32002R2347

Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002

(2002. gada 16. decembris),

ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Padomes 1992. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3760/92, ar ko izveido Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu [3] pieprasa, lai Padome, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un, jo īpaši, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas sagatavoto atskaiti, veic nepieciešamos pasākumus, lai ilgtspējīgi nodrošinātu resursu racionālu un apzinīgu izmantošanu un noteikumus šo resursu pieejamībai.

(2) Zinātniskie ieteikumi attiecībā uz dažu dziļjūras zivju sugu krājumiem norāda, ka šie krājumi ir mazāk aizsargāti pret to izmantošanu, un zvejas iespējas šiem krājumiem būtu jāierobežo vai jāsamazina, lai nodrošinātu to noturību.

(3) Zinātniskie ieteikumi arī norāda, ka zvejas intensitātes pārvalde ir piemērots līdzeklis, lai nodrošinātu dziļjūras zivju aizsardzības vadību.

(4) Tādēļ ir jānodrošina speciālu zvejas atļauju izdošana kuģiem, kas zvejo dziļjūras zivju sugas un jāierobežo zvejas intensitāte attiecībā uz tiem zivju krājumiem atkarībā no pēdējiem daudzumiem.

(5) Precīza un jauna informācija par zvejas darbībām ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu augstas kvalitātes zinātniskos ieteikumus, un šādu informāciju vislabāk var ievākt apmācīti neatkarīgi zinātniskie novērotāji sadarbībā ar zvejniecības nozari un citām ieinteresētajām pusēm.

(6) Atbilstošajām zinātniskajām un pārvaldes iestādēm pēc iespējas drīzā laikā jānodrošina lietderīga, pamatota un jauna informācija zinātniskajiem ieteikumiem par zvejniecību un jūras vidi.

(7) Lai nodrošinātu efektīvu un piesardzīgu zvejas intensitātes pārvaldi attiecībā uz dziļjūras sugām, nepieciešams identificēt kuģus, kas zvejo šīs sugas, izmantojot speciālas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, ar ko nosaka vispārējus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām [4] un Komisijas 1995. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2943/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1627/94 [5] piemērošanai.

(8) Kontroles pasākumiem, kas paredzēti papildus tiem, kas minēti Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar ko nosaka kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamos kontroles pasākumus [6] un Komisijas 1997. gada 29. jūlija Regulā (EK) Nr. 1489/97, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 piemērošanai attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām [7], jābūt saskaņotiem ar šajā regulā noteiktajiem pasākumiem.

(9) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [8],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī Regula attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padomes) apakšapgabalos I līdz XIV ieskaitot, un Kopienas ūdeņos CECAF apgabalos 34.1.1, 34.1.2, 34.1.3 un 34.2, kuru rezultātā tiek iegūta I pielikumā minēto sugu nozveja.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a) "dziļjūras sugas" ir sugas, kas minētas sarakstā I pielikumā;

b) "dziļjūras zvejas atļauja" ir īpaša zvejas atļauja dziļjūras sugām, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu;

c) "jauda" ir uzstādītā kuģa dzinēja kopjauda kilovatos, kas mērīta saskaņā ar Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, ar ko nosaka zvejas kuģu īpašības [9];

d) "apjoms" ir bruto tonnāža, kas mērīta saskaņā ar Regulu Nr. 2930/86;

e) "kilovatu-zvejas dienas" ir jaudas, kā minēts c) apakšpunktā, un to dienu skaita, kuru laikā zvejas kuģim ūdenī ir uzstādīts jebkāds zvejas rīks, reizinājums.

3. pants

Dziļjūras zvejas atļaujas

1. Dalībvalstīm jānodrošina, ka kuģiem, kas peld ar to karogiem un ir reģistrēti to teritorijā, jāsaņem dziļjūras zvejas atļauja tādu zvejas darbību veikšanai, kuru rezultātā tiek iegūta vairāk kā 10 tonnu dziļjūras zivju sugu nozveja katra kalendārā gada laikā un paturēšanas uz kuģa.

Tomēr, ir aizliegts zvejot un paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut krastā jebkuru dziļjūras zivju sugu kopējo daudzumu, kas pārsniedz 100 kg katra jūras brauciena laikā, izņemot gadījumus, kad kuģim ir dziļjūras zvejas atļauja.

2. Pēc dalībvalsts pieprasījuma var pieņemt īpašus noteikumus, ņemot vērā sezonālās īpatnības un amatieru zveju.

3. Sīki izstrādātus noteikumus 2. panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

Intensitātes ierobežojumi

1. Dalībvalstīm jāaprēķina to kuģu kopjauda un kopapjoms, kuri 1998., 1999. vai 2000. gadā ir izkrāvuši krastā vairāk kā 10 tonnas jebkādu dziļjūras zivju sugu maisījuma.

Šīs kopējās vērtības jāpaziņo Komisijai.

