a)

tās līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, kuras uzskaita saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” vai 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”. Tomēr dažos gadījumos 10. SFPS, 27. SGS vai 28. SGS prasa vai ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā saskaņā ar dažām vai visām šā standarta prasībām. Uzņēmumi šo standartu piemēro arī atvasinātajiem instrumentiem attiecībā uz līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izņemot, ja atvasinātais instruments atbilst uzņēmuma pašu kapitāla instrumenta definīcijai saskaņā ar 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”;

b)

no nomas darījumiem izrietošās tiesības un pienākumi, uz kuriem attiecas 17. SGS “Noma”. Tomēr:

c)

darba devēju tiesības un pienākumi saskaņā ar darbinieku pabalstu plāniem, uz kuriem attiecas 19. SGS “Darbinieku pabalsti”;

d)

uzņēmuma emitētie finanšu instrumenti, kuri atbilst 32. SGS noteiktajai kapitāla vērtspapīru instrumenta definīcijai (tostarp iespējas līgumi un garantijas) vai kuri saskaņā ar 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu ir jāklasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumenti. Tomēr šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu turētājs minētajiem instrumentiem piemēro šo standartu, izņemot, ja tie atbilst a) apakšpunktā minētajam izņēmumam;

e)

tiesības un pienākumi, kas izriet no i) apdrošināšanas līguma, kā tas definēts 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”, izņemot emitenta tiesības un pienākumus, kuri izriet no finanšu garantiju līguma definīcijai atbilstīga apdrošināšanas līguma, vai no ii) līguma, uz kuru attiecas 4. SFPS, jo tas satur diskrecionāras dalības elementu. Tomēr šo standartu piemēro tādam atvasinātajam instrumentam, kas ir iegults līgumā, uz kuru attiecas 4. SFPS, ja pats atvasinātais instruments nav līgums, uz kuru attiecas 4. SFPS. Turklāt, ja finanšu garantiju līgumu emitents iepriekš ir nepārprotami apgalvojis, ka tas šos līgumus uzskata par apdrošināšanas līgumiem, un ir izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu uzskaiti, tas pēc saviem ieskatiem šādiem finanšu garantiju līgumiem var piemērot vai nu šo standartu, vai 4. SFPS (skatīt B2.5.–B2.6. punktu). Emitents šo izvēli var veikt katram līgumam atsevišķi, taču attiecībā uz katru līgumu izdarītā izvēle ir neatsaucama;

f)

nākotnes līgumi starp pircēju un akciju vai daļu turētāju, kas ir pārdevējs, par uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu, kā rezultātā iegādes datumā nākotnē notiks komercdarbības apvienošana, uz kuru attiecas 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”. Nākotnes līguma termiņš nedrīkstētu pārsniegt saprātīgu laika periodu, kāds parasti nepieciešams jebkādu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanai un darījuma pabeigšanai;

g)

apņemšanās izsniegt aizdevumu, izņemot 2.3. punktā aprakstītā apņemšanās izsniegt aizdevumu. Tomēr aizdevuma izsniegšanas apņemšanās emitents attiecībā uz to apņemšanos izsniegt aizdevumu, uz kuru šis standarts citā ziņā neattiecas, piemēro šajā standartā noteiktās vērtības samazināšanas prasības. Turklāt uz visa veida apņemšanos izsniegt aizdevumu attiecas šajā standartā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas prasības;

h)

finanšu instrumenti, līgumi un saistības atbilstoši uz pamatkapitāla daļām balstītiem maksājumu darījumiem, uz kuriem attiecas 2. SFPS “Akciju maksājumi”, izņemot līgumus, uz kuriem attiecas šā standarta 2.4.–2.7. punkts un kuriem ir piemērojams šis standarts;

i)

tiesības uz maksājumiem, kas paredzēti, lai uzņēmumam atlīdzinātu izdevumus, kuri tam jāsedz tādu saistību nokārtošanai, ko tas atzīst kā uzkrājumus saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” vai ko kādā agrākā periodā tas atzina kā uzkrājumus saskaņā ar 37. SGS;

j)

tiesības un pienākumi, uz kuriem attiecas 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” un kuri izriet no līgumiem, kas ir finanšu instrumenti, izņemot tos, kurus atbilstoši 15. SFPS uzskaita saskaņā ar šo standartu.

a)

aizdevuma izsniegšanas apņemšanās, kuras uzņēmums noteicis kā tādas finanšu saistības, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (skatīt 4.2.2. punktu). Uzņēmums, kas aktīvus, kuri izriet no tā apņemšanās izsniegt aizdevumu, iepriekš ir mēdzis pārdot īsi pēc iniciēšanas, visām tās pašas kategorijas aizdevuma izsniegšanas apņemšanām piemēro šo standartu;

b)

aizdevuma izsniegšanas apņemšanās, par kurām var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Šādas apņemšanās izsniegt aizdevumu ir atvasinātie instrumenti. Apņemšanās izsniegt aizdevumu neuzskata par tādām, par kurām norēķinās neto, pamatojoties uz to vien, ka aizdevums tiek izmaksāts pa daļām (piemēram, būvniecībai paredzēts hipotekārais aizdevums, kuru izmaksā pa daļām atbilstoši būvniecības gaitai);

c)

apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (skatīt 4.2.1. punkta d) apakšpunktu).

a)

ja līguma noteikumi ļauj jebkurai pusei norēķināties par to neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem;

b)

ja iespēja norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem nav tieši noteikta līguma noteikumos, taču uzņēmums mēdz par līdzīgiem līgumiem norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem (ar darījuma partneri, noslēdzot savstarpēji kompensējošus līgumus vai pārdodot līgumu pirms tā izpildes vai termiņa beigām);

c)

ja uzņēmums attiecībā uz līdzīgiem līgumiem mēdz pieņemt piegādāto pamatā esošo aktīvu un īsi pēc piegādes pārdot to ar mērķi gūt peļņu no cenas vai tirgotāja uzcenojuma īstermiņa svārstībām; un

d)

ja nefinanšu postenis, kas ir līguma priekšmets, ir viegli pārvēršams naudā.

3.1.1.

3.1.2.

