(1)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ir padarīt KLP vairāk orientētu uz rezultātiem, veicināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizāciju un ilgtspēju, tostarp ekonomisko, sociālo, vides un klimata ilgtspēju, un palīdzēt samazināt atbalsta saņēmēju administratīvo slogu, kas ir saistīts ar Savienības tiesību aktiem.

(2)

Tā kā KLP ir labāk jāreaģē uz problēmām un iespējām, kas rodas starptautiskā, Savienības, valstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo tās rezultāti Savienības mērķu sasniegšanā, un ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. KLP pamatā vajadzētu būt snieguma īstenošanai. Tāpēc Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri, piemēram, KLP mērķi un pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte dod iespēju labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, kā arī lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības, pielāgojot atbalstu tā, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku devumu Savienības mērķu sasniegšanā.

(3)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (5) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, aptver arī vispārēja nosacījuma mehānisma režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(4)

Lai nodrošinātu KLP saskaņotību, visām turpmākās KLP intervencēm vajadzētu būt ietvertām stratēģiskā plānā, kurā būtu iekļauti intervenču veidi konkrētās nozarēs, kas bija paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (6).

(5)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikumā ir izklāstītas dažas definīcijas, kas attiecas uz minētās regulas darbības jomā ietilpstošām nozarēm. Minētā pielikuma II daļas B iedaļā ir izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari, būtu jāsvītro, jo tās vairs nav piemērojamas. Lai, ņemot vērā jaunas zinātniskās atziņas vai tirgus attīstību, atjauninātu minētajā pielikumā iekļautās definīcijas, kas attiecas uz citām nozarēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz minēto definīciju grozīšanu, taču ne pilnvaras pievienot jaunas definīcijas. Tāpēc būtu jāsvītro minētā pielikuma II daļas A iedaļas 4. punktā Komisijai deleģētās individuālās pilnvaras grozīt inulīna sīrupa definīciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I daļa būtu jāvienkāršo. Būtu jāsvītro liekās un novecojušās definīcijas un noteikumi, ar kuriem Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus.

(7)

Ņemot vērā gūto pieredzi, būtu jāpagarina daži valsts intervences laikposmi. Gadījumos, kad valsts intervence tiek sākta automātiski, valsts intervences laikposms būtu jāpagarina par vienu mēnesi. Gadījumos, kad valsts intervence tiek sākta atkarībā no norisēm tirgū, valsts intervences laikposmam vajadzētu būt visam gadam.

(8)

Lielākas pārredzamības nolūkos un saistībā ar Savienības starptautiskajām saistībām ir lietderīgi paredzēt, ka tiek publicēta attiecīgā informācija par valsts intervencē iepirkto produktu apjomu un iepirkšanas un pārdošanas cenu.

(9)

Atbalsta piešķiršana olīveļļas privātai uzglabāšanai ir izrādījusies efektīvs tirgus stabilizācijas instruments. Ņemot vērā gūto pieredzi un lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni un lai stabilizētu tirgu olīveļļas un galda olīvu nozarē, ir lietderīgi paplašināt to produktu sarakstu, par kuriem var saņemt atbalstu privātai uzglabāšanai, iekļaujot tajā arī galda olīvas.

(10)

Pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības būtu jāatjaunina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23.a pantā izklāstītie ierobežojumi Savienības atbalstam izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un pienu un piena produktiem. Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi paredzēt samazināto ierobežojumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(11)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļas 2.–6. iedaļā izklāstītie noteikumi par atbalsta shēmām būtu jāsvītro, jo visi attiecīgajās nozarēs īstenojamo intervenču veidi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2115 (8).

(12)

Savienības vīna politika un tās spēkā esošā atļauju piešķiršanas sistēma, kas kopš 2016. gada ir nodrošinājusi sakārtotu vīnogulāju stādījumu audzēšanu, ir palīdzējusi paaugstināt Savienības vīna nozares konkurētspēju un veicināt augstas kvalitātes ražošanu. Lai gan vīna nozare ir panākusi līdzsvaru starp produkcijas piedāvājumu, kvalitāti, patērētāju pieprasījumu un eksportu pasaules tirgū, minētais līdzsvars vēl nav pietiekami ilgstošs vai stabils, it īpaši nopietnu tirgus traucējumu gadījumā vīna nozarē. Turklāt, mainoties patērētāju ieradumiem un dzīvesveidam, vīna patēriņš Savienībā turpinās samazināties. Līdz ar to jaunu vīnogulāju stādīšanas liberalizācija ilgtermiņā var apdraudēt līdz šim panākto līdzsvaru starp nozares piegādes jaudu, pietiekami augstu dzīves līmeni ražotājiem un saprātīgām cenām patērētājiem. Tas var apdraudēt pozitīvās norises, kas pēdējās desmitgadēs panāktas ar Savienības tiesību aktiem un politiku.

(13)

Arī esošā vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma tiek uzskatīta par būtisku, lai nodrošinātu vīnu daudzveidību un reaģētu uz Savienības vīna nozares īpatnībām. Savienības vīna nozarei ir specifiskas īpašības, tostarp ilgais vīna dārzu mūžs, ņemot vērā, ka tie sāk ražot tikai vairākus gadus pēc iestādīšanas, bet pēc tam turpina vairākas desmitgades, un ka nozarē iespējamas ievērojamas ražošanas svārstības no vienas ražas līdz nākamajai. Atšķirībā no daudzām trešām valstīm, kurās ražo vīnu, Savienības vīna nozarei ir raksturīgs arī ļoti liels skaits mazu ģimenes lauku saimniecību, kā rezultātā pastāv daudzveidīgs vīnu klāsts. Lai garantētu savu projektu ekonomisko dzīvotspēju un uzlabotu Savienības vīna nozares konkurētspēju pasaules tirgū, nozares dalībniekiem un ražotājiem ir vajadzīga ilgtermiņa prognozējamība, ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus, kas nepieciešami, lai iestādītu vīna dārzu.

(14)

Lai pasargātu Savienības vīna nozares līdz šim gūtos panākumus un panāktu ilgstošu kvantitatīvo un kvalitatīvo līdzsvaru nozarē, turpinot sakārtotu vīnogulāju stādījumu audzēšanu pēc 2030. gada, vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas darbība būtu jāpagarina līdz 2045. gadam, t. i. uz laikposmu, kas atbilst sākotnējam laikposmam, kurš ir spēkā kopš 2016. gada, bet veicot divus vidusposma pārskatus 2028. un 2040. gadā, lai izvērtētu sistēmu un vajadzības gadījumā, balstoties uz minēto vidusposma pārskatu rezultātiem, iesniegtu priekšlikumus, lai uzlabotu vīna nozares konkurētspēju.

(15)

Tas, ka ražotājiem ļauj atlikt vēlreizēju vīna dārzu apstādīšanu, varētu labvēlīgi ietekmēt vidi, ar mazāku ķīmisko vielu daudzumu uzlabojot augsnes sanitāros apstākļus. Tādēļ, lai veicinātu labāku augsnes apsaimniekošanu vīnkopībā, ir lietderīgi atļaut pagarināt vēlreizējas apstādīšanas atļauju derīguma termiņu no trīs uz sešiem gadiem, ja vēlreizēja apstādīšana notiek tajā pašā zemes gabalā.

