstu palātas pensiju fonda;

e)

visi pieteikumi atraitņu un bāreņu pensiju saņemšanai atbilstīgi Austrijas Juristu asociāciju sociālā nodrošinājuma iestāžu statūtu A daļai;

f)

visi pieteikumi pabalstiem saskaņā ar 1972. gada 3. februāra Notāru apdrošināšanas likumu – NVG 1972.

KIPRA

Visi pieteikumi vecuma pensijām, atraitnes un atraitņa pensijām.

DĀNIJA

Visi pieteikumi pensijām, kas minētas likumā par sociālajām pensijām, izņemot pensijas, kas minētas šā protokola SSC-5. pielikumā.

ĪRIJA

Visi pieteikumi valsts pensijām (uz iemaksām balstītām), atraitnes, atraitņa vai pārdzīvojušu partneru reģistrētās partnerattiecībās (uz iemaksām balstītām) pensijām.

LATVIJA

Visi pieteikumi apgādnieka zaudējuma pensijām (1996. gada 1. janvāra likums “Par valsts pensijām”; 2001. gada 1. jūlija Valsts fondēto pensiju likums).

LIETUVA

Visi pieteikumi valsts sociālās apdrošināšanas apgādnieka zaudējuma pensijām, kas aprēķinātas, balstoties uz apgādnieka zaudējuma pensijas pamatsummu (Likums par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām).

NĪDERLANDE

Visi pieteikumi vecuma pensijām saskaņā ar likumu par vispārējo vecuma apdrošināšanu (AOW).

POLIJA

Visi pieteikumi vecuma pensijām saskaņā ar noteikto pabalstu sistēmu un apgādnieka zaudējuma pensijām, izņemot gadījumus, kad kopējais to apdrošināšanas periodu ilgums, kas izpildīti saskaņā ar vairāk nekā vienas valsts tiesību aktiem, ir vienāds vai ilgāks par 20 gadiem sievietēm un par 25 gadiem vīriešiem, bet valsts apdrošināšanas periodi ir īsāki par šīm robežvērtībām (un ne īsāki par 15 gadiem sievietēm un 20 gadiem vīriešiem) un kad aprēķinu veic saskaņā ar 27. un 28. pantu 1998. gada 17. decembra likumā (OV 2015., 748. ieraksts).

PORTUGĀLE

Visi pieteikumi vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasījumiem, izņemot gadījumus, kad kopējais to apdrošināšanas periodu ilgums, kas izpildīti saskaņā ar vairāk nekā vienas valsts tiesību aktiem, ir 21 kalendārais gads vai lielāks par to, bet valsts apdrošināšanas periodi ir 20 gadi vai mazāks par to un kad aprēķinu veic saskaņā ar 32. un 33. pantu 2007. gada 10. maija grozītajā Dekrētlikumā Nr. 187/2007.

SLOVĀKIJA

a)

Visi pieteikumi apgādnieka zaudējuma pensijai (atraitnes, atraitņa un bāreņu pensijas), ko aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā līdz 2004. gada 1. janvārim, un kuras apmēru nosaka pēc pensijas, ko iepriekš oficiāli maksāja mirušajam;

b)

visi pieteikumi pensijām, ko aprēķina saskaņā ar Likumu Nr. 461/2003 Coll. par sociālo nodrošinājumu, ņemot vērā grozījumus.

ZVIEDRIJA

a)

Pieteikumi vecuma pensijai garantētas pensijas veidā personām, kuras dzimušas 1937. gadā vai pirms tā (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 66. nodaļa [2010:110]);

b)

pieteikumi vecuma pensijai papildu pensijas veidā (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 63. nodaļa [2010:110]).

APVIENOTĀ KARALISTE

Visi pieteikumi par izdienas pensiju, valsts pensiju saskaņā ar 2014. gada Likuma par pensijām 1. daļu, atraitņu pabalstu un apbedīšanas pabalstu, izņemot tos, attiecībā uz kuriem taksācijas gada laikā, kurš sākās 1975. gada 6. aprīlī vai vēlāk:

i)

attiecīgā persona ir izpildījusi apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodus saskaņā ar Apvienotās Karalistes un kādas dalībvalsts tiesību aktiem; un viens (vai vairāki) no taksācijas gadiem nav uzskatīts par kvalificējošu gadu Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē;

ii)

apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar Apvienotajā Karalistē spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz periodiem pirms 1948. gada 5. jūlija, ņemtu vērā šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā, piemērojot apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

Visi pieteikumi par papildu pensiju saskaņā ar 1992. gada Likuma par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem 44. iedaļu un Ziemeļīrijas 1992. gada Likuma par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem 44. iedaļu.

2. DAĻA

GADĪJUMI, KAD PIEMĒRO SCC.47. PANTA 5. PUNKTU

AUSTRIJA

a)

Vecuma pensijas un no tās iegūtas apgādnieka zaudējuma pensijas, kuru pamatā ir pensijas konts atbilstīgi 2004. gada 18. novembra Vispārējam pensiju likumam (APG);

b)

obligātās pabalsti saskaņā ar 41. pantu 2001. gada 28. decembra Federālajā likumā BGBl I Nr. 154 par vispārējo Austrijas farmaceitu algu fondu (Pharmazeutische Gehaltskasse für Österreich);

c)

Austrijas Provinču ārstu kameras izdienas pensija un priekšlaicīgas pensionēšanas pensijas, kas balstās uz pamatnoteikumiem (pamata un jebkādi papildu pabalsti vai pamata pensija), un visas Austrijas Provinču ārstu kameras pensijas, kas balstās uz papildu noteikumiem (papildu vai individuālā pensija);

d)

vecuma pabalsts, ko sniedz Austrijas Veterināro ķirurgu kameras pensiju fonds;

e)

pabalsti saskaņā ar A un B daļu Austrijas Juristu asociāciju sociālās nodrošinājuma iestāžu statūtos, izņemot pieteikumus atraitņu un bāreņu pensiju saņemšanai atbilstīgi Austrijas Juristu asociāciju sociālā nodrošinājuma iestāžu statūtu A daļai;

f)

pabalsti, ko izmaksā Federālās arhitektu un konsultējošo inženieru kameras sociālā nodrošinājuma iestādes un kas paredzēti 1993. gada Austrijas Civilinženieru kameras likumā (Ziviltechnikerkammergesetz) un sociālā nodrošinājuma iestāžu statūtos, izņemot apgādnieku zaudējuma pabalstus, kas izriet no pēdējiem minētajiem pabalstiem;

g)

pabalsti, ko izmaksā saskaņā ar Federālās profesionālo grāmatvežu un nodokļu konsultantu kameras sociālā nodrošinājuma statūtiem, kā tas noteikts Austrijas profesionālo grāmatvežu un nodokļu konsultantu likumā (Wirtschaftstreuhandberufsgesetz).

BULGĀRIJA

Vecuma pensijas no obligātās pensiju papildapdrošināšanas saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas kodeksa II daļas II sadaļu.

HORVĀTIJA

Pensijas no obligātās apdrošināšanas shēmas, pamatojoties uz individualizētiem kapitāla uzkrājumiem, saskaņā ar Likumu par obligātiem un brīvprātīgiem pensiju fondiem (OG 49/99, ar grozījumiem) un Likumu par valsts pensiju apdrošināšanu un pensiju izmaksu, ņemot par pamatu individualizētus kapitāla uzkrājumus (OG 106/99, ar grozījumiem), izņemot gadījumus, kas paredzēti 47. un 48. pantā Likumā par obligātiem un brīvprātīgiem pensiju fondiem (apgādnieka zaudējuma pensija).

