15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/1

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (3) 3. panta 4. punktu katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šā mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu. Direktīvā 2009/28/EK ir uzsvērta arī nepieciešamība paaugstināt energoefektivitāti transporta nozarē, jo paredzams, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvara saistošo procentuālo mērķi būs grūti stabili sasniegt, ja arī turpmāk pieaugs vispārējais pieprasījums pēc enerģijas transporta jomā. Šī iemesla dēļ un tādēļ, ka energoefektivitāte ir svarīga arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, dalībvalstis un Komisija tiek mudinātas savos ziņojumos iekļaut detalizētāku informāciju par energoefektivitātes pasākumiem transporta nozarē, un šie ziņojumi ir jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (4) IV pielikumu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz energoefektivitātes veicināšanu transporta nozarē.

(2)

Ņemot vērā Savienības mērķi turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ievērojamo autotransporta degvielu īpatsvaru šajās emisijās, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK (5) 7.a panta 2. punktu ir jāparedz degvielas vai enerģijas piegādātājiem pienākums līdz 2020. gada 31. decembrim par vismaz 6 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību, ko rada degviela, kuru Savienībā izmanto autotransportā, visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros un atpūtas kuģos, kad tie nav jūrā. Biodegvielas piejaukšana ir viena no metodēm, kā fosilās degvielas piegādātāji var samazināt piegādāto fosilo degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti.

(3)

Direktīva 2009/28/EK nosaka ilgtspējības kritērijus, kas jāievēro, lai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo varētu ieskaitīt minētās direktīvas mērķos un lai tie tiktu atzīti par atbilstīgiem publiskā sektora atbalsta shēmām. Šajos kritērijos ietilpst prasības par minimālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, kas jāpanāk ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo salīdzinājumā ar fosilajām degvielām. Tādus pašus ilgtspējības kritērijus biodegvielai paredz ar Direktīvu 98/70/EK.

(4)

Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas un barības tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā – ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāgroza, lai ietvertu noteikumus par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē. Minētajos noteikumos būtu pienācīgi jāņem vērā vajadzība aizsargāt jau veiktās investīcijas.

(5)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielas un aprēķiniem par dažādu biodegvielas izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantošanas maiņu emisijām, var lēst, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītās emisijas ir ievērojamas un varētu novest pie pilnīgas vai daļējas atsevišķu biodegvielu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu zaudēšanas. Cēlonis – paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Lai samazinātu emisijas, ir lietderīgi nošķirt kultūraugu grupas: eļļas augi, cukuru saturoši augi un labība un citi cieti saturoši augi. Turklāt ir nepieciešams veicināt tādu modernu biodegvielu pētniecību un attīstību, kuras nekonkurē ar pārtikas kultūraugu audzēšanu, un turpināt pētīt dažādu kultūraugu grupu ietekmi uz tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu.

(6)

Lai izvairītos no tā, ka tiek stimulēta apzināti paaugstināta pārstrādes atlikumu ražošana, ko veic uz galvenā produkta rēķina, pārstrādes atlikumu definīcijā nebūtu jāiekļauj atlikumi, kas rodas tāda ražošanas procesa rezultātā, kurš ir apzināti modificēts minētajā nolūkā.

(7)

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas biodegvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgiem cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpēc ir lietderīgi veicināt plašāku šādu modernu biodegvielu pētniecību, attīstību un ražošanu; patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi.

(8)

Būtu vēlams jau 2020. gadā sasniegt ievērojami augstāku moderno biodegvielu patēriņa līmeni Savienībā, nekā tas paredzēts pašreizējās patēriņa prognozēs. Dalībvalstīm būtu jāveicina šādu modernu biodegvielu patēriņš un jācenšas savā teritorijā sasniegt moderno biodegvielu patēriņa minimālo līmeni, nosakot nejuridiski saistošu valsts mērķi, ko tās cenšas sasniegt saistībā ar to pienākumu nodrošināt, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstu valsts mērķu sasniegšanas plāni, ja tie ir pieejami, būtu jāpublicē, lai tirgus dalībniekiem uzlabotu pārredzamību un prognozējamību.

