27.7.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/60

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 649/2012

(2012. gada 4. jūlijs)

par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 689/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (3) ir vairākkārt būtiski grozīta. Ņemot vērā to, ka ir jāizdara turpmāki grozījumi, Regula (EK) Nr. 689/2008 skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 689/2008 īsteno Roterdamas Konvenciju (stājās spēkā 2004. gada 24. februārī) par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (4) (“Konvencija”), un aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 304/2003 (2003. gada 28. janvāris) par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (5).

(3)

Skaidrības labad un saskaņojot ar citu attiecīgo Savienības tiesību aktu noteikumiem, būtu jāpievieno vai jāprecizē vairākas definīcijas, un jāsaskaņo terminoloģija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (6), no vienas puses, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (7), no otras puses, lietoto terminoloģiju. Būtu jānodrošina to, ka šajā regulā ir atspoguļoti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 pārejas noteikumi, lai novērstu jebkādu neatbilstību starp minētās regulas un šīs regulas piemērošanas grafiku.

(4)

Konvencijā ir ļauts Pusēm, aizsargājot cilvēku veselību un vidi, rīkoties stingrāk, nekā aicināts Konvencijā, ja šāda rīcība ir saderīga ar Konvencijas noteikumiem un ir saskaņā ar starptautiskām tiesībām. Lai nodrošinātu augstāku vides un sabiedrības veselības aizsardzības pakāpi valstīs, kas importē, noteiktos aspektos var un vajag noteikt stingrākas prasības, nekā paredzēts Konvencijā.

(5)	Attiecībā uz Savienības dalību Konvencijā ir svarīgi noteikt tikai vienu kontaktpunktu Savienības saziņai ar Konvencijas sekretariātu (“Sekretariāts”) un citām Konvencijas Pusēm, kā arī ar citām valstīm. Minētajam kontaktpunktam vajadzētu būt Komisijai.

(6)

Būtu jānodrošina šīs regulas tehnisko un administratīvo aspektu efektīva koordinēšana un pārvaldība Savienības līmenī. Dalībvalstīm un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (“Aģentūrai”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, ir kompetence un pieredze, īstenojot Savienības tiesību aktus un starptautiskas vienošanās par ķīmiskajām vielām. Tāpēc dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāveic uzdevumi, kas saistīti ar administratīvajiem, tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem Konvencijas īstenošanā, izmantojot šo regulu, kā arī ar attiecīgās informācijas apmaiņu. Turklāt Komisijai, dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāsadarbojas, lai efektīvi īstenotu Konvencijā paredzētās Savienības starptautiskās saistības.

(7)	Ņemot vērā, ka daži Komisijas uzdevumi būtu jānodod Aģentūrai, bīstamo ķīmisko vielu eksporta un importa Eiropas datubāze, ko sākotnēji Komisija izveidoja, ir tālāk jāattīsta un jāuztur Aģentūrai.

(8)

Uz Savienībā aizliegto vai stingri ierobežoto bīstamo ķīmisko vielu eksportu būtu arī turpmāk jāattiecina kopējā procedūra paziņošanai par eksportu. Tāpēc uz tām bīstamajām ķīmiskajām vielām pašu vielu, maisījumu vai izstrādājumu veidā, kas Savienībā bijušas aizliegtas vai stingri ierobežotas kā augu aizsardzības līdzekļi, kā cita veida pesticīdi vai kā rūpnieciskas ķīmiskās vielas profesionālai vai plašai lietošanai, būtu jāattiecina eksporta paziņošanas noteikumi, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kurus piemēro šādām ķīmiskām vielām, ja tās ir aizliegtas vai stingri ierobežotas vienā vai abās Konvencijā minētajās lietojuma kategorijās, proti, kā pesticīdi vai kā ķīmiskas vielas rūpnieciskai izmantošanai. Turklāt šie paši noteikumi attiecībā uz paziņošanu par eksportu būtu jāpiemēro arī ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas starptautiskā iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūra (“PIC procedūra”). Minētā kopējā procedūra paziņošanai par eksportu būtu jāpiemēro Savienības eksportam uz visām trešām valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir Konvencijas Puses, vai arī piedalās Konvencijas procedūrās. Būtu jāatļauj dalībvalstīm iekasēt administratīvas maksas, lai segtu šīs procedūras ievērošanas izdevumus.

(9)	Būtu jāuzliek pienākums eksportētājiem un importētājiem sniegt informāciju par to ķīmisko vielu daudzumu starptautiskajā tirdzniecībā, uz kurām attiecas šī regula, lai varētu uzraudzīt un novērtēt šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti.

(10)

Paziņojumi Sekretariātam par ķīmiskajam vielām, kas ir aizliegtas vai stingri ierobežotas ar Savienības vai dalībvalstu galīgām reglamentējošām darbībām, lai tās iekļautu PIC procedūrā, Komisijai būtu jāiesniedz gadījumos, kad ir izpildīti Konvencijā paredzētie kritēriji šajā jomā. Lai pamatotu šādus paziņojumus, vajadzības gadījumā būtu jāpieprasa papildu informācija.

(11)	Ja Savienības vai dalībvalsts galīgās reglamentējošās darbības neatbilst Konvencijā minētajiem kritērijiem un tāpēc paziņošanas procedūra uz tām neattiecas, informācijas apmaiņas interesēs ziņas par šīm darbībām tomēr būtu jānosūta Sekretariātam un citām Konvencijas Pusēm.

(12)

Turklāt ir jānodrošina, lai Savienība pieņemtu lēmumus par to ķīmisko vielu importu Savienībā, uz kurām attiecas PIC procedūra. Šādu lēmumu pamatā vajadzētu būt spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, un tajos būtu jāņem vērā dalībvalstu noteiktie aizliegumi vai stingrie ierobežojumi. Attiecīgos gadījumos būtu jāierosina Savienības tiesību aktu grozījumi.

(13)

Vajadzīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis un eksportētāji ir informēti par importējošo valstu lēmumiem saistībā ar ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas PIC procedūra, un ka eksportētāji pilda minētos lēmumus. Turklāt, lai novērstu nevēlamu eksportu, nevajadzētu atļaut tādu Savienībā aizliegtu vai stingri ierobežotu ķīmisko vielu eksportu, kuras atbilst Konvencijas kritērijiem par paziņošanu vai uz kurām attiecas PIC procedūra, ja nav pieprasīta un saņemta nepārprotama attiecīgās importējošās valsts piekrišana neatkarīgi no tā, vai minētā valsts ir Konvencijas Puse. Vienlaikus ir lietderīgi šo pienākumu nepiemērot dažu ķīmisku vielu eksportam uz valstīm, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībnieces, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Bez tam jāparedz procedūra gadījumiem, kad pēc visiem saprātīgiem pūliņiem tomēr neizdodas iegūt atbildi no importējošās valsts, un šādi jāpaver noteiktu ķīmisku vielu pagaidu eksporta iespēja, ievērojot īpašus nosacījumus. Jāparedz arī regulāri pārskatīt visus šādus eksporta gadījumus, kā arī gadījumus, par kuriem saņemta nepārprotama piekrišana.

(14)

Svarīgi ir arī tas, lai visām eksportētajām ķīmiskajām vielām būtu pietiekami ilgs glabāšanas laiks, kas ļautu tās faktiski un droši izmantot. Attiecībā uz pesticīdiem, jo īpaši tiem, kurus eksportē uz attīstības valstīm, ir būtiski norādīt informāciju par piemērotiem glabāšanas apstākļiem un izmantot piemērota materiāla un lieluma iepakojumu, lai nepieļautu lietošanai vairs nederīgu krājumu rašanos.

(15)

Konvencija neattiecas uz izstrādājumiem, kuri satur ķīmiskas vielas. Tomēr noteikumus paziņošanai par eksportu šķiet lietderīgi attiecināt arī uz izstrādājumiem, kas definēti šajā regulā un kas satur ķīmiskas vielas, kuras varētu izdalīties noteiktos lietošanas apstākļos vai iznīcinot un kuras Savienībā ir aizliegtas vai stingri ierobežotas vienā vai vairākās Konvencijā noteiktajās lietojuma kategorijās, vai uz kurām attiecas PIC procedūra. Turklāt dažas ķīmiskas vielas un izstrādājumi, kas satur noteiktas ķīmiskas vielas, uz kurām Konvencija neattiecas, bet kuras vieš īpašas bažas, vispār nebūtu jāeksportē.

(16)	Saskaņā ar Konvenciju par to ķīmisko vielu tranzītu, uz kurām attiecas PIC procedūra, būtu jāinformē Konvencijas Puses, kuras šādu informāciju pieprasa.