DĀNIJA

a)

Privātās pensijas;

b)

pabalsti nāves gadījumā (uzkrājums, kura pamatā ir iemaksas Arbejdsmarkedets Tillægspension laikposmā pirms 2002. gada 1. janvāra);

c)

pabalsti nāves gadījumā (uzkrājums, kura pamatā ir iemaksas Arbejdsmarkedets Tillægspension laikposmā pēc 2002. gada 1. janvāra), kā minēts Darba tirgus papildu pensiju konsolidētajā likumā (Arbejdsmarkedets Tillægspension) 942:2009.

IGAUNIJA

Obligāto maksājumu vecuma pensiju shēma.

FRANCIJA

Pamata vai papildu shēmas, kurās vecuma pabalstus aprēķina, ņemot vērā pensionēšanās punktus.

UNGĀRIJA

Pensijas pabalsti, kas balstās uz dalību privātos pensiju fondos.

LATVIJA

Vecuma pensijas (1996. gada 1. janvāra likums “Par valsts pensijām”. 2001. gada 1. jūlija Valsts fondēto pensiju likums).

POLIJA

Vecuma pensijas saskaņā ar fiksētu iemaksu shēmu.

PORTUGĀLE

Papildu pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 2008. gada 22. februāra Dekrētlikumu Nr. 26/2008 ar grozījumiem (valsts kapitalizācijas shēma).

SLOVĀKIJA

Obligātais vecuma pensijas uzkrājums.

SLOVĒNIJA

Pensija no obligātās papildu pensijas apdrošināšanas.

ZVIEDRIJA

Vecuma pensija no ienākumiem atkarīgas pensijas veidā un prēmiju pensija (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 62. un 64. nodaļa [2010:110]).

APVIENOTĀ KARALISTE

Progresīvi pensijas pabalsti, kurus maksā atbilstīgi 1965. gada Valsts apdrošināšanas likuma 36. un 37. iedaļai un Ziemeļīrijas 1966. gada Valsts apdrošināšanas likuma 35. un 36. iedaļai.

SSC-5. PIELIKUMS

PABALSTI UN NOLĪGUMI, KAS ĻAUJ PIEMĒROT SSC.49. PANTU

I.

Šā protokola SSC.49. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie pabalsti, kuru summa nav atkarīga no izpildīto apdrošināšanas vai dzīvesvietas periodu ilguma.

DĀNIJA

Pilna Dānijas valsts vecuma pensija, ko pēc 10 gadu nodzīvošanas ir ieguvušas personas, kurām pensija piešķirta līdz 1989. gada 1. oktobrim.

SOMIJA

Valsts pensijas un dzīvesbiedru pensijas, kas noteiktas saskaņā ar pārejas noteikumiem un kas piešķirtas līdz 1994. gada 1. janvārim (Valsts pensiju likuma izpildes likums, 569/2007).

Bērna pensijas papildu summa, aprēķinot neatkarīgu pabalstu saskaņā ar Valsts pensiju likumu (Valsts pensiju likums, 568/2007).

FRANCIJA

Atraitņa vai atraitnes invaliditātes pensija saskaņā ar vispārējo sociālās nodrošināšanas shēmu vai saskaņā ar laukstrādniekiem paredzēto shēmu, ja to aprēķina, pamatojoties uz mirušā laulātā invaliditātes pensiju, par kuru norēķini veikti atbilstoši SSC.47. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

GRIEĶIJA

Pabalsti saskaņā ar Likumu Nr. 4169/1961 saistībā ar lauksaimniecības apdrošināšanas shēmu (OGA).

NĪDERLANDE

1995. gada 21. decembra Vispārējais likums par pārdzīvojušiem radiniekiem (ANW).

2005. gada 10. novembra Likums par darbu un ienākumiem atbilstīgi darbaspējām (WIA).

SPĀNIJA

Apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar vispārīgajām un īpašajām shēmām, izņemot Īpašo shēmu ierēdņiem.

ZVIEDRIJA

a)

No ienākumiem atkarīga kompensācija slimības gadījumā un no ienākumiem atkarīga darbības kompensācija (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 34. nodaļa [2010:110]);

b)

garantēta pensija un garantēta kompensācija, kas ir aizstājušas pilna apmēra valsts pensiju, kas piešķirta saskaņā ar noteikumiem par valsts pensiju, kurus piemēroja līdz 1993. gada 1. janvārim, un valsts pensija, kas piešķirta pilnā apmērā saskaņā ar pārejas noteikumiem, kurus piemēro no minētās dienas.

II.

Šā protokola SSC.49. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie pabalsti, kuru lielumu nosaka, pamatojoties uz iemaksu periodu, ko uzskata par pabeigtu laikā starp dienu, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un kādu vēlāku dienu.

SOMIJA

Darba pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā laika periodus nākotnē saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

VĀCIJA

Apgādnieka zaudējuma pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā papildu periodu;

vecuma pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā jau iegūto papildu periodu.

ITĀLIJA

Itālijas pilnīgas darba nespējas pensijas (inabilità).

LATVIJA

Apgādnieka zaudējuma pensija, ko aprēķina, pamatojoties uz iespējamo apdrošināšanas stāža periodu (23. panta 8. punkts 1996. gada 1. janvāra likumā “Par valsts pensijām”).

LIETUVA

a)

Valsts sociālās apdrošināšanas darba nespējas pensijas, ko maksā saskaņā ar Likumu par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām;

b)

valsts sociālās apdrošināšanas apgādnieka zaudējuma pensijas un bāreņa pensijas, ko saskaņā ar Likumu par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām aprēķina, pamatojoties uz mirušās personas darba nespējas pensiju.

LUKSEMBURGA

Apgādnieka zaudējuma pensijas.

SLOVĀKIJA

Slovākijas apgādnieka zaudējuma pensija, kas atvasināta no invaliditātes pensijas.

SPĀNIJA

Vecuma pensija saskaņā ar speciālo shēmu ierēdņiem, kas pienākas saskaņā ar Likuma par valsts pensionāriem konsolidētā teksta I sadaļu, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī saņēmējs bijis aktīvs ierēdnis vai pielīdzināms tādam; tādas pensijas nāves gadījumā un apgādnieka zaudējuma (atraitnes/atraitņa, bāreņu un vecāku) pensijas, kas pienākas saskaņā ar Likuma par valsts pensionāriem konsolidētā teksta I sadaļu, ja nāves brīdī ierēdnis bijis aktīvs ierēdnis vai pielīdzināms tādam.

ZVIEDRIJA

a)

Kompensācija slimības gadījumā un darbības kompensācija garantijas kompensācijas veidā (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 35. nodaļa [2010:110]);

b)

apgādnieka zaudējuma pensija, ko aprēķina pēc apdrošināšanas perioda, par kuru veiktas iemaksas (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 76.-85. nodaļa [2010:110]).

III.

Šā protokola SSC.49. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētie nolīgumi, kuru mērķis ir novērst gadījumus, kad vienu un to pašu iemaksu periodu ņem vērā divas vai vairāk reizes.

Somijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 28. aprīļa Sociālās nodrošināšanas nolīgums.

Somijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes 2000. gada 10. novembra Sociālās nodrošināšanas nolīgums.

Ziemeļvalstu 2012. gada 12. jūnija konvencija par sociālo nodrošinājumu.

SSC-6. PIELIKUMS

ĪPAŠI DALĪBVALSTU UN APVIENOTĀS KARALISTES TIESĪBU AKTU PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

(SSC.3. panta 2. punkts, SSC.51. panta 1. punkts un SSC.66. pants)

AUSTRIJA

1.

