Tento dokument je výňatkem z internetových stránek EUR-Lex
Dokument 32019R1097
Council Regulation (EU) 2019/1097 of 26 June 2019 amending Regulation (EU) 2019/124 as regards certain fishing opportunities
Padomes Regula (ES) 2019/1097 (2019. gada 26. jūnijs), ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2019/124
Padomes Regula (ES) 2019/1097 (2019. gada 26. jūnijs), ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2019/124
ST/10082/2019/INIT
OV L 175, 28.6.2019, s. 3—10
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
platné
|
28.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 175/3 |
PADOMES REGULA (ES) 2019/1097
(2019. gada 26. jūnijs),
ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2019/124
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regulā (ES) 2019/124 (1) attiecībā uz 2019. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. |
|
(2) |
2019. gada 26. martā stājās spēkā rietumu ūdeņu daudzgadu plāns (2), kurš atcēla heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra krājuma atjaunošanas plānu (3). Saskaņā ar minēto atjaunošanas plānu Padomes Regulas (ES) 2019/124 IIA pielikumā tika noteikti zvejas piepūles limiti. Attiecīgie krājumi turpmāk tiks pārvaldīti saskaņā ar rietumu ūdeņu daudzgadu plāna noteikumiem, nosakot nozvejas limitus, ar kuriem sasniedzams maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (FMSY ) diapazoniem atbilstošs zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, tāpēc vairs nav jāturpina noteikt zvejas piepūles limitus flotēm, kas zvejo no minētajiem krājumiem. Tādēļ Padomes Regulas (ES) 2019/124 IIA pielikums būtu jāatceļ. |
|
(3) |
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir sniegusi zinātnisku ieteikumu par merlanga (Merlangius merlangus) nulles apjoma nozveju ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra). No minētā krājuma gūtās piezvejas kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) 2019. gadam būtu jānosaka tā, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot FMSY . ICES sniegtā atjauninātā zinātniskā analīze par merlanga stāvokli ICES 7.a rajonā un nenovēršamām merlanga piezvejām citās zvejniecībās paredzēja status quo scenāriju, saskaņā ar kuru attiecīgās nozvejas tiek lēstas 1 385 tonnu apmērā. Saskaņā ar šo zinātnisko analīzi KPN būtu jāgroza, lai atspoguļotu apjomu, kas līdz minimumam samazinās priekšlaicīga zvejas aizlieguma risku, vienlaikus ļaujot nārsta bara biomasai turpināt atjaunoties. Turklāt KPN apjoms būtu jānosaka tāds, kas nepalielinātu zivju mirstību minētajos krājumos un ka KPN dotu stimulu uzlabot selektivitāti un piezveju novēršanu. |
|
(4) |
Attiecīgās dalībvalstis 2018. gada decembrī vienojās, ka tās kopīgi strādās Ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstu grupā un ciešā sadarbībā ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi sagatavos piezvejas samazināšanas daudzgadu plānu. Minētajam plānam būtu jānodrošina, ka piezvejas no pieciem attiecīgajiem krājumiem, t. sk. merlanga krājuma Īrijas jūrā, attiecībā uz kuru ICES ir sniegusi ieteikumu 2019. gadā noteikt nulles apjoma nozveju, tiek samazinātas, izmantojot selektivitātes vai piezveju novēršanas pasākumus. Komisija ir norādījusi, ka tā plāno iesniegt šo plānu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2019. gada jūlija plenārsesijā, kur paredzēts novērtēt tā efektivitāti. Ja ZZTEK novērtējums rādīs, ka piezvejas samazināšanas plāns nedos vēlamo rezultātu – samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību piezvejā –, Komisija ir norādījusi, ka tā apsvērs alternatīvus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos. |
|
(5) |
Saskaņā ar ICES2019. gada 28. marta ieteikumu Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) nozvejām ICES 8.c rajona 31. funkcionālajā vienībā laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim nevajadzētu pārsniegt 0,7 tonnas. Attiecīgi būtu jānosaka Norvēģijas omāra zvejas iespējas ICES 8.c rajona 31. funkcionālajā vienībā. |
|
(6) |
2019. gada 28. martāICES sniedza ieteikumu par ziemeļu garneles (Pandalus borealis) nozvejām 3.a rajonā un 4.a austrumu rajonā (Skageraks un Kategats un Ziemeļjūras ziemeļu daļa Norvēģijas ieplakā). Pamatojoties uz minēto ieteikumu un ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Savienībai paredzēto ziemeļu garneles nozvejas kvotu ICES 3.a rajonā noteikt 2 304 tonnu apmērā atbilstoši FMSY . |
|
(7) |
2019. gada 22. februārīICES sniedza atjauninātu ieteikumu par saidas (Pollachius virens) nozvejām Ziemeļjūrā. Pamatojoties uz minēto ieteikumu un pēc apspriešanās ar Norvēģiju, saidas KPN būtu attiecīgi jāgroza atbilstoši FMSY . |
|
(8) |
Saskaņā ar ICES2019. gada 12. aprīlī sniegto ieteikumu brētliņas (Sprattus sprattus) nozvejām 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam nevajadzētu pārsniegt 138 726 tonnas. KPN brētliņai 3.a rajonā ir noteikta 26 624 tonnu apmērā. Zvejas iespējas attiecībā uz brētliņu Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā būtu jānosaka, ņemot vērā KPN, kas jau noteikts ICES 3.a rajonā un atbilstoši FMSY . Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ieviest starpzonu elastīgu režīmu brētliņai no ICES 3.a rajona līdz ICES 2.a un 4. apakšapgabalam. |
|
(9) |
KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) Savienības ūdeņos 34.1.1 zonā laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam ir noteikta nulles apjomā, kamēr nav saņemts zinātniskais ieteikums attiecībā uz šo laikposmu. Savu ieteikumu par šo krājumu ICES sniegs tikai 2019. gada jūnija beigās, lai arī zvejniecība turpinās vasaras periodā. Lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības var turpināties, kamēr vēl nav noteikta KPN, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko ieteikumu, būtu jānosaka provizoriska KPN 4 902 tonnu apmērā, pamatojoties uz nozvejām 2018. gada trešajā ceturksnī. KPN nākotnē tiktu grozīta atbilstoši ICES zinātniskajam ieteikumam. |
