24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/57

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

1.1.

Komiteja ir pārliecināta, ka Eiropai svarīga ir ilgtspējīga reindustrializācija ar konkurētspējīgu izaugsmi, kas rada jaunas un labākas darbvietas, un ka šajā saistībā ES CO2 kvotu tirdzniecības sistēma būtu jāuzskata par galveno ES politikas instrumentu cīņā pret klimata pārmaiņām un pasaules ekonomikas dekarbonizācijas procesā.

1.2.

Komiteja uzskata, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS) kā instrumentam, ar ko ES samazina ar enerģijas ražošanu saistītās emisijas, būtu jādod signāls par oglekļa cenu, kā arī jārada labvēlīga ietekme uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem jaunās mazoglekļa tehnoloģijās.

1.3.

Pēc EESK domām, ar detalizētu un labi saskaņotu normatīvo regulējumu oglekļa tirgum jākļūst stabilākam, elastīgākam un pieejamam visiem pasaules mēroga lielajiem dalībniekiem, lai sasniegtu mērķi – izveidot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu pārstrādes rūpniecības sistēmu.

1.4.

Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu stingri jāievēro pilnvaras, ko 2014. gada 23. un 24. oktobra Eiropadome noteikusi klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, jo īpaši tā skaidrajās norādēs par oglekļa emisiju pārvirzes noteikumu izstrādāšanu ES ETS reformas ietvaros.

1.5.

Pēc komitejas domām, ir jānodrošina pienācīgi pārejas mehānismi, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju un novērstu ieguldījumu aizplūšanas riskus un Eiropas rūpniecības nozaru pakļaušanu negodīgai konkurencei no to valstu puses, kurām nav salīdzināmu regulatīvu instrumentu klimata jomā.

1.6.

Komiteja iesaka nodrošināt pienācīgu noteikumu sistēmu – it īpaši attiecībā uz bezmaksas kvotu piešķiršanas līmeņiem, tiesībām uz oglekļa emisiju pārvirzi, salīdzinošās vērtēšanas kritēriju pārskatīšanu un elektroenerģijas cenu radīto izmaksu kompensāciju –, lai nodrošinātu 100 % bezmaksas kvotu piešķiršanu un pilnu netiešo izmaksu kompensāciju visās dalībvalstīs 10 % apmērā attiecībā uz visefektīvākajām iekārtām nozarēs, kas pakļautas augstam oglekļa pārvirzes riskam.

1.7.

Komiteja citstarp iesaka šādus reformas punktus:

1.8.

Visbeidzot, komiteja iesaka ievērot vislielāko konsekvenci, pilnīgu sinerģiju, prasību minimālu pārklāšanos un birokrātiskā sloga novēršanu attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, kā arī paralēlajiem un papildu noteikumiem, ar ko tie mijiedarbojas.

1.9.

EESK uzskata, ka ar daudzpusēju un divpusēju starptautisku nolīgumu palīdzību ir jānodrošina starptautisko kredītu apmaiņas regulējums, kuriem būtu jāpilda noteikta funkcija, lai sasniegtu plašākus mērķus emisiju samazināšanai Eiropā.

1.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi par šo jautājumu izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu pēc Parīzes konferences 2015. gada beigās, kad būs pieņemti tās secinājumi.

2.1.

ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS, Emission Trading System) darbojas kopš 2005. gada 1. janvāra un ir viens no svarīgākajiem ES klimata politikas instrumentiem, pateicoties tās piedāvātajām iespējām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2.2.

Kopš tās izveidošanas ES ETS mērķis ir bijis nodrošināt atsauces vērtību ogleklim, kura ļauj samazināt visu Eiropas ekonomikas nozaru emisiju, kas veido aptuveni pusi no siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).

2.3.

EESK ir vienmēr uzskatījusi, ka ES ETS ir nozīmīgs Savienības enerģētikas un klimata politikas instruments ES rūpniecisko emisiju samazināšanai, un ir aicinājusi to faktiski reformēt, lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā laikposmam līdz 2030. gadam, vienlaikus aizsargājot Eiropas Savienības rūpniecības konkurētspēju un izvairoties no ieguldījumu aizplūšanas.

