5.7.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 244/4

---

Komisijas paziņojums par muitas veiktu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu attiecībā uz Savienības muitas teritorijā ievestām precēm, kuras netiek laistas brīvā apgrozībā, tostarp tranzīta precēm

(2016/C 244/03)

Saturs

1.

MĒRĶIS

4

2.

PRECES, AR KURĀM TIEK PĀRKĀPTAS INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS, MUITAS VEIKTAS ĪSTENOŠANAS KONTEKSTĀ

5

2.1.

No trešām valstīm ievestas preces, kuras netiek laistas brīvā apgrozībā

5

2.2.

No trešām valstīm ievestas preces, kuras netiek laistas brīvā apgrozībā un kurām ir identiska vai pamatā identiska preču zīme

5

3.

PRECES, KAS VIEŠ AIZDOMAS PAR INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PĀRKĀPUMU – MUITAS VEIKTA ĪSTENOŠANA

6

3.1.

Kontrole un aizturēšana

6

3.2.

Preces ar identisku vai pamatā identisku preču zīmi

7

3.3.

Zāles

8

3.4.

Sadarbība ar tiesību subjektiem

8

1.   MĒRĶIS

Jāaktualizē “Eiropas Komisijas pamatnostādnes par ES muitas dienestu veiktu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu attiecībā uz precēm, jo īpaši zālēm, kas tranzītā šķērso ES”, kuras Komisijas dienesti 2012. gada 1. februārī publicēja Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD) tīmekļa vietnē, lai atspoguļotu:

—	Regulu (ES) Nr. 608/2013 (1), kas aizstāja Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (2),

—	ar preču zīmi saistīto tiesību aktu kopumu (ar Regulu (ES) 2015/2424 (3) ir izdarīti grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 207/2009 (4), un pieņemta Direktīva (ES) 2015/2436 (5)).

Regulā (ES) Nr. 608/2013 ir izklāstīti nosacījumi un procedūras muitas darbam intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) administratīvā īstenošanā, un tā ir manāmi paplašinājusi to IĪT jomu (preču zīme, dizainparaugs, autortiesības un blakustiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, patents, augu šķirņu aizsardzība, pusvadītāju izstrādājuma topogrāfija, funkcionālais modelis, tirdzniecības nosaukums), uz kuru attiecināma muitas veikta īstenošana.

Regulas (ES) Nr. 608/2013 noteikumi par muitas veiktu IĪT īstenošanu jāpiemēro, ievērojot nepieciešamību veicināt efektīvu un adekvātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un nodrošināt, ka pasākumi un procedūras intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai paši nekļūst par šķēršļiem likumīgai tirdzniecībai, kā norādīts Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIP līguma) (6) preambulā un 41. pantā.

Ar preču zīmi saistīto tiesību aktu kopumā Savienības līmenī reģistrētas Eiropas Savienības preču zīmes vai dalībvalsts līmenī reģistrētas valsts preču zīmes īpašnieka tiesības tagad ir paplašinātas, lai nepieļautu, ka trešās personas komercdarbības gaitā, nelaižot brīvā apgrozībā, no trešām valstīm ievestu Savienībā preces, kas bez atļaujas ir marķētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no attiecīgās preču zīmes. Tas jāņem vērā, veicot muitas darbu IĪT īstenošanā.

Tāpēc šis dokuments aizstāj “Eiropas Komisijas pamatnostādnes par ES muitas dienestu veiktu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu attiecībā uz precēm, jo īpaši zālēm, kas tranzītā šķērso ES”.

2.   PRECES, AR KURĀM TIEK PĀRKĀPTAS INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS, MUITAS VEIKTAS ĪSTENOŠANAS KONTEKSTĀ

Regulā (ES) Nr. 608/2013 ir iekļautas īstenošanas procedūras, kas ļauj muitas dienestiem veikt rīcību attiecībā uz precēm, kuras raisa aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. Regulas 2. pantā ir uzskaitītas intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecināma muitas veikta īstenošana. Regulā (ES) Nr. 608/2013 ir izklāstīti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai attiecībā uz precēm, kuras vieš aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un kuras ir vai būtu bijis jāuzrauga vai jākontrolē (1. panta 1. punkts), jo muitas dienestu procesuālās tiesības aprobežojas ar to, ka tie pārliecinās par to, ka attiecīgās preces ir “preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības”, kā definēts 2. panta 7. punktā.

