31986L0635

Padomes direktīva

(1986. gada 8. decembris)

par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

(86/635/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Padomes Direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 84/569/EEK [5], līdz turpmākai saskaņošanai nav jāpiemēro attiecībā uz bankām un citām finanšu iestādēm, turpmāk "kredītiestādēm"; tā kā, ņemot vērā šo uzņēmumu būtisko nozīmi Kopienā, šāda saskaņošana ir vajadzīga;

tā kā Padomes Direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem [6], atkāpes attiecībā uz kredītiestādēm paredzētas tikai laikposmam līdz dienai, no kuras jāsāk piemērot šī direktīva; tā kā tādēļ šajā direktīvā ir jābūt arī īpaši kredītiestādēm paredzētiem noteikumiem par konsolidētajiem pārskatiem;

tā kā šāda saskaņošana ir kļuvusi nepieciešama arī tāpēc, ka aizvien lielāks skaits kredītiestāžu darbojas arī ārpus savas valsts robežām; tā kā šo kredītiestāžu gada pārskatu un konsolidēto pārskatu labāka salīdzināmība ir būtiski svarīga kreditoriem, debitoriem, akcionāriem, kā arī plašai sabiedrībai;

tā kā gandrīz visās Kopienas dalībvalstīs banku sektorā savā starpā konkurē daudzu un dažādu juridisku formu kredītiestādes, kas definētas Padomes Pirmajā direktīvā 77/780/EEK (1977. gada 12. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu [7]; tā kā tāpēc saskaņošanu attiecībā uz šīm kredītiestādēm nevēlams attiecināt tikai uz tām juridiskajām formām, uz ko attiecas Direktīva 78/660/EEK, bet būtu jānosaka darbības joma, kas aptver visas uzņēmējsabiedrības, kas definētas Līguma 58. panta otrajā daļā;

tā kā attiecībā uz finanšu iestādēm šīs direktīvas darbības jomai tomēr būtu jāaptver tikai tās finanšu iestādes, kam ir kāda no Direktīvā 78/660/EEK minētajām juridiskajām formām; tā kā šai direktīvai būtu automātiski jāattiecas uz finanšu iestādēm, uz ko minētā direktīva neattiecas;

tā kā ir vajadzīga saikne ar saskaņošanu attiecībā uz kredītiestādēm, jo noteikumi par gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem ietekmēs citas šīs saskaņošanas jomas, piemēram, prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanu un uzraudzības vajadzībām noteiktos rādītājus;

tā kā, ņemot vērā kredītiestāžu īpašās pazīmes, tomēr varētu rasties vajadzība pieņemt atsevišķu direktīvu par šādu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, taču tā nebūtu jauns noteikumu kopums, kas nošķirts no Direktīvas 78/660/EEK un Direktīvas 83/349/EEK noteikumiem; tā kā šādi nošķirti noteikumi būtu nelietderīgi un neatbilstīgi uzņēmējdarbības tiesību saskaņošanas pamatprincipiem, jo — ņemot vērā kredītiestāžu būtisko nozīmi Kopienas ekonomikā — tās nevar būt ārpus tiesiskā regulējuma, kas attiecas uz uzņēmumiem kopumā; tā kā šā iemesla dēļ ir ņemtas vērā tikai kredītiestāžu īpašās iezīmes, un šī direktīva paredz vienīgi atkāpes no Direktīvas 78/660/EEK un Direktīvas 83/349/EEK noteikumiem;

tā kā katrā dalībvalstī kredītiestāžu bilanču struktūra un saturs ir atšķirīgs; tā kā tāpēc šai direktīvai ir jānosaka vienāda struktūra, nomenklatūra un terminoloģija visu Kopienas kredītiestāžu bilancēm; tā kā izņēmumi būtu pieļaujami, ja tie vajadzīgi sakarā ar kādas kredītiestādes juridisko formu vai tās darbības īpašajām iezīmēm;

tā kā gada pārskatu un konsolidēto pārskatu salīdzināmības nolūkā ir jāatrisina vairāki pamatjautājumi attiecībā uz dažādu darījumu atspoguļošanu bilancē un ārpus tās;

tā kā labākas salīdzināmības nolūkā ir precīzi jānosaka arī dažādu bilances un ārpusbilances posteņu saturs;

tā kā tas pats attiecas arī uz peļņas un zaudējumu pārskata struktūru un tā posteņu definīcijām;

tā kā bilances un peļņas un zaudējumu pārskata skaitļu salīdzināmība ir būtiski atkarīga no vērtības, ar kādu aktīvus un pasīvus iekļauj bilancē;

tā kā, ņemot vērā īpašos riskus, kas saistīti ar banku darbību, un vajadzību saglabāt uzticamību, būtu jāparedz iespēja bilancē iekļaut pasīvu posteni "Rezerve vispārējiem bankas riskiem"; tā kā to pašu iemeslu dēļ būtu lietderīgi noteikt, ka līdz turpmākai saskaņošanai dalībvalstis var piešķirt kredītiestādēm zināmu rīcības brīvību, jo īpaši prasījumu un dažu veidu vērtspapīru novērtēšanā; tā kā pēdējā minētajā gadījumā dalībvalstīm tomēr būtu jāatļauj šīm pašām kredītiestādēm izveidot iepriekšminēto "Rezervi vispārējiem bankas riskiem"; tā kā varētu būt lietderīgi arī noteikt, ka dalībvalstis var atļaut kredītiestādēm veikt dažu izdevumu un ieņēmumu posteņu savstarpēju ieskaitu peļņas un zaudējumu pārskatā;

tā kā, ņemot vērā kredītiestāžu īpašās iezīmes, ir vajadzīgas arī dažas izmaiņas attiecībā uz pārskata pielikumu;

tā kā, lai aptvertu pēc iespējas lielāku skaitu kredītiestāžu, kā tas bija Direktīvas 77/780/EEK gadījumā, Direktīvā 78/660/EEK paredzētais atvieglojums netiek attiecināts uz mazām un vidējām kredītiestādēm; tā kā, ja saskaņā ar pieredzi šis atvieglojums izrādītos vajadzīgs, to tomēr būtu iespējams paredzēt kādā turpmākā saskaņošanā; tā kā to pašu iemeslu dēļ uz kredītiestādēm nav attiecināta Direktīvā 83/349/EEK paredzētā iespēja, ka dalībvalstis var mātesuzņēmumus atbrīvot no prasības sagatavot konsolidētus pārskatus, ja konsolidējamie uzņēmumi kopā nepārsniedz noteiktu lielumu;

tā kā sakarā ar konsolidēto pārskatu noteikumu piemērošanu kredītiestādēm ir jāpielāgo daži noteikumi, kas attiecas uz rūpniecības un tirdzniecības sabiedrībām; tā kā attiecībā uz jauktiem grupējumiem ir paredzēti skaidri noteikumi, un atbrīvošanai no daļējas konsolidācijas var piemērot papildu nosacījumus;

tā kā, ņemot vērā to, cik plaši ir banku tīkli, kas sniedzas ārpus valsts robežām, un šo tīklu pastāvīgo attīstību, tādas kredītiestādes, kuras galvenais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm, gada pārskatus un konsolidētos pārskatus vajadzētu publicēt visās dalībvalstīs, kurās šāda kredītiestāde veic uzņēmējdarbību;

tā kā, izskatot problēmas, kas rodas sakarā ar šajā direktīvā reglamentētajiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz tās piemērošanu, dalībvalstu pārstāvjiem ir jāsadarbojas ar Komisiju kontaktkomitejā; tā kā nolūkā izvairīties no tā, ka izveidojas vairākas šādas komitejas, šī sadarbība būtu jāīsteno Direktīvas 78/660/EEK 52. pantā paredzētajā komitejā; tā kā, izskatot ar kredītiestādēm saistītas problēmas, komitejas sastāvam tomēr būtu jābūt atbilstīgam;

tā kā, ņemot vērā jautājuma sarežģītību, kredītiestādēm, uz ko attiecas šī direktīva, šīs direktīvas noteikumu īstenošanai būtu jāatvēl ilgāks laiks nekā parasti;

tā kā būtu jānosaka, ka pēc pieciem šīs direktīvas piemērošanas gadiem ir jāveic dažu šīs direktīvas noteikumu pārskatīšana, lai nodrošinātu pilnīgāku pārskatāmību un saskaņošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. IEDAĻA

IEVADA NOTEIKUMI UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

1. Direktīvas 78/660/EEK 2. un 3. pantu, 4. panta 1. punktu un 3. līdz 5. punktu, 6., 7., 13. un 14. pantu, 15. panta 3. un 4. punktu, 16. līdz 21. pantu, 29. līdz 35. pantu, 37. līdz 41. pantu, 42. panta pirmo teikumu, 45. panta 1. punktu, 46. pantu, 48. līdz 50. pantu, 51. panta 1. punktu, 54. pantu, 56. līdz 59. pantu un 61. pantu piemēro šīs direktīvas 2. pantā minētajām iestādēm, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi.