(16)

Tā kā Covid-19 pandēmija bija izraisījusi krīzi Savienības vīna nozarē, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/2220 (9) līdz 2021. gada 31. decembrim tika pagarināts derīguma termiņš tām jaunu stādījumu vai vēlreizējas apstādīšanas stādīšanas atļaujām, kuru termiņam bija jābeidzas 2020. gadā. Tā kā Covid-19 pandēmija bija izraisījusi ilgstošas krīzes sekas, ražotājiem, kam bija jaunu stādījumu vai vēlreizējas apstādīšanas stādīšanas atļauja, kuru termiņam bija jābeidzas 2020. un 2021. gadā, lielā mērā joprojām ir liegta iespēja izmantot minētās atļaujas to derīguma termina pēdējā gadā. Lai izvairītos no minēto atļauju zaudēšanas un lai samazinātu risku, ka varētu pasliktināties apstākļi, kādos būtu jāveic stādīšana, ir lietderīgi atļaut vēl pagarināt derīguma termiņu tām jaunu stādījumu vai vēlreizējas apstādīšanas stādīšanas atļaujām, kuru termiņš beidzas 2020. gadā, un pagarināt to atļauju termiņu, kuru termiņš beidzas 2021. gadā. Tāpēc visas jaunu stādījumu vai vēlreizējas apstādīšanas stādīšanas atļaujas, kuru termiņam bija jābeidzas 2020. un 2021. gadā, būtu jāpagarina līdz 2022. gada 31. decembrim.

(17)

Turklāt, ņemot vērā izmaiņas tirgus perspektīvās, tādu stādīšanas atļauju turētājiem, kuru termiņš beidzas 2020. un 2021. gadā, vajadzētu būt iespējai neizmantot savas atļaujas, nesaņemot administratīvu sodu. Turklāt, lai izvairītos no jebkādas diskriminācijas, ražotājiem, kuri saskaņā ar Regulu (ES) 2020/2220 līdz 2021. gada 28. februārim kompetentajai iestādei paziņoja, ka neplāno izmantot savu atļauju, nezinot par iespēju pagarināt atļauju derīguma termiņu uz vēl vienu gadu, būtu jāatļauj atsaukt savus paziņojumus, līdz 2022. gada 28. februārim iesniedzot rakstisku iesniegumu kompetentajai iestādei, un izmantot savu atļauju līdz 2022. gada 31. decembrim.

(18)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos tirgus traucējumus un ekonomisko nenoteiktību, ko tā ir radījusi attiecībā uz atļauju izmantošanu, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumi par jaunu vīnogulāju stādīšanas vai vēlreizējas apstādīšanas atļaujām, kuru termiņš beidzās 2020. un 2021. gadā, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(19)

Ņemot vērā, ka vairākās dalībvalstīs 2014.–2017. gadā samazinājās faktiski apstādītā vīnogulāju platība un ka tā rezultātā var samazināties ražošanas apjoms, dalībvalstīm, nosakot platību, par kuru izdodamas jaunas stādīšanas atļaujas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktā, vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp pastāvošo bāzi un procentuālo daļu no faktiski apstādītās vīnogulāju kopējās platības, kāda to teritorijā bija 2015. gada 31. jūlijā un kam pieskaitīta platība, kura atbilst saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (10) piešķirtajām stādīšanas tiesībām, ko attiecīgajā dalībvalstī, sākot no 2016. gada 1. janvāra, varēja pārvērst par atļaujām.

(20)

Būtu jāprecizē, ka dalībvalstis, kas ierobežo atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz noteiktām platībām, kurās ir tiesības ražot vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, vai platībām, kurās ir tiesības ražot vīnus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, var pieprasīt, lai šādas atļaujas tiktu izmantotas minētajos reģionos.

(21)

Būtu jāprecizē, ka vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanas nolūkā dalībvalstis var piemērot objektīvus un nediskriminējošus atbilstības un prioritātes kritērijus valsts vai reģionālā līmenī. Turklāt dalībvalstu pieredze liecina, ka daži prioritātes kritēriji ir jāpārskata, lai varētu dot priekšroku vīna dārziem, kas veicina vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu, un saimniecībām, kurām ir pierādīta augstāka rentabilitāte, konkurētspēja vai klātbūtne tirgos.

(22)

Lai nodrošinātu, ka netiek piešķirtas nekādas priekšrocības fiziskai vai juridiskai personai, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka nosacījumi, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai, tika radīti mākslīgi, ir lietderīgi precizēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam pieņemt pasākumus, lai novērstu tādu noteikumu apiešanu, kas saistīti ar aizsardzības pasākumiem attiecībā uz jauniem stādījumiem un ar atbilstības un prioritātes kritērijiem attiecībā uz atļauju jauniem stādījumiem piešķiršanu.

(23)

Pēdējais pieteikumu iesniegšanas termiņš stādīšanas tiesību pārvēršanai atļaujās beidzas 2022. gada 31. decembrī. Dažos gadījumos tādi apstākļi kā Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze varēja ierobežot stādīšanas tiesību pārvēršanu stādīšanas atļaujās. Minētā iemesla dēļ un lai ļautu dalībvalstīm saglabāt šādām stādīšanās tiesībām atbilstošu ražošanas jaudu, ir lietderīgi, lai no 2023. gada 1. janvāra stādīšanas tiesības, kuras varēja pārvērst stādīšanas atļaujās 2022. gada 31. decembrī, bet kuras vēl netika pārvērstas stādīšanas atļaujās, paliktu attiecīgo dalībvalstu rīcībā, kuras tās vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim var piešķirt kā jaunu vīnogulāju stādīšanas atļaujas, minētās atļaujas neuzskaitot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. pantā noteikto ierobežojumu vajadzībām.

(24)

Dažās dalībvalstīs ir tradicionāli vīna dārzi, kas apstādīti ar šķirnēm, kuras nav atļautas vīna ražošanai un kuru produkcija, tostarp produkcija, kas paredzēta raudzētu vīnogu dzērienu, kas nav vīni, ražošanai, nav paredzēta vīna tirgum. Ir lietderīgi precizēt, ka uz šādiem vīna dārziem neattiecas izaršanas pienākumi un ka šajā regulā izklāstītā vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma neattiecas uz šādu šķirņu stādīšanu un vēlreizēju apstādīšanu, ja to veic citiem mērķiem, nevis vīna ražošanai.

(25)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. pantā ir noteikts, ka, ja vien starptautiskos nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar LESD, nav paredzēts citādi, Savienībā importētiem produktiem piemēro Savienības noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, marķējumu, definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus konkrētiem produktiem vīna nozarē, kā arī Savienības atļautās vīndarības metodes. Tādēļ konsekvences labad ir lietderīgi paredzēt, ka noteikumi, kas attiecas uz šo produktu importam vajadzīgajiem atbilstības sertifikātiem un analīzes protokoliem, būtu jāpiemēro, arī ņemot vērā starptautiskos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar LESD.