Attiecībā uz pensiju periodu iegūšanu skolu vai līdzīgu mācību iestāžu apmeklēšana citā valstī tiek uzskatīta par līdzvērtīgu skolas vai mācību iestādes apmeklēšanai saskaņā ar Allgemeines Sozialversicherungsgesetz (ASVG) (Vispārējais likums par sociālo apdrošināšanu) 227. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un 228. panta 1. punkta 3. apakšpunktu, Gewerbliches Sozialversicherungsgesetz (GSVG) (Federālais likums par to personu sociālo apdrošināšanu, kas nodarbinātas tirdzniecībā un komercdarbībā) 116. panta 7. punktu un Bauern-Sozialversicherungsgesetz (BSVG) (Likums par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu) 107. panta 7. punktu, ja uz attiecīgo personu kādu laiku ir attiekušies Austrijas tiesību akti, jo tā veikusi darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, un ja veiktas īpašās iemaksas, kas saskaņā ar ASVG 227. panta 3. punktu, GSVG 116. panta 9. punktu un BSVG 107. panta 9. punktu ir vajadzīgas, lai iegūtu šādus mācību periodus.

2.

Aprēķinot proporcionālo pabalstu, kas minēts šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunktā, neņem vērā speciālos iemaksu paaugstinājumus papildu apdrošināšanai un kalnraču papildu pabalstiem saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem. Šādos gadījumos proporcionālo pabalstu, ko aprēķina bez šīm iemaksām, attiecīgajā gadījumā palielina par nesamazinātām speciālām paaugstinātām iemaksām papildu apdrošināšanai un kalnraču papildu pabalstam.

3.

Ja saskaņā ar šā protokola SSC.7. pantu Austrijas pensijas apdrošināšanas shēmā ir izpildīti aizvietošanas periodi, bet tie nevar būt par pamatu aprēķinam atbilstīgi ASVG 238. un 239. pantam, GSVG 122. un 123. pantam un BSVG 113. un 114. pantam, attiecībā uz šiem periodiem izmanto bērna kopšanas periodu aprēķināšanas pamatu saskaņā ar ASVG 239. pantu, GSVG 123. pantu un BSVG 114. pantu.

4.

SSC 39. pantā minētajos gadījumos, nosakot invaliditātes pabalsta summu saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem, protokola 5. nodaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis.

BULGĀRIJA

Bulgārijas veselības apdrošināšanas likuma 33. panta 1. punktu piemēro visām personām, kam Bulgārija saskaņā ar šā protokola III sadaļas 1. nodaļu ir kompetentā dalībvalsts.

KIPRA

Lai piemērotu šā protokola SSC.7. pantu, SSC.46. pantu un SSC.56. pantu, attiecībā uz visiem periodiem, kas sākas 1980. gada 6. oktobrī vai pēc šā datuma, Kipras Republikas tiesību aktos paredzēto apdrošināšanas nedēļu nosaka, attiecīgā perioda apdrošināmo ienākumu kopsummu dalot ar apdrošināmo pamatienākumu nedēļas apmēru, ko piemēro attiecīgajā iemaksu gadā, ar noteikumu, ka šādi noteikto nedēļu skaits nepārsniedz kalendāro nedēļu skaitu attiecīgajā periodā.

ČEHIJA

1.

Nosakot ģimenes locekļus saskaņā ar šā protokola SSC.1. panta s) punktu, “laulātais” ietver arī reģistrētus partnerus, kā noteikts Čehija Likumā Nr. 115/2006 Coll. par reģistrētām partnerattiecībām.

2.

Neatkarīgi no šā protokola SSC.6 un SSC.7 panta, lai piešķirtu papildu pabalstu attiecībā uz apdrošināšanas periodiem, kas pabeigti saskaņā ar bijušās Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas tiesību aktiem, var ņemt vērā tikai tos apdrošināšanas periodus, kas pabeigti saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem, lai ievērotu nosacījumu, ka jābūt vismaz gadu ilgai Čehijas pensijas apdrošināšanai noteiktajā periodā pēc federācijas sadalīšanas datuma (Likuma Nr. 155/1995 Coll. par pensiju apdrošināšanu 106.a panta 1. punkta b) apakšpunkts).

3.

SSC 39. pantā minētajos gadījumos, nosakot invaliditātes pabalsta summu saskaņā ar Likumu Nr. 155/1995 Coll., protokola 5. nodaļas noteikumus piemēro mutatis mutandis.

DĀNIJA

1.

a)

Aprēķinot pensiju saskaņā ar lov om social pension (Sociālo pensiju likums), tādus nodarbinātības periodus nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, ko saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem izpildījusi tāda nodarbināta vai pašnodarbināta persona, kas bijusi pārrobežu darba ņēmējs vai sezonas strādnieks Dānijā, uzskata par dzīvesvietas periodiem, ko Dānijā izpildījis pārdzīvojušais laulātais, ciktāl šajā periodā šo pārdzīvojušo laulāto ar iepriekš minēto nodarbināto vai pašnodarbināto personu saistīja laulība, kas nebija šķirta a mensa et thoro vai faktiski šķirta raksturu nesaderības dēļ, un ar noteikumu, ka šajos periodos šis laulātais dzīvoja kādā citā valstī. Šajā punktā “sezonas darbs” ir tāds darbs, kas ir atkarīgs no gadalaiku secības un automātiski atkārtojas katru gadu;

b)

aprēķinot pensiju saskaņā ar lov om social pension (Sociālo pensiju likumu), tādus nodarbinātības periodus nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, ko saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem līdz 1984. gada 1. janvārim izpildījusi tāda persona, kurai nepiemēro a) apakšpunktu, uzskata par dzīvesvietas periodiem, ko Dānijā izpildījis pārdzīvojušais laulātais, ciktāl šādā periodā šo pārdzīvojušo laulāto ar minēto personu saistīja laulība, kas nebija šķirta a mensa et thoro vai faktiski šķirta raksturu nesaderības dēļ, un ar noteikumu, ka šajos periodos šis laulātais dzīvoja kādā citā valstī;

c)

periodus, kas jāņem vērā saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, neņem vērā tad, ja tie sakrīt ar tādiem periodiem, kas ņemti vērā, aprēķinot pensiju, kura attiecīgajai personai pienākas saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem par obligāto apdrošināšanu, vai sakrīt ar tādiem periodiem, kuros attiecīgā persona saņēma pensiju saskaņā ar šādiem tiesību aktiem. Šos laika posmus tomēr ņem vērā tad, ja minētās pensijas lielums gadā nesasniedz pusi no sociālās pensijas pamatsummas.

2.

a)

Neatkarīgi no šā protokola SSC.7. pantu, personas, kas nav strādājušas algotu darbu vienā vai vairākās valstīs, ir tiesīgas saņemt Dānijas sociālo pensiju tikai tad, ja tās ir vai iepriekš ir bijušas Dānijas pastāvīgie iedzīvotāji vismaz trīs gadus saskaņā ar Dānijas tiesību aktu noteiktajiem vecuma ierobežojumiem. Saskaņā ar šā protokola SSC.5. pantu Dānijas sociālajai pensijai, kuru var saņemt iepriekš minētās personas, nepiemēro šā protokola SSC.8. pantu;

b)

noteikumus, kas minēti a) apakšpunktā, nepiemēro tiesībām Dānijas sociālo pensiju saņemt to personu ģimenes locekļiem, kuras strādā vai ir strādājušas algotu darbu Dānijā, vai studentiem vai to ģimenes locekļiem.

3.

Uz pagaidu pabalstu bezdarbniekiem, kurus atzīst “elastīgā darba” shēma (ledighedsydelse) (1997. gada 10. jūnija Likums Nr. 455), attiecas šā protokola III sadaļas 6. nodaļa.

4.

