This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32015R1588
Council Regulation (EU) 2015/1588 of 13 July 2015 on the application of Articles 107 and 108 of the Treaty on the Functioning of the European Union to certain categories of horizontal State aid (codification) (Text with EEA relevance)
Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (kodificēta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (kodificēta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 248, 24.9.2015, p. 1–8
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 27/12/2018
24.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 248/1 |
PADOMES REGULA (ES) 2015/1588
(2015. gada 13. jūlijs)
par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (kodificēta redakcija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 109. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
apspriedusies ar Eiropas Parlamentu (1),
tā kā:
(1) |
Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē. |
(2) |
Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) to, vai atbalsts atbilst iekšējam tirgum, pamatā novērtē Komisija. |
(3) |
Iekšējā tirgus pareiza darbība prasa stingru un efektīvu konkurences noteikumu piemērojumu attiecībā uz valsts atbalstu. |
(4) |
Komisijai būtu jāvar jomās, kurās tai ir pietiekama pieredze, ar regulām paredzēt vispārīgus atbilstības kritērijus, noteikt, ka konkrētu kategoriju atbalsts atbilst iekšējam tirgum saskaņā ar vienu vai vairākiem LESD 107. panta 2. un 3. punkta noteikumiem un ka uz to neattiecas procedūra, kas paredzēta LESD 108. panta 3. punktā. |
(5) |
Grupu atbrīvojuma regulas nodrošina pārredzamību un juridisko noteiktību. Valsts tiesas tās var tieši piemērot, neskarot Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu un LESD 267. pantu. |
(6) |
Valsts atbalsts ir objektīvs jēdziens, kas ir definēts LESD 107. panta 1. punktā. Šajā regulā paredzētās Komisijas pilnvaras piemērot grupu atbrīvojumus attiecas tikai uz tiem pasākumiem, kas atbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem un kas līdz ar to ir atzīstami par valsts atbalstu. Dažu atbalsta kategoriju iekļaušana šajā regulā vai regulā, ar ko piešķir atbrīvojumu, nenozīmē, ka pasākums ir atzīstams par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
(7) |
Komisijai būtu jāvar atzīt, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas saskan ar kartēm, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības. |
(8) |
Inovācija ir kļuvusi par Savienības politikas prioritāti saistībā ar iniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas ir viena no pamatiniciatīvām stratēģijā “Eiropa 2020”. Turklāt vairāki inovācijas atbalstam paredzētie pasākumi ir samērā nelieli un nerada nopietnus konkurences izkropļojumus. |
(9) |
Kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai būtu jāvar, ievērojot konkrētus nosacījumus, atzīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punkta paziņošanas prasības. Nelieli projekti kultūras un radošajā, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanas jomā parasti nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un pēdējā laikā novērotie gadījumi liecina, ka šāda atbalsta ietekme uz tirdzniecību ir bijusi neliela. |
(10) |
Izņēmumus kultūras un kultūras mantojuma nozarē varētu paredzēt, pamatojoties uz Komisijas pieredzi, kā paredzēts pamatnostādnēs, piemēram, attiecībā uz kinematogrāfiskajiem un audiovizuālajiem darbiem, vai izstrādāt katram atsevišķam gadījumam. Izstrādājot šādus grupu atbrīvojumus, Komisijai būtu jāņem vērā, ka tiem būtu jāattiecas tikai uz pasākumiem, kas veido valsts atbalstu, ka tiem principā būtu jāattiecas uz pasākumiem, ar ko atbalsta “ES valsts atbalsta modernizācijas” mērķus, un ka grupas atbrīvojumu saņem tāds atbalsts, saistībā ar kuru Komisijai jau ir vērā ņemama pieredze. Turklāt būtu jāņem vērā dalībvalstu primārā kompetence kultūras jomā, īpašā kultūras daudzveidības aizsardzība atbilstīgi LESD 167. panta 1. punktam un kultūras īpašās iezīmes. |