|
(10) |
2019. gada 13. martā Komisija, pamatojoties uz Ziemeļjūras grupas dalībvalstu sniegto kopīgo ieteikumu, pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2019/906 (4). Minētajā regulā ir noteiktas izmaiņas de minimis atbrīvojumos no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (5) 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā paredzētā izkraušanas pienākuma attiecībā uz merlangu un mencu (Gadus morhua), jo lielāki šo sugu nevēlamu nozveju daudzumi tiks pakļauti izkraušanas pienākumam un vairs netiks atbrīvoti no minētā pienākuma. Tādēļ attiecīgās KPN būtu jāgroza, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, un tās būtu jāturpina noteikt atbilstoši FMSY . Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (6) 5. pantu dalībvalstīm jānodrošina izkraušanas pienākuma efektīva kontrole, tādējādi novēršot zvejas noslodzes palielināšanos uz attiecīgajiem krājumiem. |
|
(11) |
Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu pārvaldībai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētais pārvaldības plāns izriet no Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas ieteikuma 2018. gadā izveidot krājuma pārvaldības daudzgadu plānu, jo, ņemot vērā krājuma pašreizējo stāvokli, ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu (Ieteikums 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04) ieviestie ārkārtas pasākumi vairs nav nepieciešami. Pārvaldības plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt noteikumus par zvejas piepūles limitiem un maksimālo ielaidi tunzivju audzētavās. |
|
(12) |
Regulā (ES) 2019/124 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2019. gada 1. janvāra. Tāpēc arī šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas. |
|
(13) |
Tāpēc Regula (ES) 2019/124 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2019/124 groza šādi:
|
a) |
regulas 9. panta a) punktu svītro; |
|
b) |
IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu; |
|
c) |
IIA pielikumu svītro; |
|
d) |
IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2019. gada 26. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
G.L. GAVRILESCU
(1) Padomes Regula (ES) 2019/124 (2019. gada 30. janvāris), ar ko 2019. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 29, 31.1.2019., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/906 (2019. gada 13. marts), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2018/2035, ar ko nosaka detalizētus noteikumus, kā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā 2019.–2021. gadā (OV L 145, 4.6.2019., 4. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
PIELIKUMS
1.
Regulas (ES) 2019/124 IA pielikumu groza šādi:|
1) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz anšovu ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
2) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu ICES 4. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 2.a rajonā un tajā 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz merlangu ICES 4. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 2.a rajonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz merlangu ICES 7.a rajonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Norvēģijas omāru ICES 8.c rajonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
6) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz ziemeļu garneli ICES 3.a rajonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||
|
7) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz saidu ICES 3.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos 2.a rajonā aizstāj ar šādu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
8) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz saidu ICES 6. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b, 12. un 14. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
9) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 3.a zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
10) |
zvejas iespēju tabulu attiecībā uz brētliņu un saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā aizstāj ar šādu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2.
Regulas (ES) 2019/124 IV pielikumu groza šādi:|
1) |
pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu: “To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā”. |
|
2) |
pielikuma 4. punktā B tabulu svītro; |
|
3) |
pielikuma 6. punktā B tabulu aizstāj ar šādu: “B tabula (15)
|
||||||||||||||||
(1) The Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. septembrim.”;
(2) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 7d (COD/*07D.).
(3) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
(4) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.
(5) Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā merlanga zvejā.”;
(6) Tikai nozvejām, ko gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE):
|
|
2 tonnas 25. funkcionālajā vienībā piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī; |
|
|
0,7 tonnas 31. funkcionālajā vienībā septiņu dienu laikā jūlijā.”; |
(7) Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.”;
(8) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56°30′ N (POK/*5614N).”;
(9) Merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(10) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.”;
(11) Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.
(12) Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(13) Ieskaitot tūbītes.
(14) Var ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.”;
(15) Portugāles kopējo audzēšanas kapacitāti, proti, 500 tonnas (kas atbilst audzēšanas ielaidkapacitātei – 350 tonnas), sedz Savienības neizmantotā kapacitāte, kas iekļauta A tabulā.”.