(9)

Ir arī lietderīgi, ka, nosakot valsts mērķus, dalībvalstis ziņo Komisijai par moderno biodegvielu patēriņa līmeni to teritorijā un par paveikto šādu valsts mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam; par to būtu jāpublicē kopsavilkuma ziņojums, lai izvērtētu, cik efektīvi ir pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā ar mērķi mazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju risku, veicinot modernas biodegvielas. Paredzams, ka modernām biodegvielām – ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un lieliem kopējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem – un to veicināšanai turpmāk būs būtiska nozīme transporta dekarbonizācijā un zemas oglekļa emisijas transporta tehnoloģiju attīstībā pēc 2020. gada.

(10)

Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ir svarīgi transporta nozarē samazināt to siltumnīcefekta gāzu emisiju un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilajām degvielām, un aicināja Komisiju turpināt izskatīt instrumentus un pasākumus attiecībā uz visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju transporta radīto emisiju samazināšanai un energoefektivitātes sekmēšanai, elektriskajam transportam un atjaunojamiem energoresursiem arī pēc 2020. gada.

(11)

Svarīgi ir arī tas, lai Atjaunojamo energoresursu ceļu karte laikposmam pēc 2020. gada, kas Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 23. panta 9. punktu jāiesniedz 2018. gadā, tostarp attiecībā uz transporta nozari, tiktu izstrādāta kā daļa no plašākas Savienības ar enerģētiku un klimatu saistītas tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas, kura savukārt jāizstrādā saskaņā ar Eiropadomes 2015. gada 20. marta sanāksmes secinājumiem. Tādēļ būtu lietderīgi pienācīgā laikā pārskatīt moderno biodegvielu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas stimulus, lai nodrošinātu, ka minētā pārskata secinājumi tiek pilnībā ņemti vērā, izstrādājot Ceļu karti laikposmam pēc 2020. gada.

(12)

Atšķirības aplēstajās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijās rada dažādas datu ievades un būtiskie pieņēmumi par lauksaimniecības attīstību, piemēram, tendences lauksaimniecības ražībā un ražīgumā, blakusproduktu sadalījums un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumi, kas ir ārpus biodegvielas ražotāju kontroles. Lai gan lielākā daļa biodegvielas izejvielu tiek ražotas Savienībā, paredzams, ka aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas galvenokārt būs ārpus Savienības jomās, kur papildu ražošana, visticamāk, tiks veikta par viszemākajām izmaksām. Jo īpaši pieņēmumi attiecībā uz tropu mežu pārveidošanu un kūdrāju nosusināšanu ārpus Savienības lielā mērā ietekmē aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, kas saistītas ar biodīzeļdegvielas ražošanu no eļļas augiem, un tādēļ ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt, lai šādus datus un pieņēmumus pārskata saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju par zemes pārveidošanu un mežu izciršanu, tostarp atspoguļojot minētajās jomās gūtos panākumus, īstenojot pašreizējās starptautiskās programmas. Tādēļ Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva ievieš to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai, kuras ir saistītas ar biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, un novērtē iespējas attiecīgajos ilgtspējības kritērijos iekļaut pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju faktorus.

(13)

Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumam “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” un Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumam “Ceļu karte par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, kuros tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem, kuri nav biodegvielas ražošana.