(11) |
Attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem dabas katastrofu izraisīto zaudējumu atlīdzināšanai, kā arī attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem to zaudējumu atlīdzināšanai, kas radušies no noteiktiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem zvejniecībā, šajā jomā piešķirtās summas parasti ir ierobežotas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. Ar šo regulu Komisijai būtu jāvar atbrīvot no paziņošanas prasībām minēto atbalstu. Komisijas pieredze rāda, ka šāds atbalsts nerada būtiskus konkurences izkropļojumus un ka uz gūtās pieredzes pamata var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
(12) |
Saskaņā ar LESD 42. pantu valsts atbalsta noteikumi konkrētos apstākļos neattiecas uz dažiem atbalsta pasākumiem lauksaimniecības produktiem, kas minēti LESD I pielikumā. 42. pants neattiecas uz mežsaimniecību un uz minētajā pielikumā neietvertajiem produktiem. Komisijai būtu jāspēj atbrīvot dažus mežsaimniecībai paredzētus atbalsta veidus, tostarp lauku attīstības programmās ietverto atbalstu, un atbalstu, kas paredzēts LESD I pielikumā neietverto produktu veicināšanai un reklāmai pārtikas nozarē, kur, balstoties uz Komisijas pieredzi, konkurences izkropļošanas iespējamība ir neliela un kur var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
(13) |
Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (4) 7. pantu LESD 107., 108. un 109. pantu piemēro atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, izņemot maksājumus, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un atbilstīgi tai. Papildu valsts atbalstam jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšanai parasti ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, tas palīdz īstenot Savienības mērķus zivsaimniecības un zvejniecības politikas jomā un nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Piešķirtās summas parasti ir nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
(14) |
Sporta nozarē, jo īpaši amatieru sporta jomā, vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka netiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi sporta jomā ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai būtu jāvar, ievērojot konkrētus nosacījumus, atzīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības. Valsts atbalsta pasākumiem sportam, jo īpaši amatieru sporta vai maza mēroga sporta jomā, bieži ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tie nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Tāpat parasti piešķirtās atbalsta summas ir nelielas. Precīzus saderības nosacījumus var noteikt, balstoties uz gūto pieredzi, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts sportam nerada būtiskus izkropļojumus. |
(15) |
Attiecībā uz atbalstu gaisa un jūras transporta pakalpojumiem Komisijas gūtā pieredze liecina, ka sociāla rakstura atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, piemēram, pašiem attālākajiem reģioniem un salām, tostarp salu dalībvalstīm, kurās ir tikai viens reģions, un reti apdzīvotām teritorijām, neizraisa būtiskus konkurences izkropļojumus ar noteikumu, ka tas tiek sniegts bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti. Turklāt var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
(16) |