3.2.1.

Konsolidētajos finanšu pārskatos 3.2.2.–3.2.9., B3.1.1., B3.1.2. un B3.2.1.–B3.2.17. punktu piemēro konsolidētā līmenī. Tas nozīmē, ka vispirms uzņēmums konsolidē visus meitasuzņēmumus saskaņā ar 10. SFPS un pēc tam minētos punktus piemēro konsolidētajai grupai.

3.2.2.

3.2.3.–3.2.12. punktā termins “finanšu aktīvs” attiecas vai nu uz finanšu aktīva daļu (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļu), kā tā raksturota a) apakšpunktā, vai uz visu finanšu aktīvu (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupu).

3.2.3.

(Attiecībā uz finanšu aktīvu regulāro pārdošanu skatīt 3.1.2. punktu.)

3.2.4.

3.2.5.

3.2.6.

3.2.7.

Risku un ieguvumu pārvešanu (skatīt 3.2.6. punktu) izvērtē, salīdzinot, kāda pirms un pēc pārveduma ir uzņēmuma pakļautība pārvestā aktīva neto naudas plūsmu summu un grafiku mainīguma riskam. Uzņēmums ir paturējis būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, ja tā pakļautība finanšu aktīva nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības mainīguma riskam pārveduma rezultātā ievērojami nemainās (piemēram, tāpēc, ka uzņēmums finanšu aktīvu ir pārdevis saskaņā ar līgumu par šā aktīva atpirkšanu par fiksētu cenu vai par pārdošanas cenu plus aizdevēja ienākums). Uzņēmums ir pārvedis būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, ja tā pakļautība šim mainīguma riskam vairs nav ievērojama salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu aktīva nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības kopējo mainīgumu (piemēram, tāpēc, ka uzņēmums finanšu aktīvu ir pārdevis tikai ar iespēju atpirkt to pēc patiesās vērtības atpirkšanas brīdī vai ir pārvedis lielāka finanšu aktīva naudas plūsmu pilnīgi proporcionālu daļu saskaņā ar līgumu (piemēram, pakārtotu līdzdalību aizdevumā), kas atbilst 3.2.5. punkta nosacījumiem).

3.2.8.

Bieži būs acīmredzams, vai uzņēmums ir pārvedis vai paturējis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus, un nebūs nepieciešams veikt nekādus aprēķinus. Citos gadījumos būs nepieciešams veikt aprēķinus un salīdzināt uzņēmuma pakļautību nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības mainīguma riskam pirms un pēc pārveduma. Aprēķinu un salīdzinājuma veikšanai izmantojamā diskonta likme ir atbilstīga pašreizējā tirgus procentu likme. Ņem vērā visus pamatoti iespējamos neto naudas plūsmu mainīguma variantus, lielāku svaru piešķirot tiem iznākumiem, kuru īstenošanās varbūtība ir lielāka.

3.2.9.

Tas, vai uzņēmums ir paturējis kontroli (skatīt 3.2.6. punkta c) apakšpunktu) pār pārvesto aktīvu, ir atkarīgs no pārveduma saņēmēja spējas pārdot šo aktīvu. Ja pārveduma saņēmējam ir praktiska spēja pārdot visu attiecīgo aktīvu nesaistītai trešai personai un tas var šo spēju īstenot vienpusēji un bez papildu ierobežojumu noteikšanas šim pārvedumam, uzņēmums nav paturējis kontroli. Visos pārējos gadījumos uzņēmums ir paturējis kontroli.

3.2.10.

3.2.11.

3.2.12.

atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.13.

atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.14.

Kad uzņēmums lielāka finanšu aktīva iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, ir jānovērtē tās daļas patiesā vērtība, kuras atzīšanu turpina. Ja uzņēmums iepriekš ir praktizējis tādu daļu pārdošanu, kas ir līdzīgas daļai, kuras atzīšanu turpina, vai attiecībā uz šādām daļām pastāv citi tirgus darījumi, patiesās vērtības labākā aplēse ir faktisko darījumu jaunākās cenas. Ja nav ne cenu informācijas, ne nesenu tirgus darījumu, kas varētu pamatot patieso vērtību tai daļai, kuras atzīšanu turpina, patiesās vērtības labākā aplēse ir starpība starp visa lielākā finanšu aktīva patieso vērtību un atlīdzību, kas saņemta no pārveduma saņēmēja par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc.

3.2.15.

3.2.16.

3.2.17.

3.2.18.

3.2.19.

3.2.20.

atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.21.

Ja pārvesto aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās, attiecīgajām saistībām nevar piemērot šajā standartā paredzēto iespēju noteikt finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.22.

3.2.23.

3.3.1.

3.3.2.

3.3.3.

3.3.4.

Ja uzņēmums atpērk finanšu saistību daļu, tas attiecīgo finanšu saistību iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, pamatojoties uz šo daļu relatīvajām patiesajām vērtībām atpirkšanas dienā. Starpību starp a) uzskaites vērtību, kas attiecināta uz daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, un b) samaksāto atlīdzību par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārvestos aktīvus, kas nav nauda, vai uzņemtās saistības, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

4.1.1.

4.1.2.

Šo nosacījumu piemērošanas norādes sniegtas B4.1.1.–B4.1.26. punktā.

4.1.2.A

Šo nosacījumu piemērošanas norādes sniegtas B4.1.1.–B4.1.26. punktā.

4.1.3.

4.1.4.

4.1.5.

4.2.1.

4.2.2.

4.3.1.

Iegults atvasinātais instruments ir tāda hibrīdlīguma komponents, kurš ietver arī neatvasinātu pamatinstrumentu, kā rezultātā dažas kombinētā instrumenta naudas plūsmas mainās līdzīgi kā savrupa atvasinātā instrumenta gadījumā. Iegulta atvasinātā instrumenta ietekmē dažas vai visas naudas plūsmas, kas citādi būtu noteiktas līgumā, tiek mainītas atbilstoši konkrētai procentu likmei, finanšu instrumenta cenai, preces cenai, valūtas kursam, cenu vai likmju indeksam, kredītreitingam vai kredītu indeksam, vai citam mainīgajam lielumam, ja vien nefinanšu mainīgā lieluma gadījumā šis lielums nav konkrēti attiecināms uz vienu no līguma pusēm. Atvasinātais instruments, kas ir piesaistīts finanšu instrumentam, taču saskaņā ar līgumu ir pārvedams neatkarīgi no šā instrumenta vai tam ir cits darījuma partneris, nav iegults atvasinātais instruments, bet atsevišķs finanšu instruments.