Ja kāds Dānijas sociālās pensijas saņēmējs ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju arī no citas valsts , tad, īstenojot Dānijas tiesību aktus, šīs pensijas uzskata par viena un tā paša veida pabalstiem SSC.48. panta 1. punkta nozīmē, tomēr ar nosacījumu, ka persona, kuras apdrošināšanas vai dzīvesvietas periodi kalpo par pamatu apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai, ir turklāt ieguvusi tiesības uz Dānijas sociālo pensiju.

SOMIJA

1.

Nosakot pabalsta saņemšanas tiesības un aprēķinot Somijas valsts pensijas summu saskaņā šā protokola SSC.47., SSC.48. un SSC.49. pantu, pensijas, kas ir iegūtas saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, tiek uzskatītas par tādā pašā veidā iegūtām pensijām kā atbilstīgi Somijas tiesību aktiem iegūtās.

2.

Piemērojot šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, lai aprēķinātu ienākumus attiecībā uz ieskaitīto periodu saskaņā ar Somijas tiesību aktiem par pensijām, kas balstītas uz ienākumiem, ja privātpersona atskaites perioda daļā saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir izpildījusi pensijas apdrošināšanas periodus, pamatojoties uz veikto darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā citā valstī, ienākumi attiecībā uz ieskaitīto periodu ir līdzvērtīgi to ienākumu summai, kas ir saņemti atskaites perioda daļā Somijā, dalot ar to mēnešu skaitu, kas atskaites periodā Somijā ir izpildīti kā apdrošināšanas periodi.

FRANCIJA

1.

Personām, kas saņem pabalstus natūrā Francijā saskaņā ar šā protokola SSC.15. pantu vai SSC.24. pantu un kas dzīvo Francijas departamentos Augšreinā, Lejasreinā vai Mozelē, pabalsti natūrā, ko paredz citas valsts iestāde, kura ir atbildīga par šo izmaksu segšanu, iekļauj pabalstus, kurus paredz gan Elzasas Mozeles vispārējā slimības gadījumu apdrošināšanas shēma, gan obligātā papildu vietējā slimības gadījumu apdrošināšanas shēma.

2.

Francijas tiesību akti, kas attiecas uz personu, kas pašlaik veic vai iepriekš ir veikusi darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, lai piemērotu šā protokola III sadaļas 5. nodaļu, ietver gan pamata vecuma apdrošināšanas shēmu(-as), gan papildpensiju shēmu(-as), kurā(-ās) attiecīgā persona bija iesaistījusies.

VĀCIJA

1.

Neatkarīgi no šā protokola SSC.6. panta a) punktu un Sozialgesetzbuch VI (Sociālā kodeksa VI sējums) 5. panta 4. punkta 1. apakšpunktu, persona, kura saņem pilnu vecuma pensiju saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, var lūgt, lai to obligāti apdrošina atbilstīgi Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmai.

2.

Neatkarīgi no šā protokola SSC.6. panta a) punktu un Sozialgesetzbuch VI (Sociālā kodeksa VI sējuma) 7. pantu, persona, kas piedalās obligātajā apdrošināšanā citā valstī vai saņem vecuma pensiju saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, var iesaistīties Vācijas brīvprātīgās apdrošināšanas shēmā.

3.

Lai saskaņā ar SGB V § 47(1), SGB VII §47(1) un SGB V §24i piešķirtu naudas pabalstus apdrošinātām personām, kas dzīvo citā valstī, Vācijas apdrošināšanas shēmas aprēķina neto izmaksājamo summu, ko izmanto, lai novērtētu pabalstus tā, it kā apdrošinātā persona dzīvotu Vācijā, ja vien apdrošinātā persona nelūdz novērtējumu, kas balstīts uz neto samaksu, ko tā reāli saņem.

4.

Citu valstu valstspiederīgie, kuru dzīvesvieta vai parastā uzturēšanās vieta atrodas ārpus Vācijas un kuri pilda vispārējos Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmas nosacījumus, var veikt brīvprātīgas iemaksas tajā tikai tādā gadījumā, ja tie kaut kad agrāk ir bijuši brīvprātīgi vai obligāti apdrošināti Vācijas pensiju apdrošināšanas shēmā; tas attiecas arī uz bezvalstniekiem un bēgļiem, kuru dzīvesvieta vai parastā uzturēšanās vieta ir citā valstī.

5.

Pauschale Anrechnungszeit (fiksēts kredīta periods) saskaņā ar Sozialgesetzbuch VI (Sociālā kodeksa VI sējuma) 253. pantu nosaka tikai ar atsauci uz Vācijā izpildītiem periodiem.

6.

Gadījumos, kad, no jauna aprēķinot pensiju, ir piemērojami Vācijas tiesību akti par pensiju, kas bija spēkā 1991. gada 31. decembrī, Vācijas Ersatzzeiten (aizvietošanas periodu) ieskaitīšanai piemēro vienīgi Vācijas tiesību aktus.

7.

Vācijas tiesību aktus par nelaimes gadījumiem darbā un par arodslimībām, attiecībā uz kurām piešķir kompensācijas saskaņā ar ārvalstu pensiju likumu, un par pabalstiem attiecībā uz apdrošināšanas periodiem, ko saskaņā ar ārvalstu pensiju likumu var ieskaitīt periodos, kuri izpildīti teritorijās, kas minētas 1. panta 2. punkta 3. apakšpunktā Likumā par pārvietotām personām un bēgļiem (Bundesvertriebenengesetz), arī turpmāk piemēro šā protokola piemērošanas jomā, neatkarīgi no ārvalstu pensiju likuma (Fremdrentengesetz) 2. panta noteikumus.

8.

Aprēķinot šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto teorētisko summu pensiju shēmās brīvām profesijām, kompetentā iestāde attiecībā uz katru apdrošināšanas gadu, kas izpildīts saskaņā ar jebkuras citas valsts tiesību aktiem, balstās uz vidējo gada pensiju, uz kuru tiesības iegūtas periodā, kad veiktas dalības iemaksas kompetentā iestādē.

GRIEĶIJA

1.

Likumu Nr. 1469/84 attiecībā uz brīvprātīgu pievienošanos pensiju apdrošināšanas shēmām Grieķijas valstspiederīgajiem un grieķu izcelsmes ārzemju valstspiederīgajiem piemēro citu valstu valstspiederīgajiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, ja attiecīgās personas neatkarīgi no to dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas kādu laiku pagātnē obligāti vai brīvprātīgi ir piedalījušās Grieķijas pensiju apdrošināšanas shēmā.

2.

Neatkarīgi no šā protokola SSC.6. panta a) punktu un Likuma 1140/1981 34. pantu, persona, kas saņem pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem, var lūgt, lai to obligātā kārtā apdrošina saskaņā ar OGA piemērotajiem tiesību aktiem, ciktāl tā veic darbību, kas ietilpst tiesību akta darbības jomā.

ĪRIJA

Neatkarīgi no šā protokola SSC. 19. panta 2. punktu un SSC.57. pantu, aprēķinot apdrošinātās personas noteiktos uzskaitītos nedēļas ienākumus, lai piešķirtu slimības vai bezdarbnieku pabalstu, kas paredzēts Īrijas tiesību aktos, summu, kas līdzvērtīga nodarbināto personu vidējai nedēļas algai attiecīgajā noteiktajā gadā, šai apdrošinātajai personai kreditē par katru darba nedēļu, ko tā kā nodarbināta persona minētajā noteiktajā gadā nostrādājusi saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem.