(26)

Īstenojot KLP reformu, noteikumi par marķēšanas noteikumiem neatbilstošu produktu izņemšanu no tirgus būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013. Ņemot vērā arvien pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc produktu kontrolēm, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka produkti, kuri nav marķēti atbilstīgi minētajai regulai, netiek laisti tirgū vai, ja šādi produkti jau ir laisti tirgū, ka tie tiek no tirgus izņemti. Izņemšana no tirgus nozīmē arī iespēju labot produktu marķējumu, tos neizņemot no tirgus pavisam.

(27)

Tā kā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (11) tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (12), noteikumi par pārbaudēm un sodiem, kas saistīti ar tirdzniecības noteikumiem, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāliem apzīmējumiem, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(28)

Lai ražotāji varētu izmantot vīnogulāju šķirnes, kas ir labāk pielāgojušās mainīgiem klimata apstākļiem un ir izturīgākas pret slimībām, būtu jānosaka, ka cilmes vietas nosaukumus atļauts izmantot produktiem, kas iegūti gan no Vitis vinifera sugas vīnogulāju šķirnēm, gan arī no tādām vīnogulāju šķirnēm, kas iegūtas no Vitis vinifera sugas krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.

(29)

“Cilmes vietas nosaukuma” un “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” definīcijas Regulā (ES) Nr. 1308/2013 būtu jāsaskaņo ar definīcijām, kas sniegtas Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (“TRIPS līgums”), kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (13), jo īpaši ar TRIPS līguma 22. panta 1. punktu, proti, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes identificē produktu, kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī. Skaidrības labad ir lietderīgi skaidri noteikt, ka pārskatītā cilmes vietas nosaukuma definīcija aptver tradicionāli lietotus apzīmējumus. Tādēļ Regulā (ES) Nr. 1308/2013 iekļautais saraksts ar prasībām attiecībā uz tradicionāli lietotu apzīmējumu, lai tas varētu būt cilmes vietas nosaukums vīna nozarē, kļūs novecojis un būtu jāsvītro. Konsekvences labad šāds precizējums būtu jāveic arī “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” vīna nozarē definīcijā, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un “cilmes vietas nosaukuma” un “ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu” pārtikas nozarē definīcijās, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 (14).

(30)

Ģeogrāfiskā vide ar tās dabas un cilvēka faktoriem ir būtisks elements, kas ietekmē to vīnkopības produktu, lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitāti un īpašības, kuriem ir piešķirti aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) Nr. 1151/2012. Jo īpaši attiecībā uz svaigiem mazapstrādātiem vai neapstrādātiem produktiem dabas faktori var būt noteicoši attiecīgā produkta kvalitātei un īpašībām, savukārt ietekme, ko rada cilvēka faktors, uz produkta kvalitāti un īpašībām var būt mazāk specifiska. Tāpēc cilvēka faktoriem, kas būtu jāņem vērā, raksturojot starp produkta kvalitāti vai īpašībām un konkrētu ģeogrāfisko vidi esošo saikni, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. pantu un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. pantu jāiekļauj aizsargātā cilmes vietas nosaukuma produkta specifikācijā, nebūtu jāaprobežojas tikai ar konkrētām ražošanas vai pārstrādes metodēm, kas attiecīgajam produktam piešķir īpašu kvalitāti, bet tie var attiekties arī uz tādiem faktoriem kā augsnes un ainavas pārvaldība, audzēšanas paņēmieni un jebkādām citām cilvēka darbībām, kas palīdz saglabāt tos būtiskos dabas faktorus, kuri ir galvenie noteicošie attiecīgā produkta ģeogrāfiskajai videi, kvalitātei un īpašībām.

(31)

Lai nodrošinātu, ka lēmumi par aizsardzības pieteikumiem un iebildumiem, kas iesniegti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. pantā un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 49. pantā minētās iepriekšējās valsts procedūras ietvaros, tiek pieņemti konsekventi, Komisijai būtu laikus un regulāri jāsaņem informācija gadījumos, kad valstu tiesās vai citās struktūrās ir sākta procedūra par aizsardzības pieteikumu, ko dalībvalsts ir pārsūtījusi Komisijai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 5. punktā un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 49. panta 4. punktā. Tā paša iemesla dēļ, gadījumos, ja dalībvalsts Komisijai paziņo par valsts lēmumu, kas ir aizsardzības pieteikuma pamatā un kas valsts tiesvedības beigās varētu tikt atzīts par spēkā neesošu, Komisija būtu jāatbrīvo no pienākuma noteiktajā termiņā veikt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 97. pantā un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. pantā noteikto pārbaudes procedūru attiecībā uz aizsardzības pieteikumu un no pienākuma informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem. Lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēju no ļaunprātīgas tiesvedības un saglabātu pieteikuma iesniedzēja pamattiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību saprātīgā termiņā, atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad aizsardzības pieteikums valsts līmenī ir atzīts par nederīgu ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu, vai kad dalībvalstis uzskata, ka pieteikuma derīguma apstrīdēšanas prasība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.

(32)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija būtu jāvienkāršo un jāpaātrina, nošķirot intelektuālā īpašuma noteikumu ievērošanas novērtējumu no novērtējuma par produkta specifikācijas atbilstību tirdzniecības standartos un marķēšanas noteikumos noteiktajām prasībām.

(33)

Dalībvalstu kompetento iestāžu veiktais novērtējums ir svarīgs reģistrācijas procedūras solis. Dalībvalstīm ir zināšanas, kompetence un piekļuve datiem un faktiem, kas dod tām vislabākās iespējas pārliecināties par to, vai pieteikumā sniegtā informācija ir pareiza un patiesa. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētā novērtējuma rezultāts, kas ir precīzi jādokumentē vienotajā dokumentā, kurā ir rezumēti produkta specifikācijas attiecīgie elementi, ir uzticams un pareizs. Ievērojot subsidiaritātes principu, pēc tam pieteikumi būtu jāpārbauda Komisijai, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un jo īpaši, ka tajos ir ietverta prasītā informācija, ka tajos nav acīmredzamu saturisku kļūdu, ka iesniegtie fakti pamato pieteikumu, un ka tiek ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, un ārpus Savienības.

(34)

Vīna nozarē laikposms, kurā var paust iebildumu, būtu jāpagarina līdz trim mēnešiem, lai nodrošinātu, ka visām ieinteresētajām personām ir pietiekami daudz laika, lai izanalizētu aizsardzības pieteikumu un apsvērtu iespēju iesniegt iebildumu paziņojumu. Lai nodrošinātu, ka iebildumiem, ko iesniedz saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1151/2012, tiek piemērota tā pati procedūra, un lai dalībvalstis varētu saskaņoti un efektīvi pārsūtīt Komisijai iebildumus, ko iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas, kuras dzīvo vai ir iedibinājušās to teritorijā, fizisku un juridisku personu iebildumi būtu jāiesniedz ar tās dalībvalsts iestāžu starpniecību, kurā tās dzīvo vai ir iedibinājušās. Lai vienkāršotu iebildumu procedūru, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai īstenošanas aktā, ar ko tiek piešķirta aizsardzība attiecīgi cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, noraidīt nepieņemamus iebildumu paziņojumus.