2.4.

Eiropadome 2014. gada 21. marta sanāksmē aicināja ieviest pasākumus, ar kuriem pasaules mēroga konkurencei pakļautajām nozarēm pilnībā kompensētu no ES klimata politikas izrietošās tiešās un netiešās izmaksas tikmēr, kamēr ar starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām nebūs nodrošināti vienlīdzīgi nosacījumi pasaules mērogā.

2.4.1.

Tomēr EESK piekrīt Eiropas Revīzijas palātas nostājai, ka ir “būtiskas nepilnības” ES ETS īstenošanā, un sniedz virkni ieteikumu, kas paredzēti, lai uzlabotu šīs sistēmas integritāti un piemērošanu, apstiprinot rūpnieciskās efektivitātes koncepciju, kura nodrošinātu ekonomikas pilnīgu konkurētspēju Eiropas Savienībā.

2.5.

2014. gada 23. un 24. oktobrī Eiropadome noteica klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Tā pieņēma arī secinājumus un, galvenais, apstiprināja dažus svarīgus mērķus:

2.5.1.

ES mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu iekšzemes emisijas vismaz par 40 %, kas oficiāli apstiprināts Vides padomes 2015. gada 6. marta sanāksmē, ir pamats ES ieguldījumam sarunās par jaunu vispārēju vienošanos klimata pārmaiņu jomā.

2.5.2.

Visus šos satvara elementus Padome periodiski pārskatīs un turpinās nodrošināt stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā gan uz nozarēm, uz kurām attiecas ETS, gan nozarēm, kas sistēmā nav ietvertas, kā arī uz starpsavienojumiem un energoefektivitāti.

2.5.3.

Instrumentiem un pasākumiem jābūt vērstiem uz visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju emisiju samazināšanas un energoefektivitātes veicināšanai.

2.6.

Ar lēmumu par tirgus stabilitātes rezervi 2015. gada 13. maijā tika panākta Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanās par ES ETS reformu:

2.7.

ES enerģētikas stratēģijas ietvaros un ņemot vērā Parīzes konferenci klimata jautājumos, Komisija ir ierosinājusi pasākumu kopumu, arī lai pārskatītu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Padomes izdotajiem norādījumiem, vienlaikus kā prioritātes saglabājot Eiropas ekonomikas reindustrializāciju un to rūpniecības nozaru starptautisko konkurētspēju, kas visvairāk pakļautas ražošanas pārvietošanas riskam.

2.8.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanas pasākumi attiecas ne tikai uz enerģētikas politiku, bet arī daudzām citām Kopienas politikas jomām.

2.9.

EESK ir pasūtījusi pētījumu par to pasākumu ietekmi, kurus finansē, izmantojot ES instrumentus vides aizsardzībai (2); šajā pētījumā uzsvērts, ka svarīgi ir efektīvi izmantot ieņēmumus, kas gūti no tirgū balstītiem instrumentiem, lai panāktu vides uzlabojumus atbilstīgi zaļās ekonomikas popularizēšanai, kā arī ieņēmumus no ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas, kuri ir īpaši nozīmīga iespēja, lai finansētu minētos uzlabojumus un īstenotu rūpniecības un nodarbinātības pāreju uz bezoglekļa ekonomiku.

3.1.

Komisijas iniciatīvu grozīt ES ETS Direktīvu 2003/87/EK ir paredzēts īstenot, izmantojot visaptverošu priekšlikumu kopumu, lai paaugstinātu pieļaujamo emisiju ikgadējās samazināšanas līmeni tā, ka visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) katru gadu piešķirto kvotu līmenis no 2021. gada tiktu samazināts, piemērojot lineāro koeficientu virs 2,2 %, un 2030. gadā sasniegtu 43 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

3.2.