4.3.2.

4.3.3.

4.3.4.

4.3.5.

4.3.6.

4.3.7.

Ja uzņēmums nespēj ticami novērtēt iegultā atvasinātā instrumenta patieso vērtību, pamatojoties uz tā noteikumiem un nosacījumiem, iegultā atvasinātā instrumenta patiesā vērtība ir starpība starp hibrīdlīguma patieso vērtību un pamatlīguma patieso vērtību. Ja uzņēmums nespēj novērtēt iegultā atvasinātā instrumenta patieso vērtību ar šo metodi, ir piemērojams 4.3.6. punkts, un hibrīdlīgumu nosaka kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

4.4.1.

4.4.2.

4.4.3.

Turpmāk norādītās apstākļu izmaiņas nav uzskatāmas par pārklasificēšanu 4.4.1. un 4.4.2. punkta nozīmē:

5.1.1.

5.1.1.A

5.1.2.

Ja uzņēmums tādam aktīvam, kuru turpmāk novērtē amortizētajās izmaksās, izmanto norēķinu dienas uzskaiti, šo aktīvu sākotnēji novērtē pēc tā patiesās vērtības darījuma dienā (skatīt B3.1.3.–B3.1.6. punktu).

5.1.3.

Neraugoties uz 5.1.1. punktā noteikto prasību, tādus pircēju un pasūtītāju parādus, kuros nav nozīmīga finansējuma komponenta (ko nosaka saskaņā ar 15. SFPS), uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē pēc to darījuma cenas (kā tā definēta 15. SFPS).

5.2.1.

5.2.2.

5.2.3.

Finanšu aktīvam, kas ir noteikts kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, uzņēmums piemēro 6.5.8.–6.5.14. punktā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības (un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai)  (1).

5.3.1.

5.3.2.

5.4.1.

5.4.2.

Uzņēmums, kas pārskata periodā procentu ieņēmumus aprēķina, efektīvās procentu likmes metodi piemērojot finanšu aktīva amortizētajām izmaksām saskaņā ar 5.4.1. punkta b) apakšpunktu, turpmākajos pārskata periodos procentu ieņēmumus aprēķina, efektīvo procentu likmi piemērojot bruto uzskaites vērtībai, ja finanšu instrumenta kredītrisks samazinās tiktāl, ka attiecīgais finanšu aktīvs vairs nav ar samazinātu kredītvērtību un šo samazinājumu var objektīvi sasaistīt ar notikumu, kas iestājas pēc 5.4.1. punkta b) apakšpunkta prasību piemērošanas (piemēram, uzlabojas aizņēmēja kredītreitings).

5.4.3.

Ja finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas tiek pārskatītas vai citādi mainītas un šī pārskatīšana vai mainīšana neizraisa finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanu atbilstoši šim standartam, uzņēmums pārrēķina attiecīgā finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību un izmaiņu radīto peļņu vai zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību pārrēķina kā pašreizējo vērtību pārskatītajām vai mainītajām naudas plūsmām, kuras diskontētas ar finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību) vai attiecīgā gadījumā – ar pārskatīto efektīvo procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 6.5.10. punktu. Visas attiecīgās izmaksas vai maksas ņem vērā mainītā finanšu aktīva uzskaites vērtībā un amortizē laikposmā, kas atliek līdz mainītā finanšu aktīva termiņam.

5.4.4.

5.5.1.

5.5.2.

Finanšu aktīviem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, uzņēmums zaudējumu atskaitījumu atzīšanai un novērtēšanai piemēro vērtības samazināšanas prasības. Tomēr zaudējumu atskaitījumus atzīst pārējos apvienotajos ienākumos, un tos neatņem no finanšu aktīva uzskaites vērtības, ko uzrāda finanšu stāvokļa pārskatā.

5.5.3.

5.5.4.

Vērtības samazināšanas prasību mērķis ir atzīt visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus visiem tiem finanšu instrumentiem, kuriem, spriežot pēc visas saprātīgās un pamatojamās informācijas, tostarp pēc informācijas, kas vērsta uz nākotni, un neatkarīgi no tā, vai novērtējums veikts individuāli vai grupā, kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies kredītrisks.

5.5.5.

5.5.6.

Vērtības samazināšanas prasības piemērojot attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem, par sākotnējās atzīšanas datumu uzskata dienu, kurā uzņēmumam kļūst saistoša attiecīgā neatsaucamā apņemšanās.

5.5.7.

Ja uzņēmums iepriekšējā pārskata periodā finanšu aktīva zaudējumu atskaitījumus novērtēja kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, taču kārtējā pārskata datumā konstatē, ka 5.5.3. punkta nosacījums vairs nav izpildīts, uzņēmums zaudējumu atskaitījumus kārtējā pārskata datumā novērtē kā summu, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem.

5.5.8.

Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas atzīst paredzamo kredītzaudējumu (vai apvērses) summu, kas ir nepieciešama, lai zaudējumu atskaitījumus pārskata datumā koriģētu atbilstoši summai, kura ir jāatzīst saskaņā ar šo standartu.

5.5.9.

Katrā pārskata datumā uzņēmums novērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies. Veicot šo novērtējumu, uzņēmums balstās nevis uz paredzamo kredītzaudējumu summas izmaiņām, bet uz to, kā mainījies risks, ka attiecīgā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā netiks pildītas tā saistības. Šajā novērtējumā uzņēmums finanšu instrumenta saistību neizpildes risku, kāds tas ir pārskata datumā, salīdzina ar šā finanšu instrumenta saistību neizpildes risku, kāds tas bija sākotnējās atzīšanas datumā, un ņem vērā saprātīgu un pamatojamu informāciju, kura ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm un liecina par kredītriska ievērojamu palielināšanos kopš sākotnējās atzīšanas.