(17)

Visām ķīmiskajām vielām, kuras paredzēts eksportēt uz Konvencijas Pusēm un citām valstīm, būtu jāpiemēro Savienības noteikumi par iepakošanu un marķēšanu un citu drošības informāciju, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā ar konkrētām attiecīgo valstu prasībām, kurās ņemti vērā atbilstīgi starptautiskie standarti. Tā kā Regulā (EK) Nr. 1272/2008 paredzēti jauni noteikumi par ķīmisko vielu un maisījumu klasifikāciju, marķējumu un iepakojumu, šajā regulā būtu jāiekļauj atsauce uz minēto regulu.

(18)

Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un izpildi, dalībvalstīm būtu jāizraugās iestādes, piemēram, muitas iestādes, kas atbild par to ķīmisko vielu importu un eksportu, uz kurām attiecas šī regula. Komisijai, kurai palīdz Aģentūra, un dalībvalstīm ir būtiska loma, un tām būtu jārīkojas mērķtiecīgi un saskaņoti. Pārkāpumu gadījumā dalībvalstīm būtu jānosaka piemērotas sankcijas.

(19)

Lai atvieglotu muitas kontroli un mazinātu administratīvo slogu kā eksportētājiem, tā iestādēm, būtu jāizveido tādu kodu sistēma, kuri jāizmanto eksporta deklarācijās. Īpaši kodi būtu attiecīgā gadījumā jāizmanto arī vielām, kuras eksportē pētniecības vai analīžu vajadzībām tādā daudzumā, kas, visticamāk, nevar ietekmēt cilvēku veselību vai vidi un kas katrā ziņā nepārsniedz 10 kg no katra eksportētāja uz katru importējošo valsti vienā kalendārajā gadā.

(20)

Lai nodrošinātu ķīmisko vielu pareizu pārvaldību, būtu jāveicina informācijas apmaiņa, atbildības dalīšana un kopīgi pasākumi Savienības un dalībvalstu un trešo valstu starpā neatkarīgi no tā, vai šīs trešās valstis ir Konvencijas Puses. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsniedz tehniskā palīdzība attīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku vai nu tieši, vai arī netieši – sniedzot atbalstu nevalstisku organizāciju projektiem – jo sevišķi būtu jāsniedz palīdzība, kuras mērķis ir uzlabot minēto valstu spēju īstenot Konvenciju, tādējādi novēršot ķīmisku vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

(21)	Procedūru darbība būtu pastāvīgi jāuzrauga, lai tās būtu efektīvas. Tālab dalībvalstīm un Aģentūrai būtu regulāri jāiesniedz standartizēti ziņojumi Komisijai, kurai savukārt būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)	Aģentūrai būtu jāsagatavo tehniskie norādījumi, lai izraudzītajām iestādēm, tostarp, piemēram, eksportu kontrolējošajām muitas iestādēm, eksportētājiem un importētājiem palīdzētu piemērot šo regulu.

(23)

Lai šo regulu pielāgotu tehnikas attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 290. pantu attiecībā uz ķīmisku vielu iekļaušanu I pielikuma 1. vai 2. daļā un citiem minētā pielikuma grozījumiem, uz ķīmisku vielu iekļaušanu V pielikuma 1. vai 2. daļā un citiem minētā pielikuma grozījumiem, un grozījumiem II, III, IV un VI pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8).

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, nodrošināt Konvencijā paredzēto Savienības saistību konsekventu un efektīvu īstenošanu – nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir nepieciešama bīstamo ķīmisko vielu importa un eksporta noteikumu saskaņošana, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(26)	Regula (EK) Nr. 689/2008 būtu jāatceļ.

(27)	Šīs regulas piemērošanu ir lietderīgi atlikt, dodot pietiekamu laiku Aģentūrai sagatavoties savai jaunajai lomai, bet nozarei ļaujot iepazīties ar jaunajām procedūrām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

1.   Šīs regulas mērķi ir:

a)	īstenot Roterdamas Konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (“Konvencija”);

b)	veicināt atbildības dalīšanu un kopīgus pasākumus bīstamo ķīmisko vielu starptautiskajā apritē, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi no iespējama kaitējuma;

c)	sekmēt bīstamo ķīmisko vielu lietošanu videi nekaitīgā veidā.

Šā punkta pirmajā daļā izklāstītos mērķus sasniedz, atvieglojot informācijas apmaiņu par bīstamu ķīmisku vielu īpašībām, Savienībā paredzot lēmumu pieņemšanas procesu par minēto vielu importu un eksportu un izplatot lēmumus Konvencijas Pusēm un – vajadzības gadījumā – citām valstīm.

2.   Papildus 1. punktā izklāstītajiem mērķiem ar šo regulu nodrošina to, ka Regulas (EK) Nr. 1272/2008 noteikumus par klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu piemēro visām ķīmiskām vielām, kad tās no dalībvalstīm eksportē uz Konvencijas Pusēm vai citām valstīm, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā ar īpašām šo Pušu vai citu valstu prasībām.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)	noteiktām bīstamām ķīmiskām vielām, uz kurām saskaņā ar Konvenciju attiecas iepriekš norunātas piekrišanas procedūra (“PIC procedūra”);

b)	noteiktām bīstamām ķīmiskām vielām, kas Savienībā vai dalībvalstī ir aizliegtas vai stingri ierobežotas;

c)	attiecībā uz klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu – ķīmiskām vielām to eksportēšanas laikā.

2.   Šo regulu nepiemēro šādām vielām:

a)	narkotiskām un psihotropām vielām, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 111/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm (9);

b)	radioaktīviem materiāliem un vielām, uz ko attiecas Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (10);

c)	atkritumiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (11);

d)	ķīmiskajiem ieročiem, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (12);

e)

pārtikai un pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (13);

f)

apstrādātai, daļēji apstrādātai vai neapstrādātai lopbarībai, arī piedevām, ko paredzēts izbarot dzīvniekiem un uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (14);

g)	ģenētiski modificētiem organismiem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (15);

h)

izņemot šīs regulas 3. panta 5. punkta b) apakšpunkta aptverto jomu – attiecīgi patentētām zālēm un veterinārām zālēm, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (16), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (17).

3.   Šī regula neattiecas uz ķīmiskām vielām, kuras eksportē pētniecības vai analīžu vajadzībām tādā daudzumā, kas, visticamāk, nevar ietekmēt cilvēku veselību vai vidi un kas katrā ziņā nepārsniedz 10 kg no katra eksportētāja uz katru importējošo valsti vienā kalendārajā gadā.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, tajā minēto ķīmisko vielu eksportētāji saņem īpašu atsauces identifikācijas numuru, izmantojot 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto datubāzi, un šo atsauces identifikācijas numuru norāda savās eksporta deklarācijās.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“ķīmiska viela” ir viela pati par sevi vai maisījuma sastāvā vai maisījums, kas ražots vai iegūts no dabas, bet neietver dzīvus organismus, un kas pieder kādai no šīm kategorijām: a) pesticīdi, arī īpaši bīstami pesticīdu preparāti; b) rūpnieciskas ķīmiskās vielas;

2)	“viela” ir ķīmiskais elements un tā savienojumi saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punktā;

3)	“maisījums” ir maisījums vai šķīdums saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1272/2008 2. panta 8. punktā;

4)	“izstrādājums” ir gatavs ražojums, kas satur vai ietver ķīmisku vielu, kuras lietošana šajā konkrētajā ražojumā ir aizliegta vai stingri ierobežota ar Savienības tiesību aktiem, gadījumos, kad uz šādu ražojumu neattiecas 2. vai 3. punkts;

5)

“pesticīdi” ir ķīmiskas vielas, kuras pieder kādai no šīm apakškategorijām: a) pesticīdi, kurus izmanto kā augu aizsardzības līdzekļus un uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (18); b) pārējie pesticīdi, piemēram: i) biocīdie produkti, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (19), un ii) dezinfekcijas līdzekļi, insekticīdi un paraziticīdi, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/82/EK un 2001/83/EK;

6)	“rūpnieciskas ķīmiskās vielas” ir ķīmiskas vielas, kuras pieder kādai no šīm apakškategorijām: a) ķīmiskas vielas profesionālai lietošanai; b) ķīmiskas vielas plašai lietošanai;

7)	“ķīmiska viela, uz ko attiecas paziņojums par eksportu” ir ķīmiska viela, kas aizliegta vai stingri ierobežota Savienībā vienā vai vairākās kategorijās vai apakškategorijās, un ķīmiska viela, uz ko attiecas PIC procedūra un kas ir minēta I pielikuma 1. daļā;