Attiecībā uz atbalstu platjoslas infrastruktūru jomā Komisija pēdējo gadu laikā ir guvusi plašu pieredzi un ir izstrādājusi pamatnostādnes (5). Saskaņā ar Komisijas gūto pieredzi atbalsts atsevišķu veidu platjoslas infrastruktūrai nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un uz to varētu attiecināt grupu atbrīvojumu ar noteikumu, ka tiek izpildīti noteikti saderības nosacījumi un ka infrastruktūra tiek izvērsta tā saucamajās “baltajās teritorijās”, kas ir teritorijas, kurās nav tās pašas kategorijas (vai nu platjoslas, vai ļoti augsta ātruma nākamās paaudzes piekļuves (NPP)) infrastruktūras un kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts tādu izstrādāt, kā paredzēts pamatnostādnēs noteiktajos kritērijos. Tas attiecas uz atbalstu, kas paredzēts pamata platjoslas tīklu nodrošināšanai, kā arī uz atbalstu maziem individuāliem atbalsta pasākumiem, kas skar NPP tīklus, un uz atbalstu ar platjoslas tīkliem saistītai civilceltniecībai un pasīvajai platjoslas infrastruktūrai. |
(17) |
Attiecībā uz infrastruktūru vairāki dalībvalstu veikti pasākumi varētu neveidot atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, piemēram, tādēļ ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, tādēļ ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību dalībvalstu starpā vai tādēļ ka pasākumu veido kompensācija par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, kas atbilst visiem lietas Altmark judikatūras kritērijiem (6). Tomēr tiktāl, ciktāl infrastruktūras finansēšana veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai būtu jāvar, ievērojot konkrētus nosacījumus, atzīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības. Attiecībā uz infrastruktūru nelielas atbalsta summas infrastruktūras projektiem var būt efektīvs veids, kā atbalstīt Savienības mērķus, ciktāl šāds atbalsts mazina izmaksas un potenciālie konkurences izkropļojumi ir nelieli. Līdz ar to Komisijai būtu jāspēj piemērot atbrīvojumu valsts atbalstam infrastruktūras projektiem, kas atbalsta šajā regulā minētos mērķus un citus kopīgu interešu mērķus, jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus (7). Tajā varētu ietilpt atbalsts projektiem, kas saistīti ar daudznozaru tīkliem vai iekārtām, kad vajadzīgs salīdzinoši maza apmēra atbalsts. Tomēr grupu atbrīvojumus var piešķirt tikai tiem infrastruktūras projektiem, saistībā ar kuriem Komisijai ir pietiekami daudz pieredzes, lai definētu skaidrus un stingrus saderības kritērijus, nodrošinot, ka potenciālo konkurences izkropļojumu risks ir neliels un ka uz lieliem atbalsta apjomiem turpina attiecināt paziņošanas prasības saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. |
(18) |
Komisijai, kad tā pieņem regulas, kas atbrīvo dažu kategoriju atbalstu no pienākuma paziņot, kas paredzēts LESD 108. panta 3. punktā, ir jānorāda atbalsta mērķi, saņēmēju kategorijas, kā arī limiti, kas ierobežo atbrīvoto atbalstu, nosacījumi, kas regulē atbalsta uzkrāšanu, un uzraudzības nosacījumi, lai nodrošinātu to, ka atbalsts, uz ko attiecas šī regula, atbilst iekšējam tirgum. |
(19) |
Katras atbalsta kategorijas, attiecībā uz kuru Komisija pieņem grupu atbrīvojuma regulu, limitus var izteikt vai nu kā atbalsta intensitāti attiecībā pret atbilstošo izmaksu kopumu, vai kā atbalsta maksimālo apjomu. Turklāt Komisijai būtu jāvar pieņemt grupu atbrīvojumus noteiktiem pasākumu veidiem, kas saistīti ar valsts atbalstu, kurus to specifiskās struktūras dēļ nevar precīzi izteikt kā atbalsta intensitāti vai maksimālo apjomu, piemēram, finanšu inženierijas instrumentiem vai noteiktām pasākumu formām, kur mērķis ir veicināt riska kapitāla ieguldījumus. Šādi kompleksi pasākumi var ietvert dažāda līmeņa atbalstu – tiešajiem saņēmējiem, starpnieksaņēmējiem, netiešajiem saņēmējiem. Ņemot vērā to, ka šādi pasākumi un to ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā kļūst aizvien svarīgāks, būtu jāvar tos atbrīvot. Tādēļ šādu pasākumu gadījumā būtu jāspēj definēt limitus noteikta atbalsta sniegšanai kā maksimālo valsts atbalsta līmeni šim pasākumam vai saistībā ar to. Maksimālais valsts atbalsta līmenis var ietvert tādu atbalsta elementu, kas var nebūt valsts atbalsts, ar noteikumu, ka šāds pasākums ietver vismaz dažus elementus, kuros ietilpst valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un kura elementi nav nelieli. |
