This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32013R0912
Commission Regulation (EU) No 912/2013 of 23 September 2013 implementing Regulation (EC) No 452/2008 of the European Parliament and of the Council concerning the production and development of statistics on education and lifelong learning, as regards statistics on education and training systems Text with EEA relevance
Komisijas Regula (ES) Nr. 912/2013 ( 2013. gada 23. septembris ), ar ko attiecībā uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi Dokuments attiecas uz EEZ
Komisijas Regula (ES) Nr. 912/2013 ( 2013. gada 23. septembris ), ar ko attiecībā uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi Dokuments attiecas uz EEZ
OV L 252, 24.9.2013, p. 5–10
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
24.9.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 252/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 912/2013
(2013. gada 23. septembris),
ar ko attiecībā uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 452/2008 tika izveidots tāds vienots satvars sistemātiskai Eiropas statistikas izveidei izglītības un mūžizglītības jomā trijās konkrētajās sfērās, kurš jāīsteno ar statistikas pasākumiem. |
(2) |
Jāpieņem pasākumi, lai īstenotu atsevišķus statistikas pasākumus, kas vajadzīgi, lai sagatavotu statistiku par izglītības un apmācības sistēmām, kas ir iekļautas Regulā (EK) Nr. 452/2008 minētajā 1. sfērā. |
(3) |
Sagatavojot un izplatot Eiropas statistiku par izglītības un apmācības sistēmām, valstu un Savienības statistikas iestādēm būtu jāņem vērā Eiropas Statistikas prakses kodeksā izklāstītie principi, kurus 2011. gada septembrī ir atbalstījusi Eiropas Statistikas sistēmas komiteja. |
(4) |
Īstenojot pasākumus, lai sagatavotu statistiku par izglītības un apmācības sistēmām, būtu jāņem vērā potenciālais izglītības iestāžu un indivīdu slogs un UNESCO Statistikas institūta (USI), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Komisijas (Eurostat) jaunākā vienošanās par jēdzieniem, definīcijām, datu apstrādi, periodiskumu un rezultātu nosūtīšanas termiņiem. |
(5) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir pārskatījusi līdz šim izmantoto Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (ISCED) redakciju (ISCED 1997), lai nodrošinātu tās atbilstību izglītības un apmācības politikas un struktūru attīstībai. |
(6) |
Lai izglītības statistika būtu starptautiski salīdzināma, dalībvalstīm un Savienības iestādēm jāizmanto tādas izglītības klasifikācijas, kas atbilst pārskatītajai Starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai ISCED 2011 (turpmāk “ISCED 2011”), kuru UNESCO locekles pieņēma 36. ģenerālkonferencē 2011. gada novembrī. |
(7) |
Būtu jāuzlabo datu vākšana no administratīviem un citiem avotiem par studentu mobilitāti visos studiju ciklos, lai uzraudzītu progresu un apzinātu problēmas, kā arī lai veicinātu uz faktiem balstītas politikas veidošanu. |
(8) |
Būtu jāatceļ Komisijas 2011. gada 2. februāra Regula (ES) Nr. 88/2011, ar ko attiecībā uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi (2). |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā izklāstīti Regulas (EK) Nr. 452/2008 īstenošanas noteikumi par statistikas datu vākšanu, nosūtīšanu un apstrādi 1. sfērā par izglītības un apmācības sistēmām.
2. pants
Iekļautie temati un to raksturlielumi
1. sfērā par izglītības un apmācības sistēmām iekļauto tematu atlase un specifikācijas, kā arī sīks raksturlielumu un dalījumu saraksts ir izklāstīts I pielikumā.
3. pants
Pārskata periodi un rezultātu nosūtīšana
1. Dati par izglītojamo skaitu, uzņemtajiem izglītojamajiem un personālu attiecas uz mācību/akadēmisko gadu, kas noteikts valstī (t/t + 1gads). Ikgadējos datus par izglītojamo skaitu, uzņemtajiem izglītojamajiem un personālu Komisijai (Eurostat) katru gadu nosūta līdz t + 2 gada 30. septembrim. Pirmā datu nosūtīšana 2014. gada septembrī attiecas uz 2012./2013. mācību/akadēmisko gadu, kas noteikts valstī.