MALTA

Īpaši noteikumi civildienesta ierēdņiem

a)

Vienīgi šā protokola SSC.43. panta un SSC.55. panta īstenošanai civildienesta ierēdņiem pielīdzina personas, kas nodarbinātas saskaņā ar Maltas Bruņoto spēku likumu (Maltas likumu 220. nodaļa), Policijas likumu (Maltas likumu 164. nodaļa), Cietumu likumu (Maltas likumu 260. nodaļa) un Civilās aizsardzības likumu (Maltas likumu 411. nodaļa);

b)

pensijas, ko izmaksā saskaņā ar iepriekš minētajiem likumiem un atbilstīgi Pensiju rīkojumam (Maltas likumu 93. nodaļa), uzskata par “speciālām shēmām ierēdņiem” vienīgi šā protokola SSC.1. panta cc) punkta nozīmē.

NĪDERLANDE

1.

Veselības aprūpes apdrošināšana

a)

Attiecībā uz pabalstiem natūrā saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem personas, kam ir tiesības tos saņemt šā protokola III sadaļas 1. un 2. nodaļas īstenošanas vajadzībām, ir:

i)

personas, kam saskaņā ar Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas likums) 2. pantu ir jāapdrošinās pie veselības aprūpes apdrošinātāja, un

ii)

ja uz viņiem jau neattiecas i) punkts – aktīvā dienestā esošu militārpersonu ģimenes locekļi, kas dzīvo citā valstī, un personas, kas ir citas valsts iedzīvotāji un kam saskaņā ar šo protokolu ir tiesības uz veselības aprūpi savā dzīvesvietas valstī, par ko izmaksas sedz Nīderlande;

b)

personām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā saskaņā ar Zorgverzekeringswet (Veselības apdrošināšanas likuma) noteikumiem ir jāapdrošinās pie veselības aprūpes apdrošinātāja, un 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām ir jāreģistrējas College voor zorgverzekeringen (Veselības aprūpes apdrošināšanas padomē);

c)

noteikumi Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas likums) un Algemene Wet Bijzondere Ziektekosten (Vispārējs likums par īpašiem medicīnas izdevumiem) par pienākumu veikt iemaksas attiecas uz a) apakšpunktā minētajām personām un viņu ģimenes locekļiem. Attiecībā uz ģimenes locekļiem iemaksas ir jāiekasē no tās personas, no kuras atvasinātas tiesības uz veselības aprūpi, izņemot tos militārpersonu ģimenes locekļus, kuri dzīvo citā valstī un no kuriem iemaksas iekasē tieši;

d)

Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas likuma) noteikumi par novēlotu apdrošināšanu mutatis mutandis attiecas arī uz novēlotu reģistrēšanos College voor zorgverzekeringen (Veselības aprūpes apdrošināšanas padomē) attiecībā uz personām, kas minētas a) apakšpunkta ii) punktā;

e)

personām, kurām ir tiesības saņemt pabalstus natūrā, pamatojoties uz citas valsts, bet ne Nīderlandes likumiem, un kuras dzīvo Nīderlandē vai īslaicīgi uzturas Nīderlandē, ir tiesības saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar polisi, ko Nīderlandē apdrošinātajām personām piedāvā dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde, ņemot vērā Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas likums) 11. panta 1., 2. un 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī pabalstus natūrā, kas noteikti Algemene Wet Bijzondere Ziektekosten (Vispārējs likums par īpašiem medicīnas izdevumiem);

f)

piemērojot šā protokola SSC.21. –SSC.27. pantu, šādus pabalstus, papildus pensijām, uz kurām attiecas šā protokola III sadaļas 4. un 5. nodaļa, uzskata par pensijām, kas pienākas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem:

pensijas, kas piešķirtas atbilstīgi 1966. gada 6. janvāra likumam par ierēdņu un viņu apgādājamo pensijām (Algemene burgerlijke pensioenwet) (Nīderlandes ierēdņu pensiju likums),

pensijas, kas piešķirtas atbilstīgi 1966. gada 6. oktobra likumam par militārpersonu un viņu apgādājamo pensijām (Algemene militaire pensioenwet) (Militārpersonu pensiju likums),

darba nespējas pabalsti, kas piešķirti atbilstīgi 1972. gada 7. jūnija likumam par militārpersonu darba nespējas pabalstiem (Wetarbeidsongeschiktheidsvoorziening militairen) (Militārpersonu darba nespējas likums),

pensijas, kas piešķirtas atbilstīgi 1967. gada 15. februāra likumam par NV Nederlandse Spoorwegen (Nīderlandes dzelzceļa uzņēmums) darbinieku un viņu apgādājamo pensijām (Spoorwegpensioenwet) (Dzelzceļa pensiju likums),

pensijas, kas piešķirtas atbilstīgi Reglement Dienstvoorwaarden Nederlandse Spoorwegen (Noteikumi par nodarbinātības nosacījumiem Nīderlandes Dzelzceļa uzņēmumā),

pabalsti, kas piešķirti pensionāriem pirms pensijas vecuma – 65 gadu – sasniegšanas, atbilstīgi pensiju shēmai, kas izstrādāta, lai vecumdienās nodrošinātu ienākumus iepriekš nodarbinātām personām, vai pabalsti, kas piešķirti gadījumā, ja priekšlaicīgi aiziet no darba tirgus, atbilstīgi shēmai, ko izstrādājusi valsts, vai pēc darba devēju un darba ņēmēju vienošanās personām, kas ir 55 gadus vecas vai vecākas,

militārpersonām un ierēdņiem piešķirtie pabalsti atbilstīgi shēmai, ko piemēro štata vietu samazināšanas un atlaišanas no darba vecuma dēļ, kā arī priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā;

g)

šā protokola SSC.16. panta 1. punkta nolūkā šā punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām, kuras īslaicīgi uzturas Nīderlandē, ir tiesības saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar polisi, ko Nīderlandē apdrošinātajām personām piedāvā uzturēšanās vietas iestāde, ņemot vērā Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas likums) 11. panta 1., 2. un 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī pabalstus natūrā, kas noteikti Algemene Wet Bijzondere Ziektekosten (Vispārējs likums par īpašiem medicīnas izdevumiem).

2.

Algemene Ouderdomswet (AOW) (likums “Par vispārējām vecuma pensijām”) piemērošana

a)

Samazinājumu, kas minēts AOW (likums “Par vispārējām vecuma pensijām”) 13. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz kalendārajiem gadiem pirms 1957. gada 1. janvāra, kuru laikā saņēmējs, kas neatbilst nosacījumiem, kuri ļautu viņam šos gadus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem:

dzīvojis Nīderlandē laikā starp 15 un 65 gadu vecumu,

dzīvodams citā valstī, strādājis Nīderlandē pie darba devēja, kurš ir iedibināts Nīderlandē, vai

strādājis citā valstī periodos, kurus uzskata par apdrošināšanas periodiem saskaņā ar Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Atkāpjoties no AOW 7. panta, arī tādas personas, kas dzīvojušas vai strādājušas Nīderlandē saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem vienīgi pirms 1957. gada 1. janvāra, uzskata par tiesīgām saņemt pensiju;

b)

AOW 13. panta 1. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendārajiem gadiem pirms 1989. gada 2. augusta, kuru laikā precēta vai toreiz precēta persona laikā starp 15 un 65 gadu vecumu nav bijusi apdrošināta saskaņā ar iepriekšminētajiem tiesību aktiem, kamēr dzīvojusi citā valstī, bet ne Nīderlandē, ja šie kalendārie gadi sakrīt ar šīs personas laulātā izpildītiem apdrošināšanas periodiem saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem vai sakrīt ar kalendārajiem gadiem, kas jāņem vērā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka šā pāra laulība tajā laikā bija pastāvējusi.