(20) |
Var būt lietderīgi noteikt limitus vai citus attiecīgus nosacījumus, kas prasa paziņot par atbalsta piešķiršanu, lai Komisija katrā gadījumā varētu pārbaudīt to, kā konkrētais atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm un kā tas atbilst iekšējam tirgum. |
(21) |
Ir jāļauj Komisijai, kad tā pieņem regulas, kas atbrīvo dažu kategoriju atbalstu no pienākuma paziņot, kas paredzēts LESD 108. panta 3. punktā, izvirzīt sīki izstrādātus papildu nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka atbalsts, uz ko attiecas šī regula, atbilst iekšējam tirgum. |
(22) |
Komisijai, ievērojot iekšējā tirgus attīstību un darbību, vajadzētu būt tiesīgai ar regulu noteikt to, ka dažu veidu atbalsts neatbilst visiem kritērijiem, kas minēti LESD 107. panta 1. punktā, un ka tāpēc uz to neattiecas paziņošanas procedūra, kas noteikta 108. panta 3. punktā, ja vien tam pašam uzņēmumam konkrētā laika periodā piešķirtais atbalsts nepārsniedz kādu noteiktu summu. |
(23) |
Saskaņā ar LESD 108. panta 1. punktu Komisijai ir pienākums sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri izskatīt pastāvošās atbalsta sistēmas. Šai nolūkā un lai nodrošinātu iespējami augstāka līmeņa pārredzamību, kā arī pienācīgu kontroli, ir vēlams, ka Komisija izveido drošu sistēmu, kur tiktu dokumentēta un glabāta informācija par to, kā tiek piemērotas tās pieņemtās regulas, un kas būtu pieejama visām dalībvalstīm, un ka Komisija no dalībvalstīm saņem visu vajadzīgo informāciju par to, kā tiek īstenots atbalsts, kas atbrīvots no paziņošanas pienākuma, ko var izskatīt un izvērtēt ar dalībvalstīm Valsts atbalsta padomdevējā komitejā. Šai nolūkā ir vēlams arī, ka Komisija var prasīt, lai tiktu sniegta informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šādas izskatīšanas efektivitāti. |
(24) |
Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai informācijas kopsavilkumi par to īstenoto atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojuma regula. Minēto kopsavilkumu publicēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu pieņemto pasākumu pārredzamību. Ņemot vērā jaunu elektronisko saziņas līdzekļu attīstību, kopsavilkumu publicēšana Komisijas tīmekļa vietnē ir ātrs un efektīvs veids, kas nodrošina pārredzamību ieinteresētajām personām. Tāpēc šie kopsavilkumi būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē. |
(25) |
Atbalsta piešķiršanas kontrole ir saistīta ar ļoti komplicētiem un dažādiem faktiskiem, juridiskiem un ekonomiskiem jautājumiem pastāvīgi mainīgā vidē. Tādēļ Komisijai būtu regulāri jāizskata tās atbalsta kategorijas, kuras ir jāatbrīvo no paziņošanas. Komisijai būtu jāvar atcelt vai grozīt regulas, ko tā pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, ja apstākļi ir mainījušies attiecībā uz kādu svarīgu elementu, pamatojoties uz kuru tie tika pieņemti, vai ja to prasa iekšējā tirgus progresīva attīstība un darbība. |
(26) |
Komisijai ciešā un pastāvīgā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāvar precīzi noteikt minēto regulu darbības jomas un nosacījumus, kas uz tām attiecas. Lai nodrošinātu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai pirms regulu pieņemšanas saskaņā ar šo regulu ir jāapspriežas ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju. |