5.5.10.

Uzņēmums drīkst pieņemt, ka finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, ja tiek konstatēts, ka šā finanšu instrumenta kredītrisks pārskata datumā ir zems (skatīt B5.5.22.–B5.5.24. punktu).

5.5.11.

Ja saprātīga un pamatojama uz nākotni vērsta informācija ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, uzņēmums, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, nedrīkst balstīties vienīgi uz kavējumu informāciju. Tomēr tad, ja uz nākotni vērsta informācija, kas ir aktuālāka nekā informācija par kavējumu statusu (individuāli vai grupā), nav pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, uzņēmums, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, drīkst izmantot kavējumu informāciju. Neatkarīgi no tā, kādā veidā uzņēmums novērtē, vai kredītrisks nav ievērojami palielinājies, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka finanšu aktīva kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, ja līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas. Uzņēmums šo prezumpciju var atspēkot, ja tam ir saprātīga un pamatojama informācija, kura ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm un kura pierāda, ka kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, kaut arī līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas. Atspēkojamā prezumpcija nav izmantojama, ja uzņēmums konstatē, ka kredītrisks ir ievērojami palielinājies, vēl pirms līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas.

5.5.12.

Ja finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas ir pārskatītas vai mainītas un finanšu aktīva atzīšana nav pārtraukta, uzņēmums saskaņā ar 5.5.3. punktu novērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks nav ievērojami palielinājies, salīdzinot:

5.5.13.

5.5.14.

Uzņēmums katrā pārskata datumā peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīst visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu izmaiņu summu kā peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas. Visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu pozitīvas izmaiņas uzņēmums atzīst kā peļņu no vērtības samazināšanas, pat ja visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi ir mazāki nekā paredzamo kredītzaudējumu summa, kas bija iekļauta lēstajās naudas plūsmās sākotnējās atzīšanas brīdī.

5.5.15.

5.5.16.

Grāmatvedības politiku attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem, nomas debitoru parādiem un līguma aktīviem uzņēmums var izvēlēties neatkarīgi vienu no otras.

5.5.17.

5.5.18.

Novērtējot paredzamos kredītzaudējumus, uzņēmumam nav obligāti jāapzina visi iespējamie scenāriji. Tomēr tam ir jāņem vērā kredītzaudējumu rašanās risks vai varbūtība, atspoguļojot iespēju, ka kredītzaudējumi rodas, un iespēju, ka kredītzaudējumi nerodas, pat ja kredītzaudējumu rašanās iespēja ir ļoti neliela.

5.5.19.

Maksimālais periods, kuru ņem vērā paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanā, ir maksimālais līguma periods (ieskaitot pagarināšanas iespējas), kurā uzņēmums ir pakļauts kredītriskam, un ne ilgāks periods, pat ja šāds ilgāks periods atbilst komercdarbības praksei.

5.5.20.

Tomēr daži finanšu instrumenti ietver gan aizdevumu, gan neizmantotas apņemšanās komponentu, un uzņēmuma līgumiskā spēja pieprasīt atmaksāšanu un atcelt neizmantoto apņemšanos neierobežo uzņēmuma pakļautību kredītzaudējumiem tā, ka tā aprobežotos ar līguma uzteikuma termiņu. Tikai un vienīgi šādiem finanšu instrumentiem uzņēmums paredzamos kredītzaudējumus novērtē par periodu, kurā uzņēmums ir pakļauts kredītriskam un kredītriska pārvaldības pasākumi neļautu mazināt paredzamos kredītzaudējumus, pat ja šis periods pārsniedz maksimālo līguma periodu.

5.6.1.

5.6.2.

5.6.3.

5.6.4.

5.6.5.

5.6.6.

5.6.7.

5.7.1.

5.7.1A.

Dividendes atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā vienīgi tad, ja:

5.7.2.

5.7.3.

5.7.4.

5.7.5.

5.7.6.

Ja uzņēmums izdara 5.7.5. punktā minēto izvēli, dividendes no šā ieguldījuma tas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 5.7.1.A punktu.

5.7.7.

izņemot, ja a) apakšpunktā aprakstītā pieeja saistību kredītriska izmaiņu ietekmei radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā (tādā gadījumā piemēro 5.7.8. punktu). Norādes par to, kā noteikt, vai tiktu radīta vai palielināta uzskaites neatbilstība, skatīt B5.7.5.–B5.7.7. un B5.7.10.–B5.7.12. punktā.

5.7.8.

5.7.9.

Neraugoties uz 5.7.7. un 5.7.8. punkta prasībām, uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrāda visu peļņu un zaudējumus no tādas aizdevuma izsniegšanas apņemšanās un finanšu garantiju līgumiem, kas ir noteikti kā tādi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.7.10.

5.7.11.

6.1.1.

Riska ierobežošanas uzskaites mērķis ir finanšu pārskatos atspoguļot ietekmi, kāda ir uzņēmuma riska pārvaldības pasākumiem, kuros pakļautību noteiktiem riskiem, kas varētu ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu (vai pārējos apvienotos ienākumus, ja runa ir par ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, attiecībā uz kuriem uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos), pārvalda, izmantojot finanšu instrumentus. Šīs pieejas mērķis ir dot iespēju skatīt kontekstā tos riska ierobežošanas instrumentus, kuriem piemēro riska ierobežošanas uzskaiti, lai tādējādi dotu ieskatu par to nolūku un iedarbību.

6.1.2.

Uzņēmums var izvēlēties noteikt riska ierobežošanas attiecības starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti, saskaņā ar 6.2.1.–6.3.7. un B6.2.1.–B6.3.25. punktu. Attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām, kas atbilst atbilstības kritērijiem, uzņēmums peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, uzskaita saskaņā ar 6.5.1.–6.5.14. un B6.5.1–B6.5.28. punktu. Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir posteņu grupa, uzņēmums ievēro papildu prasības, kas noteiktas 6.6.1.–6.6.6. un B6.6.1.–B6.6.16. punktā.

6.1.3.