(35)

Lai palielinātu procedūras efektivitāti un nodrošinātu, ka cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības piešķiršanas nosacījumi ir vienādi, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, kas piešķir šādu aizsardzību vīna nozarē, nepiemērojot pārbaudes procedūru, ja pret aizsardzības pieteikumu nav iesniegts neviens pieņemams iebildumu paziņojums. Gadījumiem, kad ir iesniegts pieņemams iebildumu paziņojums, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, ar ko vai nu piešķir aizsardzību, vai noraida aizsardzības pieteikumu, saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(36)

Saikne starp preču zīmēm un vīnkopības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāprecizē attiecībā uz atteikuma, atzīšanas par spēkā neesošu un līdzāspastāvēšanas kritērijiem. Šādai precizēšanai nevajadzētu ietekmēt tiesības, ko ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu turētāji ieguvuši valsts līmenī vai kuras pastāv saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas par laikposmu pirms Savienības aizsardzības sistēmas vīnkopības produktiem izveides.

(37)

Pašlaik Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2019/33 (15) izklāstītie noteikumi, kas attiecas uz valsts procedūru, iebildumu procedūru, grozījumu klasificēšanu Savienības un standarta grozījumos, tostarp galvenie noteikumi par šādu grozījumu pieņemšanu, un pagaidu marķējumu un noformējumu, ir svarīgs elements cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmā vīna nozarē. Lai nodrošinātu konsekvenci ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un Regulu (ES) 2019/787 (16), kā arī piemērošanas ērtības labad, minētos noteikumus būtu jāintegrē Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(38)

Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, tostarp tās V pantu par brīvu tranzītu, kuru apstiprināja ar Lēmumu 94/800/EK. Lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un iedarbīgāk apkarotu viltošanu, minētā tiesiskā regulējuma ietvaros cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāpiemēro arī precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā un kas tiek pakļautas īpašām muitas procedūrām, piemēram, tranzīta, uzglabāšanas, īpašas izmantošanas vai apstrādes procedūrām. Tādēļ ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punktu piešķirtā aizsardzība būtu jāpaplašina, to attiecinot arī uz precēm, kas ir tranzītā Savienības muitas teritorijā, un ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 103. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. panta 1. punktu un 24. pantu piešķirtā aizsardzība cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām būtu jāpaplašina, to attiecinot uz precēm, ko pārdod internetā vai ar citiem elektroniskās tirdzniecības līdzekļiem. Turklāt cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīna nozarē būtu jāaizsargā arī pret jebkādu tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu, ja tie attiecas uz produktiem, ko izmanto kā sastāvdaļas. Cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība vīna nozarē un garantētās tradicionālās īpatnības būtu jāaizsargā arī pret ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tām, ja tās izmanto, lai atsauktos uz produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas.

(39)

Vajadzētu būt iespējai atcelt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja to vairāk nelieto vai ja Regulas (ES) Nr. 1308/2013 95. pantā minētais pieteikuma iesniedzējs vairs nevēlas saglabāt šo aizsardzību.

(40)

Ņemot vērā aizvien pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc inovatīviem vīnkopības produktiem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir zemāka par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā vīnkopības produktiem noteikto minimālo faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, vajadzētu arī būt iespējai Savienībā ražot šādus inovatīvus vīnkopības produktus. Minētajā nolūkā ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem dažus vīnkopības produktus var dealkoholizēt vai daļēji dealkoholizēt, un jānosaka, kādi dealkoholizācijas procesi ir atļauti. Minētajos nosacījumos būtu jāņem vērā Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas (OIV) rezolūcija OIV-ECO 432-2012 par dzērienu, kas ir iegūts, veicot vīna dealkoholizāciju, rezolūcija OIV-ECO 433-2012 par dzērienu, kas ir iegūts, veicot daļēju vīna dealkoholizāciju, rezolūcija OIV-ECO 523-2016 par vīnu, kura spirta saturs ir mainīts dealkoholizācijas rezultātā, un rezolūcija OIV-OENO 394A-2012 par vīna dealkoholizāciju.

(41)

Minētie inovatīvie vīnkopības produkti Savienībā nekad nav bijuši laisti tirgū kā vīni. Šā iemesla dēļ būtu vajadzīgi turpmāki pētījumi un eksperimenti, lai uzlabotu minēto produktu kvalitāti un jo īpaši, lai nodrošinātu, ka pilnīga spirta satura ekstrahēšana dotu iespēju saglabāt kvalitatīvo vīnu atšķirīgās īpašības, kas aizsargātas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu. Tādēļ, lai arī vīniem, kuriem nav ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukuma, būtu jāatļauj gan daļēja, gan pilnīga dealkoholizācija, vīniem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai aizsargātu cilmes vietas nosaukumu būtu jāatļauj tikai daļēja dealkoholizācija. Turklāt, lai nodrošinātu skaidrību un pārredzamību gan vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu ražotājiem, gan to patērētājiem, ir lietderīgi paredzēt, ka gadījumos, kad vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu var veikt daļēju dealkoholizāciju, to produkta specifikācijā būtu jāiekļauj daļēji dealkoholizētā vīna apraksts un attiecīgā gadījumā īpašās izmantojamās vīndarības metodes, kas izmantotas daļēji dealkoholizētā vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgie ierobežojumi to ražošanā.

(42)

Lai patērētājiem sniegtu plašāku informāciju, obligātajās ziņās, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. pantā, būtu jāiekļauj paziņojums par uzturvērtību un sastāvdaļu saraksts. Tomēr ražotājiem vajadzētu būt iespējai paziņojumā par uzturvērtību uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes norādīt tikai enerģētisko vērtību un pilnu uzturvērtības paziņojumu un sastāvdaļu sarakstu darīt pieejamu elektroniski, ar nosacījumu, ka šādā veidā netiek vākti vai izsekoti lietotāju dati un netiek sniegta tirdzniecības mērķiem paredzētā informācija. Tomēr šai iespējai nenorādīt pilnu uzturvērtības paziņojumu uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes nevajadzētu ietekmēt spēkā esošo prasību norādīt uz etiķetes vielas, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 122. pantā būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 1308/2013, nosakot noteikumus par sastāvdaļu norādīšanu un to apzīmējumiem. Būtu jāļauj turpināt esošo vīna krājumu tirdzniecību pēc jauno marķējuma prasību piemērošanas datumiem līdz brīdim, kad minētie krājumi beidzas. Pirms jauno marķējuma prasību spēkā stāšanās dalībniekiem būtu jāsniedz pietiekami daudz laika, lai tām pielāgotos.

(43)

Lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek informēti par dealkoholizētu vīna produktu raksturu un ka noteikumus, kas reglamentē vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu, piemēro arī dealkoholizētiem vīnkopības produktiem vai daļēji dealkoholizētiem vīnkopības produktiem, būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. pants. Tomēr, lai saglabātu pašreizējo informācijas līmeni par minimālo derīguma termiņu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (17) jānorāda dzērieniem, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir zemāka par 10 %, ir lietderīgi noteikt, ka dealkoholizētiem produktiem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 10 %, obligāti jānorāda minimālais derīguma termiņš.

(44)

Turklāt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XII daļā, kurā uzskaitīti produkti, uz kuriem attiecas vīna nozare, pašlaik ir iekļauti daļēji dealkoholizēti vīni, kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 %. Lai nodrošinātu, ka visi dealkoholizētie vīni, tostarp vīni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir 0,5 % vai mazāk, ir iekļauti vīna nozarē, ir lietderīgi grozīt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XII daļu, pievienojot jaunu ierakstu.