(14)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības plašāka izmantošana ir veids, kā risināt daudzas problēmas transporta nozarē, kā arī citos enerģētikas sektoros. Tāpēc ir piemēroti sniegt papildu stimulus, lai transporta nozarē veicinātu šādas elektrības izmantošanu un palielinātu reizināšanas koeficientus, ar ko aprēķina tādas no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības ieskaitāmo daļu, kuru patērē elektrificēts dzelzceļa transports un elektriskie autotransporta līdzekļi, ar mērķi sekmēt to izmantošanu un ienākšanu tirgū. Turklāt ir lietderīgi apsvērt turpmākus pasākumus energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu veicināšanai transporta nozarē.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (6) veicina Savienības kļūšanu par “sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti”, cenšoties izvairīties no atkritumu rašanās un izmantot atkritumus kā resursus. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija paredz vispārīgu prioritāšu secību attiecībā uz to, kas ir kopumā videi vislabvēlīgākā iespēja atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos un politikā. Dalībvalstīm atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un mērķim kļūt par tādu sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti, būtu jāatbalsta otrreizējo izejvielu izmantošana, un tām, kad vien iespējams, nebūtu jāatbalsta šādu otrreizējo izejvielu apglabāšana vai sadedzināšana. Dažas izejvielas, kas rada nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, var uzskatīt par atkritumiem. Tomēr tās var izmantot arī citiem nolūkiem, kam ar Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ir augstāka prioritāte nekā enerģijas reģenerācija. Tāpēc stimulējošos pasākumos, ar kuriem tiek veicinātas neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas, vai pasākumos, ar kuriem tiek minimizēti stimuli krāpšanai saistībā ar šādu biodegvielu ražošanu, dalībvalstīm ir lietderīgi pievērst pienācīgu uzmanību atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam, lai stimuli izmantot šādas biodegvielas izejvielas nedarbotos pretēji centieniem samazināt atkritumu daudzumu vai palielināt pārstrādi, kā arī efektīvai un ilgtspējīgai pieejamo resursu izmantošanai. Dalībvalstis ziņojumos saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK var norādīt pasākumus, ko tās veic šajā ziņā.

(16)

Būtu jāpalielina minimālā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ko ražo jaunās iekārtās, lai uzlabotu kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem. Šāda palielināšana paredz aizsardzību investīcijām biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas jaudās atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 6. punkta otrajai daļai.

(17)

Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā, neierobežojot šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo vispārējo izmantojumu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu ierobežojuma noteikšana Savienības līmenī neskar dalībvalstu iespēju noteikt zemāku no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo īpatsvaru, ko valsts līmenī var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzētajos mērķos.

(18)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot šo ierobežojumu tādu biodegvielu daudzumam, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā paredzētā mērķa sasniegšanā.

(19)

Atbilstoši vajadzībai ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, kas ražoti no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, dalībvalstīm būtu jātiecas uz to, lai pakāpeniski izbeigtu atbalstīt šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu tādā apmērā, kas pārsniedz minēto ierobežojumu.

(20)

Šāds ierobežojums attiecībā uz tādas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 2009/28/EK noteiktajos mērķos, neietekmē dalībvalstu iespējas organizēt individuālu plānu, kā tiek panākta atbilstība šai noteiktajai tradicionālo biodegvielu daļai kopējā 10 % mērķī. Tādējādi to biodegvielu piekļuve tirgum, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2013. gada beigām, joprojām ir pilnībā atvērta. Tāpēc šī direktīva neietekmē minēto iekārtu operatoru tiesisko paļāvību.

(21)

Aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības būtu jāietver Komisijas un degvielas piegādātāju ziņojumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK, kā arī Komisijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors.

(22)

Netiešas zemes izmantošanas maiņas riski ir iespējami tad, ja specializētie nepārtikas kultūraugi, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, tiek audzēti jau esošā lauksaimniecības zemē, kuru izmanto pārtikas produktu un lopbarības ražošanai. Tomēr, salīdzinot ar pārtikas un lopbarības kultūraugiem, šādiem specializētiem kultūraugiem, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, var būt lielākas ražas un iespējas atveseļot stipri noplicinātu un stipri piesārņotu zemi. Tomēr informācija par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un to faktisko zemes izmantošanas maiņas ietekmi ir ierobežota. Tāpēc Komisijai būtu arī jāuzrauga un regulāri jāziņo par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un par šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu Savienībā, kā arī jāuzrauga un jāziņo par saistītajām ietekmēm. Savienībā būtu jāapzina esošie projekti, un tie būtu jāizmanto informācijas bāzes uzlabošanai, lai varētu veikt dziļāku gan risku, gan ieguvumu analīzi saistībā ar vides ilgtspēju.