2. Informācija par absolventiem attiecas uz mācību/akadēmisko gadu, kas noteikts valstī (t/t + 1 gads), vai kalendāro gadu (t + 1 gads). Ikgadējos datus par absolventiem Komisijai (Eurostat) katru gadu nosūta līdz t + 2 gada 30. novembrim.
3. Pirmo datu sūtījumu par absolventiem (izņemot datus par absolventiem, kuriem bijusi t. s. kredītpunktu mobilitātes uzturēšanās studiju cikla laikā) iesniedz 2014. gada novembrī, un tas attiecas uz 2012./2013. mācību/akadēmisko gadu, kas noteikts valstī, vai 2013. kalendāro gadu.
4. Pirmo datu sūtījumu par absolventiem, kuriem ir bijusi t. s. kredītpunktu mobilitātes uzturēšanās studiju cikla laikā, iesniedz 2017. gada novembrī, un tas attiecas uz 2015./2016. mācību/akadēmisko gadu, kas noteikts valstī, vai 2016. kalendāro gadu.
5. Neatkarīgi no valstspiederības mobilus studentus/absolventus klasificē viņu izcelsmes valsts dalījumā (priekšroka dodama iepriekšējai izglītībai iepretim dzīvesvietai un valstspiederībai). Līdz 2016. gadam datus par “mobiliem studentiem/absolventiem” sniedz, izmantojot valstī piemēroto “izcelsmes valsts” definīciju. No 2016. gada izcelsmes valsts definīcijai izmanto valsti, kurā iegūts vidējās izglītības diploms, vai labāko valsts aplēsi.
6. Dati par izglītības izdevumiem attiecas uz dalībvalsts finanšu gadu, kas noteikts valstī (t gads). Ikgadējos datus par izglītības izdevumiem un studentu skaitu ar aptvērumu, kas atbilst statistikas par izglītības izdevumiem aptvērumam, Komisijai (Eurostat) katru gadu nosūta līdz t + 2 gada 30. novembrim. Pirmā datu nosūtīšana 2014. gada novembrī attiecas uz 2012. finanšu gadu.
4. pants
Datu kvalitātes prasības un informācijas sniegšanas sistēma par kvalitāti
1. Datu kvalitātes prasības un standarta kvalitātes ziņojumi attiecībā uz izglītības un apmācības sistēmām ir izklāstīti II pielikumā.
2. Dalībvalstis katru gadu nosūta Komisijai (Eurostat) standarta kvalitātes ziņojumu atbilstoši II pielikumā izklāstītajām prasībām. Standarta kvalitātes ziņojumus nosūta kopā ar valstu programmu un kvalifikāciju klasifikāciju atbilstoši ISCED, izmantojot Komisijas (Eurostat) sagatavoto veidlapu.
Pirmais ziņojums attiecas uz 2014. datu vākšanas gadu (2012./2013. mācību/akadēmiskais gads). Kvalitātes ziņojumu par 3. pantā noteiktajiem pārskata periodiem Komisijai nosūta līdz t + 3 gada 31. janvārim.
3. Dalībvalstis iegūst vajadzīgos datus, izmantojot dažādus avotus, piemēram, kombinējot izlases veida apsekojumus, administratīvus datu avotus un citus datu avotus.
4. Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par metodēm un to datu kvalitāti, kas iegūti no citiem avotiem, nevis 3. punktā minētajiem izlases veida apsekojumiem un administratīviem datu avotiem.
5. pants
Atcelšana
Atceļ Regulu (ES) Nr. 88/2011.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 23. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 145, 4.6.2008., 227. lpp.
(2) OV L 29, 3.2.2011., 5. lpp.
I PIELIKUMS
Iekļautie temati, sīks raksturlielumu un to dalījumu saraksts
ISCED līmeņa dalījumā nosūtāmie dati attiecas uz ISCED 2011. Akadēmiskā un profesionālā virziena (ISCED 6. un 7. līmenis 2 zīmju līmenī) nošķiršanu, kas nebija precīzi definēta ISCED 2011, kuru UNESCO locekles pieņēma 36. ģenerālkonferencē 2011. gada novembrī, veic saskaņā ar sīki izstrādātajām UNESCO/ESAO/Eurostat datu vākšanas pamatnostādnēm par izglītības sistēmām.