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanai (un tikai šādai riska ierobežošanai) uzņēmums šā standarta prasību vietā var piemērot riska ierobežošanas uzskaites prasības, kuras noteiktas 39. SGS. Tādā gadījumā uzņēmumam jāpiemēro arī konkrētās prasības, kuras attiecas uz patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai, un kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, jānosaka daļa, kas ir summa valūtā (skatīt 39. SGS 81A., 89A. un AG114.–AG132. punktu).

6.2.1.

6.2.2.

6.2.3.

6.2.4.

Kritērijiem atbilstīga instrumenta noteikšana par riska ierobežošanas instrumentu ir jāveic attiecībā uz visu šo instrumentu. Vienīgie pieļaujamie izņēmumi ir šādi:

6.2.5.

Uzņēmums var apvienotā veidā ņemt vērā un kopīgi noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu jebkuru šādu elementu kombināciju (tostarp gadījumos, kad dažu riska ierobežošanas instrumentu risks vai riski kompensē citu instrumentu radītos riskus):

6.2.6.

Tomēr atvasinātais instruments, kurā apvienota pārdota iespēja un iegādāta iespēja (piemēram, collar procentu robežlikmju līgums), nekvalificējas kā riska ierobežošanas instruments, ja noteikšanas dienā tas faktiski ir neto pārdota iespēja (izņemot, ja tas atbilst kritērijiem saskaņā ar B6.2.4. punktu). Līdzīgā veidā divus vai vairākus instrumentus (vai proporcionālas to daļas) var kopīgi noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu vienīgi tad, ja tie apvienotā veidā noteikšanas dienā faktiski nav neto pārdota iespēja (izņemot, ja tie atbilst kritērijiem saskaņā ar B6.2.4. punktu).

6.3.1.

Postenis, kura riski tiek ierobežoti, var būt arī šāda posteņa vai posteņu grupas komponents (skatīt 6.3.7. un B6.3.7.–B6.3.25. punktu).

6.3.2.

6.3.3.

6.3.4.

6.3.5.

6.3.6.

Tomēr izņēmums no 6.3.5. punkta ir grupas iekšēja monetārā posteņa (piemēram, kreditoru/debitoru parāda starp diviem meitasuzņēmumiem) ārvalstu valūtas risks, kas konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, ja tā rezultātā rodas pakļautība valūtas kursa radītai peļņai vai zaudējumiem, kas saskaņā ar 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti. Saskaņā ar 21. SGS valūtas kursa radītā peļņa un zaudējumi no grupas iekšējiem monetārajiem posteņiem konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti, ja darījums par grupas iekšēju monetāro posteni ir noslēgts starp diviem tādiem grupas uzņēmumiem, kuriem ir atšķirīgas funkcionālās valūtas. Turklāt augstas varbūtības pakāpes prognozēta grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtas risks konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, ja darījums ir denominēts valūtā, kas nav šo darījumu noslēdzošā uzņēmuma funkcionālā valūta, un ja ārvalstu valūtas risks ietekmēs konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

6.3.7.

Uzņēmums riska ierobežošanas attiecībās var kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, noteikt vai nu visu posteni, vai posteņa komponentu. Viss postenis ietver visas konkrēta posteņa naudas plūsmu vai patiesās vērtības izmaiņas. Komponents ietver mazāk nekā visas konkrēta posteņa patiesās vērtības izmaiņas vai naudas plūsmu mainīgumu. Uzņēmums kā posteņus, kuru riski tiek ierobežoti, var noteikt vienīgi šādus komponentu (tostarp to kombināciju) veidus:

6.4.1.

6.5.1.

6.5.2.

6.5.3.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir kapitāla vērtspapīru instruments, kura patiesās vērtības izmaiņas uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos, 6.5.2. punkta a) apakšpunktā minētajai pakļautībai riskam, kuru ierobežo, ir jābūt tādai, kas var ietekmēt pārējos apvienotos ienākumus. Tikai un vienīgi šādā gadījumā atzīto riska ierobežošanas neefektivitāti uzrāda pie pārējiem apvienotajiem ienākumiem.

6.5.4.

Stingras apņemšanās ārvalstu valūtas riska ierobežošanu var uzskaitīt kā patiesās vērtības riska ierobežošanu vai naudas plūsmu riska ierobežošanu.

6.5.5.

6.5.6.

Riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana var attiekties vai nu uz riska ierobežošanas attiecībām kā veselumu, vai tikai uz to daļu (tādā gadījumā atlikušajai riska ierobežošanas attiecību daļai turpina piemērot riska ierobežošanas uzskaiti).

6.5.7.

Uzņēmums piemēro:

6.5.8.

6.5.9.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības riska ierobežošanā ir stingra apņemšanās (vai tās komponents) iegādāties aktīvus vai uzņemties saistības, no uzņēmuma stingrās apņemšanās izpildes izrietošo aktīvu vai saistību sākotnējo uzskaites vērtību koriģē, iekļaujot finanšu stāvokļa pārskatā atzītā posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas.

6.5.10.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir finanšu instruments (vai tā komponents), kuru novērtē amortizētajās izmaksās, visas korekcijas, kas izriet no 6.5.8. punkta b) apakšpunkta, amortizē peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Amortizāciju drīkst sākt, kolīdz rodas korekcija, bet ne vēlāk kā tad, kad posteni, kura riski tiek ierobežoti, pārtrauc koriģēt, ņemot vērā peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas. Amortizācija balstās uz pārrēķinātu efektīvo procentu likmi dienā, kad sāk amortizāciju. Attiecībā uz finanšu aktīvu (vai tā komponentu), kas ir postenis, kā riski tiek ierobežoti, un kuru saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, amortizāciju piemēro tādā pašā veidā, taču to veic, nevis koriģējot uzskaites vērtību, bet attiecībā uz summu, kas atbilst kumulatīvajai peļņai vai zaudējumiem, kuri atzīti iepriekš saskaņā ar 6.5.8. punkta b) apakšpunktu.

6.5.11.

6.5.12.