(23)

Ražības pieaugums lauksaimniecības nozarēs, ko nodrošina intensīvāka pētniecība, tehnoloģiju attīstība un zināšanu nodošana, kas pārsniedz līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu ražību veicinošas shēmas no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotām biodegvielām, kā arī otrās gada ražas audzēšana platībās, kas iepriekš nav tikušas izmantotas otrās gada ražas audzēšanai, var palīdzēt mazināt netiešu zemes izmantošanas maiņu. Ciktāl tā rezultātā panāktās netiešās zemes izmantošanas maiņas mazināšanas ietekmi valsts vai projekta līmenī var izteikt kvantitatīvi, ar šo direktīvu ieviestie pasākumi varētu atspoguļot šo ražības uzlabojumu, izsakot to gan kā samazinājumu lēstajās netiešās zemes izmantošanas maiņas radītajās emisijās, gan kā ieguldījumu biodegvielu ražošanā no pārtikas un lopbarības kultūrām, lai virzītos uz tādu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, kāds ir jāpanāk līdz 2020. gadam.

(24)

Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme saistībā ar tādu pierādījumu sniegšanu, kas apliecina atbilstību ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK noteiktajām ilgtspējības prasībām. Tādēļ ir lietderīgi pilnvarot Komisiju prasīt, lai brīvprātīgās shēmas, tostarp tās, kuras Komisija jau ir atzinusi saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punktu un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punktu, regulāri ziņotu par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto pārraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par minētās paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(25)

Lai veicinātu sekmīgu iekšējā tirgus darbību, ir lietderīgi precizēt, ar kādiem nosacījumiem savstarpējās atzīšanas princips ir piemērojams starp visām shēmām atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK.

(26)

Laba pārvaldība un uz tiesībām balstīta pieeja, iekļaujot visas cilvēktiesības, ir būtiska jautājumā par pārtikas un uztura drošību visos līmeņos, un gadījumos, kuros ir negatīva ietekme uz pārtikas un uztura drošību, būtu jātiecas nodrošināt saskaņu starp dažādām politikām. Šajā ziņā īpaši svarīga ir zemes īpašumtiesību un zemes izmantošanas tiesību pārvaldība un drošība. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievēro Atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principi, ko 2014. gada oktobrī apstiprinājusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pasaules pārtikas nodrošinājuma komiteja (CFS). Dalībvalstis tiek arī mudinātas atbalstīt to, lai īstenotu 2013. gada oktobrī CFS pieņemtās Brīvprātīgās vadlīnijas par atbildīgu zemes, zvejas resursu un mežu īpašumu valdījuma tiesību pārvaldību valsts pārtikas drošības kontekstā.

(27)

Lai gan no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotās biodegvielas parasti ir saistītas ar netiešas zemes izmantošanas maiņas riskiem, pastāv arī izņēmumi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsekmē tādu shēmu izveide un izmantošana, ar kurām var uzticami pierādīt, ka noteikts daudzums biodegvielu izejvielu, kas saražotas konkrētā projektā, nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem. Tā, piemēram, var būt gadījumā, kad biodegvielas ražošanas apjoms ir vienāds ar papildu ražošanas apjomu, kas panākts ar ieguldījumiem ražības uzlabošanā un kas pārsniedz līmeni, kāds būtu panākts bez tiem, ja nebūtu šādu ražību veicinošu shēmu, vai kad biodegvielas ražošana notiek zemes platībā, kur tieša zemes izmantošanas maiņa notikusi bez nozīmīgas negatīvas ietekmes uz iepriekš pastāvējušiem dabiskajiem cikliem, ko attiecīgā zemes platība nodrošinājusi, tostarp aizsargājot oglekļa uzkrājumu un bioloģisko daudzveidību. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāmeklē iespēja noteikt kritērijus šādu shēmu identificēšanai un sertificēšanai, kas var ticami pierādīt, ka konkrētā projektā saražotais biodegvielu izejvielu daudzums nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem, kas nav biodegvielu ražošana, un ka šādas biodegvielu izejvielas ir ražotas saskaņā ar Savienības biodegvielu ilgtspējības kritērijiem. Var apsvērt izejvielu izmantošanu tikai tādā apjomā, kas atbilst faktiskajam pārvietošanas samazinājumam, ko panāk ar šādas shēmas starpniecību.