(45)

Lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek pasargāti no maldinošas dažu tādu aizkorķējumu lietošanas, kuri saistās ar konkrētiem dzērieniem, un no bīstamiem aizkorķējuma materiāliem, kuri var piesārņot dzērienus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, kas attiecas uz aizkorķējumu izmantošanas nosacījumiem vīna nozarē. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)

Noteikumu un prasību, kas attiecas uz cukura kvotu sistēmu, termiņš beidzās 2016./2017. tirdzniecības gada beigās. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 124. pants un 127.–144. pants tagad ir novecojuši un būtu jāsvītro.

(47)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/633 (18) ir paredzēts izņēmums no maksimālā maksājumu termiņa vīnogu un misas pārdošanai vīna nozarē. Lai veicinātu vīna piegādes ķēdes stabilitāti un lauksaimniecības produktu ražotājiem nodrošinātu ilgstošu tirdzniecības attiecību drošību, nefasēta vīna pārdošanai būtu jāpiemēro tāda pati kārtība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka, atkāpjoties no Direktīvā (ES) 2019/633 noteiktajiem piemērojamajiem maksimālajiem maksājumu termiņiem, pēc starpnozaru organizācijas lūguma dalībvalstis var nolemt, ka piemērojamie maksimālie maksājumu termiņi neattiecas uz nefasēta vīna pārdošanu, ja standartlīgumos ir iekļauti konkrēti maksājumu termiņu noteikumi, kuru piemērošanu dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. pantu ir paplašinājušas pirms 2021. gada 31. oktobra, un ja starp nefasēta vīna piegādātājiem un tā tiešajiem pircējiem ir noslēgti daudzgadu piegādes nolīgumi vai tie kļūst par daudzgadu līgumiem.

(48)

Ja par ražotāja lauksaimniecības produktu piegādi pārstrādātājam vai izplatītājam ir noslēgts rakstisks līgums vai piedāvājums, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 148. un 168. pantu, un ja cenu, kas maksājama par piegādi, aprēķina, apvienojot dažādus līgumā izklāstītus faktorus, tad šiem faktoriem, kas var ietvert objektīvus rādītājus, indeksus un aprēķināšanas metodes, vajadzētu būt pusēm viegli saprotamiem. Turklāt dalībvalstīm, balstoties uz objektīvu pieejamu tirgus informāciju un pētījumiem, būtu jāvar precizēt fakultatīvus rādītājus, ko līgumu puses var izmantot.

(49)

Pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības kopējais Savienībā saražotā svaigpiena apjoms ir samazinājies. Lai neapdraudētu piena un piena produktu nozares ražotāju organizācijām piešķirtās pilnvaras risināt sarunas par līgumu noslēgšanu, svaigpiena apjomam, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, būtu jāpalielina piemērojamais kvantitatīvais ierobežojums, kas izteikts procentos no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi paredzēt palielinātā kvantitatīvā ierobežojuma piemērošanu ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(50)

Lai palīdzētu sasniegt Savienības vides mērķus, dalībvalstīm būtu jāvar atzīt ražotāju organizācijas, kuras īsteno konkrētus mērķus, kas saistīti ar blakusproduktu, atliekvielu plūsmu un atkritumu apsaimniekošanu un valorizāciju, jo īpaši, lai aizsargātu vidi un sekmētu apritīgumu, kā arī ražotāju organizācijas, kuras īsteno mērķus, kas saistīti ar jebkuras nozares kopfondu pārvaldīšanu. Tāpēc ir lietderīgi paplašināt esošo ražotāju organizāciju mērķu sarakstu, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. pantā. Lai paaugstinātu ražotāju organizāciju pārredzamību, ražotāju organizāciju statūtos vajadzētu arī būt paredzētai iespējai to biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt organizācijas pārskatus un budžetus. Turklāt, lai atvieglotu komercdarījumus, kurus slēdz ražotāju organizācija, ir lietderīgi noteikt, ka ražotāju organizācijas statūti var ļaut biedriem ražotājiem tieši sazināties ar pircējiem, ja šāda tiešā saziņa neapdraud ražotāju organizācijas veiktās produktu piegādes koncentrāciju un produktu laišanu tirgū un ja ražotāju organizācija saglabā ekskluzīvu rīcības brīvību attiecībā uz būtiskajiem pārdošanas elementiem, kas jāveic ražotāju organizācijai.

(51)

Ņemot vērā gūto pieredzi un piena un piena produktu nozares attīstību kopš kvotu sistēmas beigām, vairs nav lietderīgi saglabāt īpašus noteikumus attiecībā uz mērķiem un atzīšanas kārtību, kas paredzēta attiecībā uz starpnozaru organizācijām piena un piena produktu nozarē.

(52)

Pieredze dažādās nozarēs liecina, ka dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas dažādos ģeogrāfiskos līmeņos, neapdraudot šādu organizāciju lomu un mērķus. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka dalībvalstis var izvēlēties atzīt šādas starpnozaru organizācijas vienā vai vairākos ģeogrāfiskos līmeņos. Starpnozaru organizācijām jācenšas sasniegt konkrētu mērķi, ņemot vērā savu biedru un patērētāju intereses. Ņemot vērā Savienības vides mērķus, ir lietderīgi paplašināt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantā izklāstīto mērķu sarakstu, iekļaujot tajā arī vajadzīgās informācijas sniegšanu un vajadzīgo pētījumu veikšanu, lai ieviestu produktus, kuri ir piemērotāki klimatrīcības īstenošanai un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzībai, veicinot blakusproduktu valorizāciju un atkritumu samazināšanu un apsaimniekošanu, kā arī veicinot un īstenojot pasākumus, lai novērstu, kontrolētu un pārvaldītu dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un vides riskus, tostarp, izveidojot un pārvaldot fondus vai veicot iemaksas šādos fondos, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem par izmaksām un ekonomiskajiem zaudējumiem, kas rodas, veicinot un īstenojot šādus pasākumus. Lai nepieļautu iespēju, ka pārāk liela vara tiek koncentrēta tādu organizāciju rokās, kuras pārstāv kādu atsevišķu pārtikas piegādes ķēdes posmu, dalībvalstīm būtu jāatzīst tikai tādas starpnozaru organizācijas, kas cenšas panākt līdzsvarotu to pārtikas piegādes ķēdes dažādu posmu organizāciju pārstāvību, kuras veido attiecīgo starpnozaru organizāciju.

(53)

Noteikumu un obligāto iemaksu paplašināšanas nolūkā būtu jāpapildina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. pantā sniegtā jēdziena “ekonomiskā zona” definīcija, lai pielāgotu minēto regulu to produktu ražošanas specifikai, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas atzīta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Lai veicinātu ilgtspējīgu praksi, vajadzētu būt iespējamam starpnozaru organizāciju nolīgumus, lēmumus un saskaņotās darbības saistībā ar augu veselību, dzīvnieku veselību, pārtikas nekaitīgumu un vides riskiem noteikt par saistošiem personām, kuras nav tās biedri. Tomēr, ņemot vērā, cik liela nozīme ir bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotā sēklu materiāla bioloģiskajai daudzveidībai, noteikumus, kas ir saistīti ar sertificētu sēklu izmantošanu, nevajadzētu noteikt par saistošiem, tos paplašināti attiecinot uz personām, kuras nav organizācijas biedri un kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.