Nosūtāmie dati par “izglītības jomām” attiecas uz “Izglītības un apmācības jomu rokasgrāmatas 1999. gada redakciju” un “ISCED izglītības un apmācības jomu” klasifikāciju, sākot ar pārskata mācību/akadēmisko gadu, kas seko šīs klasifikācijas pēdējās pārskatītās redakcijas pieņemšanai.
Dati par iestājušos izglītojamo skaitu
— |
Iestājušos izglītojamo skaits ISCED 0.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 0. un 2. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 1. līmenis: 1 zīmes līmenī; ISCED 3.–7. līmenis: 3 zīmju līmenī; ISCED 8. līmenis: 1 zīmes līmenī), iestādes veida (publiska, privāta), dalības intensitātes (pilna laika, nepilna laika, pilna laika ekvivalents) un dzimuma dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 01. līmeni ir pēc izvēles, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits ISCED 0.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 0. un 2.–5. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 1. un 6.–8. līmenis: 1 zīmes līmenī), dzimuma un vecuma dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 01. līmeni ir pēc izvēles. Datu nosūtīšana par ISCED 6. un 7. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits ISCED 3.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 3. un 4. līmenis: tikai profesionālajā izglītībā; ISCED 5. līmenis: 2 zīmju līmenī, ISCED 6.–8. līmenis: 1 zīmes līmenī), izglītības joma (3. dalījuma līmenis) un dzimuma dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 6. un 7. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits “kombinētās skolas un darbavietas (mācekļa) programmās”ISCED 3.–5. līmeņa dalījumā, tikai profesionālajā izglītībā, iestādes veida (publiskas, privātas), dalības intensitātes (pilna laika, nepilna laika, pilna laika ekvivalents) un dzimuma dalījumā, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits ISCED 0.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 0. un 2.–5. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 1. un 6.–8. līmenis: 1 zīmes līmenī), NUTS 2 (1) reģionu un dzimuma dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 01. līmeni ir pēc izvēles, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits agregētā ISCED 0.–8. līmenī NUTS 2 (1) reģionu, dzimuma un vecuma dalījumā, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits ISCED 1.–3. līmeņa dalījumā (ISCED 1. un 2. līmenis: 1 zīmes līmenī; ISCED 3. līmenis: 2 zīmju līmenī) un apgūto mūsdienu svešvalodu dalījumā, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits ISCED 1.–3. līmeņa dalījumā (ISCED 1. un 2. līmenis: 1 zīmes līmenī; ISCED 3. līmenis: 2 zīmju līmenī) un apgūto mūsdienu svešvalodu skaita dalījumā. |
Dati par uzņemtajiem izglītojamajiem
— |
Jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 3.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 3.–5. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 6.–8. līmenis: 1 zīmes līmenī), dzimuma un vecuma dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 6. un 7. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles, |
— |
jaunu uzņemto izglītojamo skaits ISCED 3.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 3. un 4. līmenis: tikai profesionālajā izglītībā; ISCED 5. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 6.–8. līmenis: 1 zīmes līmenī), dzimuma un izglītības jomas (2. dalījuma līmenis) dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 6. un 7. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles. |
Dati par izglītojamo mobilitāti
— |
Iestājušos mobilo izglītojamo skaits ISCED 5.–8. līmeņa dalījumā (1 zīmes līmenī), izglītības jomas (3. dalījuma līmenis) un dzimuma dalījumā, |
— |
iestājušos mobilo izglītojamo skaits ISCED 5.–8. līmeņa (1 zīmes līmenī), izcelsmes valsts un dzimuma dalījumā, |