(28)

Ir lietderīgi savstarpēji saskaņot noteikumus par standartvērtību piemērošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no ražošanas vietas. Kamēr trešās valstis var izmantot standartvērtības, Savienības ražotāju pienākums ir izmantot faktiskās vērtības, ja tās ir augstākas par standartvērtībām vai ja dalībvalsts nav iesniegusi ziņojumu, tādējādi palielinot to administratīvo slogu. Tāpēc pašreizējie noteikumi jāvienkāršo, lai standartvērtības varētu izmantot arī citās Savienības teritorijās, ne vien tajās, kas ietvertas Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 2. punktā minētajos sarakstos.

(29)

Tā kā ir stājies spēkā LESD, saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK un 98/70/EK Komisijai uzticētās pilnvaras jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam.

(30)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(31)

Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu un atļauto analītisko metožu pielāgošanu saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas standartvērtību noteikšanu no atjaunojamiem energoresursiem ražotām nebioloģiskas izcelsmes šķidrajām vai gāzveida transporta degvielām un oglekļa uztveršanu un izmantošanu transporta vajadzībām.

(32)

Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz iespējamiem papildinājumiem tādu biodegvielas izejvielu un degvielu sarakstā, par kuru ieskaitāmu daļu minētās direktīvas 3. panta 4. punkta mērķī būtu jāuzskata to energoietilpība, reizināta ar divi, un arī attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtību pievienošanu, kā arī attiecībā uz Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

(33)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, piemērojot Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(34)

Pamatojoties uz labākajiem un jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisijai būtu jāizvērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes ierobežošanai un turpmākai minētās ietekmes samazināšanai.

(35)

Ir svarīgi, lai Komisija nekavējoties iesniegtu visaptverošu priekšlikumu par rentablu un tehnoloģiski neitrālu rīcībpolitiku laikposmam pēc 2020. gada nolūkā radīt ilgtermiņa perspektīvu investīcijām ilgtspējīgās biodegvielās ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku un investīcijām citos transporta nozares dekarbonizācijas līdzekļos.

(36)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem (8) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienoto tirgu degvielām, kuras lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā, un nodrošināt to, ka, lietojot minēto degvielu, tiek ievērots vides aizsardzības prasību minimums, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK,

1)

direktīvas 2. pantu papildina ar šādiem punktiem:

2)

direktīvas 7.a pantu groza šādi:

3)

direktīvas 7.b pantu groza šādi:

4)

direktīvas 7.c pantu groza šādi:

5)

direktīvas 7.d pantu groza šādi:

6)

direktīvas 7.e panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisijas ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, kas minēti 7.b panta 7. punktā, 7.c panta 2. punktā, 7.c panta 9. punktā, 7.d panta 4. un 5. punktā, kā arī ziņojumi un informācija, ko iesniedz saistībā ar 7.c panta 3. punkta pirmo un piekto daļu un 7.d panta 2. punktu, tiek sagatavoti un nosūtīti, piemērojot gan Direktīvu 2009/28/EK, gan šo direktīvu.”;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 8.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ņemot vērā izvērtējumu, kas veikts, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju, Eiropas Parlaments un Padome var pārskatīt 2. punktā norādīto MMT satura robežvērtību degvielai, pamatojoties uz Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

9)

direktīvas 9. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

10)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

11)

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7.a panta 6. punktu, 7.d panta 7. punktu un 10. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

12)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Degvielas kvalitātes komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (9) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielas ilgtspējību saskaņā ar 7.b, 7.c un 7.d pantu, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja, kas minēta Direktīvas 2009/28/EK 25. panta 2. punktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

13)