Regulā (ES) Nr. 608/2013 nav noteikti nekādi kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai noticis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums (10. apsvērums). Jautājums par to, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas, ir jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību materiālo tiesību normām, kā tās tiek interpretētas piekritīgajās valstu tiesās un Eiropas Savienības Tiesā.

2.1.   No trešām valstīm ievestas preces, kuras netiek laistas brīvā apgrozībā

Preces, ko ieved Savienības muitas teritorijā, nelaižot brīvā apgrozībā, var radīt attiecīgu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, ja atrašanās laikā Savienības muitas teritorijā (piemēram, tām piemērota īpašā procedūra saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu (7)) vai pat pirms atvešanas attiecīgajā teritorijā ar šīm precēm tiek veikts komercdarījums, kas vērsts uz Savienības tirgu, piemēram, pārdošana, pārdošanas piedāvājums vai reklāma (skatīt šai saistībā 57. punktu Philips/Nokia lietās (8)), vai arī no dokumentiem (piemēram, lietošanas norādījumiem) vai sarakstes izriet, ka šīs preces paredzēts novirzīt Savienības tirgum bez tiesību subjekta atļaujas.

Tāpēc no trešās valsts ievestas preces, kuras netiek laistas brīvā apgrozībā un kuras vieš aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību, ko Eiropas Savienībā aizsargā, piemēram, preču zīme, autortiesības vai blakustiesības, dizainparaugs vai patents, pārkāpumu, var klasificēt kā “preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības”, ja ir pierādījumi, ka tās paredzēts pārdot Eiropas Savienībā. Šādi pierādījumi varētu norādīt uz to, ka preces ir pārdotas klientam Eiropas Savienībā vai arī piedāvātas pārdošanai vai reklamētas patērētājiem Eiropas Savienībā (skatīt šai saistībā 78. punktu Philips/Nokia lietās).

2.2.   No trešām valstīm ievestas preces, kuras netiek laistas brīvā apgrozībā un kurām ir identiska vai pamatā identiska preču zīme

Regulā (EK) Nr. 207/2009, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2015/2424 un Direktīvu (ES) 2015/2436, Savienības līmenī reģistrētas Eiropas Savienības preču zīmes vai dalībvalsts līmenī reģistrētas valsts preču zīmes īpašnieka tiesības ir paplašinātas, lai nepieļautu, ka trešās personas komercdarbības gaitā, nelaižot brīvā apgrozībā, no trešām valstīm ieved Savienībā preces, kas bez atļaujas ir marķētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šīs reģistrētās preču zīmes (turpmāk saukta “identiskas vai pamatā identiskas preču zīmes preces”) pat tad, ja preces nav paredzētas laišanai Savienības tirgū. Kā skaidrots Regulas (ES) 2015/2424 15. apsvērumā, mērķis ir “stiprināt preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarot viltošanu un saskaņā ar Savienības starptautiskajiem pienākumiem, kas tai ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) regulējumā (..).”

Jaunie noteikumi par rīcību, ja Savienības teritorijā tiek ievestas preces ar identiskām vai pamatā identiskām preču zīmēm, nelaižot tās brīvā apgrozībā, ir piemērojami šādi:

Eiropas Savienības preču zīmes

—

Attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi Regula (ES) 2015/2424 stājās spēkā 2016. gada 23. martā (4. pants) un kļuva piemērojama no tās pašas dienas. Tāpēc muitas dienesti no 2016. gada 23. marta var veikt rīcību attiecībā uz trešo valstu precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā bez laišanas brīvā apgrozībā un kurām ir preču zīme, kas ir identiska vai pamatā identiska ES preču zīmei.