2. Ja Direktīvā 78/660/EEK un Direktīvā 83/349/EEK ir atsauce uz Direktīvas 78/660/EEK 9. un 10. pantu (bilance) vai 23. līdz 26. pantu (peļņas un zaudējumu pārskats), šādas atsauces uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 4. pantu (bilance) vai 27. un 28. pantu (peļņas un zaudējumu pārskats).

3. Atsauces Direktīvā 78/660/EEK un Direktīvā 83/349/EEK uz Direktīvas 78/660/EEK 31. līdz 42. pantu uzskata par atsaucēm uz minētajiem pantiem, ņemot vērā šīs direktīvas 35. līdz 39. pantu.

4. Ja Direktīvas 78/660/EEK iepriekšminētajos noteikumos ir atsauce uz bilances posteņiem, attiecībā uz kuriem šajā direktīvā nav līdzvērtīgu noteikumu, šādas atsauces uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 4. pantā minētajiem posteņiem, kas ietver attiecīgos aktīvus un pasīvus.

2. pants

1. Šajā direktīvā paredzētie saskaņošanas pasākumi attiecas uz:

a) kredītiestādēm Direktīvas 77/780/EEK 1. panta pirmā ievilkuma nozīmē, kuras ir uzņēmējsabiedrības, kas definētas Līguma 58. panta otrajā daļā;

b) finanšu iestādēm, kam ir viena no Direktīvas 78/660/EEK 1. panta 1. punktā minētajām juridiskajām formām un uz ko, pamatojoties uz minētā panta 2. punktu, minētā direktīva neattiecas.

Šajā direktīvā termins "kredītiestādes" ietver arī finanšu iestādes, ja vien kontekstā nav paredzēts citādi.

2. Šo direktīvu dalībvalstis var nepiemērot:

a) Direktīvas 77/780/EEK 2. panta 2. punktā uzskaitītajām kredītiestādēm;

b) vienas un tās pašas dalībvalsts iestādēm, kas ir saistītas ar centrālo iestādi tajā pašā dalībvalstī, kā definēts Direktīvas 77/780/EEK 2. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Tādā gadījumā, neskarot šīs direktīvas piemērošanu centrālajai iestādei, uz kopumu, ko veido centrālā iestāde un ar to saistītās iestādes, jāattiecina prasība sagatavot konsolidētos pārskatus, tostarp gada pārskatu, ko sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar šo direktīvu;

c) šādām kredītiestādēm:

- Grieķijā: ETEBA (Valsts Rūpnieciskās attīstības investīciju bankai) un Τράπεζα Επενδύσεων (Investīciju bankai),

- Īrijā: Industrial and Provident Societies,

- Apvienotajā Karalistē: Friendly Societies un Industrial and Provident Societies.

4. Neskarot Direktīvas 78/660/EEK 2. panta 3. punktu, līdz turpmākai saskaņošanai dalībvalstis var:

a) attiecībā uz šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām kredītiestādēm, kas nav tāda veida iestādes, kuras uzskaitītas Direktīvas 78/660/EEK 1. panta 1. punktā — paredzēt noteikumus, kas atkāpjas no šīs direktīvas, ja šādi noteikumi ir vajadzīgi minēto iestāžu juridiskās formas dēļ;

b) attiecībā uz specializētām kredītiestādēm — paredzēt noteikumus, kas atkāpjas no šīs direktīvas, ja šādi noteikumi ir vajadzīgi sakarā ar šādu iestāžu darbības īpašajām iezīmēm.

Šādi atkāpes noteikumi var paredzēt vienīgi pielāgojumus attiecībā uz bilances un peļņas un zaudējuma pārskata struktūru, nomenklatūru, terminoloģiju un posteņu saturu; šie noteikumi nedrīkst būt tādi, kas ļautu iestādēm, uz ko tie attiecas, savos gada pārskatos sniegt mazāk ziņu nekā citas iestādes, uz ko attiecas šī direktīva.

Sešos mēnešos pēc 47. panta 2. punktā noteiktā termiņa beigām dalībvalstis dara zināmas Komisijai minētās kredītiestādes, ja iespējams, pa kategorijām. Tās paziņo Komisijai šajā sakarā noteiktās atkāpes.

Šīs atkāpes pārskata 10 gados pēc šīs direktīvas paziņošanas. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz atbilstīgus priekšlikumus. Tāpat piecus gadus pēc šīs direktīvas paziņošanas tā iesniedz starpziņojumu.

2. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR BILANCI UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMA PĀRSKATU

3. pants

Attiecībā uz kredītiestādēm iespēju apvienot posteņus saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 4. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktu attiecina tikai uz bilances un peļņas un zaudējuma pārskata apakšposteņiem, ko apzīmē ar mazo burtu, un to atļauj vienīgi ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas šajā nolūkā.

3. IEDAĻA

BILANCES STRUKTŪRA

4. pants

Dalībvalstis bilancei nosaka šādu struktūru.

Aktīvi

1. Kase, prasības pret centrālajām bankām un pasta žiro iestādēm.

2. Valsts parādzīmes un citas centrālajās bankās refinansējamas parādzīmes:

a) valsts parādzīmes un līdzīgi vērtspapīri;

b) citas centrālajās bankās refinansējamas parādzīmes (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tās iekļauj aktīvu 3. un 4. postenī).

3. Prasījumi pret kredītiestādēm:

a) maksājamas pēc pieprasījuma;

b) citi prasījumi.

4. Prasījumi pret klientiem.

5. Parāda vērtspapīri, tostarp fiksēta ienākuma vērtspapīri:

a) ko emitējušas valsts iestādes;

b) ko emitējuši citi emitenti; atsevišķi norādot

- pašas iestādes emitētus parāda vērtspapīrus (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tos atskaita no pasīviem).

6. Akcijas un citi mainīga ienākuma vērtspapīri.

7. Līdzdalība, atsevišķi norādot

- līdzdalību kredītiestādēs (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tos norāda pārskata pielikumā).

8. Kapitāla daļas saistītos uzņēmumos, atsevišķi norādot

- daļas kredītiestādēs (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tās norāda pārskata pielikumā).

9. Nemateriāli aktīvi, kā tie Direktīvas 78/660/EEK 9. pantā aprakstīti attiecībā uz aktīvu posteņiem B un C I, atsevišķi norādot

- dibināšanas izdevumus, kā tie definēti attiecīgās valsts tiesību aktos un tiktāl, ciktāl attiecīgās valsts tiesību akti atļauj tos iekļaut aktīvos (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tos norāda pārskata pielikumā),

- nemateriālo aktīvu vērtību tajā apjomā, kas pārsniedz šo aktīvu tirgus vērtību (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka to norāda pārskata pielikumā).

10. Materiāli aktīvi, kā tie Direktīvas 78/660/EEK 9. pantā aprakstīti attiecībā uz aktīvu posteni C II, atsevišķi norādot

- zemi un ēkas, ko kredītiestāde izmanto pati savai darbībai (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tās norāda pārskata pielikumā).

11. Neapmaksātais parakstītais kapitāls, atsevišķi norādot

- pieprasīto kapitālu (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka pieprasītais kapitāls iekļaujams pasīvos; tādā gadījumā pieprasītais, bet vēl neapmaksātais kapitāls jāiekļauj vai nu šajā aktīvu postenī, vai aktīvu 14. postenī).

12. Pašu akcijas un pašu kapitāla daļas (norādot nominālvērtību vai, ja nominālvērtības nav, uzskaites nominālvērtību, un tiktāl, ciktāl attiecīgās valsts tiesību akti atļauj tos iekļaut bilancē).

13. Pārējie aktīvi.

14. Pieprasītais parakstītais kapitāls, kas vēl nav apmaksāts (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka pieprasīto kapitālu norāda aktīvu 11. postenī).

15. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi.

16. Pārskata gada zaudējumi (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tos iekļauj pasīvu 14. postenī).

Pasīvi

1. Saistības pret kredītiestādēm:

a) maksājamas pēc pieprasījuma;

b) ar noteiktiem maksāšanas vai paziņošanas termiņiem.

2. Saistības pret klientiem:

a) krājnoguldījumi, atsevišķi norādot

- noguldījumus, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, un noguldījumus ar noteiktiem atmaksāšanas vai paziņošanas termiņiem, ja attiecīgās valsts tiesību aktos paredzēts šāds iedalījums (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka šādu informāciju norāda pārskata pielikumā),

b) citas saistības,

ba) maksājamas pēc pieprasījuma,

bb) ar noteiktiem maksāšanas vai paziņošanas termiņiem.

3. Ar vērtspapīriem apliecinātas saistības:

a) apgrozībā esoši parāda vērtspapīri,

b) citas.

4. Citas saistības.

5. Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ieņēmumi.

6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem:

a) uzkrājumi pensijām un līdzīgām saistībām;

b) uzkrājumi nodokļiem;

c) citi uzkrājumi.