IV pielikumu groza un V pielikumu pievieno saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

1)

direktīvas 2. panta otrajai daļai pievieno šādus punktus:

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;"

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu attiecībā uz III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.”;

4)

direktīvas 6. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis var vienoties statistiski nodot no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas konkrētu daudzumu no vienas dalībvalsts citai, kā arī par šādas nodošanas kārtību. Nodoto daudzumu:

2.   Šā panta 1. punktā minētā kārtība attiecībā uz 3. panta 1., 2. un 4. punktu var ilgt vienu vai vairākus gadus. Par to paziņo Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra gada beigām, kad tā ir spēkā. Komisijai nosūtītajā informācijā norāda attiecīgās enerģijas daudzumu un cenu.”;

5)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

6)

direktīvas 18. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 21. pantu svītro;

9)

direktīvas 22. panta 1. punkta otro daļu groza šādi:

10)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

11)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Atjaunojamo energoresursu komiteja. Šī komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (12) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspēju, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

12)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuras minētas 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 5. punktu, 5. panta 5. punktu un 19. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

V pielikumu groza un VIII un IX pielikumu pievieno atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam.

a)

cik efektīvi ir ar šo direktīvu ieviestie pasākumi to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas ir saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Šajā ziņā minētajā ziņojumā iekļauj arī jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem, kas ietekmē rezultātus, ko iegūst modelējot ar netiešas zemes izmantošanas maiņas saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus, un Savienības rīcībpolitiku, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības rīcībpolitiku, iespējamo ietekmi, šādā pārskatā iesaistot ieinteresētās personas;

b)

cik efektīvi ir stimuli, kas veicina biodegvielu ražošanu no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un no nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu, tostarp to, vai ir sagaidāms, ka Savienībā kopumā 2020. gadā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars sasniegs 0,5 procentpunktus energoietilpības izteiksmē visos transporta veidos un ka šo īpatsvaru nodrošinās biodegviela, kas ražota no IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām un citām degvielām;

c)

kā lielāks pieprasījums pēc biomasas ietekmē nozares, kurās izmanto biomasu;

d)

vai ir iespējams noteikt kritērijus, pēc kuriem identificē un sertificē neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, ko ražo saskaņā ar ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK, lai atjauninātu Direktīvas 98/70/EK V pielikumu un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumu, ja nepieciešams;

e)

potenciālos ekonomiskos un vides ieguvumus un riskus, ko rada intensīvāka specializēto nepārtikas kultūraugu, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, audzēšana un izmantošana, ņemot vērā arī notiekošo projektu datus;

f)

bioetanola un biodīzeļdegvielas relatīvo daļu Savienības tirgū un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvaru benzīnā. Komisija arī novērtē virzītājspēkus, kuri ietekmē atjaunojamo energoresursu īpatsvaru benzīnā, kā arī šķēršļus to izmantošanai. Izērtējumā ietver izmaksas, degvielu standartus, infrastruktūru un klimatiskos apstākļus. Vajadzības gadījumā Komisija var sagatavot ieteikumus, kā pārvarēt konstatētos šķēršļus; un

g)

nosakot, kuras dalībvalstis Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir izvēlējušās piemērot apjoma ierobežojumu biodegvielām, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, un izvērtē to, vai ir radušās problēmas ar Direktīvas 98/70/EK 7.a panta mērķa sasniegšanu. Komisija arī novērtē to, kādā mērā biodegvielas, kuras ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, tiek piegādātas Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai, pārsniedzot līmeni, kas var palīdzēt sasniegt Direktīvas 2009/28/EK mērķus. Izvērtējumā iekļauj arī novērtējumu par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un renatbilitāti pieejai, ko izmanto dalībvalstis.

a)

iekļauj pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējības kritērijos, kas noteikti Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK;

b)

ievieš turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, tostarp papildu pasākumus, ko veikt Savienības līmenī;

c)

tehnoloģiski neitrālā veidā veicina ilgtspējīgas biodegvielas attīstību pēc 2020. gada 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara kontekstā.