— |
mobilo augstskolas absolventu skaits ISCED 5.–8. līmeņa (1 zīmes līmenī), izcelsmes valsts un dzimuma dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 5. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles, |
— |
to absolventu skaits, kuriem ir bijusi vismaz trīs mēnešus ilga t. s. kredītpunktu mobilitātes uzturēšanās studiju cikla laikā, ISCED 5.–8. līmeņa (1 zīmes līmenī) un mobilitātes programmas veida (ES programmas, citas starptautiskas/valstu programmas, citas programmas) dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 5. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles. Datu nosūtīšana papildu dalījumam pēc mobilitātes veida (studiju periods, prakse) ir pēc izvēles, |
— |
to absolventu skaits, kuriem ir bijusi vismaz trīs mēnešus ilga t. s. kredītpunktu mobilitātes uzturēšanās studiju cikla laikā, ISCED 5.–8. līmeņa (1 zīmes līmenī) un galamērķa valsts dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 5. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles. Datu nosūtīšana papildu dalījumam pēc mobilitātes veida (studiju periods, prakse) ir pēc izvēles, |
— |
datu nosūtīšana pēc izvēles par to absolventu skaitu, kuriem ir bijusi t. s. kredītpunktu mobilitātes uzturēšanās studiju cikla laikā, kuras ilgums nepārsniedza trīs mēnešus, ISCED 5.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 5. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 6.–8. līmenis: 1 zīmes līmenī), galamērķa valsts un mobilitātes veida (studiju periods, prakse) dalījumā. |
Dati par absolventiem
— |
Absolventu skaits ISCED 3.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 3.–7. līmenis: 3 zīmju līmenī; ISCED 8. līmenis: 1 zīmes līmenī), dzimuma un vecuma dalījumā, |
— |
absolventu skaits ISCED 3.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 3. un 4. līmenis: tikai profesionālajā izglītībā; ISCED 5. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 6.–8. līmenis: 1 zīmes līmenī), izglītības jomas (3. dalījuma līmenis) un dzimuma dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 6. un 7. līmeni 2 zīmju līmenī ir pēc izvēles. |
Dati par personālu
Datus par skolotājiem sniedz ISCED 0.–4. līmeņa dalījumā ar šādu dalījumu: ISCED 0. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 1. un 2. līmenis: 1 zīmes līmenī; ISCED 3. un 4. līmenis: 2 zīmju līmenī. Datus par akadēmisko personālu sniedz par agregētu ISCED 5.–8. līmeni. Datu nosūtīšana par ISCED 01. līmenī ir pēc izvēles. Datu nosūtīšana par agregētu ISCED 5.–8. līmeni akadēmiskajā izglītībā un datu nosūtīšana par agregētu ISCED 5.–8. līmeni profesionālajā izglītībā ir pēc izvēles:
— |
skolotāju (ISCED 0.–4. līmeņa dalījumā) un akadēmiskā personāla skaits dzimuma un vecuma grupas dalījumā, |
— |
skolotāju (ISCED 0.–4. līmeņa dalījumā) un akadēmiskā personāla skaits iestādes veida (publiska, privāta), nodarbinātības statusa (pilna laika, nepilna laika, pilna laika ekvivalents) un dzimuma dalījumā, |
— |
iestājušos izglītojamo skaits, kas pielāgots datiem par izglītības personālu, ISCED 0.–8. līmeņa dalījumā (ISCED 0., 3. un 4. līmenis: 2 zīmju līmenī; ISCED 1. un 2. līmenis: 1 zīmes līmenī; agregēts ISCED 5.–8. līmenis), iestādes veida (publiska, privāta) un dalības intensitātes (pilna laika, nepilna laika, pilna laika ekvivalents) dalījumā. Datu nosūtīšana par ISCED 01. līmeni ir pēc izvēles. Datu nosūtīšana par agregētu ISCED 5.–8. līmeni akadēmiskajā izglītībā un datu nosūtīšana par agregētu ISCED 5.–8. līmeni profesionālajā izglītībā ir pēc izvēles, |
— |
pēc izvēles var sūtīt datus par skolu pārvaldes personāla skaitu ISCED 0.–3. līmeņa dalījumā (1 zīmes līmenī), nodarbinātības statusa (pilna laika, nepilna laika, pilna laika ekvivalents) un dzimuma dalījumā. |