(27) |
Lai nodrošinātu pārredzamību, saskaņā ar šo regulu Valsts atbalsta padomdevējā komitejā izskatāmie regulu un citu dokumentu projekti būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē. |
(28) |
Pirms regulas projekta publicēšanas būtu jāapspriežas ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju. Tomēr pārredzamības nolūkā regulas projekts būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē vienlaikus ar pirmo apspriedi starp Komisiju un Valsts atbalsta padomdevēju komiteju, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grupu atbrīvojumi
1. Komisija var ar regulām, kas pieņemtas saskaņā ar šīs regulas 8. pantā noteikto procedūru un saskaņā ar LESD 107. pantu, paziņot, ka šādu kategoriju atbalsts ir saskaņā ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības:
a) |
atbalsts:
|
b) |
atbalsts, kas atbilst kartei, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai. |
2. Panta 1. punktā minētajās regulās katrai atbalsta kategorijai norāda:
a) |
atbalsta mērķi; |
b) |
saņēmēju kategorijas; |
c) |
limitus, kas izteikti kā atbalsta intensitāte attiecībā pret atbilstīgo izmaksu kopumu vai kā atbalsta maksimālās summas, vai – ja noteikta veida atbalstam var būt grūti precīzi noteikt atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, jo īpaši finanšu inženierijas instrumentiem vai riska kapitāla ieguldījumiem, vai tamlīdzīgos gadījumos, – kā valsts atbalsta maksimālo līmeni šim pasākumam vai saistībā ar to, neskarot to, par kādiem attiecīgie pasākumi ir atzīti saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu; |
d) |
nosacījumus, kas regulē atbalsta uzkrāšanos; |
e) |
uzraudzības nosacījumus, kas norādīti 3. pantā. |
3. Turklāt 1. punktā minētās regulas var jo īpaši:
a) |
noteikt limitus vai citus paziņojamus nosacījumus individuāla atbalsta piešķīrumiem; |
b) |
izslēgt attiecīgas nozares no šo regulu darbības jomas; |
c) |
uz atbalstu, kas atbrīvots saskaņā ar šīm regulām, attiecināt papildu atbilstības nosacījumus. |
2. pants
De minimis
1. Komisija ar regulu, kas pieņemta saskaņā ar šīs regulas 8. pantā noteikto procedūru, var nolemt, ka – ņemot vērā iekšējā tirgus attīstību un darbību – attiecīgu kategoriju atbalsts neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem un ka tāpēc tas atbrīvojams no paziņošanas procedūras, kas paredzēta LESD 108. panta 3. punktā, ja vien atbalsts, kas konkrētā laika periodā piešķirts tam pašam uzņēmumam, nepārsniedz kādu noteiktu summu.
2. Pēc Komisijas lūguma dalībvalstis vienmēr paziņo tai visu papildu informāciju par atbalstu, kas atbrīvots saskaņā ar 1. punktu.
3. pants
Pārredzamība un uzraudzība
1. Pieņemot regulas saskaņā ar 1. pantu, Komisija paredz dalībvalstīm sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu pārredzamību un uzraudzību attiecībā uz atbalstu, kas atbrīvots no paziņošanas saskaņā ar minētajām regulām. Šādi noteikumi jo īpaši ir prasības, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā.
2. Īstenojot saskaņā ar 1. panta 1. punktā minētajām regulām atbrīvotas atbalsta sistēmas vai individuālu atbalstu, kas piešķirts neatkarīgi no kādas sistēmas, dalībvalstis nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumus, lai tos publicētu Komisijas tīmekļa vietnē, attiecībā uz šādām atbalsta sistēmām vai šādu individuālu atbalstu, uz ko neattiecas atbrīvotas atbalsta sistēmas.
3. Dalībvalstis dokumentē un apkopo visu informāciju par grupu atbrīvojumu piemērošanu. Ja Komisijas rīcībā ir informācija, kas rada šaubas par to, vai kādu atbrīvojuma regulu piemēro pareizi, dalībvalstis nosūta tai visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai atbalsts atbilst attiecīgajai regulai.