Atkāpjoties no AOW 7. panta, šī persona ir uzskatāma par tiesīgu saņemt pensiju;

c)

AOW 13. panta 2. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendāra gadiem pirms 1957. gada 1. janvāra, kuru laikā pensionāra laulātais, kas neatbilst nosacījumiem, lai šos gadus pielīdzinātu apdrošināšanas periodiem:

dzīvojis Nīderlandē laikā starp 15 un 65 gadu vecumu vai,

dzīvodams citā valstī, strādājis Nīderlandē pie darba devēja, kurš ir iedibināts Nīderlandē, vai

strādājis citā valstī periodos, kurus uzskata par apdrošināšanas periodiem saskaņā ar Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēmu;

d)

AOW 13. panta 2. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendārajiem gadiem pirms 1989. gada 2. augusta, kuru laikā pensionāra laulātais laikposmā starp 15 un 65 gadu vecumu dzīvojis citā valstī, bet ne Nīderlandē, un nav bijis apdrošināts saskaņā ar AOW, ja šie kalendārie gadi sakrīt ar pensionāra izpildītiem apdrošināšanas periodiem saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem vai sakrīt ar kalendārajiem gadiem, kas jāņem vērā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, ar noteikumu, ka šā pāra laulība tajā laikā bija pastāvējusi;

e)

2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro periodiem, kas sakrīt ar:

periodiem, kuri var tikt ņemti vērā, aprēķinot tiesības uz pensiju saskaņā ar tādas valsts vecuma apdrošināšanas likumiem, kas nav Nīderlande, vai

periodiem, kurā attiecīgā persona saņēmusi vecuma pensiju saskaņā ar tādiem tiesību aktiem.

Brīvprātīgās apdrošināšanas periodus saskaņā ar citas valsts sistēmu, piemērojot šo punktu, neņem vērā;

f)

2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu piemēro tikai tad, ja attiecīgā persona pēc 59 gadu vecuma ir sešus gadus nodzīvojusi vienā vai vairākās valstīs, un tik ilgi, kamēr šī persona dzīvo kādā no šīm valstīm;

g)

atkāpjoties no AOW IV nodaļas, personai, kura dzīvo valstī, kas nav Nīderlande, un kuras laulātais saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir apdrošināts obligātajā apdrošināšanas sistēmā, atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem attiecībā uz periodiem, kuros laulātais ir obligāti apdrošināts.

Atļauja nezaudē spēku, ja laulātā obligātā apdrošināšana tiek pārtraukta sakarā ar viņa nāvi un ja apgādnieku zaudējušais saņem vienīgi pensiju saskaņā ar Algemene nabestaandenwet (Vispārējs likums par apgādību zaudējušām personām).

Atļauja attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu jebkurā gadījumā zaudē spēku dienā, kad persona sasniedz 65 gadu vecumu.

Iemaksas, kas jāveic attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu, nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu, ņemot vērā AOW. Tomēr, ja brīvprātīgā apdrošināšana turpinās no 2. punkta b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas perioda, iemaksas nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu saskaņā ar AOW, uzskatot, ka vērā ņemamie ienākumi ir saņemti Nīderlandē;

h)

2. punkta g) apakšpunktā minēto atļauju nepiešķir personai, kas ir apdrošināta saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem par pensijām vai pabalstiem apgādnieka zaudējuma gadījumā;

i)

personai, kura vēlas izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu saskaņā ar 2. punkta g) apakšpunktu, tā jāpieprasa Sociālās apdrošināšanas bankā (Sociale Verzekeringsbank) ne vēlāk kā gadu pēc dienas, kurā ir izpildīti dalības nosacījumi.

3.

Algemene nabestaandenwet (ANW) (Vispārējs likums par apgādību zaudējušām personām) piemērošana

a)

Ja pārdzīvojušam laulātam saskaņā ar (ANW) (Vispārējs likums par apgādību zaudējušām personām) ir tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ievērojot šā protokola SSC.46. panta 3. punktu, šo pensiju aprēķina saskaņā ar šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Piemērojot šos noteikumus, arī apdrošināšanas periodus pirms 1959. gada 1. oktobra uzskata par apdrošināšanas periodiem, kas ir izpildīti saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, ja šajos periodos apdrošinātā persona pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas:

dzīvojusi Nīderlandē, vai

dzīvodama citā valstī, strādājusi Nīderlandē pie darba devēja, kurš ir iedibināts Nīderlandē, vai

strādājusi citā valstī periodos, kurus uzskata par apdrošināšanas periodiem saskaņā ar Nīderlandes sociālā nodrošinājuma sistēmu;

b)

neņem vērā tādus periodus, kas jāņem vērā saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu un kas sakrīt ar obligātās apdrošināšanas periodiem, kuri izpildīti saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām;

c)

piemērojot šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā apdrošināšanas periodus ņem vērā tikai tos apdrošināšanas periodus, kas saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir izpildīti pēc 15 gadu vecuma;

d)

atkāpjoties no ANW 63.a panta 1. punkta, personai, kura dzīvo valstī, kas nav Nīderlande, un kuras laulātais ir apdrošināts obligātajā apdrošināšanas sistēmā saskaņā ar ANW, atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu saskaņā ar ANW, ja šāda apdrošināšana jau ir sākusies pirms šā protokola piemērošanas dienas, bet tikai attiecībā uz tādiem periodiem, kuros laulātais ir obligāti apdrošināts.

Minētā atļauja zaudē spēku dienā, kad tiek pārtraukta laulātā obligātā apdrošināšana saskaņā ar ANW, ja vien laulātā obligātā apdrošināšana netiek pārtraukta sakarā ar viņa nāvi un ja apgādnieku zaudējušais saņem vienīgi pensiju saskaņā ar ANW.

Atļauja attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu jebkurā gadījumā zaudē spēku dienā, kad sasniedz 65 gadu vecumu.

Iemaksas, kas jāveic attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu, nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu, ņemot vērā ANW. Tomēr, ja brīvprātīgā apdrošināšana turpinās no 2. punkta b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas perioda, iemaksas nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu saskaņā ar ANW, uzskatot, ka vērā ņemamie ienākumi ir saņemti Nīderlandē.

4.

Nīderlandes tiesību aktu piemērošana attiecībā uz darba nespēju

Aprēķinot pabalstus saskaņā ar WAO, WIA vai WAZ, Nīderlandes iestādes ņem vērā:

algota darba periodus un tiem pielīdzinātos periodus, kas izpildīti Nīderlandē pirms 1967. gada 1. jūlija,

apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar WAO,

apdrošināšanas periodus, ko attiecīgā persona izpildījusi pēc 15 gadu vecuma saskaņā Algemene Arbeidsongeschiktheidswet (Vispārējais likums par darba nespēju), ciktāl tie nesakrīt ar apdrošināšanas periodiem, kas izpildīti saskaņā ar WAO,

apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar WAZ,

apdrošināšanas periodus, kas izpildīti saskaņā ar WIA.

SPĀNIJA

1.

Šā protokola īstenošanas nolūkos gadus, kuru trūkst, lai darba ņēmējs sasniegtu pensijas vai obligāto pensijas vecumu, kas noteikts Ley de Clases Pasivas del Estado (Likums par valsts pensionāriem) konsolidētās redakcijas 31. panta 4. punktā, uzskata par nostrādātiem valsts dienestā tikai tad, ja tāda apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, attiecībā uz kuru pienākas pēcnāves pensija, saņēmējs bijis iekļauts Spānijas civildienesta ierēdņu speciālajā shēmā vai veicis darbību, uz ko attiecināma šī shēma, vai ja tāda gadījuma iestāšanās brīdī, attiecībā uz kuru pienākas pensijas, saņēmējs veica darbību, saistībā ar kuru attiecīgajai personai būtu bijis jābūt iekļautai valsts civildienesta ierēdņu, bruņoto spēku vai tiesnešu speciālajā shēmā, ja šī darbība būtu bijusi veikta Spānijā.