Pēc Komisijas rakstiska pieprasījuma, dalībvalstīm trīsdesmit dienu laikā jāiesniedz dokumentācija par nozvejas uzskaiti, ko veic kuģos, kuriem izsniegtas dziļjūras zvejas atļaujas.

2. Katra dalībvalsts var izsniegt dziļjūras zvejas atļaujas tās kuģim, ja:

a) šo kuģu kopjauda nepārsniedz kopējo jaudu, kas noteikta saskaņā ar 1. pantu un/vai

b) šo kuģu kopapjoms nepārsniedz kopējo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 1. pantu.

5. pants

Atskaite par zvejas rīku raksturlielumiem un zvejas darbību

Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantā noteiktajiem pienākumiem, Kopienas zvejas kuģa kapteinim, kuram izsniegta dziļjūras zvejas atļauja, jāieraksta III pielikumā uzskaitītā informācija reģistrācijas žurnālā vai veidlapā, ko izsniedz karoga dalībvalsts.

6. pants

Kuģa uzraudzības sistēma

1. Neatkarīgi no 6. panta 2. punkta Regulā (EK) Nr. 1489/97, uz zvejas kuģa klāja uzstādītās satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā, kuģa kapteinis reizi divās stundās paziņo kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu karoga un krasta dalībvalstīm.

2. Pēc jūras brauciena beigām, kuģis drīkst atstāt ostu tikai tad, kad satelītnovērošanas iekārta darbojas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām.

3. Atkārtota nepakļaušanās prasībām, kas minētas 1. un 2. pantā, tiek uzskatīta par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu nopietnu pārkāpumu, saskaņā ar Padomes 1999. gada 24. jūnija Regulu (EK) Nr. 1447/1999, ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus [10].

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

Izraudzītās ostas

1. No 2003. gada 1. marta būs aizliegts jebkurā vietā izkraut jebkādu daudzumu jebkāda dziļjūras sugu maisījuma, kas pārsniedz 100 kg, izņemot ostas, kas izraudzītas dziļjūras sugu izkraušanai.

2. Katrai dalībvalstij jāizraugās ostas, kurās notiks dziļjūras sugu maisījumu, kas pārsniedz 100 kg, izkraušana un jānosaka saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, tai skaitā termiņi un nosacījumi, dziļjūras sugu izkraušanas daudzumu uzskaitei un paziņošanai.

3. Katra dalībvalsts 60 dienu laikā kopš šīs regulas spēkā stāšanās brīža nosūta Komisijai izraudzīto ostu sarakstu, un, 30 dienu laikā pēc tā, saistīto pārbaužu un uzraudzības procedūru sarakstu, kas minēts 2. punktā.

Komisija nosūtīs šo informāciju visām pārējām dalībvalstīm.

8. pants

Novērotāji

1. Katra dalībvalsts ieceļ zinātniskos novērotājus saskaņā ar izlases pārbaužu plānu tiem zvejas kuģiem, kuriem ir izsniegtas dziļjūras zvejas atļaujas, saskaņā ar 2. punktu.

2. Katra dalībvalsts sastāda izlases pārbaužu plānu novērotāju izmantošanai un izlases pārbaužu veikšanai ostās, kas nodrošina reprezentatīvus datus, kas atbilst dziļjūras zivju krājumu novērtēšanai un pārraudzībai.

Sešu mēnešu laikā kopš šīs Regulas spēkā stāšanās brīža Komisijai jāapstiprina izlases pārbaužu plāns, balstoties uz zinātnisku un statistisku novērtējumu.

3. Sīki izstrādātus noteikumus 1. un 2. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Zinātniskais novērotājs:

a) neatkarīgi uzskaita reģistrācijas žurnālā 5. pantā minēto informāciju;

b) iesniedz atskaiti attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm 20 dienu laikā pēc novērošanas beigām. Šīs atskaites kopija jānosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas;

c) veic papildus pienākumus, kas minēti izlases pārbaužu plānā.

5. Kā zinātniskie novērotāji nedrīkst darboties zemāk minētas personas:

a) tā kuģa, uz kuru novērotājs ir nosūtīts, kapteiņa vai cita uz kuģa strādājoša ierēdņa radinieks;

b) tā kuģa, uz kuru novērotājs ir nosūtīts, kapteiņa nodarbināta persona;

c) kapteiņa pārstāvja nodarbināta persona;

d) tāda uzņēmuma darbinieks, kuru kontrolē kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis;

c) kapteiņa pārstāvja radinieks.

9. pants

Informēšana

Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. un 19.i pantā minētajiem pienākumiem, dalībvalstis, pamatojoties uz reģistrācijas žurnālos fiksēto informāciju, tai skaitā pilnu zvejas dienu skaitu ārpus ostas un zinātnisko novērotāju sniegtajām atskaitēm, reizi pusgadā, triju mēnešu laikā pēc minētā pusgada beigām, paziņo Komisijai informāciju par dziļjūras sugu nozveju un izmantoto zvejas intensitāti, kas izteikta kilovatu-zvejas dienās un sadalīta pa gada kvartāliem, pēc zvejas rīka tipa, pēc sugām, kā arī informāciju attiecībā uz II pielikumā minēto un ICES statistiskā taisnstūra vai CECAF dalījuma.

Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju attiecīgajām zinātniskajām iestādēm.

10. pants

Paveiktā darba kontrole

Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par vispārīgo shēmu dziļjūras sugu pārvaldībai līdz 2005. gada 30. jūnijam. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem šajā shēmā.

11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 17. pantu Regulā (EEK) Nr. 3760/92.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 16. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Fischer Boel

[1] OV C 151 E, 25.6.2002., 184. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 10. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1181/98 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

[4] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[5] OV L 308, 21.12.1995., 15. lpp.

[6] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2846/98 (OV L 358, 31.12.1998., 5. lpp.).

[7] OV L 202, 30.7.1997., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2445/1999 (OV L 298, 19.11.1999., 5. lpp.)

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[9] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

[10] OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Dziļjūras zivju sugu saraksts

Zinātniskais nosaukums | Parastais nosaukums |

Aphanopus carbo | Mataste |

Apristuris spp. | Islandes kaķhaizivs |

Argentina silus | Ziemeļatlantijas sudrabainā salaka |

Beryx spp. | Beriksas |

Centrophorus granulosus | Brūnā īsradzes haizivs |

Centrophorus squamosus | Pelēkā īsradzes haizivs |

Centroscyllium fabricii | Melnā dzeloņzivs |

Centroscymnus coelolepis | Portugāles dzeloņzivs |

Coryphaenoides rupestris | Strupdeguna garaste |

Dalatias licha | Lidojošā haizivs |

Deania calceus | Birdbeak dogfish |

Etmopterus princeps | Greater lanternshark |

Etmopterus spinax | Laternhaizivs |

Galeus melastomus | Melnpurna dzeloņzivs |

Galeus murinus | Mouse catshark |

Hoplostethus atlanticus | Atlantijas lielgalvis |

Molva dypterigia | Zilā jūras līdaka |

Phycis blennoides | Bārdainais heks |

Centroscymnus crepidater | Longnose velvet dogfish |

Scymnodon ringens | Knifetooth dogfish |

Hexanchus griseus | Six-gilled shark |

Chlamydoselachus anguineus | Frilled shark |

Oxynotus paradoxus | Sailfin roughshark (Sharpback shark) |

Somniosus microcephalus | Grenlandes haizivs |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Dziļjūras zivju sugu, kas minētas 9. pantā, papildus saraksts

Zinātniskais nosaukums | Parastais nosaukums |

Pagellus bogaraveo | Sarkanā (melnraibā) zobaine |

Chimaera monstrosa | Himēra |

Marcrourus berglax | Markūrzivs |

Mora moro | Parastā mora |

Antimora rostrata | Blue antimora (Blue hake) |

Epigonus telescopus | Black (Deep-water) cardinal fish |

Helicolenus dactylopterus | Zilmute |

Conger conger | Jūraszutis |

Lepidopus caudatus | Lepidops |

Alepocephalus bairdii | Baird's smoothhead |

Lycodes esmarkii | Lucītis |

Raja hyperborea | Arktikas raja |

Sebastes viviparus | Norvēģijas pikša |

Hoplostethus mediterraneus | Silver roughy (Pink) |

Trachyscorpia cristulata | Adatainā skorpēna |

Raja nidarosiensus | Norvēģijas raja |

Chaecon (Geryon) affinis | Dziļūdens sarkanais krabis |

Raja fyllae | Apaļā raja |

Hydrolagus mirabilis | Large-eyed rabbit fish (Ratfish) |

Rhinochimaera atlantica | Straightnose rabbitfish |

Alepocephalus rostratus | Risso's smoothhead |

Polyprion americanus | Poliprions |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Informācija attiecībā uz zvejas rīku raksturlielumiem un zvejas darbībām, kas minētas 5. pantā

1. Kuģiem, kas izmanto āķu jedas:

- vidējais āķu skaits, kas izmantots jedā,

- kopējais laiks, kamēr āķu jedas ir atradušās jūrā jebkurā 24 stundu periodā un šāvienu skaits šajā periodā,

- zvejas dziļums.

2. Kuģiem, kas izmanto fiksētos tīklus:

- izmantoto tīkla acu lielums,

- vidējais tīklu garums,

- vidējais tīklu augstums,

- kopējais laiks, kamēr āķu jedas ir atradušās jūrā jebkurā 24 stundu periodā un iemetienu skaits šajā periodā,

- zvejas dziļums.

3. Kuģiem, kas izmanto velkamus zvejas tīklus:

- izmantoto tīkla acu lielums,

- kopējais laiks, kamēr tīkli ir atradušās jūrā jebkurā 24 stundu periodā un iemetienu skaits šajā periodā,

- zvejas dziļums.

--------------------------------------------------