8)	“ķīmiska viela, par ko jāsniedz PIC paziņojums” ir ķīmiska viela, kas aizliegta vai stingri ierobežota Savienībā vai dalībvalstī vienā vai vairākās kategorijās. Ķīmiskas vielas, kas ir Savienībā aizliegtas vai stingri ierobežotas, ir uzskaitītas I pielikuma 2. daļā;

9)	“ķīmiska viela, uz ko attiecas PIC procedūra” ir ķīmiska viela, kas minēta Konvencijas III pielikumā un šīs regulas I pielikuma 3. daļā;

10)

“aizliegta ķīmiska viela” ir viela, kas atbilst vienam no turpmāk minētajiem aprakstiem: a) ķīmiska viela, kuru ar galīgu reglamentējošu darbību Savienība aizliegusi jebkādā veidā izmantot vienā vai vairākās kategorijās vai apakškategorijās, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi; b) ķīmiska viela, kurai atteikts pirmās izmantošanas apstiprinājums vai kuru ražotāji izņēmuši no Savienības tirgus vai atsaukuši tās turpmāku izskatīšanu paziņošanas, reģistrācijas vai apstiprināšanas procesā, un par kuru ir pierādījumi, ka šī ķīmiskā viela rada bažas attiecībā uz cilvēku veselību vai vidi;

11)

“stingri ierobežota ķīmiska viela” ir viela, kas atbilst vienam no turpmāk minētajiem aprakstiem: a) ķīmiska viela, kuru ar Savienības galīgu reglamentējošu darbību aizliegts faktiski jebkādā veidā lietot vienā vai vairākās kategorijās vai apakškategorijās, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi, atļaujot tikai dažus īpašus lietojumus; b) ķīmiska viela, kurai atteikts apstiprinājums faktiski visu veidu lietojumiem vai kuru ražotāji izņēmuši no Savienības tirgus vai atsaukuši tās turpmāku izskatīšanu paziņošanas, reģistrācijas vai apstiprināšanas procesā, un par kuru ir pierādījumi, ka šī ķīmiskā viela rada bažas attiecībā uz cilvēku veselību vai vidi;

12)	“dalībvalsts aizliegta vai stingri ierobežota ķīmiska viela” ir ķīmiska viela, kas aizliegta vai stingri ierobežota ar dalībvalsts galīgu reglamentējošu darbību;

13)	“galīga reglamentējoša darbība” ir juridiski saistošs akts, kura nolūks ir aizliegt vai stingri ierobežot ķīmiskas vielas lietošanu;

14)	“īpaši bīstams pesticīdu preparāts” ir ķīmiska viela, kura sagatavota lietošanai par pesticīdu un kuras izmantošana atstāj uz veselību vai vidi smagas sekas, kas novērojamas īsā laikā pēc minētās vielas vienreizējas vai vairākkārtējas iedarbības tās lietošanas apstākļos;

15)	“Savienības muitas teritorija” ir teritorija, kas noteikta 3. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (20);

16)

“eksports” ir: a) LESD 28. panta 2. punkta nosacījumiem atbilstīgu ķīmisko vielu pastāvīgs vai pagaidu eksports; b) tādu LESD 28. panta 2. punkta nosacījumiem neatbilstīgu ķīmisku vielu reeksports, kurām piemērota muitas procedūra, kas nav Savienības ārējā tranzīta procedūra preču pārvadājumiem caur Savienības muitas teritoriju;

17)	“imports” ir tādu ķīmisku vielu fiziska ievešana Savienības muitas teritorijā, kurām piemērota muitas procedūra, kas nav Savienības ārējā tranzīta procedūra preču pārvadājumiem caur Savienības muitas teritoriju;

18)

“eksportētājs” ir šāda fiziska vai juridiska persona: a) persona, kuras vārdā iesniegta eksporta deklarācija, t. i., persona, kurai deklarācijas pieņemšanas laikā ir līgums ar saņēmēju Konvencijas Pusē vai citā valstī un kurai ir pilnvaras ķīmisko vielu izsūtīt no Savienības muitas teritorijas; b) ja nav noslēgts eksporta līgums vai ja līguma turētājs nerīkojas savā vārdā – persona, kurai ir pilnvaras ķīmisko vielu izsūtīt no Savienības muitas teritorijas; c) ja saskaņā ar eksporta līgumu tiesības rīkoties ar ķīmisko vielu ir personai, kas uzņēmējdarbību veic ārpus Savienības – līgumslēdzēja puse, kura uzņēmējdarbību veic Savienībā;

19)	“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ievešanas laikā Savienības muitas teritorijā ir ķīmiskās vielas saņēmēja;

20)	“Konvencijas Puse” jeb “Puse” ir tāda valsts vai tāda reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties Konvencijas uzliktās saistības un attiecībā uz kuru Konvencija ir spēkā;

21)	“cita valsts” ir jebkura valsts, kas nav Konvencijas Puse.

22)	“Aģentūra” ir Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

23)	“Sekretariāts” ir Konvencijas sekretariāts, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

4. pants

Dalībvalstu izraudzītās valsts iestādes

Katra dalībvalsts izraugās iestādi vai iestādes (“izraudzītā valsts iestāde” vai “izraudzītās valsts iestādes”), lai tās veiktu šajā regulā paredzētās administratīvās funkcijas, ja tas vēl nav izdarīts pirms šīs regulas pieņemšanas.

Dalībvalsts līdz 2012. gada 17. novembrim informē Komisiju par šādu izraudzīšanos, ja vien šī informācija jau netika sniegta pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un informē Komisiju par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzīto valsts iestādi.

5. pants

Savienības dalība Konvencijā

1.   Par dalību Konvencijā kopīgi atbild Komisija un dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz tehnisko palīdzību, informācijas apmaiņu un jautājumiem saistībā ar domstarpību izšķiršanu, piedalīšanos palīgstruktūrās un balsošanu.

2.   Komisija rīkojas kā kopīga izraudzītā iestāde, pildot Konvencijas administratīvās funkcijas attiecībā uz PIC procedūru, visu izraudzīto valsts iestāžu vārdā, cieši sadarbojoties un apspriežoties ar dalībvalstu izraudzītajām valsts iestādēm.

Komisija jo īpaši atbild par šādu funkciju izpildi:

a)	Savienības paziņojumu par eksportu nosūtīšana Konvencijas Pusēm un citām valstīm saskaņā ar 8. pantu;

b)	paziņojumu par attiecīgām galīgām reglamentējošām darbībām iesniegšana Sekretariātam par ķīmiskām vielām, attiecībā uz kurām saskaņā ar 11. pantu jāsniedz PIC paziņojums;

c)	informācijas nosūtīšana par citām galīgām reglamentējošām darbībām par ķīmiskām vielām, attiecībā uz kurām saskaņā ar 12. pantu nav jāsniedz PIC paziņojums;

d)	vispārējas informācijas saņemšana no Sekretariāta.

Komisija turklāt sniedz Sekretariātam atbildes par Savienības importu attiecībā uz ķīmiskajām vielām, uz ko saskaņā ar 13. pantu attiecas PIC procedūra.

Komisija arī saskaņo Savienības ieguldījumu visos tehniskajos jautājumos šādās jomās:

a)	Konvencija;

b)	saskaņā ar Konvencijas 18. panta 1. punktu izveidotās Pušu konferences sanāksmju sagatavošana;

c)	saskaņā ar Konvencijas 18. panta 6. punktu izveidotā Ķīmisko vielu pārskatīšanas komiteja (“Ķīmisko vielu pārskatīšanas komiteja”);

d)	citas Pušu konferences palīgstruktūras.

3.   Komisija un dalībvalstis uzņemas vajadzīgo iniciatīvu, lai nodrošinātu Savienības pienācīgu pārstāvību dažādajās struktūrās, kas veic Konvencijas īstenošanu.