Valsts preču zīmes

—

Attiecībā uz valsts preču zīmēm Direktīva (ES) 2015/2436 stājās spēkā 2016. gada 12. janvārī (56. pants). Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2436 54. pantu dalībvalstis pielāgo normatīvos un administratīvos aktus valsts preču zīmju jomā, lai līdz 2019. gada 14. janvārim īstenotu direktīvu. Tas nozīmē, ka valsts preču zīmju gadījumā jaunie noteikumi par tām precēm ar identiskām vai pamatā identiskām preču zīmēm, ko ieved dalībvalstī, kurā preču zīme ir reģistrēta, bez laišanas brīvā apgrozībā, būs piemērojami minētajā dalībvalstī, tiklīdz direktīvas 10. panta īstenošanai vajadzīgie normatīvie un administratīvie akti tiks pieņemti un stāsies spēkā, kas var notikt jebkurā laikā pirms 2019. gada 14. janvāra. Tāpēc muitas dienestiem katrā dalībvalstī būtu rūpīgi jāseko izmaiņām tiesību aktos par valsts preču zīmēm, lai zinātu, no kura datuma tām jāpiemēro tranzīta noteikumi valsts preču zīmēm. Muitas dienesti var veikt rīcību attiecībā uz tām precēm no trešām valstīm, kuras netiek laistas brīvā apgrozībā un kurām ir preču zīmes, kas ir identiskas vai pamatā identiskas valsts preču zīmei, no dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī ir spēkā un piemērojami valsts noteikumi.

Īpašnieka tiesības attiecībā uz precēm ar identiskām vai pamatā identiskām preču zīmēm

Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2015/2424, 9. panta 4. punkts ir izteikts šādā redakcijā:

“Tiesības, ko piešķir ES preču zīme

(..) 4. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes. (..)”(izcēlums pievienots)

Tiesības, ko piešķir valsts preču zīme

Direktīvas (ES) 2015/2436 10. panta 4. punktā – līdzīgi kā formulējumos, kas lietoti 9. panta 4. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 207/2009, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2015/2424, – reģistrētas valsts preču zīmes īpašnieka tiesības ir paplašinātas attiecībā uz dalībvalsts teritorijā ievestām precēm, nelaižot tās brīvā apgrozībā dalībvalstī, ja tām bez attiecīgas atļaujas ir preču zīme, kas ir identiska vai pamatā identiska reģistrētajai valsts preču zīmei.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar jaunajos noteikumos izmantoto formulējumu un nolūku preču zīmes īpašnieka tiesības attiecas ne tikai uz precēm, kuras marķētas ar zīmi, kas ir identiska reģistrētajai īpašnieka preču zīmei (t. i., zīmei, kas reproducē visus aizsargātās preču zīmes elementus bez jebkādiem to pārveidojumiem vai papildinājumiem vai kurā, ja to aplūko kopumā, ir tik nenozīmīgas atšķirības, ka vidusmēra patērētājam tās var palikt nepamanītas, kā lietā 291/00, LTJ Diffusion SA noteikusi Eiropas Savienības Tiesa).

Jaunie noteikumi attiecas arī uz precēm, kas marķētas ar zīmi, “kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt” no reģistrētās preču zīmes.

3.   PRECES, KAS VIEŠ AIZDOMAS PAR INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PĀRKĀPUMU – MUITAS VEIKTA ĪSTENOŠANA

3.1.   Kontrole un aizturēšana

Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu (Regula (ES) Nr. 952/2013) muitas dienesti pēc saviem ieskatiem drīkst veikt jebkura veida kontroli ārpussavienības precēm, kas ievestas Savienības muitas teritorijā (9). Šai kontrolei jābūt samērīgai, un tā jāveic saskaņā ar riska analīzes kritērijiem.

Papildus vispārējai iespējai veikt muitas kontroli muitas dienestiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 608/2013 1. panta 1. punktu ir arī tiesības aizturēt preces, kuras vieš aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas uzraudzībai vai muitas kontrolei Savienības muitas teritorijā, īpaši preces šādos gadījumos:

a)	ja tās ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, eksportam vai reeksportam;

b)	ja tās tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās;

c)	ja tām piemērota īpaša procedūra.