7. Pārskata gada peļņa (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka to iekļauj pasīvu 14. postenī).

8. Subordinētie pasīvi.

9. Parakstītais kapitāls (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka šajā postenī norāda pieprasīto kapitālu. Tādā gadījumā parakstītā un apmaksātā kapitāla summas ir jānorāda atsevišķi).

10. Akciju emisijas uzcenojuma konts.

11. Rezerves.

12. Pārvērtēšanas rezerve.

13. Iepriekšējo gadu peļņa vai zaudējumi.

14. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi (ja vien attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tos norāda aktīvu 16. postenī vai pasīvu 7. postenī).

Ārpusbilances posteņi

1. Eventuālie pasīvi, atsevišķi norādot

- pārvedu vekseļus un indosētus vekseļus,

- garantijas un aktīvus, kas ieķīlāti kā nodrošinājums.

2. Saistības, atsevišķi norādot

- saistības, kas izriet no pārdošanas un atpirkuma darījumiem.

5. pants

Kā attiecīgo posteņu apakšposteņi atsevišķi ir jānorāda:

- aktīvu 2. līdz 5. postenī iekļauti un ar vērtspapīriem apliecināti vai neapliecināti prasījumi pret saistītiem uzņēmumiem,

- aktīvu 2. līdz 5. postenī iekļauti un ar vērtspapīriem apliecināti vai neapliecināti prasījumi pret uzņēmumiem, ar ko kredītiestādei ir līdzdalības saistība,

- pasīvu 1., 2., 3. un 8. postenī iekļautas un ar vērtspapīriem apliecinātas vai neapliecinātas saistības pret saistītiem uzņēmumiem,

- pasīvu 1., 2., 3. un 8. postenī iekļautas un ar vērtspapīriem apliecinātas vai neapliecinātas saistības pret uzņēmumiem, ar kuriem kredītiestādei ir līdzdalības saistība.

6. pants

1. Subordinētos aktīvus norāda atsevišķi kā apakšposteņus struktūras posteņiem un apakšposteņiem, kas izveidoti saskaņā ar 5. pantu.

2. Ar vērtspapīriem apliecināti vai neapliecināti aktīvi ir subordinēti, ja uzņēmuma likvidācijas vai bankrota gadījumā tie ir atmaksājami tikai pēc pārējo kreditoru prasījumu apmierināšanas.

7. pants

Dalībvalstis var noteikt, ka 5. un 6. pantā minēto informāciju, attiecīgi sadalot pa dažādiem atbilstīgiem posteņiem, var norādīt pārskata pielikumā.

8. pants

1. Aktīvus norāda atbilstīgos bilances posteņos, pat ja kredītiestāde, kas sastāda bilanci, tos ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai trešo personu saistībām, vai citādi tos nodevusi trešām personām kā nodrošinājumu.

2. Kredītiestāde savā bilancē nenorāda aktīvus, kas ir ieķīlāti vai citādi tai nodoti kā nodrošinājums, ja vien šie aktīvi nav nauda attiecīgās kredītiestādes kasē.

9. pants

1. Attiecībā uz aizdevumu, ko piešķīris vairāku kredītiestāžu sindikāts, katra no šīm kredītiestādēm bilancē norāda tikai to kopējā aizdevuma daļu, ko pati ir finansējusi.

2. Ja 1. punktā minētajā aizdevumā, ko piešķīris vairāku kredītiestāžu sindikāts, kredītiestādes garantētā finansējuma apjoms pārsniedz summu, ko tā ir izsniegusi, garantētā finansējuma pārējo daļu norāda kā eventuālu pasīvu (ārpusbilances 1. posteņa otrais ievilkums).

10. pants

1. Līdzekļi, ko kredītiestāde pārvalda savā vārdā, bet par labu trešām personām, jānorāda bilancē, ja kredītiestādei ir īpašumtiesības uz attiecīgajiem aktīviem. Šādu aktīvu un pasīvu kopējo summu norāda atsevišķi vai pārskata pielikumā, iedalot atbilstīgi dažādiem aktīvu un pasīvu posteņiem. Dalībvalstis tomēr var atļaut šādus līdzekļus norādīt ārpus bilances, ar nosacījumu, ka ir īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem šādus līdzekļus nošķir no kredītiestādes līdzekļiem, kas pieejami prasību apmierināšanai darbības izbeigšanas (vai līdzīgas procedūras) gadījumā.

2. Aktīvi, kas iegūti trešo personu vārdā un uz to rēķina, nav jānorāda bilancē.

11. pants

Par atmaksājamām pēc pieprasījuma uzskata tikai tās summas, ko var izņemt jebkurā laikā bez iepriekšēja paziņojuma vai kam noteiktais maksāšanas termiņš vai iepriekšējas paziņošanas termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena.

12. pants

1. Pārdošanas un atpirkšanas darījumi ir darījumi, kur kredītiestāde vai klients ("cedents") nodod tālāk citai kredītiestādei vai klientam ("cessionāram") aktīvus, piemēram, parādzīmes, prasījumus vai pārvedamus vērtspapīrus, pamatojoties uz vienošanos par to, ka pēc tam tie paši aktīvi par noteiktu cenu tiks nodoti atpakaļ cedentam.

2. Ja cessionārs apņemas nodot atpakaļ attiecīgos aktīvus noteiktā dienā vai dienā, ko nosaka cedents, attiecīgo darījumu uzskata par pārdošanas un atpirkšanas darījumu.

3. Tomēr ja cessionārs ir tikai tiesīgs nodot atpakaļ šos aktīvus par pirkuma cenu vai par citu iepriekš noteiktu cenu noteiktā dienā vai dienā, kas vēl jānosaka, attiecīgo darījumu uzskata par pārdošanu ar atpirkuma iespēju.

4. Šā panta 2. punktā minēto pārdošanas un atpirkšanas darījumu gadījumā tālāk nodotos aktīvus turpina norādīt cedenta bilancē; cedenta saņemto pirkuma cenu norāda kā summu, ko cedents ir parādā cessionāram. Turklāt tālāk nodoto aktīvu vērtību norāda cedenta pārskata pielikumā. Cessionārs nevar norādīt saņemtos aktīvus savā bilancē; cessionāra samaksāto pirkuma cenu norāda kā prasījumu pret cedentu.

5. Tomēr 3. punktā minēto pārdošanas un atpirkšanas darījumu gadījumā cedentam nav tiesību norādīt tālāk nodotos aktīvus savā bilancē; tos norāda kā aktīvus cessionāra bilancē. Cedents ārpusbilances 2. postenī norāda summu, kas vienāda ar noteikto atpirkuma cenu.

6. Par pārdošanas un atpirkšanas darījumiem šā panta nozīmē neuzskata nestandartizētus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, iespēju līgumus, darījumus, kas saistīti ar parāda vērtspapīru emisiju, kur emitents uzņemas saistības atpirkt visus emitētos parāda vērtspapīrus vai daļu no tiem pirms maksāšanas termiņa, kā arī citus līdzīgus darījumus.

4. IEDAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ ATSEVIŠĶIEM BILANCES POSTEŅIEM

13. pants

Aktīvi: 1. postenis — Kase, prasījumi pret centrālajām bankām un pasta žiro iestādēm

1. Kase ir likumīgi maksāšanas līdzekļi, tostarp ārvalstu valūtas banknotes un monētas.

2. Šajā postenī var norādīt tikai līdzekļus centrālajās bankās un pasta žiro iestādēs tajā valstī vai valstīs, kur kredītiestāde veic uzņēmējdarbību. Minētajiem līdzekļiem ir jābūt tādiem, kas ir pieejami jebkurā laikā. Citi prasījumi pret šādām iestādēm jānorāda kā prasījumi pret kredītiestādēm (aktīvu 3. postenis) vai kā prasījumi pret klientiem (aktīvu 4. postenis).

14. pants

Aktīvi: 2. postenis — Valsts parādzīmes un citi centrālajās bankās refinansējami vērtspapīri

1. Šā posteņa a) apakšpunktā kā valsts parādzīmes un līdzīgus vērtspapīrus norāda valsts parādzīmes, valsts kases vekseļus un līdzīgus parāda instrumentus, ko emitējušas valsts iestādes un kas ir refinansējami tās valsts vai to valstu centrālajās bankās, kur kredītiestāde veic uzņēmējdarbību. Valsts iestāžu emitētos parāda instrumentus, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, norāda aktīvu 5. posteņa a) apakšpostenī.

2. Šā posteņa b) apakšpunktā kā centrālajās bankās refinansējamus vērtspapīrus norāda visus portfelī esošos vērtspapīrus, kas iegādāti no kredītiestādēm vai klientiem, ciktāl saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tie ir refinansējami tās valsts vai to valstu centrālajās bankās, kur kredītiestāde veic uzņēmējdarbību.