6. pants

Aģentūras uzdevumi

1.   Aģentūra papildus uzdevumiem, kas tai noteikti saskaņā ar 7., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 15., 18., 19., 20., 21., 22. un 25. pantu, veic šādus uzdevumus:

a)	uztur, tālāk attīsta un regulāri aktualizē Bīstamo ķīmisko vielu eksporta un importa datubāzi (“datubāze”);

b)	nodrošina datubāzes publisku pieejamību savā tīmekļa vietnē;

c)	lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, pēc vajadzības ar Komisijas piekrišanu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm sniedz nozarei palīdzību, tehniskus un zinātniskus norādījumus un instrumentus;

d)	lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, ar Komisijas piekrišanu sniedz dalībvalstu izraudzītajām valsts iestādēm palīdzību, tehniskus un zinātniskus norādījumus;

e)	pēc dalībvalstu vai Komisijas Ķīmisko vielu pārskatīšanas komitejas ekspertu pieprasījuma un atbilstīgi pieejamajiem resursiem sniedz ieguldījumu, lai sagatavotu Konvencijas 7. pantā minētos lēmumu norādījumu dokumentus un citu tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz Konvencijas īstenošanu;

f)	lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu, pēc pieprasījuma sniedz Komisijai tehnisku un zinātnisku atbalstu un palīdz tai;

g)	pēc pieprasījuma sniedz Komisijai tehnisku un zinātnisku atbalstu un palīdz tai īstenot tās Savienības kopīgās izraudzītās iestādes lomu.

2.   Aģentūras Sekretariāts veic uzdevumus, kas Aģentūrai noteikti ar šo regulu.

7. pants

Ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas paziņojums par eksportu, ķīmiskās vielas, par kurām jāiesniedz PIC paziņojums, un ķīmiskās vielas, uz ko attiecas PIC procedūra

1.   Ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas paziņojums par eksportu, ķīmiskās vielas, par kurām jāiesniedz PIC paziņojums, un ķīmiskas vielas, uz kurām attiecas PIC procedūra, uzskaita I pielikumā.

2.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas klasificē vienā vai vairākās no trijām ķīmisko vielu grupām, kuras attiecīgi ietvertas minētā pielikuma 1., 2. un 3. daļā.

Uz I pielikuma 1. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām attiecas 8. pantā paredzētā procedūra paziņošanai par eksportu, kurā iekļauj detalizētu informāciju par vielas identitāti, to lietojuma kategoriju un/vai apakškategoriju, kurā noteikts ierobežojums, ierobežojuma veidu un – attiecīgā gadījumā – papildu informāciju, jo īpaši par atbrīvojumiem no prasības sniegt paziņojumu par eksportu.

Par I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām papildus 8. pantā paredzētajam paziņojumam par eksportu sniedz arī 11. pantā paredzēto PIC paziņojumu, kurā iekļauj detalizētu informāciju par vielas identitāti un lietojuma kategoriju.

Uz I pielikuma 3. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām attiecas PIC procedūra, kurā norāda lietojuma kategoriju un – attiecīgā gadījumā – papildu informāciju, jo īpaši prasības paziņojumam par eksportu.

3.   Šīs regulas I pielikumā iekļautos sarakstus dara publiski pieejamus, izmantojot datubāzi.

8. pants

Konvencijas Pusēm un citām valstīm nosūtāmie paziņojumi par eksportu

1.   Šīs regulas I pielikuma 1. daļā uzskaitītajām vielām vai maisījumiem, kuros šādu vielu koncentrācija ir tāda, ka – neatkarīgi no pārējām sastāvdaļām – ir jāpilda Regulā (EK) Nr. 1272/2008 paredzētais marķēšanas pienākums, piemēro šā panta 2. līdz 8. punktu, neatkarīgi no ķīmiskās vielas paredzētā lietojuma importējošajā Pusē vai citā valstī.

2.   Ja eksportētājs plāno 1. punktā minētu ķīmisku vielu pirmoreiz eksportēt no Savienības uz Konvencijas Pusi vai citu valsti dienā vai pēc dienas, kad uz attiecīgo vielu sāk attiekties šī regula, eksportētājs ne vēlāk kā 35 dienas pirms sagaidāmās eksportēšanas dienas par to paziņo tās dalībvalsts izraudzītajai valsts iestādei, kurā viņš veic uzņēmējdarbību (“eksportētāja dalībvalsts”). Pēc tam eksportētājs ne vēlāk kā 35 dienas pirms eksportēšanas ziņo dalībvalsts izraudzītajai valsts iestādei par šīs ķīmiskās vielas pirmo eksportu katrā kalendārajā gadā. Paziņojumi atbilst II pielikumā noteiktajām informācijas prasībām, un tos dara pieejamus Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot datubāzi.

Eksportētāja dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde pārbauda informācijas atbilstību II pielikumam un, ja paziņojums ir pilnīgs, nosūta to Aģentūrai ne vēlāk kā 25 dienas pirms sagaidāmās eksportēšanas dienas.

Aģentūra Komisijas vārdā nosūta paziņojumu importējošās Puses izraudzītajai valsts iestādei vai citas importējošās valsts atbilstīgajai iestādei un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās šo paziņojumu saņem ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētā ķīmiskās vielas pirmā eksporta un pēc tam – ne vēlāk kā 15 dienas pirms pirmā eksporta katrā nākamajā kalendārajā gadā.

Aģentūra reģistrē katru paziņojumu par eksportu un datubāzē piešķir tam atsauces identifikācijas numuru. Aģentūra arī nodrošina sabiedrībai un attiecīgi dalībvalstu izraudzītajām valsts iestādēm pieejamību atjauninātam attiecīgo ķīmisko vielu un importējošo Pušu un citu valstu sarakstam par katru kalendāro gadu, izmantojot datubāzi.

3.   Ja Aģentūra 30 dienās pēc tam, kad ir sniegts pirmais paziņojums par eksportu pēc ķīmiskās vielas iekļaušanas I pielikuma 1. daļā, nesaņem no importējošās Puses vai citas valsts apstiprinājumu par šā paziņojuma saņemšanu, tā Komisijas vārdā iesniedz otru paziņojumu. Aģentūra Komisijas vārdā pieliek atbilstīgas pūles, lai nodrošinātu, ka importējošās Puses vai citas valsts attiecīgā iestāde saņem otro paziņojumu.

4.   Jaunu paziņojumu par eksportu saskaņā ar 2. punktu sniedz par eksportu, kuru veic pēc tam, kad ir stājušies spēkā grozījumi Savienības tiesību aktos attiecībā uz konkrēto vielu tirdzniecību, izmantošanu vai marķēšanu, vai ikreiz, kad attiecīgā maisījuma sastāvs mainās tā, ka tas rada šā maisījuma marķējuma izmaiņas. Jaunais paziņojums atbilst II pielikumā paredzētajām informācijas prasībām, un tajā ir norāde, ka tas ir pārskatīts iepriekšējais paziņojums.

5.   Ja ķīmiskas vielas eksports ir saistīts ar ārkārtas stāvokli, kad jebkura kavēšanās var radīt draudus sabiedrības veselībai vai videi importējošajā Pusē vai citā valstī, eksportētāja dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde pēc saviem ieskatiem – apspriežoties ar Komisiju, kurai palīdz Aģentūra – pēc eksportētāja, importējošās Puses vai citas valsts pamatota pieprasījuma var piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem pienākumiem. Uzskata, ka, apspriežoties ar Komisiju, ir pieņemts lēmums par pieprasījumu, ja 10 dienās pēc tam, kad dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde ir nosūtījusi pieprasījuma informāciju, nav saņemta Komisijas noraidoša atbilde.

6.   Neskarot 19. panta 2. punktā noteiktos pienākumus, šā panta 2., 3. un 4. punktā noteiktie pienākumi vairs nav jāpilda, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)	uz konkrēto ķīmisko vielu ir attiecināta PIC procedūru;

b)	importējošā valsts, kas ir Konvencijas Puse, saskaņā ar Konvencijas 10. panta 2. punktu sniegusi atbildi Sekretariātam par piekrišanu vai nepiekrišanu ķīmiskās vielas importam; un

c)	Sekretariāts par šo atbildi ir informējis Komisiju, kura minēto informāciju nosūtījusi dalībvalstīm un Aģentūrai.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, šā panta 2., 3. un 4. punktā noteiktie pienākumi neizbeidzas, ja importējošā valsts ir Konvencijas Puse, un, piemēram, ar lēmumu par importu vai citādi, skaidri pieprasa eksportējošajām Pusēm regulāri ziņot par eksportu.

Neskarot 19. panta 2. punktā noteiktos pienākumus, šā panta 2., 3. un 4. punktā noteiktie pienākumi vairs nav jāpilda arī tad, ja ir izpildīti abi turpmāk norādītie nosacījumi:

a)	importējošās Puses izraudzītā valsts iestāde vai citas importējošās valsts atbilstīgā iestāde ir atcēlusi prasību tikt informētai pirms ķīmiskās vielas eksportēšanas; un

b)	Komisija no Sekretariāta vai no importējošās Puses izraudzītās valsts iestādes vai citas importējošās valsts atbilstīgās iestādes ir saņēmusi attiecīgo informāciju, nosūtījusi to dalībvalstīm un Aģentūrai, kura to darījusi pieejamu, izmantojot datubāzi.