Priekšlikumā ir paredzēti vairāki finansēšanas mehānismi to ekonomikas dalībnieku atbalstam, kuriem jācīnās pret oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi un jārisina būtiskas problēmas saistībā ar inovāciju un ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai modernizētu iekārtas un uzlabotu energoefektivitāti, tādējādi veicinot emisiju samazināšanos.

4.1.

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas aizvien vairāk izplatās visā pasaulē ārpus ES robežām, un vairākās valstīs jau darbojas valsts vai vietējā līmeņa sistēmas.

4.2.

ASV prezidents Obama ir pasludinājis Tīrās enerģijas plāna (CPP) noteikumus, kurā katrai pavalstij norādīti savi standarti, lai līdz 2030. gadam samazinātu oglekļa emisijas no elektrospēkstacijām (galvenokārt ogļu un gāzes).

4.2.1.

Kalifornijā 2012. gadā tika uzsākta emisiju ierobežošanas un tirdzniecības programma (cap-and-trade). Konektikutā, Delavērā, Meinā, Mērilendā, Masačūsetsā, Ņūhempšīrā, Ņujorkā, Rodailendā, Vērmontā ir spēkā reģionālā siltumnīcefekta gāzu iniciatīva Regional Greenhouse Gas Initiative – RGGI.

4.3.

Austrālijā darbojas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas saskaņā ar 2012. gada vienošanos ar Eiropas Komisiju līdz 2018. gadam pievienosies Eiropas sistēmai.

4.4.

Kanādā 2012. gadā tika ieviesta Kvebekas siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēma (Québec’s Cap-and-Trade System), kas no 2013. gada aptver 85 % no emisijām Kvebekā.

4.5.

Jaunzēlandē 2008. gadā ir uzsākta emisiju tirdzniecības sistēma NZ ETS, iekļaujot tajā mežus un lauksaimniecību, šķidro fosilo kurināmo, elektrospēkstacijas un rūpnieciskos procesus.

4.6.

ES un Ķīna divpusējā augstākā līmeņa sanāksmē 2015. gada jūnija beigās panāca vienošanos par sadarbību cīņā pret klimata pārmaiņām.

4.7.

Dienvidkorejā no 2015. gada janvāra darbojas programma KETS, kas ir pirmā valsts līmeņa programma Āzijā un otrā pasaules mērogā pēc ES ETS.

4.8.

Japānā 2010. gada aprīlī tika uzsākta Tokijas emisiju ierobežošanas un tirdzniecības programma TMG ETS, kas ir pirmā emisiju obligātās tirdzniecības sistēma.

4.9.

Šveicē 2008. gadā uz pieciem gadiem tika sāktaETS-CH sistēma ar brīvprātīgu dalību kā alternatīva CO2 nodoklim par fosilo kurināmo: no 2013. gada programma ir obligāta lielām energoietilpīgām nozarēm.

5.1.

Komiteja uzskata, ka ES ETS ir svarīgs un efektīvs instruments, kas Eiropas Savienībā var samazināt ar enerģijas ražošanu saistītās emisijas, ja tajā ir ņemta vērā tirgus loģika, kurai būtu jāraida signāls par oglekļa cenām atbilstoši vērienīgajiem mērķiem, kā arī pozitīvi ietekmēt ieguldījumus mazoglekļa emisijas tehnoloģijās, atjaunojamo enerģijas avotu attīstību un energoefektivitātes palielināšanu.

5.1.1.

EESK raizējas par investīciju aizplūšanas procesa iespējamo paātrināšanos kā par vienu no specifiskām oglekļa emisiju pārvirzes formām apdraudētajās nozarēs. Šā procesa rezultātā šo nozaru konkurētspēja varētu samazināties vēl vairāk, tāpat kā to spējas pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu resursu ziņā efektīvu un mazoglekļa ekonomiku, saskaņā ar nesenajos atzinumus izklāstītajām pamatnostādnēm (3).

5.2.