(54)

Ņemot vērā aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nozīmīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai Savienībā un to, ka ir sekmīgi ieviesti piedāvājuma pārvaldības noteikumi sieriem un žāvētiem šķiņķiem, kam ir piešķirta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ar mērķi nodrošināt minēto produktu pievienoto vērtību un uzturēt to reputāciju, kā arī stabilizēt to cenas, iespēja piemērot piedāvājuma pārvaldības noteikumus būtu jāattiecina arī uz lauksaimniecības produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai Regulu (ES) Nr. 1151/2012. Skaidrības un konsekvences labad esošos noteikumus par piegādes regulēšanu ir lietderīgi apvienot vienā noteikumā, kas attiektos uz visiem lauksaimniecības produktiem. Tādēļ būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot minētos noteikumus, lai pēc starpnozaru organizācijas, ražotāju organizācijas vai ražotāju vai tirgus dalībnieku grupas lūguma regulētu piedāvājumu lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja vismaz divas trešdaļas attiecīgā produkta ražotāju vai to pārstāvju piekrīt un attiecīgā gadījumā ir notikusi apspriešanās ar attiecīgo lauksaimniecības izejvielu ražotājiem un – attiecībā uz sieru – nepārtrauktības labad tie ir devuši piekrišanu. Minētie noteikumi būtu jāsaista ar stingriem nosacījumiem, jo īpaši, lai novērstu kaitējumu produktu tirdzniecībai citos tirgos un aizsargātu mazākuma tiesības. Dalībvalstīm pieņemtie noteikumi būtu nekavējoties jāpublicē un jādara zināmi Komisijai, jānodrošina regulāras pārbaudes un neatbilstības gadījumos šie noteikumi jāatceļ. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus, kuros ir prasīts, lai dalībvalsts atceļ šādus noteikumus, ja Komisija konstatē, ka šie noteikumi neatbilst noteiktiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā Komisijas pilnvaras Savienības konkurences politikas jomā un minēto aktu specifiskumu, Komisijai būtu jāpieņem šādi īstenošanas akti, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(55)

Vērtības sadales klauzulas pārtikas piegādes ķēdē ir svarīgas ne tikai nolīgumos starp ražotājiem un pirmajiem pircējiem, bet arī, ja tās var sniegt iespēju lauksaimniekiem piedalīties cenu veidošanā ķēdes lejupējos posmos. Tāpēc lauksaimniekiem un to organizācijām vajadzētu būt iespējai vienoties par šādām klauzulām ar dalībniekiem ķēdes lejupējos posmos, kas seko aiz pirmo pircēju posma.

(56)

To vīnu īpašā komerciālā vērtība, uz kuriem attiecas aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), izriet no to piederības augstākā līmeņa tirgus segmentam, pateicoties to kvalitātes reputācijai, kas izriet no to produkta specifikācijas. Tirgū šādiem vīniem ir augstāka cena, jo patērētāji novērtē īpašības, ko apliecina cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Tādēļ, lai novērstu to, ka agresīvas cenu politikas rezultātā minētajiem kvalitāti apliecinošajiem datiem zūd jēga, starpnozaru organizācijām, kuras pārstāv tirgus dalībniekus, kas gūst labumu, izmantojot minētos kvalitāti apliecinošos datus, vajadzētu būt iespējai nākt klajā ar cenu norādēm attiecībā uz attiecīgo vīnogu pārdošanu, atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta. Tomēr šādām norādēm vajadzētu būt neobligātām, lai neizskaustu pavisam ACVN/AĢIN iekšējo cenu konkurenci.

(57)

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantā ir iekļautas aprēķina metodes, ko var izmantot, lai noteiktu sprūda apjomu, kas attiecīgajās nozarēs aktivizē īpašo drošības klauzulu. Lai ņemtu vērā visas iespējamās aprēķina metodes, ar kurām nosaka sprūda apjomu papildu ievedmuitas piemērošanas nolūkā, tostarp gadījumos, kad netiek ņemts vērā vietējais patēriņš, būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punkts, lai atspoguļotu aprēķina metodi, kas izklāstīta PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. panta 4. punktā.

(58)

Būtu jāsvītro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 192. un 193. pants, jo, tā kā cukura nozarē ražošanas regulējums vairs nav spēkā, šādi pasākumi vairs nav vajadzīgi. Lai ar importu no trešām valstīm nodrošinātu, ka Savienības tirgus tiek pietiekami apgādāts, būtu jāpiešķir Komisijai deleģētās un īstenošanas pilnvaras apturēt ievedmuitu cukurniedru un cukurbiešu melasei.

(59)

Nairobi notikušajā 10. PTO ministru konferencē pieņemtajā ministru 2015. gada 19. decembra Lēmumā par eksporta konkurenci ir izklāstīti noteikumi par eksporta konkurences pasākumiem. Eksporta subsīdiju jomā PTO dalībniekiem ir no minētā lēmuma datuma jālikvidē savas piešķirtās tiesības uz eksporta subsīdijām. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196.–204. pantā izklāstītie Savienības noteikumi par eksporta kompensācijām būtu jāsvītro. Attiecībā uz eksporta kredītiem, eksporta kredīta garantijām un apdrošināšanas programmām, lauksaimnieciskajiem eksportējošajiem valsts tirdzniecības uzņēmumiem un starptautisko pārtikas palīdzību dalībvalstis, ievērojot Savienības tiesību aktus, var pieņemt valsts pasākumus. Tā kā Savienība un tās dalībvalstis ir PTO dalībnieces, šādiem valstu pasākumiem būtu jāatbilst arī noteikumiem, kas izklāstīti minētajā PTO ministru 2015. gada 19. decembra lēmumā, jo šo jautājumu reglamentē kā Savienības, tā starptautiskās tiesības.

(60)

Iekšējais tirgus balstās uz konsekventu konkurences noteikumu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tādēļ ir jāturpina cieša valstu konkurences iestāžu un Komisijas sadarbība Eiropas konkurences iestāžu tīklā, kurā var apspriest konkurences noteikumu interpretācijas un piemērošanas jautājumus un saskaņot darbības konkurences noteikumu piemērošanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (19).

(61)

Lai nodrošinātu, ka starpnozaru organizācijas efektīvi izmanto Regulas (ES) Nr. 1308/2013 210. pantu, kā arī vienkāršošanas labad un lai samazinātu administratīvo slogu, starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām nevajadzētu būt nepieciešams iepriekšējs Komisijas lēmums par to, ka uz tiem neattiecas LESD 101. panta 1. punkta piemērošana, ja minētie nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 210. pantā noteiktajām prasībām. Tomēr pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Komisijai būtu jāsniedz atzinums par šādu nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 210. pantu. Neatkarīgi no Komisijas sniegtā atzinuma par to, ka šādi nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības atbilst minētajam pantam, Komisijai būtu jāsaglabā iespēja jebkurā laikā pēc šāda atzinuma sniegšanas paziņot, ka attiecīgajiem nolīgumiem, lēmumiem vai saskaņotajām darbībām turpmāk tiks piemērots LESD 101. panta 1. punkts, ja tā atklāj, ka vairs netiek izpildīti attiecīgie nosacījumi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 210. panta piemērošanai.