7.   Komisija, attiecīgās dalībvalstu izraudzītās valsts iestādes, Aģentūra un eksportētāji pēc pieprasījuma importējošajām Pusēm un citām valstīm sniedz pieejamo papildu informāciju par eksportētajām ķīmiskajām vielām.

8.   Dalībvalstis pārredzamā veidā var izveidot sistēmas, kas uzliek eksportētājiem pienākumu par katru sniegto eksporta paziņojumu un katru lūgumu saņemt nepārprotamu piekrišanu maksāt administratīvu maksu, kas atbilst izmaksām šā panta 2. un 4. punktā un 14. panta 6. un 7. punktā noteikto procedūru veikšanai.

9. pants

No Pusēm un citām valstīm saņemtie paziņojumi par eksportu

1.   Paziņojumus par eksportu, ko Aģentūra saņēmusi no Pušu izraudzītajām valsts iestādēm vai citu valstu atbilstīgajām iestādēm un kas ir par tādu ķīmisko vielu eksportu uz Savienību, uz kuru ražošanu, lietošanu, pārvietošanu, patērēšanu, transportēšanu vai pārdošanu saskaņā ar Puses vai citas valsts tiesību aktiem attiecas aizliegums vai stingri ierobežojumi, dara pieejamus, izmantojot datubāzi, 15 dienās no šāda paziņojuma saņemšanas Aģentūrā.

Aģentūra Komisijas vārdā apstiprina paziņojuma par pirmo eksportu saņemšanu par katru ķīmisko vielu no katras Puses vai citas valsts.

Dalībvalsts, kura saņem minēto importu, izraudzītā valsts iestāde 10 dienās no paziņojuma saņemšanas saņem katra Aģentūrai iesūtītā paziņojuma kopiju kopā ar visu pieejamo informāciju. Citām dalībvalstīm ir tiesības saņemt kopijas pēc pieprasījuma.

2.   Ja Komisija vai izraudzītās dalībvalstu valsts iestādes tieši vai netieši saņem paziņojumus par eksportu no Pušu izraudzītajām valsts iestādēm vai citu valstu attiecīgajām iestādēm, tās tūlīt šos paziņojumus nosūta Aģentūrai kopā ar visu pieejamo informāciju.

10. pants

Informācija par ķīmisko vielu eksportu un importu

1.   Katrs eksportētājs, kas eksportē vienu vai vairākus no turpmāk norādītajiem:

a)	šīs regulas I pielikumā uzskaitītās vielas;

b)	maisījumus, kuros šādu vielu koncentrācija ir tāda, ka – neatkarīgi no pārējām sastāvdaļām – ir jāpilda Regulā (EK) Nr. 1272/2008 paredzētais marķēšanas pienākums; vai

c)	tādus izstrādājumus, kuru sastāvā ir I pielikuma 2. vai 3. daļā uzskaitītās vielas neizreaģējušā veidā vai maisījumi, kuros šo vielu koncentrācija ir tāda, ka – neatkarīgi no pārējām sastāvdaļām – ir jāpilda Regulā (EK) Nr. 1272/2008 paredzētais marķēšanas pienākums;

katra gada pirmajā ceturksnī informē eksportētāja dalībvalsts izraudzīto valsts iestādi par ķīmiskās vielas – kā atsevišķas vielas, maisījumu sastāvdaļas vai izstrādājumu – daudzumu, kas iepriekšējā gadā nosūtīts katrai Konvencijas Pusei vai citai valstij. Šo informāciju sniedz kopā ar katras tās fiziskās vai juridiskās personas vārdu vai nosaukumu un adrešu sarakstu, kas importē šo ķīmisko vielu uz citām Pusēm vai citām valstīm un kam tajā pašā laikposmā ir piegādāti sūtījumi. Šajā informācijā atsevišķi uzskaita eksportu saskaņā ar 14. panta 7. punktu.

Katrs importētājs Savienībā sniedz līdzvērtīgu informāciju par Savienībā importētajiem daudzumiem.

2.   Ja to prasa Komisija, kurai palīdz Aģentūra, vai viņa dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, eksportētājs vai importētājs sniedz šīs regulas īstenošanai vajadzīgo papildu informāciju par attiecīgajām ķīmiskajām vielām.

3.   Katra dalībvalsts ik gadu sniedz Aģentūrai apkopotu informāciju saskaņā ar III pielikumu. Aģentūra apkopo šo informāciju Savienības līmenī un informāciju, kas nav konfidenciāla, dara publiski pieejamu datubāzē.

11. pants

Paziņošana par ķīmiskām vielām, kas saskaņā ar Konvenciju ir aizliegtas vai stingri ierobežotas

1.   Komisija rakstiski paziņo Sekretariātam par I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, par kurām jāsniedz PIC paziņojums.

2.   Ja I pielikuma 2. daļā iekļauj papildu ķīmiskās vielas saskaņā ar 23. panta 2.punkta otro daļu, Komisija paziņo Sekretariātam par minētajām ķīmiskajām vielām. Šo PIC paziņojumu iesniedz iespējami drīz pēc galīgās reglamentējošās darbības pieņemšanas Savienības līmenī par attiecīgās ķīmiskās vielas aizliegšanu vai stingru ierobežošanu un ne vēlāk kā 90 dienas pēc dienas, no kuras piemēro šo galīgo reglamentējošo darbību.

3.   PIC paziņojumā sniedz visu attiecīgo informāciju, kas prasīta IV pielikumā.

4.   Nosakot paziņošanas prioritātes, Komisija ņem vērā to, vai ķīmiskā viela jau ir minēta I pielikuma 3. daļā, cik lielā mērā ir iespējams izpildīt IV pielikumā noteiktās informācijas prasības un ķīmiskās vielas radītā riska apmēru, jo īpaši attīstības valstīm.

Gadījumos, kad par ķīmisko vielu jāsniedz PIC paziņojums, bet sniegtā informācija nav pietiekama IV pielikuma prasību izpildei, norādītie eksportētāji vai importētāji pēc Komisijas pieprasījuma 60 dienās sniedz visu viņiem pieejamo informāciju, tostarp informāciju no citām valsts vai starptautiskajām ķīmisko vielu kontroles programmām.

5.   Ja saskaņā ar 1. vai 2. punktu paziņotu galīgo reglamentējošo darbību groza, Komisija par to rakstiski paziņo Sekretariātam iespējami drīz pēc jaunās reglamentējošās darbības pieņemšanas un ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, no kuras piemēro šo galīgo reglamentējošo darbību.

Tā sniedz visu attiecīgo informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad tika sniegts sākotnējais paziņojums saskaņā ar, attiecīgi, 1. vai 2. punktu.

6.   Pēc Konvencijas Puses vai Sekretariāta pieprasījuma, ciktāl tas ir izpildāms, Komisija sniedz papildu informāciju par attiecīgo ķīmisko vielu vai par galīgo reglamentējošo darbību.

Dalībvalstis un Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai apkopot vajadzīgo informāciju.

7.   Komisija tūlīt nosūta dalībvalstīm un Aģentūrai no Sekretariāta saņemto informāciju par ķīmiskajām vielām, ko citas Puses ir paziņojušas kā aizliegtas vai stingri ierobežotas.

Attiecīgā gadījumā Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Aģentūru izvērtē vajadzību ierosināt Savienības līmeņa pasākumus, lai Savienībā novērstu nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.

8.   Ja dalībvalsts saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem veic galīgu reglamentējošu darbību, lai aizliegtu vai stingri ierobežotu ķīmisku vielu, tā attiecīgi informē Komisiju. Komisija šo informāciju dara pieejamu dalībvalstīm. Komisijai un dalībvalstij, kas iesniegusi valsts galīgo reglamentējošo darbību, pārējās dalībvalstis var četrās nedēļās no šīs informācijas saņemšanas nosūtīt komentārus par iespējamo PIC paziņojumu, tajos jo īpaši iekļaujot attiecīgu informāciju par valsts galīgo reglamentējošo darbību attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu. Izskatījusi komentārus, iesniedzēja dalībvalsts informē Komisiju par to, vai Komisijai:

a)	atbilstīgi šim pantam jāsniedz PIC paziņojums Sekretariātam; vai

b)	atbilstīgi 12. pantam jāsniedz informācija Sekretariātam.