Preču aizturēšana ir lēmums, ko pieņem muitas dienesti, pamatojoties uz drošām norādēm par to, ka ar precēm ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

Preču aizturēšana nozīmē, ka ir aizliegta preču pārvietošana, dodot tiesību subjektam iespēju piekļūt konfidenciālajai informācijai un attiecīgās preces pārbaudīt, un tā rezultātā preces var tikt iznīcinātas, formāli nenosakot, ka ir noticis tiesību pārkāpums (10). Šī procedūra ir kas vairāk nekā muitas dienestu veikta kontrole.

3.2.   Preces ar identisku vai pamatā identisku preču zīmi

Kā norādīts Regulas (ES) 2015/2424, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009, 15. apsvērumā:

Kā norādīts Regulas (ES) 2015/2424, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009, 16. apsvērumā un Direktīvas (ES) 2015/2436 22. apsvērumā:

Saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem preču zīmju jomā un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013 preces, kuras vieš aizdomas, ka ir preces ar identisku vai pamatā identisku preču zīmi, muitas dienesti aizturēt, ja tās ir ievestas Savienības muitas teritorijā bez laišanas brīvā apgrozībā un nav paredzētas Savienības tirgum. Šādas preces, kas vieš aizdomas, ka tām bez atļaujas ir identiska vai pamatā identiska preču zīme, Savienības muitas teritorijā varētu būt sastopamas:

—	pagaidu uzglabāšanā,

—	tranzītā no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti,

—	uzglabāšanas procedūrā brīvajā zonā vai muitas noliktavā, kad tās vēl nav paredzētas ES tirgum vai trešai valstij,

—	pagaidu ievešanas procedūrā,

—	ievešanas pārstrādei procedūrā.

Pirms preces, kas nav paredzētas ES tirgum un vieš aizdomas, ka ir preces ar aizsargātai preču zīmei identisku vai pamatā identisku preču zīmi, kas tiek izmantota bez atļaujas, tiek aizturētas, muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 608/2013 17. panta 2. punktu un, lai nepieļautu šķēršļus likumīgai tirdzniecībai, var lūgt lēmuma uzrādītājam iesnieguma gadījumā sniegt tām būtisku informāciju par attiecīgajām precēm.

Ja preces, kas nav paredzētas ES tirgum un vieš aizdomas par neatļautu preču zīmi, kas ir identiska vai pamatā identiska aizsargātai preču zīmei, tiek aizturētas, muitas dienestiem jānodrošina, ka attiecīgajām personām (t. i., preču valdītājam vai deklarētājam un tiesību subjektam) tiek nekavējoties nosūtīts paziņojums par aizturēšanu.

Lai novērstu pretrunu starp vajadzību efektīvi īstenot ar preču zīmi saistītās tiesības un nepieļaut šķēršļus likumīgas tirdzniecības netraucētai norisei, preču zīmju tiesību aktu kopuma jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka reģistrētās preču zīmes īpašnieka tiesības nepieļaut preču ievešanu Eiropas Savienībā attiecībā uz tādām precēm tranzītā, kas vieš aizdomas par identisku vai pamatā identisku preču zīmi bez attiecīgas atļaujas un domātas trešās valsts tirgum, noteiktos gadījumos zaudē spēku. Šīs tiesības zaudē spēku tad, ja procedūras gaitā, kuras mērķis ir noteikt, vai bijis pārkāpums saistībā ar reģistrēto preču zīmi, preču deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt preču laišanu galamērķa valsts tirgū, jo šajā galamērķa valstī attiecīgā preču zīme nav aizsargāta.

3.3.   Zāles

Kaut arī šajā paziņojumā minētajos Savienības tiesību aktos nav konkrētu noteikumu par zālēm, Regulā (ES) Nr. 608/2013 (11. apsvērums) un Regulā (ES) 2015/2424 (19. apsvērums), kā arī Direktīvā (ES) 2015/2436 (25. apsvērums) ir aprakstīta vajadzība atvieglot likumīgu zāļu netraucētu tranzītu caur ES.