(62)

Dažas vertikālas un horizontālas iniciatīvas attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kuru mērķis ir piemērot par obligātajām prasībām stingrākas prasības, var pozitīvi ietekmēt ilgtspējības mērķus. Vienošanās par šādiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas noslēgtās starp ražotājiem un tirgus dalībniekiem dažādos ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības līmeņos, varētu arī stiprināt ražotāju pozīcijas piegādes ķēdē un palielināt viņu spējas aizstāvēt savas intereses. Tādēļ konkrētos apstākļos uz šādām iniciatīvām nebūtu jāattiecina LESD 101. panta 1. punkts. Lai nodrošinātu praktisku šīs jaunās atkāpes izmantošanu un lai samazinātu administratīvo slogu, šādām iniciatīvām nebūtu nepieciešams iepriekšējs Komisijas lēmum par to, ka uz tām neattiecas LESD 101. panta 1. punkta piemērošana. Tā kā šī ir jauna atkāpe, ir lietderīgi noteikt, ka Komisijai divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāizstrādā tirgus dalībniekiem paredzētas pamatnostādnes par atkāpes piemērošanu. Pēc minētā termiņa ražotājiem arī būtu jāvar lūgt Komisiju sniegt atzinumu attiecībā uz atkāpes piemērošanu viņu nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām. Pamatotos gadījumos Komisijai būtu jāvar vēlāk pārskatīt sava atzinuma saturu. Valstu konkurences iestādēm būtu jāvar nolemt, ka nolīgums, lēmums un saskaņotā darbība ir jāmaina, jāpārtrauc vai ka tām vispār nav jānotiek, ja tās to uzskata par nepieciešamu, lai aizsargātu konkurenci, un tādā gadījumā tām būtu jāinformē Komisija par savu rīcību.

(63)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 214.a pants ļauj Somijai, ievērojot īpašus nosacījumus un saņemot Komisijas atļauju, līdz 2022. gadam piešķirt valsts atbalstu Dienvidsomijā. Minēto valsts atbalstu būtu jāturpina atļaut piešķirt arī laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam. Lai nodrošinātu, ka šo valsts atbalstu var turpināt piešķirt arī pārejas laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam, jauni noteikumi attiecībā uz to būtu jāiemēro tikai no 2023. gada 1. janvāra.

(64)

Brīvas augļu un dārzeņu nozares produktu aprites ierobežojumi, kas izriet no tādu pasākumu piemērošanas, kuru mērķis ir apkarot augiem kaitīgo organismu izplatīšanos, var radīt grūtības tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Tādēļ, jo īpaši ņemot vērā augiem kaitīgo organismu izplatības pieaugumu, ir lietderīgi atļaut ārkārtas atbalsta pasākumus, lai ņemtu vērā tirdzniecības ierobežojumus, kas noteikti augiem kaitīgo organismu dēļ, un paplašināt to produktu sarakstu, attiecībā uz kuriem var pieņemt ārkārtas atbalsta pasākumus augļu un dārzeņu nozarē.

(65)

Esošie Savienības tirgus novērošanas centri un darba grupas lauksaimniecības tirgu jomā ir apliecinājuši savu lietderību, sniedzot informāciju, lai ekonomikas dalībnieki un valsts iestādes varētu pieņemt lēmumus, kā arī veicinot tirgus norišu uzraudzību. Minētajā nolūkā un lai uzlabotu lauksaimniecības un pārtikas tirgus pārredzamību Savienības līmenī un veicinātu lauksaimniecības tirgu stabilitāti, minētie instrumenti būtu jāpastiprina. Tādēļ ir lietderīgi izveidot vienotu oficiālu tiesisko regulējumu Savienības lauksaimniecības tirgu novērošanas centru izveidei un darbībai jebkurā lauksaimniecības nozarē un šiem novērošanas centriem noteikt attiecīgus paziņošanas un ziņošanas pienākumus.

(66)

Pamatojoties uz statistikas datiem un informāciju, kas apkopota lauksaimniecības tirgu uzraudzībai, Savienības tirgus novērošanas centriem savos ziņojumos būtu jāidentificē tirgus traucējumu draudus. Komisijai būtu regulāri jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informācija par situāciju lauksaimniecības produktu tirgū, tirgus traucējumu draudiem un iespējamiem veicamajiem pasākumiem, regulāri piedaloties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Īpašās lauksaimniecības komitejas sanāksmēs.

(67)

Skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 1308/2013 223. pantā būtu skaidri jānosaka Komisijas loma attiecībā uz tās esošajiem pienākumiem sadarboties un apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (20) 22. pantu, un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI).

(68)

Būtu jāsvītro novecojušie Komisijas pienākumi ziņot par piena un piena produktu tirgu un skolu apgādes programmu tvēruma paplašināšanu. Ziņošanas pienākumi, kas attiecas uz biškopības nozari, būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2021/2115. Būtu jānosaka jauni ziņošanas pienākumi un termiņi attiecībā uz konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei, attiecībā uz Savienības tirgus novērošanas centru izveidi un attiecībā uz ārkārtas pasākumu izmantošanu. Komisijai būtu arī jāziņo par situāciju saistībā ar tirdzniecības nosaukumiem un liemeņu klasifikāciju aitas un kazas gaļas nozarē.

(69)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 V daļas III nodaļā izklāstītie noteikumi par rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē būtu jāsvītro, jo atjaunināti noteikumi par lauksaimniecības rezervi ir iekļauti Regulā (ES) 2021/2116

(70)

Ņemot vērā spēkā esošo atkāpi no tirdzniecības nosaukumiem, kas izmantojami teļa gaļai ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura reģistrēta pirms 2007. gada 29. jūnija, konsekvences labad un lai sniegtu patērētājiem nepārprotamu informāciju, būtu dalībvalstīm jādod iespēja atļaut grupām, kas atbild par aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras reģistrētas pirms minētā datuma, atkāpties no obligātās liemeņu klasifikācijas attiecībā uz teļa gaļu.

(71)

Lai panāktu taisnīgāku līdzsvaru starp skartajām interesēm, būtu jāparedz noteikumi par to, kā novērtēt konfliktu starp nosaukumu, kas iesniegts reģistrācijai kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, un Savienībā ražotas augu šķirnes un dzīvnieku sugas nosaukumu.

(72)

Lai uzlabotu patērētāju informētību par aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, obligātā attiecīgo Savienības simbolu izmantošana būtu jāattiecina arī uz reklāmas materiāliem.

(73)

Būtu jāparedz īpašas atkāpes, kas dod iespēju līdztekus reģistrētajam garantētas tradicionālās īpatnības nosaukumam izmantot citus nosaukumus. Komisijai būtu jānosaka pārejas periodi tādu apzīmējumu izmantošanai, kuri satur garantētu tradicionālo īpatnību nosaukumus, saskaņā ar šādu pārejas periodu nosacījumiem, kas jau ir spēkā attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(74)

Regulā (ES) Nr. 1151/2012 izklāstītās procedūras, kas ir saistītas ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību reģistrāciju, būtu jāracionalizē un jāvienkāršo, lai nodrošinātu, ka jauno nosaukumu reģistrācija aizņem mazāk laika. Būtu jāvienkāršo iebildumu procedūra. Pamatotajā iebildumu paziņojumā būtu jāizklāsta visu iebildumu pamatojums un minēto iebildumu iztirzājums. Tam nebūtu jāliedz iebildumus iesniegušajai iestādei vai personai Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 3. punktā minētās apspriešanās gaitā pievienot turpmāku informāciju un precizēt to.