12. pants

Sekretariātam nosūtāmā informācija par aizliegtām vai stingri ierobežotām ķīmiskām vielām, par kurām PIC paziņojumi nav jāsniedz

Ja ķīmiskā viela uzskaitīta vienīgi I pielikuma 1. daļā vai ja no dalībvalsts saņemta informācija 11. panta 8. punkta b) apakšpunkta mērķiem, Komisija informē Sekretariātu par attiecīgajām galīgajām reglamentējošajām darbībām, lai vajadzības gadījumā šo informāciju varētu izplatīt citām Konvencijas Pusēm.

13. pants

Pienākumi saistībā ar ķīmisko vielu importu

1.   Komisija tūlīt nosūta dalībvalstīm un Aģentūrai dokumentus par lēmumu pamatnostādnēm, kurus tā saņem no Sekretariāta.

Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par attiecīgās ķīmiskās vielas turpmāko importu, sniedzot Savienības galīgo vai pagaidu atbildi par importu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru. Komisija šo lēmumu paziņo Sekretariātam iespējami drīz un ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc dienas, kad Sekretariāts ir nosūtījis dokumentu par lēmumu pamatnostādnēm.

Ja uz kādu ķīmisku vielu tiek attiecināti papildu vai grozīti ierobežojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem pārskatītu lēmumu par importu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru. Komisija pārskatīto lēmumu par importu paziņo Sekretariātam.

2.   Ja ķīmiska viela ir aizliegta vai stingri ierobežota vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija pēc attiecīgo dalībvalstu rakstiska pieprasījuma ņem šo informāciju vērā lēmumā par importu.

3.   Lēmums par importu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, attiecas uz kategoriju vai kategorijām, kuras attiecīgajai ķīmiskajai vielai ir norādītas dokumentā par lēmuma pamatnostādnēm.

4.   Paziņojot Sekretariātam lēmumu par importu, Komisija sniedz tā normatīvā vai administratīvā akta aprakstu, kurš ir šā lēmuma pamatā.

5.   Lēmumus par importu, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, katra dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, ievērojot attiecīgās valsts normatīvo un administratīvo aktu prasības, dara pieejamus personām, uz kurām attiecas šo iestāžu kompetence. Importa lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, Aģentūra dara publiski pieejamus datubāzē.

6.   Attiecīgā gadījumā Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un Aģentūru un ievērojot dokumentā par lēmuma pamatnostādnēm ietverto informāciju, izvērtē vajadzību iesniegt priekšlikumus par Savienības līmeņa pasākumiem, lai Savienībā novērstu nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.

14. pants

Ar paziņojumu par eksportu nesaistīti pienākumi attiecībā uz ķīmisko vielu eksportu

1.   Komisija tūlīt nosūta dalībvalstīm, Aģentūrai un Eiropas rūpniecības asociācijām informāciju, ko tā no Sekretariāta saņem apkārtrakstu vai citā formā par ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas PIC procedūra, un importējošo Pušu lēmumus par minēto ķīmisko vielu importa nosacījumiem. Tā tūlīt nosūta dalībvalstīm un Aģentūrai arī informāciju par gadījumiem, kad atbilde saskaņā ar Konvencijas 10. panta 2. punktu nav saņemta. Aģentūra katram lēmumam par importu piešķir atsauces identifikācijas numuru un visu informāciju par šādiem lēmumiem glabā publiski pieejamu datubāzē, un šo informāciju sniedz ikvienam, kas to pieprasa.

2.   Katru I pielikumā minēto vielu Komisija klasificē saskaņā ar Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru. Šo klasifikāciju pēc vajadzības pārskata, ņemot vērā izmaiņas, kuras par attiecīgajām ķīmiskajām vielām izdarītas Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas nomenklatūrā vai Eiropas Savienības Kombinētajā nomenklatūrā.

3.   Informāciju un lēmumus, ko Komisija nosūtījusi saskaņā ar 1. punktu, katra dalībvalsts paziņo attiecīgajām tās jurisdikcijā esošajām personām.

4.   Katrā atbildē par importu pieņemto lēmumu prasības eksportētāji izpilda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Sekretariāts saskaņā ar 1. punktu pirmoreiz informē Komisiju par šādiem lēmumiem.

5.   Komisija, kurai palīdz Aģentūra, un dalībvalstis pēc pieprasījuma un pēc vajadzības konsultē importējošās Puses un palīdz tām iegūt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu atbildi Sekretariātam par konkrētas ķīmiskās vielas importu.

6.   Šīs regulas I pielikuma 2. vai 3. daļā minētās vielas vai maisījumus, kuros šo vielu koncentrācija ir tāda, ka – neatkarīgi no pārējām sastāvdaļām – ir jāpilda Regulā (EK) Nr. 1272/2008 paredzētais marķēšanas pienākums, neatkarīgi no to paredzētā lietojuma importējošajā Pusē vai citā valstī eksportē vienīgi tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	eksportētājs ar eksportētāja dalībvalsts izraudzītās valsts iestādes, kas apspriežas ar Komisiju, kurai palīdz Aģentūra, un importējošās Puses izraudzītās valsts iestādes vai importējošās citas valsts atbilstīgās iestādes starpniecību ir pieprasījis un saņēmis nepārprotamu piekrišanu importam;

b)	šīs regulas I pielikuma 3. daļā uzskaitīto ķīmisko vielu gadījumā – jaunākajā apkārtrakstā, ko Sekretariāts izdevis saskaņā ar 1. punktu, norādīts, ka importējošā Puse ir devusi piekrišanu importam.

Attiecībā uz I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, kuras paredzēts eksportēt uz ESAO valstīm, eksportētāja dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde pēc eksportētāja pieprasījuma, apspriežoties ar Komisiju un izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nolemt, ka nav vajadzības paust nepārprotamu piekrišanu, ja ESAO valstī, kurā plānots importēt ķīmisko vielu, šī viela tobrīd ir licencēta, reģistrēta vai atļauta.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu ir pieprasīta nepārprotama piekrišana, bet Aģentūra 30 dienās nav saņēmusi atbildi, Aģentūra Komisijas vārdā nosūta atgādinājumu, ja vien Komisija vai eksportētāja dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde nav saņēmusi atbildi un to nosūtījusi Aģentūrai. Ja vēl pēc 30 dienām atbildes joprojām nav, vajadzības gadījumā Aģentūra var nosūtīt turpmākus atgādinājumus.

7.   Attiecībā uz I pielikuma 2. un 3. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām eksportētāja dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, apspriežoties ar Komisiju, kurai palīdz Aģentūra, izskatot katru gadījumu atsevišķi un saskaņā ar šā punkta otro daļu, var nolemt sākt eksportu, ja no oficiāliem avotiem nav zināms, ka importējošā Puse vai cita valsts ir īstenojusi galīgo reglamentējošu darbību, lai aizliegtu vai ievērojami ierobežotu ķīmiskās vielas lietošanu, un ja pēc visiem saprātīgiem pūliņiem atbilde uz lūgumu pēc nepārprotamas piekrišanas saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu nav saņemta 60 dienās un ir ievērots viens no šādiem diviem nosacījumiem:

a)	no oficiāliem avotiem importējošajā Pusē vai citā valstī zināms, ka attiecīgā ķīmiskā viela ir licencēta, reģistrēta vai atļauta; vai

b)

eksporta paziņojumā deklarētais paredzētais lietojums, kuru rakstiski ir apstiprinājusi fiziska vai juridiska persona, kas ķīmisko vielu importē Pusē vai citā valstī, nepieder kategorijai, kurā ķīmiskā viela ir iekļauta I pielikuma 2. un 3. daļā, un no oficiāliem avotiem ir zināms, ka iepriekšējos 5 gadus ķīmiskā viela ir lietota vai importēta importējošajā Pusē vai citā iesaistītā valstī;

Attiecībā uz I pielikuma 3. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām nedrīkst veikt eksportu, kas pamatojas uz b) apakšpunktā paredzētā nosacījuma izpildi, ja ķīmiskā viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificēta kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēna viela vai 1.A vai 1.B kategorijas mutagēna viela, vai 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela, vai arī ķīmiskā viela atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIII pielikuma kritērijiem, lai to klasificētu kā noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku vai ļoti noturīgu un ļoti bioakumulatīvu vielu.

Lemjot par I pielikuma 3. daļā uzskaitīto ķīmisko vielu eksportu, eksportētāja dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, apspriežoties ar Komisiju, kurai palīdz Aģentūra, ņem vērā ķīmiskās vielas iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ja šo vielu izmanto importējošajā Pusē vai citā valstī, un iesniedz attiecīgo dokumentāciju Aģentūrai, lai to darītu pieejamu datubāzē.