4. Vismaz reizi gadā saskaņā ar īpašām Komisijas prasībām dalībvalstis nosūta tai ziņojumu, vēlams elektroniski, par grupu atbrīvojumu piemērošanu. Šos ziņojumus Komisija dara pieejamus visām dalībvalstīm. Šīs regulas 7. pantā minētā Komiteja izskata un izvērtē minētos ziņojumus reizi gadā.
4. pants
Regulu spēkā esamības periods un grozīšana
1. Regulas, kas pieņemtas saskaņā ar 1. un 2. pantu, piemēro konkrētā laika periodā. Atbalsts, kas atbrīvots ar regulu, kura pieņemta saskaņā ar 1. un 2. pantu, ir atbrīvots uz regulas spēkā esamības laiku un pielāgojuma periodu, kas paredzēts šā panta 2. un 3. punktā.
2. Regulas, kas pieņemtas saskaņā ar 1. un 2. pantu, var atcelt vai grozīt, kad apstākļi ir izmainījušies attiecībā uz kādu svarīgu elementu, pamatojoties uz kuru tās tika pieņemtas, vai ja to prasa iekšēja tirgus attīstība un darbība. Minētajā gadījumā jaunajā regulā nosaka sešu mēnešu pielāgojuma periodu, lai pielāgotu atbalstu, uz ko attiecās iepriekšējā regula.
3. Saskaņā ar 1. un 2. pantu pieņemtām regulām ir jāparedz šā panta 2. punktā minētais periods, ja to spēkā esamība pēc izbeigšanās nav pagarināma.
5. pants
Novērtējuma ziņojums
Reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Tā iesniedz ziņojuma projektu izskatīšanai 7. pantā minētajai Komitejai.
6. pants
Ieinteresēto pušu uzklausīšana
Ja Komisija gatavojas pieņemt regulu, tā publicē šādas regulas projektu, lai ieinteresētās personas un organizācijas varētu iesniegt tai savas piezīmes pieņemamā termiņā, ko nosaka Komisija un kas nekādā gadījumā nevar būt mazāks par vienu mēnesi.
7. pants
Valsts atbalsta padomdevēja komiteja
Izveido Valsts atbalsta padomdevēju komiteju (“Komiteja”). Komitejā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
8. pants
Apspriešanās ar Komiteju
1. Komisija apspriežas ar Komiteju:
a) |
vienlaikus ar jebkura regulas projekta publicēšanu saskaņā ar 6. pantu; |
b) |
pirms visu regulu pieņemšanas. |
2. Apspriede ar Komiteju notiek sanāksmē, ko sasauc Komisija. Izskatāmos projektus un dokumentus pievieno paziņojumam, un tos var publicēt Komisijas tīmekļa vietnē. Sanāksme notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma izsūtīšanas.
Šo laikposmu var samazināt 1. punkta b) apakšpunktā minēto apspriežu gadījumā, ja pastāv steidzamība vai vienkārši jāpagarina kādas regulas spēkā esamība.
3. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu laikā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.
4. Atzinumu protokolē. Turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt, lai tās nostāju protokolē. Komiteja var ieteikt atzinumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. Komisija rūpīgi iepazīstas ar Komitejas sniegto atzinumu. Komisija informē Komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.
9. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 994/98 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.
10. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 13. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
F. ETGEN
(1) 2015. gada 29. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.).
(3) Sk. I pielikumu.
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).
(5) Komisijas paziņojums – ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (OV C 25, 26.1.2013., 1. lpp.).
(6) Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH (Recueil 2003, I-7747. lpp.).
(7) Skatīt Padomes Ieteikumu 2010/410/ES (2010. gada 13. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.) un Padomes Lēmumu 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).
I PIELIKUMS
ATCELTĀ REGULA AR SEKOJOŠO GROZĪJUMU
Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 |
|
Padomes Regula (ES) Nr. 733/2013 |
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EK) Nr. 994/98 |
Šī regula |
1. līdz 8. pants |
1. līdz 8. pants |
— |
9. pants |
9. pants |
10. pants |
— |
I pielikums |
— |
II pielikums |