Kad uzņēmums pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti naudas plūsmu riska ierobežošanai (skatīt 6.5.6. punktu un 6.5.7. punkta b) apakšpunktu), summu, kas uzkrāta naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē saskaņā ar 6.5.11. punkta a) apakšpunktu, tas uzskaita šādi:

6.5.13.

6.5.14.

6.5.15.

Ja uzņēmums nodala iespējas līguma iekšvērtību no laikvērtības un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka vienīgi iespējas līguma iekšvērtības izmaiņas (skatīt 6.2.4. punkta a) apakšpunktu), tas iespējas laikvērtību uzskaita šādi (skatīt B6.5.29.–B6.5.33. punktu):

6.5.16.

Ja uzņēmums regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementu nodala no tūlītējā elementa un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka vienīgi šā līguma tūlītējā elementa vērtības izmaiņas vai ja tas nodala finanšu instrumenta valūtas kursu bāzes starpību un izslēdz to šā finanšu instrumenta noteikšanā par riska ierobežošanas instrumentu (skatīt 6.2.4. punkta b) apakšpunktu), uzņēmums attiecīgā līguma nākotnes elementam vai valūtas kursu bāzes starpībai var piemērot 6.5.15. punktu tādā pašā veidā, kā to piemēro iespējas līguma laikvērtībai. Šādā gadījumā uzņēmums piemēro B6.5.34.–B6.5.39. punktā sniegtās piemērošanas norādes.

6.6.1.

6.6.2.

Komponents, kas ir kritērijiem atbilstīgas posteņu grupas proporcionāla daļa, ir kritērijiem atbilstīgs postenis, kura riski tiek ierobežoti, ja šāda noteikšana atbilst uzņēmuma riska pārvaldības mērķim.

6.6.3.

Kopējas posteņu grupas slāņa komponentam (piemēram, apakšējam slānim) riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot vienīgi tad, ja:

6.6.4.

Attiecībā uz riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (t. i., neto pozīcijas riska ierobežošanu), kā ierobežojamais risks ietekmē dažādus peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu posteņus, peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas minētajā aprēķinā uzrāda citā postenī nekā tos, kurus ietekmē posteņi, kuru riski tiek ierobežoti. Tādējādi minētajā aprēķinā tā posteņa summa, kas attiecas uz pašu posteni, kura riski tiek ierobežoti (piemēram, pārdošanas ienākumi vai izmaksas), netiek ietekmēta.

6.6.5.

Attiecībā uz aktīviem un saistībām, kuru riski tiek ierobežoti kopā kā grupai patiesās vērtības riska ierobežošanā, peļņu vai zaudējumus no atsevišķajiem aktīviem un saistībām saskaņā ar 6.5.8. punkta b) apakšpunktu finanšu stāvokļa pārskatā atzīst kā attiecīgo grupā ietilpstošo atsevišķo posteņu uzskaites vērtības korekciju.

6.6.6.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir grupa, kuras neto pozīcija ir nulle (t. i., posteņi, kuru riski tiek ierobežoti, savstarpēji pilnīgi kompensē risku, kas tiek pārvaldīts grupas līmenī), uzņēmumam ir atļauts to noteikt riska ierobežošanas attiecībās, kas neietver riska ierobežošanas instrumentu, ja:

6.7.1.

Uzņēmums šo noteikšanu var veikt neatkarīgi no tā, vai finanšu instrumentam, kura kredītrisku pārvalda, ir piemērojams šis standarts (piemēram, uzņēmums var noteikt aizdevuma izsniegšanas apņemšanos, uz ko šis standarts neattiecas). Uzņēmums attiecīgo finanšu instrumentu var noteikt tā sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts. Uzņēmums uzreiz dokumentē šo noteikšanu.

6.7.2.

Ja finanšu instruments ir saskaņā ar 6.7.1. punktu noteikts kā tāds, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pēc tā sākotnējās atzīšanas vai ja tas iepriekš nav bijis atzīts, starpību, kas noteikšanas brīdī pastāv starp uzskaites vērtību (attiecīgā gadījumā) un patieso vērtību nekavējoties atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Attiecībā uz finanšu aktīviem, kurus saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, kumulatīvo peļņu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, nekavējoties pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

6.7.3.

Finanšu instrumentu, kas radīja kredītrisku, vai šā finanšu instrumenta daļu uzņēmums pārtrauc novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja:

6.7.4.

Kad finanšu instrumentu, kas rada kredītrisku, vai šā finanšu instrumenta daļu uzņēmums pārtrauc novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, šā finanšu instrumenta patiesā vērtība novērtēšanas pārtraukšanas dienā kļūst par tā jauno uzskaites vērtību. Pēc tam piemēro to pašu novērtēšanas metodi, kas bija izmantota pirms finanšu instrumenta noteikšanas par tādu, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ieskaitot amortizāciju, kas izriet no jaunās uzskaites vērtības). Piemēram, finanšu aktīvam, kas sākotnēji bija klasificēts kā novērtējams amortizētajās izmaksās, atkal piemērotu šo novērtēšanas metodi, un tā efektīvā procentu likme tiktu pārrēķināta, pamatojoties uz tā jauno bruto uzskaites vērtību dienā, kad pārtraukta tā novērtēšana pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

7.1.1.

Uzņēmums piemēro šo standartu gada pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauts piemērošanu sākt agrāk. Ja uzņēmums izvēlas šā standarta piemērošanu sākt agrāk, tam ir jāatklāj šis fakts un visas šā standarta prasības jāpiemēro vienlaikus (taču skatīt arī 7.1.2., 7.2.21. un 7.3.2. punktu). Vienlaikus tam ir jāpiemēro arī C papildinājumā noteiktie grozījumi.

7.1.2.

Neraugoties uz 7.1.1. punkta prasībām, gada pārskata periodos, kuri sākas līdz 2018. gada 1. janvārim (neieskaitot), uzņēmums var izvēlēties agrāk piemērot vienīgi 5.7.1. punkta c) apakšpunkta, 5.7.7.–5.7.9., 7.2.14. un B5.7.5.–B5.7.20. punkta prasības par peļņas un zaudējumu uzrādīšanu finanšu saistībām, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nepiemērojot pārējās šā standarta prasības. Ja uzņēmums izvēlas piemērot tikai minētos punktus, tas atklāj šo faktu un pastāvīgi atklāj saistīto informāciju, kas noteikta 7. SFPS (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 9. SFPS (2010.)) 10.–11. punktā. (Skatīt arī 7.2.2. un 7.2.15. punktu).