8.   Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, saskaņā ar turpmāk norādīto regulāri pārskata spēkā esamību katrai nepārprotamai piekrišanai, kas dota saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu, vai lēmumam sākt eksportu bez nepārprotamas piekrišanas saskaņā ar 7. punktu:

a)	trešā kalendārā gada beigās pēc tam, kad saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu saņemta nepārprotama piekrišana, jābūt saņemtai jaunai nepārprotamai piekrišanai, ja vien pirmās minētās piekrišanas noteikumi neparedz ko citu;

b)	ja starplaikā nav saņemta atbilde uz pieprasījumu, tad lēmums sākt eksportu bez nepārprotamas piekrišanas saskaņā ar 7. punktu, ir spēkā ne ilgāk kā 12 mēnešus, un pēc šā termiņa beigām jābūt saņemtai nepārprotamai piekrišanai.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajos gadījumos, kamēr nav saņemta atbilde uz jauno nepārprotamas piekrišanas pieprasījumu, eksportu tomēr drīkst turpināt vēl 12 mēnešus pēc attiecīgā termiņa beigām.

9.   Visus nepārprotamas piekrišanas pieprasījumus un lēmumus sākt eksportu bez nepārprotamas piekrišanas, tostarp 7. punkta trešajā daļā minēto dokumentāciju, reģistrē datubāzē. Katram nepārprotamas piekrišanas pieprasījumam vai lēmumam sākt eksportu bez nepārprotamas piekrišanas piešķir atsauces identifikācijas numuru un norāda visus saistītos nosacījumus, piemēram, derīguma termiņus. Informāciju, kas nav konfidenciāla, dara publiski pieejamu datubāzē.

10.   Nevienu ķīmisko vielu neeksportē vēlāk par sešiem mēnešiem pirms derīguma termiņa beigām, ja šāds termiņš ir vai ja to var secināt no ražošanas datuma, izņemot gadījumus, ja ķīmiskajai vielai piemītošo īpašību dēļ šāda rīcība nav lietderīga. Jo īpaši pesticīdu gadījumā eksportētāji izmanto piemērota lieluma un materiāla iepakojumu, lai līdz minimumam samazinātu nederīgu krājumu rašanās risku.

11.   Eksportējot pesticīdus, eksportētāji nodrošina, lai uz to marķējuma būtu konkrēta informācija par glabāšanas apstākļiem un vielas stabilitāti, glabājot importējošās Puses vai citas valsts klimatiskajos apstākļos. Turklāt tie nodrošina, lai eksportētie pesticīdi atbilstu Savienības tiesību aktos noteiktajām tīrības specifikācijām.

15. pants

Dažu ķīmisko vielu un izstrādājumu eksports

1.   Uz izstrādājumiem attiecas 8. pantā paredzētā procedūra paziņošanai par eksportu, ja tie satur kādu no šādām vielām:

a)	šīs regulas I pielikuma 2. vai 3. daļā minētās vielas, kas ir nereaģējušā veidā;

b)	maisījumi, kuros šādu vielu koncentrācija ir tāda, ka – neatkarīgi no pārējām sastāvdaļām – jāpilda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 paredzētais marķēšanas pienākums.

2.   Neeksportē ķīmiskās vielas un izstrādājumus, kuru lietošana Savienībā ir aizliegta cilvēku veselības vai vides aizsardzības dēļ, kā uzskaitīts V pielikumā.

16. pants

Informācija par tranzītu

1.   Konvencijas Puses, kurām vajadzīga informācija par to ķīmisko vielu tranzītu, uz kurām attiecas PIC procedūra, un informācija, kuru katra Konvencijas Puse pieprasa ar Sekretariāta starpniecību, ir norādītas VI pielikumā.

2.   Ja I pielikuma 3. daļā minētu ķīmisku vielu transportē caur VI pielikumā norādītas Konvencijas Puses teritoriju, eksportētājs, ciktāl praktiski iespējams, tās eksportētāja dalībvalsts izraudzītajai valsts iestādei, ne vēlāk kā 30 dienas pirms pirmā tranzīta un ne vēlāk kā astoņas dienas pirms katra nākamā tranzīta sniedz informāciju, ko attiecīgā Puse pieprasījusi saskaņā ar VI pielikumu.

3.   Eksportētāja dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde nosūta Komisijai un kopiju Aģentūrai informāciju, kas saskaņā ar 2. punktu saņemta no eksportētāja, un visu pieejamo papildu informāciju.

4.   Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 3. punktu, Komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms pirmā tranzīta un pirms katra nākamā tranzīta nosūta to Konvencijas Pušu izraudzītajām valsts iestādēm, kuras šādu informāciju pieprasījušas, un pievieno visu pieejamo papildu informāciju.

17. pants

Informācija, kas jāpievieno eksportējamām ķīmiskajām vielām

1.   Uz eksportam paredzētajām ķīmiskajām vielām attiecas noteikumi par iepakojumu un marķējumu, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1107/2009, Direktīvā 98/8/EK un Regulā (EK) Nr. 1272/2008 vai saskaņā ar tām vai ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.

Šā punkta pirmo daļu piemēro, ja šie noteikumi nav pretrunā ar importējošo Pušu vai citu valstu īpašām prasībām.

2.   Attiecīgā gadījumā uz marķējuma norāda 1. punktā vai I pielikumā minēto ķīmisko vielu derīguma termiņu un ražošanas datumu, un vajadzības gadījumā šādus derīguma termiņus norāda atšķirīgām klimatiskām joslām.

3.   Eksportējot 1. punktā minētās ķīmiskās vielas, tām pievieno drošības datu lapu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Eksportētājs šādu drošības datu lapu nosūta katrai fiziskai vai juridiskai personai, kas ķīmisko vielu importē Pusē vai citā valstī.

4.   Informāciju uz marķējuma un drošības datu lapā, ciktāl praktiski iespējams, sniedz galamērķa valsts vai paredzētās lietošanas apgabala oficiālajās valodās vai vienā vai vairākās galvenajās valodās.

18. pants

Dalībvalstu iestāžu pienākumi importa un eksporta kontrolē

1.   Katra dalībvalsts izraugās iestādes, piemēram, muitas iestādes, kas ir atbildīgas par I pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu importa un eksporta kontroli, ja tas vēl nav izdarīts pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

Kontrolējot to, kā eksportētāji pilda šīs regulas prasības, Komisija, kuru atbalsta Aģentūra, un dalībvalstis darbojas mērķtiecīgi un saskaņoti.

2.   Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, izmanto par šīs regulas ieviešanu atbildīgo dalībvalstu iestāžu tīkla koordinācijai.

3.   Katra dalībvalsts regulārajos ziņojumos par procedūru darbību, kurus sniedz saskaņā ar 22. panta 1. punktu, iekļauj detalizētu informāciju par savu iestāžu darbību šajā jomā.

19. pants

Eksportētāju papildu pienākumi

1.   Tādu ķīmisko vielu eksportētāji, uz kurām attiecas 8. panta 2. un 4. punktā paredzētie pienākumi, atbilstīgos atsauces identifikācijas numurus norāda Regulas (EEK) Nr. 2913/92 161. panta 5. punktā minētajā eksporta deklarācijā (vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē vai elektroniskā formā izstrādātās eksporta deklarācijas atbilstīgajā datu elementā).

2.   Tādu ķīmisko vielu eksportētāji, attiecībā uz kurām saskaņā ar 8. panta 5. punktu ir piešķirts atbrīvojums no minētā panta 2. un 4. punktā paredzētajiem pienākumiem, vai tādu ķīmisko vielu eksportētāji, attiecībā uz kurām saskaņā ar 8. panta 6. punktu šie pienākumi vairs nav jāpilda, saņem īpašu atsauces identifikācijas numuru, izmantojot datubāzi, un šo atsauces identifikācijas numuru norāda savās eksporta deklarācijās.

3.   Pēc Aģentūras pieprasījuma eksportētāji izmanto datubāzi informācijas sniegšanai, kas vajadzīga viņiem šajā regulā noteikto pienākumu izpildei.

20. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Komisija, kurai palīdz Aģentūra, un dalībvalstis attiecīgi atvieglo zinātniskās, tehniskās, ekonomiskās un juridiskās informācijas sniegšanu par ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas šī regula, un šī prasība aptver arī toksikoloģisko, ekotoksikoloģisko un drošības informāciju.