Saskaņā ar 2001. gada 14. novembrī Dohas PTO Ministru konferencē pieņemto “Deklarāciju par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību”TRIPS līgums jāinterpretē un jāīsteno tādā veidā, kas atbalsta PTO dalībnieku tiesības aizsargāt sabiedrības veselību un jo īpaši veicināt zāļu pieejamību visiem. ES un dalībvalstis ir pilnas apņēmības īstenot visus centienus, lai atvieglotu zāļu pieejamību tām valstīm, kurām tās ir vajadzīgas saskaņā ar deklarāciju.

Muitas dienestiem jāvelta saprātīgas pūles, lai nodrošinātu, ka likumīgas un likumīgi tirgotas zāles (11) neatkarīgi no tā, vai tās ir patentētas, vai ne, var tikt virzītas caur Savienības muitas teritoriju un netiks aizturētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013.

Tāpēc muitas dienestiem nevajadzētu aizturēt zāles, ja nav norāžu, ka tās ir paredzētas ES tirgum, piemēram, ja ir līdzības starp zāļu aktīvās vielas SNN (12) un ES reģistrēto preču zīmi.

Tāpēc muitas dienestiem jārīkojas piesardzīgi, lai nepieļautu zāļu aizturēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, ja vien tās nav paredzētas ES tirgum vai nav marķētas ar preču zīmi, kas vieš aizdomas, ka tā ir identiska vai pamatā identiska aizsargātajai preču zīmei šī paziņojuma 2.2. punkta izpratnē.

3.4.   Sadarbība ar tiesību subjektiem

Būtiski svarīgi, lai muitas dienestu rīcībā būtu pietiekama un būtiska informācija no tiesību subjektiem efektīvas un lietderīgas riska analīzes organizēšanai.

Tāpēc tiesību subjektiem, kas vēršas ar iesniegumu par rīcību, vienmēr jāvelta īpaša uzmanība pienākumam sniegt visu pieejamo informāciju, kas varētu palīdzēt muitas dienestiem novērtēt attiecīgo tiesību pārkāpumu risku.

Regulas (ES) Nr. 608/2013 28. pantā ir noteikts, ka tiesību subjektam jāsedz preču valdītāja zaudējumi, ja pēc tam cita starpā tiek atklāts, ka attiecīgās preces nerada intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Ņemot vērā Regulā (ES) Nr. 608/2013 noteiktos stingros termiņus, tiesību subjektiem jānodrošina, lai iesniegumos norādītās kontaktpersonas būtu viegli sasniedzamas un spētu ātri reaģēt uz muitas sniegto/pieprasīto informāciju.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).

(2)  Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regula (ES) 2015/2424, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV L 341, 24.12.2015., 21. lpp.).

(4)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīva (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).

(6)  Marrākešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas parakstīts Marrākešā, Marokā, 1994. gada 15. aprīlī, 1.C pielikums.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(8)  Apvienotās lietas C-446/09 un C-495/09.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013 un jo īpaši tās 46. pants.

(10)  Skatīt Regulas (ES) Nr. 608/2013 17. un 23. pantu.

(11)  Tas attiecas, piemēram, uz zālēm, kuras ES teritorijā ir tikai tranzītā un uz kurām ES teritorijā attiecas patenttiesības, ja nav pietiekamu pierādījumu, kas liecina par būtisku iespēju, ka šīs zāles tiks novirzītas uz ES tirgu.

(12)  Starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN) lieto zāļu vielu vai zāļu aktīvo vielu identifikācijai. Katrs SNN ir unikāls nosaukums, kas ir atzīts visā pasaulē un ir sabiedrības īpašums. Nepatentēto nosaukumu dažreiz sauc arī par ģenērisko nosaukumu. Informāciju par SNN var atrast arī šajā Pasaules Veselības organizācijas vietnē: http://www.who.int/medicines/services/inn/innguidance/en/.

---