7.1.3.

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika izdarīti 4.2.1. un 5.7.5. punkta grozījumi, kas izriet no 3. SFPS grozījumiem. Uzņēmums minētos grozījumus perspektīvi piemēro komercdarbības apvienošanai, uz kuru attiecas 3. SFPS grozījumi.

7.1.4.

Atbilstoši 2014. gada maijā izdotajam 15. SFPS grozīts 3.1.1., 4.2.1., 5.1.1., 5.2.1., 5.7.6., B3.2.13., B5.7.1., C5. un C42. punkts un svītrots C16. punkts un tā virsraksts. Ir iekļauts 5.1.3. un 5.7.1.A punkts un definīcija A papildinājumā. Piemērojot 15. SFPS, uzņēmums piemēro minētos grozījumus.

7.2.1.

Uzņēmums šo standartu piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, izņemot gadījumus, kas noteikti 7.2.4.–7.2.26. un 7.2.28. punktā. Šo standartu nepiemēro posteņiem, kuru atzīšana sākotnējās piemērošanas datumā jau ir pārtraukta.

7.2.2.

7.2.1., 7.2.3.–7.2.28. un 7.3.2. punktā paredzēto pārejas noteikumu piemērošanas mērķiem sākotnējās piemērošanas datums ir diena, kad uzņēmums pirmoreiz piemēro šā standarta attiecīgās prasības, un tam ir jābūt pārskata perioda sākuma datumam pēc šā standarta izdošanas. Atkarībā no pieejas, kādu uzņēmums izvēlējies 9. SFPS piemērošanā, pārejas periodā var būt viens vai vairāki dažādu prasību sākotnējās piemērošanas datumi.

7.2.3.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, balstoties uz šajā dienā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem, novērtē, vai finanšu aktīvs atbilst 4.1.2. punkta a) apakšpunkta vai 4.1.2.A punkta a) apakšpunkta nosacījumam. Attiecīgi izrietošo klasifikāciju piemēro retrospektīvi neatkarīgi no uzņēmuma komrecdarbības modeļa iepriekšējos pārskata periodos.

7.2.4.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam ir nepraktiski [praktiski neiespējami] (kā definēts 8. SGS) novērtēt mainīto naudas laikvērtības elementu saskaņā ar B4.1.9.B–B4.1.9.D punktu, balstoties uz finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem, uzņēmums šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes novērtē, balstoties uz šā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem un neņemot vērā B4.1.9.B–B4.1.9.D punktā noteiktās prasības attiecībā uz naudas laikvērtības elementa mainīšanu. (Skatīt arī 7. SFPS 42.R punktu.)

7.2.5.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS) saskaņā ar B4.1.12. punkta c) apakšpunktu novērtēt, vai priekšlaicīgas atmaksas iezīmes patiesā vērtība ir nebūtiska, balstoties uz finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem, uzņēmums šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes novērtē, balstoties uz šā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem un neņemot vērā B4.1.12. punktā noteikto izņēmumu attiecībā uz priekšlaicīgas atmaksas iezīmēm. (Skatīt arī 7. SFPS 42.S punktu.)

7.2.6.

Ja uzņēmums novērtē hibrīdlīgumu patiesajā vērtībā saskaņā ar 4.1.2.A, 4.1.4. vai 4.1.5. punktu, bet hibrīdlīguma patiesā vērtība nav novērtēta salīdzināmos pārskata periodos, un ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem (skatīt 7.2.15. punktu), hibrīdlīguma patiesā vērtība salīdzināmos pārskata periodos ir komponentu (t. i., neatvasinātā pamatinstrumenta un iegultā atvasinātā instrumenta) patieso vērtību summa katra salīdzināmā pārskata perioda beigās.

7.2.7.

Ja uzņēmums ir piemērojis 7.2.6. punktu, tad sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī) atzīst starpību starp visa hibrīdlīguma patieso vērtību sākotnējās piemērošanas datumā un hibrīdlīguma komponentu patieso vērtību summu sākotnējās piemērošanas datumā.

7.2.8.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums var:

Šādu noteikšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.9.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums:

Šādu atcelšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.10.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums:

Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.11.

Ja uzņēmumam ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS) piemērot efektīvās procentu likmes metodi retrospektīvi, uzņēmums:

7.2.12.

Ja uzņēmums kādu ieguldījumu kapitāla vērtspapīru instrumentā, kura identiskam instrumentam (vai atvasināta instrumenta aktīvam, kurš ir saistīts ar šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu un par kuru norēķins jāveic, piegādājot šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu) nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu), iepriekš ir uzskaitījis pēc izmaksām (saskaņā ar 39. SGS), tas šo instrumentu sākotnējās piemērošanas datumā novērtē patiesajā vērtībā. Starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī).

7.2.13.

Ja uzņēmums atvasināta instrumenta saistības, kuras ir saistītas ar tādu kapitāla vērtspapīru instrumentu un par kuru norēķins jāveic, piegādājot tādu kapitāla vērtspapīru instrumentu, kura identiskam instrumentam nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu), iepriekš ir uzskaitījis pēc izmaksām saskaņā ar 39. SGS, tas šāda atvasinātā instrumenta saistības sākotnējās piemērošanas datumā novērtē patiesajā vērtībā. Starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā.

7.2.14.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, balstoties uz šajā dienā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem, nosaka, vai 5.7.7. punktā aprakstītā pieeja radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šo standartu, balstoties uz attiecīgo konstatējumu, piemēro retrospektīvi.

7.2.15.