Komisija, kuru pēc vajadzības atbalsta dalībvalstīs un Aģentūra, attiecīgi nodrošina:

a)	sabiedrībai pieejamas informācijas sniegšanu par reglamentējošajām darbībām saistībā ar Konvencijas mērķiem;

b)	tieši vai ar Sekretariāta starpniecību – informācijas sniegšanu Konvencijas Pusēm un citām valstīm par darbībām, kas būtiski ierobežo ķīmiskās vielas vienu vai vairākus lietojuma veidus.

2.   Komisija, dalībvalstis un Aģentūra aizsargā no Puses vai citas valsts saņemto informāciju, kuru tās savstarpēji vienojas uzskatīt par konfidenciālu.

3.   Saistībā ar šajā regulā paredzēto informācijas nosūtīšanu, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (21), par konfidenciālu neuzskata vismaz:

a)	šīs regulas II un IV pielikumā norādīto informāciju;

b)	informāciju, kas norādīta 17. panta 3. punktā minētajās drošības datu lapās;

c)	ķīmiskās vielas derīguma termiņu;

d)	ķīmiskās vielas ražošanas datumu;

e)	informāciju par piesardzības pasākumiem, tostarp bīstamības klasifikāciju, riska veidu un attiecīgās drošības norādes;

f)	toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko testu rezultātu kopsavilkumu;

g)	informāciju par iepakojuma izmantošanu pēc tam, kad ķīmiskās vielas ir izlietotas.

4.   Aģentūra reizi divos gados sagatavo nosūtītās informācijas apkopojumu.

21. pants

Tehniskā palīdzība

Komisija, dalībvalstu izraudzītās valsts iestādes un Aģentūra, ņemot vērā jo īpaši attīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu vajadzības, sadarbojas, sekmējot tehnisko palīdzību, tostarp apmācību, lai attīstītu infrastruktūru, vairotu spējas un speciālās zināšanas, kas nepieciešamas, lai pareizi apsaimniekotu ķīmiskās vielas visā to pastāvēšanas ciklā.

Jo īpaši un lai nodrošinātu minētajām valstīm iespēju īstenot Konvenciju, tehnisko palīdzību sekmē, sniedzot tehnisku informāciju par ķīmiskām vielām, veicinot ekspertu apmaiņu, sniedzot atbalstu izraudzīto valsts iestāžu izveidē vai uzturēšanā un nodrošinot tehnisko ekspertīzi bīstamu pesticīdu sastāvu identifikācijā un Sekretariātam nosūtāmo paziņojumu sagatavošanā.

Komisija un dalībvalstis aktīvi iesaistās starptautiskajos ķīmisko vielu pārvaldības spēju veidošanas pasākumos, sniedzot ziņas par projektiem, kurus tās atbalsta vai finansē, lai uzlabotu ķīmisko vielu apsaimniekošanu attīstības valstīs un pārejas ekonomikas valstīs. Komisija un dalībvalstis turklāt apsver nevalstisko organizāciju atbalstīšanas iespējas.

22. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Dalībvalstis un Aģentūra reizi trijos gados sūta Komisijai informāciju par to, kā darbojas šajā regulā paredzētās attiecīgās procedūras, tostarp muitas kontroles, pārkāpumu, sankciju un korektīvo darbību procedūras. Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko iepriekš nosaka vienotu ziņošanas formātu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par to šajā regulā paredzēto funkciju izpildi, kuras ir tās kompetencē, un iekļauj to apvienojošā ziņojumā, kurā apkopota informācija, ko dalībvalstis un Aģentūra sniegušas saskaņā ar 1. punktu. Šā ziņojuma kopsavilkumu, ko publicē internetā, nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Attiecībā uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisija, dalībvalstis un Aģentūra pilda attiecīgos pienākumus aizsargāt datu konfidencialitāti un īpašumtiesības.

23. pants

Pielikumu atjaunināšana

1.   Šīs regulas I pielikumā iekļauto ķīmisko vielu sarakstu Komisija pārskata vismaz vienreiz gadā, pamatojoties uz notikumu attīstību saistībā ar Savienības tiesību aktiem un Konvenciju.

2.   Nosakot, vai galīgā reglamentējošā darbība Savienības līmenī ir aizliegšana vai stingra ierobežošana, minētās darbības ietekmi vērtē apakškategoriju līmenī kategorijās “pesticīdi” un “rūpnieciskas ķīmiskās vielas”. Ja galīgā reglamentējošā darbība aizliedz vai stingri ierobežo ķīmiskās vielas lietošanu jebkurā no apakškategorijām, šo vielu iekļauj I pielikuma 1. daļā.

Nosakot, vai galīgā reglamentējošā darbība Savienības līmenī ir tāda aizliegšana vai stingra ierobežošana, kuras dēļ par attiecīgo ķīmisko vielu jāsniedz PIC paziņojums saskaņā ar 11. pantu, minētās darbības ietekmi vērtē kategoriju “pesticīdi” un “rūpnieciskās ķīmiskās vielas” līmenī. Ja galīgā reglamentējošā darbība aizliedz vai stingri ierobežo ķīmiskās vielas izmantošanu jebkurā no kategorijām, šo vielu iekļauj arī I pielikuma 2. daļā.

3.   Lēmumu iekļaut ķīmiskās vielas I pielikumā vai, attiecīgā gadījumā, grozīt atbilstīgos ierakstus pieņem bez liekas kavēšanās.

4.   Lai šo regulu pielāgotu tehnikas attīstībai, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu attiecībā uz šādiem pasākumiem:

a)	pasākumus, lai pēc Savienības līmeņa galīgās reglamentējošās darbības saskaņā ar šā panta 2. punktu ķīmisku vielu iekļautu I pielikuma 1. vai 2. daļā, un citus I pielikuma grozījumus, tostarp esošo ierakstu izmaiņas;

b)	pasākumus, lai V pielikuma 1. daļā iekļautu ķīmisku vielu, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (22);

c)	pasākumus, lai V pielikuma 2. daļā iekļautu ķīmisku vielu, uz kuru jau attiecas Savienības aizliegums eksportēt;

d)	šīs regulas V pielikuma esošo ierakstu izmaiņas;

e)	šīs regulas II, III, IV un VI pielikuma grozījumus.

24. pants

Aģentūras budžets

1.   Šīs regulas piemērošanas vajadzībām Aģentūras ieņēmumi ir:

a)	Savienības subsīdija, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)	dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas.

2.   Ieņēmumus un izdevumus šajā regulā paredzētajiem pasākumiem un ieņēmumus un izdevumus, kas saistīti ar citās regulās paredzētajiem pasākumiem, nodala atsevišķās Aģentūras budžeta sadaļās.

Aģentūras ieņēmumus, kas minēti 1. punktā, izmanto šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai.

3.   Komisija piecos gados pēc 2014. gada 1. marta pārbauda, vai Aģentūrai ir lietderīgi noteikt maksu par pakalpojumiem, ko tā sniedz eksportētājiem, un vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgu priekšlikumu.

25. pants

Formāti un programmatūra informācijas sniegšanai Aģentūrai

Attiecībā uz ikvienu informācijas sniegšanu tai Aģentūra nosaka formātus un programmatūras pakotnes un bez maksas dara tās pieejamas savā tīmekļa vietnē. Dalībvalstis un citas puses, uz kurām attiecas šī regula, izmanto šos formātus un pakotnes, iesniedzot Aģentūrai informāciju saskaņā ar šo regulu.

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 1. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 23. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

28. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu pareizu piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Ja tas nav izdarīts pirms šīs regulas stāšanās spēkā, dalībvalstis, vēlākais līdz 2014. gada 1. martam, šos noteikumus paziņo Komisijai un nekavējoties paziņo Komisijai arī par to turpmākajiem grozījumiem.

29. pants

Pārejas laiks attiecībā uz ķīmisku vielu klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1272/2008 vajadzības gadījumā uzskata par atsaucēm uz Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro saskaņā ar minētās regulas 61. pantu un tajā izklāstīto grafiku.

30. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 689/2008 atceļ no 2014. gada 1. marta.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 689/2008 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. marta.

---

(1)  OV C 318, 29.10.2011., 163. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 10. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 26. jūnija lēmums.

(3)  OV L 204, 31.7.2008., 1. lpp.

(4)  OV L 63, 6.3.2003., 29. lpp.

(5)  OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp.

(6)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(8)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(9)  OV L 22, 26.1.2005., 1. lpp.

(10)  OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(11)  OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(12)  OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.

(13)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(14)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(15)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(16)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(17)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(18)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(19)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(20)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(21)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(22)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---