15. pants

Aktīvi: 3. postenis — Prasījumi pret kredītiestādēm

1. Prasījumi pret kredītiestādēm ir jebkādi prasījumi, kas kredītiestādei, kura sagatavo bilanci, saistībā ar bankas darījumiem rodas pret attiecīgās valsts vai ārvalstu kredītiestādēm neatkarīgi no to faktiskā nosaukuma.

Vienīgais izņēmums ir prasījumi, ko apliecina parāda vērtspapīri vai cita veida vērtspapīri, un tie ir jānorāda aktīvu 5. postenī.

2. Piemērojot šo pantu, kredītiestādes ir visi uzņēmumi sarakstā, kas atbilstīgi Direktīvas 77/780/EEK 3. panta 7. punktam publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī centrālās bankas un oficiālas vietējās un starptautiskās banku organizācijas un visi privātie un valsts uzņēmumi, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet atbilst definīcijai Direktīvas 77/780/EEK 1. pantā.

Prasījumus pret uzņēmumiem, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, norāda aktīvu 4. postenī.

16. pants

Aktīvi: 4. postenis — Prasījumi pret klientiem

Prasījumi pret klientiem ir visu veidu aktīvi, kas ir prasījumi pret attiecīgās valsts un ārvalstu klientiem, kuri nav kredītiestādes, neatkarīgi no to faktiskā nosaukuma.

Vienīgais izņēmums ir prasījumi, ko apliecina parāda vērtspapīri vai kāda cita veida vērtspapīri, un tie jānorāda aktīvu 5. postenī.

17. pants

Aktīvi: 5. postenis — Parāda vērtspapīri, tostarp fiksēta ienākuma vērtspapīri

1. Šajā postenī iekļauj tirgojamus parāda vērtspapīrus un cita veida fiksēta ienākuma vērtspapīrus, ko emitējušas kredītiestādes, citi uzņēmumi vai valsts iestādes; tomēr valsts iestāžu emitētus vērtspapīrus norāda šajā postenī vienīgi tad, ja tie nav jānorāda aktīva 2. postenī.

2. Par parāda vērtspapīriem un cita veida fiksēta ienākuma vērtspapīriem uzskata arī vērtspapīrus, kuru procentu likme mainās atkarībā no īpašiem faktoriem, piemēram, no procentu likmes starpbanku tirgū vai Eiropas monetārajā tirgū.

3. Tikai atpirkuma un tirgojamus pašu parāda vērtspapīrus var iekļaut 5. posteņa b) apakšpostenī.

18. pants

Pasīvi: 1. postenis — Saistības pret kredītiestādēm

1. Saistības pret kredītiestādēm ir jebkādas summas, kas kredītiestādei, kura sagatavo bilanci, saistībā ar bankas darījumiem jāmaksā attiecīgās valsts vai ārvalstu kredītiestādēm neatkarīgi no to faktiskā nosaukuma.

Vienīgais izņēmums ir saistības, kas apliecinātas ar parāda vērtspapīriem vai cita veida vērtspapīriem, un tās jānorāda pasīvu 3. postenī.

2. Piemērojot šo pantu, kredītiestādes ir visi uzņēmumi sarakstā, kas atbilstīgi Direktīvas 77/780/EEK 3. panta 7. punktam publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī centrālās bankas un oficiālas vietējās un starptautiskās banku organizācijas un visi privātie un valsts uzņēmumi, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet atbilst definīcijai Direktīvas 77/780/EEK 1. pantā.

19. pants

Pasīvi: 2. postenis — Saistības pret klientiem

1. Saistības pret klientiem ir visas saistības pret kreditoriem, kas nav kredītiestādes 18. panta nozīmē, neatkarīgi no to faktiskā nosaukuma.

Vienīgais izņēmums ir saistības, kas apliecinātas ar parāda vērtspapīriem vai kāda cita veida vērtspapīriem, un tās jānorāda pasīvu 3. postenī.

2. Par krājnoguldījumiem uzskata vienīgi tos noguldījumus, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

3. Krājnoguldījumu obligācijas norāda atbilstīgajā apakšpostenī tikai tad, ja tās nav apliecinātas ar tirgojamiem vērtspapīriem.

20. pants

Pasīvi: 3. postenis — Ar vērtspapīriem apliecinātas saistības

1. Šajā postenī iekļauj gan parāda vērtspapīrus, gan saistības, kas apliecinātas ar tirgojamiem vērtspapīriem, un jo īpaši noguldījumu sertifikātus, īstermiņa parādzīmes ("bons de caisse") un saistības, kas izriet no pašu pārvedu vekseļiem un vekseļiem.

2. Par pašu pārvedu vekseļiem uzskata tikai tādus pārvedu vekseļus, kurus kredītiestāde ir emitējusi pašas refinansēšanas vajadzībām un kuros tā norādīta kā pirmais debitors ("vekseļa saņēmējs").

21. pants

Pasīvi: 8. postenis — Subordinētie pasīvi

Ja atbilstīgi līgumam saistības, kas ir vai nav apliecinātas ar kādu vērtspapīru, likvidācijas vai bankrota gadījumā ir jāatmaksā vienīgi pēc tam, kad ir apmierināti visu citu kreditoru prasījumi, attiecīgās saistības norāda šajā postenī.

22. pants

Pasīvi: 9. postenis — Parakstītais kapitāls

Šajā postenī neatkarīgi no faktiskā nosaukuma iekļauj visas summas, ko saskaņā ar attiecīgās iestādes juridisko formu un atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem uzskata par akcionāru vai citu īpašnieku parakstīto daļu akciju kapitālā.

23. pants

Pasīvi: 11. postenis — Rezerves

Šis postenis ietver visu veidu rezerves, kas uzskaitītas pasīva postenī A IV Direktīvas 78/660/EEK 9. pantā, atbilstīgi minētajā pantā iekļautajai definīcijai. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var paredzēt arī citu veidu rezerves kredītiestādēm, kam ir tāda juridiskā forma, uz ko neattiecas Direktīva 78/660/EEK.

Šā panta pirmajā daļā minētās rezerves attiecīgo kredītiestāžu bilancēs norāda atsevišķi kā pasīvu 11. posteņa apakšposteņus, izņemot pārvērtēšanas rezervi, ko norāda 12. postenī.

24. pants

Ārpusbilance: 1. postenis — Eventuālie pasīvi

Šajā postenī norāda visus darījumus, kuros iestāde ir garantējusi trešās personas saistības.

Pārskata pielikumā norāda iezīmes un summas visu veidu eventuālajiem pasīviem, kuri ir svarīgi attiecībā uz iestādes darbību.

Saistības, kas rodas indosējot atkārtoti diskontētus vekseļus, šajā postenī norāda tikai tad, ja tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos. Tas pats attiecas uz pārvedu vekseļiem, kas nav pašu pārvedu vekseļi.

Galvojumi un aktīvi, kas ieķīlāti kā nodrošinājums, ietver visas garantiju saistības par labu trešām personām un aktīvus, kas ieķīlāti kā nodrošinājums par labu trešām personām, un jo īpaši galvojumus un neatsaucamus akreditīvus.

25. pants

Ārpusbilance: 2. postenis — Saistības

Šajā postenī iekļauj visas neatsaucamās saistības, kas varētu radīt kredītrisku.

Pārskata pielikumā norāda iezīmes un summas visu veidu saistībām, kas ir svarīgas attiecībā uz iestādes darbību.

Saistības, kas izriet no pārdošanas un atpirkšanas darījumiem, ietver saistības, ko kredītiestāde uzņēmusies pārdošanas un atpirkšanas darījumos (pamatojoties uz līgumiem par pārdošanu ar atpirkuma iespēju) 12. panta 3. punkta nozīmē.

5. IEDAĻA

PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATA STRUKTŪRA

26. pants

Peļņas un zaudējumu pārskatam dalībvalstis paredz vienu struktūru vai abas struktūras, kas paredzētas 27. un 28. pantā. Ja dalībvalsts paredz abas struktūras, tā var atļaut uzņēmumiem izvēlēties vienu no tām.

27. pants

Vertikālā struktūra

1. Procentu ieņēmumi un līdzīgi ieņēmumi, atsevišķi norādot ieņēmumus no fiksēta ienākuma vērtspapīriem.

2. Procentu maksājumi un līdzīgas izmaksas.

3. Ieņēmumi no vērtspapīriem:

a) ieņēmumi no akcijām, kapitāla daļām un citiem vērtspapīriem ar mainīgu ienākumu;

b) ieņēmumi no līdzdalības;

c) ieņēmumi no kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

4. Komisijas naudas ieņēmumi.

5. Komisijas naudas izdevumi.

6. Tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi no finanšu operācijām.

7. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi.

8. Vispārējie administratīvie izdevumi:

a) personāla izmaksas, atsevišķi norādot

- algas,

- sociālā nodrošinājuma izmaksas, atsevišķi norādot izmaksas, kas attiecas uz pensijām,

b) citi administratīvie izdevumi.