(75)

Būtu jāvienkāršo Regulā (ES) Nr. 1151/2012 noteiktā grozījumu produkta specifikācijā apstiprināšanas procedūra, nošķirot Savienības grozījumus no standarta grozījumiem. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par grozījumu produkta specifikācijā apstiprināšanu, ja tie ir standarta grozījumi, bet Komisijai – ja tie ir Savienības grozījumi. Būtu jāparedz noteikums, kas nodrošinātu pietiekamu laiku, lai veicinātu netraucētu pāreju no Regulā (ES) nr. 1151/2012 paredzētajiem noteikumiem, kas attiecas uz grozījumiem produkta specifikācijā, uz jauniem noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.

(76)

Ņemot vērā arvien lielāko Savienības patērētāju pieprasījumu pēc bišu vaska, arvien lielāko tā izmantošanu pārtikas nozarē un ciešo saikni ar lauksaimniecības produktiem un lauku ekonomiku, būtu jāpaplašina Regulas (ES) Nr. 1151/2012 I pielikumā sniegtais lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu saraksts, iekļaujot tajā minēto produktu.

(77)

Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014 (21) reģistrēto aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits ir mazs, šo produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tiesiskais regulējums būtu jāvienkāršo. Aromatizētiem vīna produktiem un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus un vīnkopības produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, būtu jāpiemēro tāds pats juridiskais režīms un procedūras kā citiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem. Regulas (ES) Nr. 1151/2012 darbības joma būtu jāpaplašina, lai tiktu aptverti arī minētie produkti. Lai ņemtu vērā šīs izmaiņas, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 251/2014 attiecībā uz tās nosaukumu, darbības jomu un definīcijām un attiecībā uz noteikumiem par aromatizētu vīna produktu marķēšanu. Attiecībā uz nosaukumiem, kas ir aizsargāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 251/2014, būtu jānodrošina netraucēta pāreja.

(78)

Lai veicinātu tirdzniecību ar trešām valstīm, būtu jānosaka, ka dalībvalstis var atļaut uz eksportam ražoto aromatizēto vīnu produktu iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes norādīt trešo valstu pieprasītos tirdzniecības nosaukumus, tostarp valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas, ja uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes ir norādīti atbilstošie tirdzniecības nosaukumi, kas uzskaitīti II pielikumā.

(79)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulas (ES) Nr. 251/2014 II pielikumā noteiktos aromatizēto vīna produktu tirdzniecības nosaukumus un aprakstus nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai un zinātnes un tirgus tendencēm, kā arī lai ņemtu vērā patērētāju veselību vai patērētāju vajadzību pēc informācijas.

(80)

Lai patērētājiem sniegtu plašāku informāciju, Regulā (ES) Nr. 251/2014 būtu jāiekļauj obligātais aromatizēto vīna produktu marķējums ar paziņojumu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu. Tomēr ražotājiem vajadzētu būt iespējai paziņojumā par uzturvērtību uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes norādīt tikai enerģētisko vērtību un pilnu paziņojumu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu darīt pieejamu elektroniski, ar nosacījumu, ka šādā veidā netiek vākti vai izsekoti lietotāju dati un netiek sniegta tirdzniecības mērķiem paredzētā informācija. Tomēr iespējai uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes nenorādīt pilnu uzturvērtības paziņojumu nevajadzētu ietekmēt spēkā esošo prasību norādīt uz etiķetes vielas, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 251/2014, nosakot sīki izstrādātus noteikumus par aromatizētu vīna produktu sastāvdaļu norādīšanu un to apzīmējumiem. Būtu jāļauj turpināt esošo aromatizēto vīna produktu krājumu tirdzniecību pēc jauno marķējuma prasību piemērošanas datumiem līdz brīdim, kad minētie krājumi beidzas. Pirms jauno marķējuma prasību spēkā stāšanās dalībniekiem būtu jāsniedz pietiekami daudz laika, lai tām pielāgotos.

(81)

Ir lietderīgi atļaut pievienot ierobežotu daudzumu stipro alkoholisko dzērienu, lai aromatizētu aromatizētos vīnus jebkurā no Regulas (ES) Nr. 251/2014 II pielikuma A. punktā norādītajām kategorijām. Tā kā tehnikas attīstība mūsdienās ļauj ražot vermutu bez spirta pievienošanas, turpmāk nevajadzētu prasīt, lai vermutam tiek pievienots spirts. Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, ir lietderīgi atļaut Glühwein ražošanai izmantot sarkanvīna un baltvīna kombināciju. Lai ņemtu vērā Polijas tirgū esošo aromatizēto vīna dzērienu, ir lietderīgi izveidot jaunu kategoriju “Wino ziołowe”, Savienības tiesību aktos nosakot tradicionālās prasības tā ražošanai.

(82)

Ņemot vērā Reinjonas nelielo izmēru, attālumu un īpašo situāciju pārtikas nodrošinājuma jomā, tās vietējie tirgi ir īpaši neaizsargāti pret cenu svārstībām. Starpnozaru organizācijas apvieno ražotājus un citus dažādo pārtikas piegādes ķēdes posmu dalībniekus, un tās var palīdzēt saglabāt un dažādot vietējo ražošanu. Īpašā pārtikas nodrošinājuma kontekstā Reinjonā, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 165. panta, ir lietderīgi paredzēt, ka, ja atzītas starpnozaru organizācijas noteikumi tiek paplašināti, tos attiecinot uz tirgus dalībniekiem, kas nav starpnozaru organizācijas biedri, Francija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām var nolemt, ka tirgus dalībniekiem, kuri nav starpnozaru organizācijas biedri, ir jāveic finansiālas iemaksas par darbībām, uz kurām attiecas paplašinātie noteikumi, kas ir to ekonomikas dalībnieku vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības tiek veiktas tikai Reinjonā saistībā ar produktiem, kuri paredzēti vietējam tirgum.

(83)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 251/2014 un (ES) Nr. 228/2013.

(84)

Būtu jānosaka pārejas kārtība attiecībā uz pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniegtajiem aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību aizsardzības pieteikumiem un attiecībā uz to reģistrācijas pieteikumiem, attiecībā uz izdevumiem, kas radušies pirms 2023. gada 1. janvāra saistībā ar olīveļļas un galda olīvu, augļu un dārzeņu, vīna, biškopības un apiņu atbalsta shēmām, attiecībā uz atzīto ražotāju organizāciju vai to apvienību augļu un dārzeņu nozarē darbības programmām un attiecībā uz atbalsta programmām vīna nozarē, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29.–60. pantā.

(85)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, kas izklāstīts Regulā (ES) 2021/2115, grozījumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013, kuri attiecas uz minēto jauno tiesisko regulējumu, būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra.

(86)

Lai nodrošinātu paredzēto pasākumu raitu īstenošanu un steidzamības labad šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,