EESK ir pārliecināta, ka oglekļa tirgus ir jāpadara stabilāks, elastīgāks un pieejamāks visiem pasaules mēroga lielajiem dalībniekiem.

5.3.

Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam, par ko vienošanās tika panākta Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmē, paredz vērienīgus mērķus emisiju vienpusējai samazināšanai, turklāt sniedz arī precīzas vadlīnijas oglekļa emisiju pārvirzes noteikumiem, kas jāizstrādā ES ETS reformas īstenošanas gaitā.

5.3.1.

EESK uzskata arī, ka ES ETS reformai vajadzētu veidot satvaru koordinētai politikai, jo īpaši kopā ar to nozaru reformu, uz kurām neattiecas ETS (Kopīgo centienu lēmums), un ar politiku atjaunojamās enerģijas (Atjaunojamo energoresursu direktīva) un energoefektivitātes (Energoefektivitātes direktīva un Direktīva par ēku energoefektivitāti) jomā.

5.4.

Komiteja uzskata, ka reformā jāņem vērā šādi galvenie aspekti:

5.4.1.

Uzņēmumiem, kuriem draud pārvietošana, būtu bez maksas jāpiešķir noteikts skaits emisijas kvotu atļauju.

5.5.

Pēc komitejas domām, īstenojot bezmaksas CO2 emisiju kvotu līdzsvarotu samazinājumu, ir jānodrošina pienācīgi pārejas mehānismi, lai saglabātu Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju un novērstu ieguldījumu aizplūšanas riskus un Eiropas rūpniecības nozaru, kā arī Eiropas nodarbinātības jomu pakļaušanu negodīgai konkurencei no to valstu puses, kurām nav salīdzināma regulējuma.

5.5.1.

Jo sevišķi jāizstrādā piemērotu noteikumu kopums par bezmaksas kvotu piešķiršanas līmeņiem, oglekļa emisiju pārvirzes pieļaujamību, salīdzinošās vērtēšanas kritēriju pārskatīšanu, elektroenerģijas cenu radīto izmaksu kompensāciju, lai nodrošinātu 100 % bezmaksas kvotu piešķiršanu un pilnu netiešo izmaksu kompensāciju visās dalībvalstīs 10 % apmērā no visefektīvākajām iekārtām nozarēs, kas pakļautas augstam oglekļa pārvirzes riskam.

5.5.2.

Turklāt vajadzētu izpētīt iespējas vislabāko rezultātu sasniedzēju stimulēšanas mehānismus attiecināt uz pilsonisko sabiedrību, nodrošinot ETS bonusus ģimenēm, kopienām un pašvaldībām, kas ievērojami samazina enerģijas patēriņu, kurš rada CO2, vai kompensē tā emisijas ar “zaļajiem” ieguldījumiem .

5.6.

EESK uzskata, ka būtu jāsaglabā, jāuzlabo un jāpaplašina tīras attīstības mehānisms (Clean Development Mechanism, CDM) un pienācīgi jāatbalsta Eiropas ETS sistēmas saiknes ar jaunajām sistēmām, kas rodas citos pasaules reģionos.

5.7.

Klimata pārmaiņām ir nepieciešams globāls risinājums, izmantojot nolīgumu ar precīzi definētiem mērķiem, kas ir skaidri noteikti visām lielākajām pasaules ekonomiski attīstītajām valstīm.

6.1.

Komiteja iesaka pārskatīt kvotu sadales kārtību, garantējot bezmaksas kvotu pietiekamu procentuālo daļu, kas ļautu apmierināt to dalībnieku vajadzības, kuriem ir tiesības uz šīm kvotām. To nozaru apzināšana, kurām no 2020. gada draud oglekļa emisiju pārvirzes risks, draud to būtiska samazināšana ar slieksni 0,18 kā atbilstības priekšnoteikumu.

6.2.