9. Vērtības korekcijas attiecībā uz aktīvu 9. un 10. posteni.

10. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

11. Vērtības korekcijas attiecībā uz prasījumiem un uzkrājumiem, kas attiecas uz eventuālajiem pasīviem un saistībām.

12. Atkārtotas vērtības korekcijas attiecībā uz prasījumiem un uzkrājumiem, kas attiecas uz eventuālajiem pasīviem un saistībām.

13. Vērtības korekcijas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

14. Atkārtotas vērtības korekcijas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

15. Nodoklis par parastās darbībās peļņu vai zaudējumiem.

16. Parastās darbības peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem.

17. Ārkārtas ieņēmumi.

18. Ārkārtas izmaksas.

19. Ārkārtas peļņa vai zaudējumi.

20. Nodoklis par ārkārtas peļņu vai zaudējumiem.

21. Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem.

22. Pārējie nodokļi, kas nav norādīti iepriekšējos posteņos.

23. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

28. pants

Horizontālā struktūra

A. Izmaksas

1. Procentu maksājumi un līdzīgas izmaksas.

2. Samaksātā komisijas nauda.

3. Tīrie zaudējumi finanšu operācijās.

4. Vispārējie administratīvie uzdevumi:

a) personāla izmaksas, tostarp

- algas,

- sociālā nodrošinājuma izmaksas, atsevišķi norādot izmaksas, kas attiecas uz pensijām,

b) citi administratīvie izdevumi.

5. Vērtības korekcijas attiecībā uz aktīva 9. un 10. posteni.

6. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

7. Vērtības korekcijas attiecībā uz prasījumiem un uzkrājumiem, kas attiecas uz eventuāliem pasīviem un saistībām.

8. Vērtības korekcijas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

9. Nodoklis par parasto darbību peļņu vai zaudējumiem.

10. Parasto darbību peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem.

11. Ārkārtas izmaksas.

12. Nodoklis par ārkārtas peļņu vai zaudējumiem.

13. Ārkārtas zaudējumi pēc nodokļiem.

14. Pārējie nodokļi, kas nav norādīti iepriekš minētajos posteņos.

15. Pārskata gada peļņa.

B. Ieņēmumi

1. Procentu ieņēmumi un līdzīgi ieņēmumi, atsevišķi norādot ieņēmumus, ko gūst no vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

2. Ieņēmumi no vērtspapīriem:

a) ieņēmumi no akcijām, kapitāla daļām un citiem vērtspapīriem ar mainīgu ienākumu;

b) ieņēmumi no līdzdalības;

c) ieņēmumi no kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

3. Iekasētā komisijas nauda.

4. Tīrā peļņa no finanšu operācijām.

5. Atkārtotas vērtības korekcijas attiecībā uz prasījumiem un uzkrājumiem, kas attiecas uz eventuāliem pasīviem un saistībām.

6. Atkārtotas vērtības korekcijas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

7. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi.

8. Parasto darbību peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem.

9. Ārkārtas ieņēmumi.

10. Ārkārtas peļņa pēc nodokļiem.

11. Pārskata gada zaudējumi.

6. IEDAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ DAŽIEM PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMA PĀRSKATA POSTEŅIEM

29. pants

27. pants, 1. un 2. postenis (vertikālā struktūra)

28. pants, postenis A 1 un B 1 (horizontālā struktūra)

Procentu ieņēmumi un līdzīgi ieņēmumi, procentu maksājumi un līdzīgas izmaksas

Šajos posteņos tiek iekļauta visa peļņa un zaudējumi, kas izriet no bankas darbībām, tostarp:

1) visi ieņēmumi no aktīviem, kas bilancē norādīti aktīvu 1. līdz 5. postenī, neatkarīgi no to aprēķināšanas metodes. Šajos ieņēmumos tiek iekļauti arī laikā sadalīti ieņēmumi sakarā ar uzcenojumu, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu;

2) visi izdevumi, kas rodas no saistībām, kas norādītas pasīvu 1., 2., 3. un 8. posteņos, neatkarīgi no to aprēķināšanas metodes. Šajos izdevumos tiek iekļauti arī izdevumi, kas atbilst tā uzcenojuma amortizācijai attiecīgā laikposmā, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu;

3) darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumi un izdevumi, kas rodas no nodrošinātiem nestandartizētiem nākotnes darījumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem;

4) maksājumi un komisijas nauda, kas pēc savām iezīmēm ir līdzīga procentiem un ko aprēķina, ņemot vērā vai nu laikposmu, vai arī prasījuma vai saistību summu.

30. pants

27. pants, 3. postenis (vertikālā struktūra)

28. pants, postenis B 2 (horizontālā struktūra)

Ieņēmumi no akcijām, kapitāla daļām un citiem vērtspapīriem ar mainīgu ienākumu, no līdzdalības un no kapitāla daļām saistītos uzņēmumos

31. pants

27. pants, 4. un 5. postenis (vertikālā struktūra)

28. pants, postenis A 2 un B 3 (horizontālā struktūra)

Iekasētā komisijas nauda un samaksātā komisijas nauda

Neskarot 29. pantu, iekasētā komisijas nauda ir arī ieņēmumi no visiem pakalpojumiem, kas sniegti trešām personām, un samaksātā komisijas nauda ir arī visi maksājumi par pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas, jo īpaši

- komisijas nauda par garantijām, aizdevumu pārvaldīšanu par labu citiem aizdevējiem un vērtspapīru darījumiem par labu trešām personām,

- komisijas nauda, kā arī citi izdevumi un ieņēmumi no maksājumu operācijām, kontu pārvaldīšanas izdevumi un komisijas nauda par vērtspapīru glabāšanu un pārvaldīšanu,

- komisijas nauda par ārvalstu valūtas darījumiem, kā arī monētu un dārgmetālu pārdošanas un pirkšanas darījumiem par labu trešām personām,

- komisijas maksājumi par starpniecības pakalpojumiem saistībā ar krājnoguldījumu un apdrošināšanas līgumiem un aizdevumiem.

32. pants

27. pants, 6. postenis (vertikālā struktūra)

28. pants, postenis A 3 vai B 4 (horizontālā struktūra)

Tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi no finanšu operācijām

Šajā postenī tiek iekļauta:

1) tīrā peļņa vai zaudējumi darījumos ar vērtspapīriem, ko neuzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, kopā ar šo vērtspapīru vērtības korekcijām un atkārtotām korekcijām, ņemot vērā starpību, kas izriet no 36. panta 2. punkta piemērošanas, ja tas ir ticis piemērots; tomēr tajās dalībvalstīs, kuras izmanto 37. pantā paredzēto iespēju, šo tīro peļņu vai zaudējumus un vērtības korekcijas un atkārtotas korekcijas norāda tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz tirdzniecības darījumu portfeļa vērtspapīriem;

2) tīrā peļņa vai zaudējumi no valūtas maiņas darījumiem, neskarot 29. panta 3. punktu;

3) tīrā peļņa vai zaudējumi no citām pirkšanas un pārdošanas operācijām, kas saistītas ar finanšu instrumentiem, tostarp dārgmetāliem.

33. pants

27. pants, 11. un 12. postenis (vertikālā struktūra)

28. pants, postenis A 7 un B 5 (horizontālā struktūra)

Vērtības korekcijas attiecībā uz prasījumiem un uzkrājumiem, kas attiecas uz eventuāliem pasīviem un saistībām

Atkārtotas vērtības korekcijas attiecībā uz prasījumiem un uzkrājumiem, kas attiecas uz eventuāliem pasīviem un saistībām

1. Šajos posteņos tiek iekļauti, pirmkārt, vērtības korekcijas izdevumi attiecībā uz prasījumiem, kas norādāmi aktīvu 3. un 4. postenī, un uzkrājumiem, kas attiecas uz eventuāliem pasīviem un saistībām, kas norādāmas ārpusbilances 1. un 2. postenī, un, otrkārt, ieņēmumi no norakstītu prasījumu atgūšanas un atkal iegrāmatotas summas no iepriekš veiktām vērtības korekcijām un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem.

2. Dalībvalstīs, kas izmanto 37. pantā paredzēto iespēju, šis postenis ietver arī tīro peļņu vai zaudējumus no darījumiem ar vērtspapīriem, ko norāda aktīvu 5. un 6. postenī, neuzskaita kā 35. panta 2. punktā definētos ilgtermiņa ieguldījumus un kas nav iekļauti tirdzniecības darījumu portfelī, kā arī šo vērtspapīru vērtības korekcijas un atkārtotas korekcijas, ņemot vērā starpību, kas izriet no 36. panta 2. punkta piemērošanas, ja tas ir ticis piemērots. Šā posteņa nomenklatūru atbilstīgi pielāgo.

3. Dalībvalstis var atļaut šajos posteņos norādāmo izdevumu un ieņēmumu savstarpēju ieskaitu, norādot tikai tīro starpību (ieņēmumus vai izdevumus).