2.

a)

Saskaņā ar SSC.51. panta 1. punkta c) apakšpunktu Spānijas teorētisko pabalstu aprēķina, balstoties uz faktiskajām iemaksām, ko persona veikusi gados tieši pirms pēdējās iemaksas Spānijas sociālajam nodrošinājumam. Ja, aprēķinot pensijas pamatsummu, ir jāņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas periodi saskaņā ar citu valstu tiesību aktiem, attiecībā uz iepriekšminētajiem periodiem kā iemaksu pamatu Spānijā izmanto pārskata periodiem tuvāko periodu, ņemot vērā mazumtirdzniecības cenu indeksa attīstību;

b)

iegūtās pensijas summu palielina par tādu paaugstinājuma un pārrēķina summu, kas aprēķināta katram nākamajam gadam attiecībā uz tā paša veida pensijām.

3.

Citās valstīs izpildītos periodus, kas ir ieskaitāmi valsts civildienesta ierēdņu, bruņoto spēku un tiesu administrācijas īpašajā shēmā, piemērojot šā protokola SSC.51. pantu, pielīdzina laika ziņā vistuvākajiem Spānijā par valsts civildienesta ierēdni nostrādātajiem periodiem.

4.

Balstoties uz vecumu aprēķinātās papildu summas, kas minētas Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma otrajā pārejas noteikumā, piemēro visiem tiem saņēmējiem saskaņā ar šo protokolu, kuru vārdā ir veiktas iemaksas pirms 1967. gada 1. janvāra saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem; piemērojot šā protokola SSC.6. pantu, apdrošināšanas periodus, kas ieskaitīti citā valstī pirms 1967. gada 1. janvāra, neuzskata par līdzvērtīgiem Spānijā veiktām iemaksām, vienīgi šā protokola mērķiem. 1967. gada 1. janvārim attiecībā uz jūrnieku speciālo shēmu atbilst 1970. gada 1. augusts un attiecībā uz speciālo sociālā nodrošinājuma shēmu ogļu ieguves nozarē – 1969. gada 1. aprīlis.

ZVIEDRIJA

1.

Protokola noteikumi par apdrošināšanas periodu un dzīvesvietas periodu apvienošanu neattiecas uz Zviedrijas tiesību aktu pārejas noteikumiem par tiesībām uz garantētu pensiju personām, kas dzimušas 1937. gadā vai agrāk un kas dzīvojušas Zviedrijā noteiktu periodu pirms pensijas pieprasīšanas (Likuma par sociālās apdrošināšanas kodeksa ieviešanu [2010:111] 6. nodaļa).

2.

Lai aprēķinātu ienākumus teorētiskai no ienākumiem atkarīgai kompensācijai slimības gadījumā un no ienākumiem atkarīgai darbības kompensācijai saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas kodeksa 34. nodaļu (2010:110), piemēro šādus noteikumus. Ja uz apdrošināto personu atskaites periodā attiecās vienas vai vairāku citu valstu tiesību akti, ņemot vērā veikto darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, tad attiecīgajā(-ās) valstī(-īs) gūtos ienākumus uzskata par līdzvērtīgiem apdrošinātās personas vidējiem bruto ienākumiem Zviedrijā, kas gūti atskaites perioda daļā, kas izpildīta Zviedrijā, un tos aprēķina, dalot ienākumus Zviedrijā ar gadu skaitu, kuru laikā šie ienākumi tika gūti.

3.

a)

Aprēķinot teorētisko pensijas kapitālu apgādnieka zaudējuma pabalstam, kas saistīts ar ienākumiem (Sociālās apdrošināšanas kodeksa 82. nodaļa [2010:110], ja Zviedrijas tiesību aktos noteiktā prasība par tiesībām uz pensiju vismaz trijos no pieciem kalendārajiem gadiem tieši pirms apdrošinātās personas nāves (atskaites periods) nav izpildīta, ņem vērā arī apdrošināšanas periodus citās valstīs, it kā tie būtu izpildīti Zviedrijā. Apdrošināšanas periodus citās valstīs uzskata par atbilstīgiem saskaņā ar vidējo Zviedrijas pensijas bāzi. Ja attiecīgajai personai Zviedrijā ir tikai viens gads ar pensijas bāzi, visus apdrošināšanas periodus citā valstī uzskata par periodiem ar tādu pašu apmēru;

b)

aprēķinot teorētiskos pensijas punktus atraitnes pensijām attiecībā uz nāves gadījumiem, kas notikuši 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, ja Zviedrijas tiesību aktos noteiktā prasība par pensiju punktiem attiecībā uz pēdējiem diviem no četriem gadiem tieši pirms apdrošinātās personas nāves (atskaites periods) nav izpildīta un apdrošināšanas periodi ir izpildīti atskaites periodā citā valstī, šos gadus uzskata par tādiem, kas balstās uz tiem pašiem pensiju punktiem kā gads Zviedrijā.

APVIENOTĀ KARALISTE

1.

Gadījumos, kad personai saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem var būt tiesības uz izdienas pensiju, ja:

a)

bijušā laulātā iemaksas ņem vērā, it kā tās būtu pašas personas iemaksas; vai

b)

šīs personas laulātais vai bijušais laulātais ir izpildījis attiecīgos iemaksu nosacījumus, tad – ar nosacījumu katrā gadījumā, ka attiecīgi laulātais vai bijušais laulātais ir vai bija veicis darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā un uz to attiecās divu vai vairāku valstu tiesību akti – lai noskaidrotu tiesības uz pensiju atbilstīgi Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, piemēro šā protokola III sadaļas 5. nodaļu. Tādā gadījumā atsauces šā protokola SSC.44. līdz SSC.55. pantā uz “apdrošināšanas periodiem” uzskata par atsaucēm uz apdrošināšanas periodiem, kurus izpildījuši:

1)

laulātais vai bijušais laulātais, ja pieprasījumu iesniedz:

a)

precēta sieviete, vai

b)

persona, kuras laulība ir beigusies nevis ar laulātā nāvi, bet citā veidā; vai

2)

bijušais laulātais, ja pieprasījumu iesniedz:

a)

atraitnis, kuram tieši pirms pensionēšanās vecuma nav tiesību saņemt par atraitni kļuvuša vecāka pabalstu, vai

b)

atraitne, kurai tieši pirms pensionēšanās vecuma nav tiesību saņemt par atraitni kļuvušas mātes pabalstu, par atraitni kļuvuša vecāka pabalstu vai atraitnes pensiju vai kurai ir tiesības saņemt tikai ar vecumu saistītu atraitnes pensiju, kas aprēķināta saskaņā ar šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un šajā nozīmē “ar vecumu saistīta atraitnes pensija” nozīmē atraitnes pensiju, kas izmaksājama pēc samazinātas likmes saskaņā ar 1992. gada Likuma par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem 39. iedaļas 4. punktu.

2.

Piemērojot šā protokola SSC.8. pantu attiecībā uz vecuma vai apgādnieka zaudējuma naudas pabalstiem, pensijām par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalstiem, saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem katru tādu saņēmēju, kas uzturas citas valsts teritorijā, uzturēšanās laikā uzskata par personu, kas dzīvo attiecīgajā citā valstī.

1)

Aprēķinot ienākumu koeficientu, kas ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, attiecībā uz katru darba nedēļu, kurā uz nodarbināto personu attiecās kādas dalībvalsts tiesību akti un kura sākās attiecīgajā ienākumu nodokļa gadā Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē, uzskata, ka attiecīgā persona ir veikusi iemaksas kā nodarbināts pelnītājs vai kurai ir ienākumi, par kuriem ir veiktas iemaksas, ņemot par pamatu ienākumus, kas atbilst divām trešdaļām no augšējo ienākumu līmeņa attiecīgajā gadā.