EESK pauž bažas, ka stingrāku kritēriju noteikšana vēl vairāk sodītu uzņēmumus, kuri ir sarežģītā situācijā: kritēriju transversālā samazināšanā par vienotu lineāru korekcijas koeficientu, kas noteikts katru gadu, sākot no 0,5 % un nepārsniedzot 1,5 %, netiek ņemts vērā iekārtu ekspluatācijas laiks un faktiskā tehnoloģiskā situācija ļoti dažādās nozarēs.

6.3.

EESK uzskata, ka oglekļa emisiju pārvirzes salīdzinošās novērtēšanas kritērijiem jābūt tehniski un ekonomiski īstenojamiem, lai atspoguļotu tehnoloģiju faktisko progresu, un iesaka, lai metodiku oglekļa emisiju pārvirzes nozaru saraksta samazināšanai no 177 līdz 52 nozarēm 2021.–2030. gada laikposmam apstiprinātu sociālie partneri un tā tiktu papildināta ar pakāpeniskas pārejas pasākumiem.

6.4.

EESK uzskata arī, ka starpnozaru korekcijas koeficients ir jāatceļ. Nepareizi aprēķināts korekcijas koeficients radītu nenoteiktību bezmaksas kvotu piešķiršanā un radītu nepamatotas izmaksas iekārtām, kas visvairāk pakļautas riskam.

6.5.

Pēc EESK domām, ir jāparedz Eiropas līmenī saskaņots kompensācijas mehānisms attiecībā uz netiešajām izmaksām, kuras atmaksā, pamatojoties uz jau izveidotiem kritērijiem (4), lai tādējādi novērstu pašreizējos izkropļojumus iekšējā tirgū, padarot par obligātu pašreizējo sistēmu, kuras pamatā ir valsts atbalsts, un uzliekot dalībvalstīm pienākumu vismaz daļu no izsoļu ieņēmumiem novirzīt to netiešo izmaksu pienācīgai kompensācijai, kuras riskam pakļautajās nozarēs radušās vislabāko rezultātu sasniedzējiem vides jomā.

6.6.

EESK aicina bezmaksas kvotas piešķirt elastīgāk un dinamiskāk, pamatojoties uz aktualizētiem faktiskiem ražošanas līmeņiem, un atbalstīt vienības, kas uzlabo efektivitāti, turpinot piešķirt tām tikpat daudz bezmaksas kvotu.

6.7.

Oglekļa emisiju pārvirzes riska noteikšanas kritērijs ir jāpadara elastīgāks, lai, cik vien precīzi iespējams, atspoguļotu oglekļa cenu ietekmi uz konkurētspēju dažādās nozarēs, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saskaņā ar kvalitātes kritēriju, kas noteikts 2008. gadā.

6.8.

EESK uzskata, ka ES ETS fondi – Stabilitātes rezerves fonds, Inovāciju fonds, Modernizācijas fonds – būtu jāaplūko kā viens kopums, lai nodrošinātu pareizu darbību un atbilstošas vadības/kontroles sistēmas ar mērķi novērst pārklāšanos un dublēšanos.

6.9.

Pēc EESK domām:

6.10.

Komiteja aicina paredzētos pasākumus mazām iekārtām, kuru emisijas nesasniedz 25 000 t CO2, attiecināt uz iekārtām, kuru emisijas nesasniedz 50 000 t CO2, kas Eiropas līmenī ir aptuveni 75 % no ETS ietilpstošajām iekārtām, bet rada tikai 5 % no kopējām emisijām.

6.11.

Emisiju, kas rodas no mineraloģiskā procesa, samazināšanas potenciāls no uzņēmēju puses būtībā ir pielīdzināms nullei, un tāpēc uzņēmējiem visas kvotas būtu jāpiešķir bez maksas.

6.12.

Tā kā ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanas pasākumi ir saistīti ne tikai ar enerģētikas politiku, bet arī daudzām citām ES politikas jomām, komiteja iesaka ievērot vislielāko konsekvenci un novērst birokrātisko slogu jaunajos noteikumos un noteikumos, ar ko tie mijiedarbojas.