4. Vērtības korekcijas attiecībā uz prasījumiem pret kredītiestādēm, klientiem, uzņēmumiem, ar ko kredītiestādei ir līdzdalības saistība, un saistītiem uzņēmumiem norāda atsevišķi pārskata pielikumā, ja tās ir būtiskas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja dalībvalsts atļauj veikt ieskaitu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

34. pants

27. pants, 13. un 14. postenis (vertikālā struktūra)

28. pants, postenis A 8 un B 5 (horizontālā struktūra)

Vērtības korekcijas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos

Vērtības atkārtotas korekcijas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

1. No vienas puses, šajos posteņos norāda vērtības korekcijas izdevumus attiecībā uz aktīviem, kas norādīti aktīva 5. līdz 8. postenī, un, no otras puses, visas summas, kas atkal iegrāmatotas pēc iepriekš izdarītām vērtības korekcijām, ciktāl šie izdevumi un ieņēmumi attiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā 35. panta 2. punktā definētos ilgtermiņa ieguldījumus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos.

2. Dalībvalstis var atļaut šajos posteņos norādāmo izdevumu un ieņēmumu savstarpēju ieskaitu, norādot tikai tīro starpību (ieņēmumi vai izdevumi).

3. Vērtības korekcijas attiecībā uz šiem pārvedamiem vērtspapīriem, līdzdalību, kā arī kapitāla daļām saistītos uzņēmumos norāda atsevišķi pārskata pielikumā, ja tās ir būtiskas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja dalībvalsts atļauj veikt ieskaitu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

7. IEDAĻA

VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

35. pants

1. Aktīvu 9. un 10. postenis jāvērtē kā pamatlīdzekļi. Aktīvus, ko iekļauj citos bilances posteņos, vērtē kā pamatlīdzekļus, ja tie ir paredzēti pastāvīgai izmantošanai uzņēmuma parastajās darbībās.

2. Ja Direktīvas 78/660/EEK 7. iedaļā ir atsauce uz ilgtermiņa ieguldījumiem, tad attiecībā uz kredītiestādēm šis termins nozīmē līdzdalību, kapitāla daļas saistītos uzņēmumos un vērtspapīrus, kas paredzēti pastāvīgai izmantošanai uzņēmuma parastajās darbībās.

3. a) Parāda vērtspapīrus, tostarp fiksēta ienākuma vērtspapīrus, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, bilancē norāda pēc pirkšanas cenas. Dalībvalstis tomēr var prasīt vai atļaut šādus parāda vērtspapīrus bilancē norādīt pēc summām, kas jāatmaksā termiņa beigās.

b) Ja šādu parāda vērtspapīru iegādes cena pārsniedz summu, kas jāatmaksā termiņa beigās, starpību norāda peļņas un zaudējumu pārskatā. Dalībvalstis tomēr var prasīt vai atļaut starpību norakstīt pa daļām tā, lai tā tiktu pilnīgi norakstīta, kad parāda vērtspapīri tiek atmaksāti. Šī starpība ir jānorāda atsevišķi bilancē vai pārskata pielikumā.

c) Ja šādu parāda vērtspapīru iegādes cena ir mazāka par summu, kas jāatmaksā termiņa beigās, dalībvalstis var prasīt vai atļaut starpību norādīt ieņēmumos pa daļām laikposmā, kas atlicis līdz maksāšanas termiņam. Šī starpība ir jānorāda atsevišķi bilancē vai pārskata pielikumā.

36. pants

1. Ja pārvedamiem vērtspapīriem, ko neuzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, bilancē norāda iegādes cenu, kredītiestāde sava pārskata pielikumā norāda starpību starp iegādes cenu un augstāko tirgus vērtību bilances slēgšanas dienā.

2. Dalībvalstis tomēr var prasīt vai atļaut bilancē norādīt šo pārvedamo vērtspapīru augstāko tirgus vērtību bilances slēgšanas dienā. Starpību starp iegādes cenu un augstāko tirgus vērtību norāda pārskata pielikumā.

37. pants

1. Direktīvas 78/660/EEK 39. pantu piemēro, vērtējot kredītiestādes prasījumus, parāda vērtspapīrus, akcijas un citus mainīga ienākuma vērtspapīrus, kurus neuzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus.

2. Tomēr līdz turpmākai saskaņošanai dalībvalstis var atļaut:

a) prasījumiem pret kredītiestādēm un klientiem (aktīvu 3. un 4. postenis), aktīvu 5. un 6. postenī iekļautajiem parāda vērtspapīriem, akcijām un citiem mainīga ienākuma vērtspapīriem, kurus neuzskaita kā 35. panta 2. punktā definētos ilgtermiņa ieguldījumus un kuri nav iekļauti tirdzniecības darījumu portfelī, norādīt zemāku vērtību nekā vērtība, ko iegūst, piemērojot Direktīvas 78/660/EEK 39. panta 1. punktu, ja to dara piesardzības nolūkā, ņemot vērā ar banku darbību saistītos īpašos riskus. Abu šo vērtību starpība tomēr nedrīkst pārsniegt 4 % no minēto aktīvu kopējās summas pēc iepriekšminētā 39. panta piemērošanas;

b) šā punkta a) apakšpunktā minēto zemāko vērtību saglabāt tikmēr, kamēr kredītiestāde nav pieņēmusi lēmumu to koriģēt;

c) nepiemērot ne šīs direktīvas 36. panta 1. punktu, ne arī Direktīvas 78/660/EEK 40. panta 2. punktu, ja dalībvalsts izmanto šā punkta a) apakšpunktā paredzēto iespēju.

38. pants

1. Līdz turpmākai saskaņošanai dalībvalstīs, kas izmanto 37. pantā paredzēto iespēju, ir jāļauj ieviest pasīvu posteni 6 A ar nosaukumu "Rezerve vispārējiem bankas riskiem", un tās dalībvalstis, kas neizmanto šo iespēju, var atļaut ieviest pasīvu posteni 6 A ar nosaukumu "Rezerve vispārējiem bankas riskiem". Šajā postenī iekļauj visas tās summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību.

2. "Rezerves vispārējiem banku riskiem" palielinājuma un samazinājuma tīrais atlikums jānorāda atsevišķi peļņas un zaudējumu pārskatā.

39. pants

1. Ārvalstu valūtā denominētus aktīvus un pasīvus pārrēķina pēc tūlītējā valūtas maiņas kursa, kas ir spēkā bilances slēgšanas dienā. Dalībvalstis tomēr var prasīt vai atļaut aktīvus, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, un materiālos vai nemateriālos aktīvus, kas nav nodrošināti vai nav īpaši nodrošināti ne tūlītējo, ne nākotnes darījumu tirgū, pārrēķināt pēc kursa, kas ir spēkā šo aktīvu iegādes dienā.

2. Nepabeigtus nākotnes un tūlītējos valūtas maiņas darījumus pārrēķina pēc tūlītējā valūtas maiņas kursa, kas ir spēkā bilances slēgšanas dienā.

Dalībvalstis tomēr var prasīt, lai nestandartizētus nākotnes darījumus pārrēķina pēc nestandartizētu nākotnes darījumu valūtas maiņas kursa, kas ir spēkā bilances slēgšanas dienā.

3. Neskarot 29. panta 3. punktu, peļņas un zaudējumu pārskatā norāda starpību starp aktīvu, pasīvu un nestandartizēto nākotnes darījumu uzskaites vērtību un vērtībām, ko iegūst, veicot pārrēķināšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu. Dalībvalstis tomēr var prasīt vai atļaut starpību, ko iegūst, veicot pārrēķināšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu, pilnīgi vai daļēji norādīt rezervēs, kas nav sadalāmas, ja šī starpība rodas attiecībā uz aktīviem, ko uzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, un attiecībā uz materiāliem un nemateriāliem aktīviem, kā arī jebkuriem darījumiem, ko veic šo aktīvu nodrošinājumam.

4. Dalībvalstis var noteikt, ka pozitīvas pārrēķina starpības, kas rodas saistībā ar nestandartizētiem nākotnes darījumiem, aktīviem vai pasīviem, kas nav nodrošināti vai īpaši nodrošināti ar citiem nestandartizētiem nākotnes darījumiem, aktīviem vai pasīviem, nenorāda peļņas un zaudējumu pārskatā.

5. Ja izmanto Direktīvas 78/660/EEK 59. pantā minēto metodi, dalībvalstis var noteikt, ka visas pārrēķina starpības pilnīgi vai daļēji ir pārnesamas tieši uz rezervēm. Pozitīvās un negatīvās pārrēķina starpības, ko pārnes uz rezervēm, bilancē vai pārskata pielikumā norāda atsevišķi.

6. Dalībvalstis var prasīt vai atļaut pārrēķina starpību, kura konsolidācijas procesā rodas, atkārtoti pārrēķinot kapitālu un rezerves, kas pārskata perioda sākumā ir kādā saistītā uzņēmumā, vai pašu kapitāla daļu, kas pārskata perioda sākumā ir kādā uzņēmumā, ar kuru kredītiestādei ir līdzdalības saistība, pilnīgi vai daļēji iekļaut konsolidētajās rezervēs kopā ar pārrēķina starpību, kas rodas, pārrēķinot visus darījumus, kuri veikti šā pašu kapitāla nodrošinājumam.