2)

Šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā, ja:

a)

persona, kas veic darbību nodarbinātas personas statusā, ienākumu nodokļa gadā, kas sākās 1975. gada 6. aprīlī vai pēc šā datuma, ir izpildījusi apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodus vienīgi kādā dalībvalstī, un ja, piemērojot šā punkta 1) apakšpunktu, šis gads ir uzskatāms par kvalificējošu gadu Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta mērķiem, tad uzskatāms, ka šī persona šajā gadā attiecīgajā dalībvalstī ir bijusi apdrošināta 52 nedēļas;

b)

ienākumu nodokļa gadu, kas sākās 1975. gada 6. aprīlī vai pēc šā datuma, neuzskata par kvalificējošu gadu Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē, piemērojot šā protokola SSC.47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, tad apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas periodus, kas izpildīti šajā gadā, neņem vērā.

3)

Lai ienākumu koeficientu pārrēķinātu apdrošināšanas periodos, ienākumu koeficientu, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem ir sasniegts konkrētajā ienākumu nodokļa gadā, dala ar tā gada zemāko ienākumu līmeni. Rezultātu izsaka ar veselu skaitli, neņemot vērā atlikumu decimāldaļās. Šādi aprēķināto skaitli uzskata par tādu, kas norāda, cik apdrošināšanas nedēļu ir izpildītas attiecīgajā gadā saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šis skaitlis nepārsniedz to nedēļu skaitu attiecīgajā gadā, kuru laikā uz personu attiecās minētie tiesību akti.

3.

Ja par atraitni kļuvuša vecāka pabalsta vai apbedīšanas pabalsta (augstākas likmes) saņemšana ir atkarīga no tiesībām saņemt AK bērnu pabalstu, personai, kas izpildījusi visus pārējos atbilstības kritērijus un kurai būtu tiesības saņemt AK bērnu pabalstu, ja tā vai attiecīgais bērns būtu dzīvojusi Apvienotajā Karalistē, netiks liegta iespēja pieprasīt par atraitni kļuvuša vecāka pabalstu vai apbedīšanas pabalstu (augstāku likmi), neatkarīgi no tā, ka saskaņā ar SSC.3. panta 4. punkta g) apakšpunktu AK bērnu pabalsts neietilpst šā protokola materiālajā piemērošanas jomā.

SSCI-1. papildinājums

ADMINISTRATĪVAS VIENOŠANĀS STARP DIVĀM VAI VAIRĀKĀM VALSTĪM

(minētas šā pielikuma SSCI.8. pantā)

BEĻĢIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vēstuļu apmaiņa 1976. gada 4. maijā un 14. jūnijā par Regulas (EEK) Nr. 574/72 105. panta 2. punktu (atteikšanās atmaksāt administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksas).

Vēstuļu apmaiņa 1977. gada 18. janvārī un 14. martā par Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktu (vienošanās par izmaksu atmaksāšanu vai atteikšanos atmaksāt izmaksas saistībā ar pabalstiem natūrā, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 III sadaļas 1. nodaļas noteikumiem), kas grozīta ar vēstuļu apmaiņu 1982. gada 4. maijā un 23. jūlijā (nolīgums par tādu izmaksu atmaksāšanu, kas radušās saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu).

DĀNIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vēstuļu apmaiņa 1977. gada 30. martā un 19. aprīlī, kas grozīta ar vēstuļu apmaiņu 1989. gada 8. novembrī un 1990. gada 10. janvārī, par nolīgumu par atteikšanos atmaksāt pabalstu natūrā un administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksas).

IGAUNIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vienošanās, ko 2006. gada 29. martā noslēdza Igaunijas Republikas un Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu un ar ko nosaka citas metodes, kā atmaksāt izmaksas par pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 no 2004. gada 1. maija ir piešķīrušas abas šīs valstis.

SOMIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vēstuļu apmaiņa 1995. gada 1. un 20. jūnijā par Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (pabalstu natūrā izmaksu atmaksāšana vai atteikšanās atmaksāt šīs izmaksas) un Regulas (EEK) Nr. 574/72 105. panta 2. punktu (atteikšanās atmaksāt administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksas).

FRANCIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vēstuļu apmaiņa 1997. gada 25. martā un 28. aprīlī par Regulas (EEK) Nr. 574/72 105. panta 2. punktu (atteikšanās atmaksāt administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksas).

1998. gada 8. decembra Nolīgums par īpašajām metodēm, ar kurām nosaka summas, kas jāatlīdzina par pabalstiem natūrā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un Regulu (EEK) Nr. 574/72.

UNGĀRIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vienošanās, ko 2005. gada 1. novembrī noslēdza Ungārijas Republikas un Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 883/2004 35. panta 3. punktu un 41. panta 2. punktu un ar ko nosaka citas metodes, kā atlīdzināt izmaksas par pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar minēto regulu no 2004. gada 1. maija ir piešķīrušas abas šīs valstis.

ĪRIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vēstuļu apmaiņa 1975. gada 9. jūlijā par Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (vienošanās par izdevumu atmaksāšanu vai atteikšanos atmaksāt izmaksas par pabalstiem natūrā, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 III sadaļas 1. vai 4. nodaļas noteikumiem) un Regulas (EEK) Nr. 574/72 105. panta 2. punktu (atteikšanās atmaksāt administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksas).

ITĀLIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vienošanās, ko 2005. gada 15. decembrī parakstījušas Itālijas Republikas un Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu un ar ko nosaka citas metodes, kā atmaksāt izmaksas par pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 no 2005. gada 1. janvāra ir piešķīrušas abas šīs valstis.

LUKSEMBURGA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vēstuļu apmaiņa 1975. gada 18. decembrī un 1976. gada 20. janvārī par Regulas (EEK) Nr. 574/72 105. panta 2. punktu (atteikšanās atmaksāt administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksas, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 574/72 105. pantā).

MALTA un APVIENOTĀ KARALISTE

Vienošanās, ko 2007. gada 17. janvārī noslēdza Maltas un Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 883/2004 35. panta 3. punktu un 41. panta 2. punktu un ar ko izveido citas metodes, kā atlīdzināt izmaksas par pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar minēto regulu no 2004. gada 1. maija ir piešķīrušas abas šīs valstis.

NĪDERLANDE un APVIENOTĀ KARALISTE

1956. gada 12. jūnija Administratīvā vienošanās par 1954. gada 11. augusta konvencijas īstenošanu – 3. panta otrais teikums.

PORTUGĀLE un APVIENOTĀ KARALISTE

2004. gada 8. jūnija vienošanās, ar ko nosaka citas metodes, kā atlīdzināt izmaksas par pabalstiem natūrā, ko no 2003. gada 1. janvāra ir piešķīrušas abas šīs valstis.

SPĀNIJA un APVIENOTĀ KARALISTE

1999. gada 18. jūnija Nolīgums par tādu pabalstu natūrā izmaksu atmaksāšanu, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumiem.


II PIELIKUMS

“SSC-8. PIELIKUMS

PĀREJAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SSC.11. PANTA PIEMĒROŠANU

DALĪBVALSTIS

Austrija

Beļģija

Bulgārija

Horvātija

Kipra

Čehija

Dānija

Igaunija

Somija

Francija

Vācija

Grieķija

Ungārija

Īrija

Itālija

Latvija

Lietuva

Luksemburga

Malta

Nīderlande

Polija

Portugāle

Rumānija

Slovākija

Slovēnija

Spānija

Zviedrija


Top