Neraugoties uz 7.2.1. punktā noteikto prasību, uzņēmums, kas ievieš šajā standartā noteiktās klasificēšanas un novērtēšanas prasības (tostarp 5.4. un 5.5. iedaļā paredzētās prasības par finanšu aktīvu novērtēšanu amortizētajās izmaksās un par vērtības samazināšanu), atklāj informāciju, kura noteikta 7. SFPS 42.L–42.O punktā, taču tam nav atkārtoti jāsniedz informācija par iepriekšējiem periodiem. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo. Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un uzskaites vērtību sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākumā atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī). Savukārt, ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, pārstrādātajiem finanšu pārskatiem ir jāatspoguļo visas šā standarta prasības. Ja uzņēmuma izvēlētā pieeja 9. SFPS piemērošanā nozīmē, ka ir vairāki dažādu prasību sākotnējās piemērošanas datumi, šis punkts ir piemērojams ikvienā sākotnējās piemērošanas datumā (skatīt 7.2.2. punktu). Tā tas būtu, piemēram, gadījumā, ja uzņēmums izvēlētos saskaņā ar 7.1.2. punktu agrāk piemērot vienīgi prasības par peļņas un zaudējumu uzrādīšanu finanšu saistībām, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pirms tas sāk piemērot pārējās šā standarta prasības.

7.2.16.

Ja uzņēmums saskaņā ar 34. SGS “Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana” sagatavo starpperioda finanšu pārskatus, uzņēmumam minētajiem pārskatiem līdz sākotnējās piemērošanas datumam nav jāpiemēro šā standarta prasības, ja ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS).

7.2.17.

Uzņēmums 5.5. iedaļā noteiktās vērtības samazināšanas prasības saskaņā ar 8. SGS piemēro retrospektīvi, ievērojot 7.2.15. un 7.2.18.–7.2.20. punktu.

7.2.18.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, lai konstatētu kredītrisku kāda finanšu instrumenta sākotnējās atzīšanas datumā (vai – attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem – dienā, kad uzņēmumam saskaņā 5.5.6. punktu kļuva saistoša attiecīgā neatsaucamā apņemšanās) un to salīdzinātu ar kredītrisku šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā, izmanto saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm.

7.2.19.

Lai konstatētu, vai kopš sākotnējās atzīšanas kredītrisks ir ievērojami pieaudzis, uzņēmums var piemērot:

7.2.20.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā konstatējuma izdarīšana par to, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami pieaudzis, būtu saistīta ar liekām izmaksām vai pūlēm, uzņēmums atzīst zaudējumu atskaitījumus par summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem katrā pārskata datumā līdz dienai, kad šā finanšu instrumenta atzīšana tiek pārtraukta (ja vien pārskata datumā šim finanšu instrumentam nav zems kredītrisks – tādā gadījumā piemēro 7.2.19. punkta a) apakšpunktu).

7.2.21.

Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro šo standartu, tas var izvēlēties, ka tā grāmatvedības politika ir turpināt piemērot 39. SGS paredzētās riska ierobežošanas uzskaites prasības, nevis šā standarta 6. nodaļas prasības. Minēto politiku uzņēmums piemēro visām tā riska ierobežošanas attiecībām. Uzņēmums, kas izvēlas minēto politiku, piemēro arī SFPIK 16. interpretāciju “Neto ieguldījuma ārvalstu darbībā nodrošināšana” bez grozījumiem, kas nodrošina minētās interpretācijas atbilstību šā standarta 6. nodaļas prasībām.

7.2.22.

Izņemot 7.2.26. punktā paredzētos gadījumus, uzņēmums šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības piemēro perspektīvi.

7.2.23.

Lai riska ierobežošanas uzskaiti piemērotu no šajā standartā noteikto riska ierobežošanas uzskaites prasību sākotnējās piemērošanas datuma, šajā dienā jābūt izpildītiem visiem atbilstības kritērijiem.

7.2.24.

Tādas riska ierobežošanas attiecības, kas kvalificējās riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar 39. SGS un kas kvalificējas šai uzskaitei arī saskaņā ar šā standarta kritērijiem (skatīt 6.4.1. punktu), pēc tam, kad ņemta vērā riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošana saistībā ar pāreju (skatīt 7.2.15. punkta b) apakšpunktu), uzskata par turpinātām riska ierobežošanas attiecībām.

7.2.25.

Sākot piemērot šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības, uzņēmums:

7.2.26.

Izņēmuma kārtā attiecībā uz šajā standartā noteikto riska ierobežošanas uzskaites prasību perspektīvu piemērošanu uzņēmums:

7.2.27.

Pārejas prasības, kas noteiktas 7.2.1.–7.2.26. punktā, uzņēmums piemēro attiecīgajā sākotnējās piemērošanas datumā. Uzņēmums katru no pārejas noteikumiem, kas paredzēti 7.2.3.–7.2.14. un 7.2.17.–7.2.26. punktā, piemēro tikai vienreiz (t. i., ja uzņēmums izvēlas tādu 9. SFPS piemērošanas pieeju, kas nozīmē vairākus sākotnējās piemērošanas datumus, tas nevar kādu no minētajiem noteikumiem piemērot vēlreiz, ja tas jau ir piemērots agrāk). (Skatīt 7.2.2. un 7.3.2. punktu.)

7.2.28.

Uzņēmums, kas ir piemērojis 9. SFPS 2009., 2010. vai 2013. gada redakcijā un vēlāk piemēro šo standartu:

Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.3.1.

Šis standarts aizstāj SFPIK 9. interpretāciju “Iegulto atvasinājumu atkārtota novērtēšana”. Ar prasībām, kas 9. SFPS tika pievienotas 2010. gada oktobrī, tika iestrādātas iepriekš SFPIK 9. interpretācijas 5. un 7. punktā paredzētās prasības. Iepriekš SFPIK 9. interpretācijas 8. punktā paredzētās prasības ir attiecīgu grozījumu veidā iestrādātas 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana”.

7.3.2.

Šis standarts aizstāj 9. SFPS 2009., 2010. un 2013. gada redakciju. Tomēr attiecībā uz gada pārskata periodiem, kas sākas līdz 2018. gada 1. janvārim (neieskaitot), uzņēmums var izvēlēties šā standarta vietā piemērot iepriekšējās 9. SFPS redakcijas vienīgi tad, ja attiecīgais sākotnējās piemērošanas datums šim uzņēmumam ir līdz 2015. gada 1. februārim (neieskaitot).