Dati par izglītības izdevumiem un izglītojamo skaitu (ar aptvērumu, kas pielāgots statistikai par izglītības izdevumiem)
Datus par izglītības izdevumiem un izglītojamo skaitu (ar aptvērumu, kas pielāgots statistikai par izglītības izdevumiem) iesniedz par ISCED 0.–8. līmeni saskaņā ar šādu dalījumu: ISCED 0. līmenis: 2 zīmju līmenī (ISCED 01. līmenis pēc izvēles); ISCED 1. un 2. līmenis: 1 zīmes līmenī; agregēts ISCED 3.–4. līmenis 2 zīmju līmenī (vispārējā un profesionālā izglītība); ISCED 5. līmenis: 1 zīmes līmenī; agregēts ISCED 6.–8. līmenis. Datu nosūtīšana par agregētu ISCED 5.–8. līmeni akadēmiskajā izglītībā un datu nosūtīšana par agregētu ISCED 5.–8. līmeni profesionālajā izglītībā ir pēc izvēles. Attiecībā uz visiem datiem par izglītības izdevumiem privāto iestāžu dalījums valsts finansētās privātās iestādēs un neatkarīgās privātās iestādēs ir pēc izvēles. Pētniecības un izstrādes izdevumi attiecas tikai uz terciāro izglītību:
— |
izglītības izdevumi ISCED līmeņa, avota un darījuma veida dalījumā:
|
— |
izglītības izdevumi ISCED līmeņa, veida un resursu kategorijas dalījumā. Izdevumu veids: izdevumi publiskās iestādēs un izdevumi privātās iestādēs. Resursu kategorijas: kārtējie izdevumi personāla atalgojumam, citi kārtējie izdevumi, kapitāla izdevumi, korekcijas, ņemot vērā finanšu līdzekļu saldo pārmaiņas, izdevumi par palīgpakalpojumiem, izdevumi par pētniecības un izstrādes darbībām. Kārtējos izdevumus personāla atalgojumam pēc izvēles var sniegt šādā dalījumā: skolotāji, citi pedagoģiski darbinieki, administratīvais, profesionālais un atbalsta personāls, algas, pensijas izdevumi, cita atlīdzība, kas nav alga, |
— |
izglītojamo skaits (ar aptvērumu, kas pielāgots statistikai par izglītības izdevumiem) ISCED līmeņa, iestādes veida un dalības intensitātes dalījumā. Iestāžu veidi: publiskas iestādes un privātas iestādes. Dalības intensitāte: pilna laika, nepilna laika, pilna laika ekvivalents. |
(1) NUTS 2. līmenis visām valstīm, izņemot Vāciju un Apvienoto Karalisti (NUTS 1. līmenis).
II PIELIKUMS
Datu kvalitātes prasības un standarta kvalitātes ziņojumi
Datu kvalitātes prasības
Kvalitātes prasības datiem par izglītības un apmācības sistēmām attiecas uz ESS (1) kvalitātes standartu, proti, atbilstību, precizitāti, savlaicīgumu un punktualitāti, pieejamību un skaidrību, salīdzināmību un saskaņotību.
Jo īpaši datiem jāatbilst definīcijām un jēdzieniem, kas noteikti sīki izstrādātajās UNESCO/ESAO/Eurostat datu vākšanas pamatnostādnēs par izglītības sistēmām.
Standarta datu kvalitātes ziņojums
Komisija (Eurostat) katru gadu trīs mēnešus pirms 4. panta 2. punktā minētā nosūtīšanas termiņa nosūta dalībvalstīm ikgadējo standarta kvalitātes ziņojumu, kurā jau ir iekļauta Komisijai (Eurostat) pieejamā informācija. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) 4. panta 2. punktā minēto pabeigto kvalitātes ziņojumu.
Standarta datu kvalitātes ziņojumā atspoguļo atbilstību šādiem aspektiem, proti, atbilstībai, precizitātei, savlaicīgumam un punktualitātei, pieejamībai un skaidrībai, salīdzināmībai un saskaņotībai.
Jo īpaši datu kvalitātes ziņojumā atspoguļo atbilstību definīcijām un jēdzieniem, kas noteikti sīki izstrādātajās UNESCO/ESAO/Eurostat datu vākšanas pamatnostādnēs par izglītības sistēmām.
Norāda un paskaidro, kā arī, ja iespējams, nosaka to definīciju un jēdzienu noviržu daudzumu, kas noteikti sīki izstrādātajās UNESCO/ESAO/Eurostat datu vākšanas pamatnostādnēs par izglītības sistēmām.
Jo īpaši dalībvalstis sniedz to avotu aprakstu, kas izmantoti I pielikumā iekļautajos mainīgajos lielumos, un skaidri norāda, ja tabulās un dalījumos izmantotas aplēses un pārskatīti dati.
(1) Eiropas Statistikas sistēma.