7. Dalībvalstis var prasīt vai atļaut saistīto uzņēmumu un līdzdalības ieņēmumus un izdevumus konsolidējot pārrēķināt pēc vidējā valūtas maiņas kursa pārskata periodā.

8. IEDAĻA

PĀRSKATA PIELIKUMA SATURS

40. pants

1. Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punktu piemēro, ievērojot šīs direktīvas 37. pantu un turpmāk izklāstītos noteikumus.

2. Papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punkta 5. apakšpunktu, attiecībā uz pasīvu 8. posteni (Subordinētie pasīvi) kredītiestādes sniedz šādu informāciju:

a) par katrām saistībām, kas pārsniedz 10 % no subordinēto pasīvu kopsummas, norāda:

i) saistību summu, valūtu, procentu likmi un atmaksāšanas termiņu vai arī norāda, ka tās ir pastāvīgas saistības,

ii) vai pastāv jebkādi apstākļi, kuros var prasīt pirmstermiņa atmaksāšanu,

iii) subordinācijas nosacījumus un to, vai pastāv kādi noteikumi par subordinētā pasīva pārvēršanu kapitālā vai kādā citā pasīvu formā, kā arī nosacījumus, kas paredzēti šajos noteikumos;

b) vispārēju norādi par noteikumiem, kas attiecas uz citiem aizņēmumiem.

3. a) Tās informācijas vietā, kas prasīta saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punkta 6. apakšpunktu, kredītiestādes attiecībā uz aktīvu 3. posteņa b) apakšposteni un 4. posteni un pasīvu 1. posteņa b) apakšposteni, 2. posteņa b) un bb) apakšposteni, 3. posteņa b) apakšposteni pārskata pielikumā atsevišķi norāda minēto prasījumu un saistību summas, iedalot pēc atlikušā maksāšanas termiņa:

- ne vairāk kā trīs mēneši,

- vairāk nekā trīs mēneši, bet ne vairāk kā viens gads,

- vairāk nekā viens gads, bet ne vairāk kā pieci gadi,

- vairāk nekā pieci gadi.

Attiecībā uz aktīvu 4. posteni jānorāda tie prasījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma un kam ir īss paziņošanas termiņš.

Ja prasījumi vai prasījumi ietver maksāšanu pa daļām, maksāšanas termiņa atlikums ir laikposms no bilances slēgšanas dienas līdz dienai, kad jāmaksā katra attiecīgā daļa.

Tomēr piecus gadus pēc 47. panta 2. punktā minētās dienas dalībvalstis var prasīt vai atļaut šajā pantā minēto aktīvu un pasīvu uzskaiti veikt pēc to maksāšanas termiņa, pamatojoties uz sākotnēji noteikto maksāšanas vai paziņošanas termiņu. Tādā gadījumā attiecībā uz aizdevumiem, kas nav apliecināti ar kādu vērtspapīru, dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes, pārgrāmatojot kādu pastāvošu aizdevumu, to klasificētu, pamatojoties uz atlikušo maksāšanas termiņu dienā, kad šis aizdevums tiek pārgrāmatots. Piemērojot šo panta daļu sākotnēji saskaņotais aizdevuma atmaksāšanas termiņš ir laikposms no naudas līdzekļu pirmā izmantojuma līdz atmaksāšanas dienai; paziņošanas termiņš ir laiks no dienas, kad sniegts paziņojums, līdz dienai, kad ir jāveic atbilstošais maksājums; ja prasījumi vai saistības ir maksājamas pa daļām, noteiktais maksāšanas termiņš ir laikposms no dienas, kad radušies šādi prasījumi vai saistības, līdz dienai, kad jāveic pēdējais maksājums. Attiecībā uz šajā apakšpunkta daļā minētajiem bilances posteņiem kredītiestādes norāda arī to aktīvu un pasīvu elementu summu, kam maksāšanas termiņš iestājas gada laikā pēc bilances slēgšanas dienas.

b) Attiecībā uz aktīvu 5. posteni (Parāda vērtspapīri, tostarp fiksēta ienākuma vērtspapīri) un pasīvu 3. posteņa a) apakšposteni (Apgrozībā esoši parāda vērtspapīri) kredītiestādes norāda to aktīvu un pasīvu elementu summu, kam maksāšanas termiņš iestājas gada laikā pēc bilances slēgšanas dienas.

c) Dalībvalstis var prasīt, lai a) un b) apakšpunktā minēto informāciju sniedz bilancē.

d) Kredītiestādes sniedz informāciju par aktīviem, ko tās ir ieķīlājušas kā nodrošinājumu savām saistībām vai trešo personu saistībām (tostarp par eventuālajiem pasīviem); ziņām vajadzētu būt pietiekami sīkām, lai katram pasīvu postenim un katram ārpusbilances postenim norādītu kopējo aktīvu summu, kas ieķīlāta kā nodrošinājums.

4. Ja Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punkta 7. apakšpunktā minētā informācija kredītiestādēm jāsniedz ārpusbilances posteņos, šī informācija vairs nav jāatkārto pārskata pielikumā.

5. Tās informācijas vietā, kas jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punkta 8) apakšpunktu, kredītiestāde pārskata pielikumā norāda to ieņēmumu daļu, kas attiecas uz 27. pantā minēto 1., 3., 4., 6. un 7. posteni vai 28. pantā minēto B 1, B 2, B 3, B 4 un B 7 posteni, iedalot pēc ģeogrāfiskajiem tirgiem, ciktāl šie tirgi savā starpā būtiski atšķiras, ņemot vērā veidu, kādā kredītiestāde ir organizēta. Piemēro Direktīvas 78/660/EEK 45. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

6. Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punkta 9. apakšpunkta atsauci uz minētās direktīvas 23. panta 6. punktu uzskata par atsauci uz šīs direktīvas 27. panta 8. punktu vai 28. panta punktu A 4.

7. Atkāpjoties no Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. punkta 13. apakšpunkta, kredītiestādēm jānorāda tikai tie prasījumi, kas piešķirti šo iestāžu vadības, pārvaldības un uzraudzības struktūru locekļiem, kā arī saistības, ko kredītiestādes uzņēmušās viņiem par labu, sniedzot jebkura veida garantijas. Minētā informācija jāsniedz kā kopsumma katrai kategorijai.

41. pants

1. Direktīvas 78/660/EEK 15. panta 3. punktā noteiktā informācija jāsniedz attiecībā uz aktīviem, ko uzskaita kā pamatlīdzekļus, kā tie definēti šīs direktīvas 35. pantā. Prasību atsevišķi norādīt vērtības korekcijas tomēr nepiemēro, ja dalībvalsts saskaņā ar šīs direktīvas 34. panta 2. punktu ir atļāvusi vērtību korekciju savstarpēju ieskaitu. Tādā gadījumā vērtības korekcijas var apvienot ar citiem posteņiem.

2. Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes pārskata pielikumā sniedz arī šādas ziņas:

a) aktīvu 5. līdz 8. postenī norādīto pārvedamo vērtspapīru sīkāks iedalījums biržas sarakstā iekļautos un neiekļautos vērtspapīros;

b) aktīvu 5. un 6. postenī norādīto pārvedamo vērtspapīru sīkāks iedalījums vērtspapīros, ko saskaņā ar 35. pantu uzskaita vai neuzskaita kā ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī kritērijs, atbilstīgi kuram nodala abas pārvedamo vērtspapīru kategorijas;

c) līzinga darījumu vērtība, sadalot to pa atbilstīgiem bilances posteņiem;

d) aktīvu 13. posteņa, pasīvu 4. posteņa, kā arī peļņas un zaudējumu pārskata 10. un 18. posteņa (vertikālā struktūra) vai A 6 un A 11 posteņa (horizontālā struktūra) un 7. un 17. posteņa (vertikālā struktūra) vai B 7 un B 9 posteņa (horizontālā struktūra) iedalījums pēc šo posteņu galvenajiem elementiem, ja šīm summām ir nozīme, novērtējot gada pārskatus; cita starpā ir jāsniedz paskaidrojumi par to daudzumu un veidu;

e) maksājumi, ko pārskata gadā kredītiestādes ir veikušas attiecībā uz subordinētajiem pasīviem;

f) tas, ka iestāde sniedz pārvaldības un pārstāvības pakalpojumus trešām personām, ja šā veida darbības mērogs ir būtisks attiecībā uz iestādes darbību kopumā;

g) kopsummas aktīvu elementiem un pasīvu elementiem ārvalstu valūtās, kas pārrēķinātas valūtā, ko izmanto gada pārskata sagatavošanai;

h) pārskats par nestandartizētu nākotnes darījumu veidiem, kas vēl nav pabeigti bilances slēgšanas dienā, katram darījumu veidam jo īpaši norādot, vai nozīmīga to daļa veikta, lai nodrošinātos pret procentu likmju, valūtas maiņas kursa un tirgus cenu svārstībām, un vai pamatā tie ir komercdarījumi. Šiem darījumu veidiem atbilst visi darījumi, no kuriem gūtie ieņēmumi vai izdevumi attiecas uz 27. pantā norādīto 6. posteni, 28. pantā norādīto posteni A 3 vai B 4 vai 29. panta 3. punktu, piemēram, ārvalstu valūta, dārgmetāli, pārvedami vērtspapīri, noguldījumu sertifikāti un citi aktīvi.

9. IEDAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

42. pants

1. Kredītiestādes sagatavo konsolidētos pārskatus un konsolidētos gada ziņojumus saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi.

2. Ja dalībvalstis neizmanto Direktīvas 83/349/EEK 5. pantu, šā panta 1. punktu piemēro arī mātesuzņēmumiem, ja to darbības vienīgais mērķis ir iegādāties līdzdalību meitasuzņēmumos, pārvaldīt šo līdzdalību un gūt peļņu no tās un ja šie meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes.

43. pants

1. Direktīvu 83/349/EEK piemēro, ievērojot šīs direktīvas 1. pantu un šā panta 2. punktu.

2. a) Direktīvas 83/349/EEK 4., 6., 15. un 40. pantu nepiemēro;

b) dalībvalstis var noteikt, ka Direktīvas 83/349/EEK 7. pantu piemēro, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

- mātesuzņēmumam ir pienākums paziņot, ka tas garantē saistības, ko uzņēmies uzņēmums, uz kuru attiecas atbrīvojums; atbrīvotā uzņēmuma pārskatos norāda, ka izdarīts šāds paziņojums,

- mātesuzņēmumam jābūt kredītiestādei šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

c) informāciju, kas minēta Direktīvas 83/349/EEK 9. panta 2. punkta pirmajos divos ievilkumos, proti,

- pamatlīdzekļu summu un

- tīro apgrozījumu

aizstāj ar:

- šīs direktīvas 27. pantā minētā 1., 3., 4., 6. un 7. posteņa elementu summu vai 28. pantā minētā posteņa B 1, B 2, B 3, B 4 un B 7 elementu summu;

d) ja, piemērojot Direktīvas 83/349/EEK 13. panta 3. punkta c) apakšpunktu, meitasuzņēmums, kas ir kredītiestāde, nav iekļauts konsolidētajā pārskatā, bet šā uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas uz laiku tiek turētas sakarā ar kādu finansiālas palīdzības darbību, lai reorganizētu vai glābtu attiecīgo uzņēmumu, tad šā uzņēmuma gada pārskatus pievieno konsolidētajiem pārskatiem, un pārskata pielikumā sniedz papildu informāciju par finansiālās palīdzības darbības iezīmēm un nosacījumiem;

e) dalībvalsts var piemērot arī Direktīvas 83/349/EEK 12. pantu divām vai vairāk kredītiestādēm, ko nesaista minētās direktīvas 1. panta 1. vai 2. punktā paredzētās attiecības, bet kas ir pakļautas vienotai vadībai, kuraspamatā nav līgums vai statūtu noteikumi;

f) Direktīvas 83/349/EEK 14. pantu, izņemot tā 2. punktu, piemēro, ievērojot šādu noteikumu.

Ja mātesuzņēmums ir kredītiestāde un ja vienam vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas jāiekļauj konsolidācijā, šāda statusa nav, šos meitas uzņēmumus iekļauj konsolidācijā, ja to darbība tieši izriet no banku darbības vai nodrošina ar banku darbību saistītus pakalpojumus, piemēram, līzingu, faktoringu, kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldību, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību vai citus līdzīgus pakalpojumus;

g) konsolidēto pārskatu struktūrai

- piemēro šīs direktīvas 3., 5. līdz 26. pantu un 29. līdz 34. pantu,

- Direktīvas 83/349/EEK 17. panta atsauci uz Direktīvas 78/660/EEK 15. panta 3. punktu piemēro aktīviem, ko saskaņā ar šīs direktīvas 35. pantu uzskata par pamatlīdzekļiem;

h) Direktīvas 83/349/EEK 34. pantu piemēro attiecībā uz konsolidēto pārskatu pielikumu saturu, ievērojot šīs direktīvas 40. un 41. pantu.

10. IEDAĻA

PUBLICĒŠANA

44. pants

1. Attiecīgi apstiprinātos kredītiestāžu gada pārskatus kopā ar gada ziņojumu un ziņojumu, ko sagatavojusi par pārskatu revīziju atbildīgā persona, publicē atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar Direktīvas 68/151/EEK 3. pantu [8]

Attiecīgo valstu tiesību akti tomēr var atļaut gada ziņojumu nepublicēt atbilstīgi iepriekš noteiktajam. Tādā gadījumā šo ziņojumu dara pieejamu sabiedrībai uzņēmuma juridiskajā adresē attiecīgajā dalībvalstī. Jābūt iespējai pēc pieprasījuma saņemt šāda ziņojuma vai tā daļas kopiju. Šādas kopijas cena nedrīkst pārsniegt tās administratīvās izmaksas.

2. Šā panta 1. punkts attiecas arī uz attiecīgi apstiprinātiem konsolidētiem pārskatiem, konsolidētiem gada ziņojumiem un ziņojumiem, ko sagatavo par pārskatu revīziju atbildīgā persona.

3. Ja kredītiestāde, kas ir sagatavojusi gada pārskatus vai konsolidētos pārskatus, nav nodibināta kādā no Direktīvas 78/660/EEK 1. panta 1. punktā uzskaitītajām sabiedrību formām un ja attiecīgās valsts tiesību aktos nav paredzēts, ka tā Direktīvas 68/151/EEK 3. pantā paredzētajā kārtībā publicē šā panta 1. un 2. punktā minētos dokumentus, šī kredītiestāde tomēr nodrošina vismaz to, ka šie dokumenti ir pieejami sabiedrībai kredītiestādes juridiskajā adresē vai, ja tādas nav, galvenajā darbības vietā. Jābūt iespējai pēc pieprasījuma saņemt šo dokumentu kopijas. Šādu kopiju cena nedrīkst pārsniegt to administratīvās izmaksas.

4. Kredītiestāžu gada pārskati un konsolidētie pārskati jāpublicē katrā dalībvalstī, kurā kredītiestādei ir filiāles Direktīvas 77/780/EEK 1. panta trešā ievilkuma nozīmē. Šīs dalībvalstis var prasīt minēto dokumentu publicēšanu to valsts valodās.

5. Par šajā pantā noteikto publicēšanas noteikumu neievērošanu dalībvalstis paredz attiecīgas sankcijas.

11. IEDAĻA

REVĪZIJA

45. pants

Dalībvalstij nav jāpiemēro Direktīvas 84/253/EEK [9] 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta noteikumi valsts krājbankām, ja minētās direktīvas 1. panta 1. punktā norādīto uzņēmumu dokumentu obligāto revīziju veic šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī pastāvoša minēto krājbanku uzraudzības iestāde un ja atbildīgā persona atbilst vismaz tiem nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvas 84/253/EEK 3. līdz 9. pantā.

12. IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

Saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 52. pantu izveidotajai kontaktkomitejai, kas pulcējas atbilstīgā sastāvā, ir arī šādi uzdevumi:

a) neskarot Līguma 169. un 170. pantu, sekmēt šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, rīkojot regulāras apspriedes jo īpaši praktisku ar piemērošanu saistītu jautājumu risināšanai;

b) vajadzības gadījumā konsultēt Komisiju par šīs direktīvas papildinājumiem vai grozījumiem.

47. pants

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 1990. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalsts var paredzēt, ka 1. punktā minētos noteikumus pirmoreiz piemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, ko izstrādā par pārskata gadu, kurš sākas 1993. gada 1. janvārī vai 1993. kalendārajā gadā.

3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru regulē šī direktīva.

48. pants

Pēc pieciem gadiem no 47. panta 2. punktā minētās dienas Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu izskata un vajadzības gadījumā groza visus tos šīs direktīvas noteikumus, kuri dod dalībvalstīm izvēles iespējas, kā arī 2. panta 1. punktu, 27., 28. un 41. pantu, ievērojot šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi un jo īpaši šajā direktīvā minētos lielākas pārskatāmības un noteikumu saskaņotības mērķus.

49. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1986. gada 8. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. Lawson

[1] OV C 130, 1.6.1981., 1. lpp., OV C 83, 24.3.1984., 6. lpp. un OV C 351, 31.12.1985., 24. lpp.

[2] OV C 242, 12.9.1983., 33. lpp. un OV C 163, 10.7.1978., 60. lpp.

[3] OV C 112, 3.5.1982., 60. lpp.

[4] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[5] OV L 314, 4.12.1984., 28. lpp.

[6] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

[7] OV L 322, 17.12.1977., 30. lpp.

[8] OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp..

[9] OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.

--------------------------------------------------