This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01992L0058-20190726
Council Directive 92/58/EEC of 24 June 1992 on the minimum requirements for the provision of safety and/or health signs at work (ninth individual Directive within the meaning of Article 16 (1) of Directive 89/391/EEC)
Consolidated text: Padomes Direktīva 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
Padomes Direktīva 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
01992L0058 — LV — 26.07.2019 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
PADOMES DIREKTĪVA 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) (OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 165 |
21 |
27.6.2007 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/27/ES (2014. gada 26. februāris), |
L 65 |
1 |
5.3.2014 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1243 (2019. gada 20. jūnijs), |
L 198 |
241 |
25.7.2019 |
PADOMES DIREKTĪVA 92/58/EEK
(1992. gada 24. jūnijs)
par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)
I IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Regulēšanas priekšmets
1. Šī direktīva, kas ir devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, nosaka minimālās prasības drošības un veselības aizsardzības zīmēm darba vietā.
2. Šo direktīvu nepiemēro zīmēm bīstamu vielu un maisījumu, bīstamu ražojumu un/vai iekārtu laišanai tirgū, ja vien tas nav īpaši norādīts citos Savienības noteikumos.
3. Šo direktīvu nepiemēro zīmēm, ko izmanto autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras vai gaisa transporta regulēšanai.
4. Direktīvu 89/391/EEK pilnībā attiecina uz visu 1. punktā minēto jomu, neskarot stingrākus un/vai īpašus noteikumus šajā direktīvā.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
a) drošības un/vai veselības aizsardzības zīmes ir zīmes, kas attiecas uz īpašu objektu, darbību vai situāciju un kas sniedz informāciju vai dod norādījumus par drošību un/vai veselības aizsardzību darba vietā, izmantojot izkārtni, krāsu, izgaismotu zīmi vai skaņas signālu, verbālu paziņojumu vai žestu atkarībā no gadījuma;
b) aizlieguma zīme ir zīme, kas aizliedz rīcību, kura, sagaidāms, pakļauj briesmām vai provocē briesmas;
c) brīdinājuma zīme ir zīme, kas brīdina par apdraudējumu vai briesmām;
d) norādījuma zīme ir zīme, kas prasa specifisku rīcību;
e) avārijas izejas vai pirmās palīdzības zīme ir zīme, kas sniedz informāciju par avārijas izejām vai pirmās palīdzības vai glābšanās līdzekļiem;
f) informācijas zīme ir zīme, kas sniedz citu informāciju nekā b) līdz e) apakšpunktā minētā;
g) izkārtne ir zīme, kas sniedz specifisku informāciju, ar ģeometriskas formas, krāsu un simbola vai piktogrammas apvienojumu un kas padarīta redzama ar pietiekami intensīvu apgaismojumu;
h) papildu izkārtne ir izkārtne, ko izmanto kopā ar vienu no g) apakšpunktā aprakstītajām izkārtnēm un kas sniedz papildu informāciju;
i) drošības krāsa ir krāsa, kam piešķirta īpaša nozīme;
j) simbols vai piktogramma ir attēls, kas apraksta situāciju vai nosaka specifisku rīcību un ko izmanto uz izkārtnes vai izgaismotas virsmas;
k) izgaismota zīme ir zīme, ko rada ierīce, kas izgatavota no caurspīdīgiem vai gaismu caurlaidošiem materiāliem, kuri ir apgaismoti no iekšpuses vai aizmugures tā, lai radītu gaismu izstarojošas virsmas iespaidu;
l) skaņas signāls ir kodēts skaņas signāls, ko rada un izplata šim nolūkam paredzēta ierīce bez cilvēka vai mākslīgi sintezētas balss izmantošanas;
m) verbāls paziņojums ir iepriekš noteikts runāts teksts, ko paziņo cilvēka balss vai mākslīgi sintezēta balss;
n) žests ir roku un/vai delnu kustība un/vai stāvoklis kodētā veidā, lai vadītu personas, kas izdara manevrus, kuri darbiniekiem rada apdraudējumu vai briesmas.
II IEDAĻA
DARBA DEVĒJU PIENĀKUMI
3. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Darba devēji apgādā ar drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm, kā noteikts šajā direktīvā, vai nodrošina, ka šādas zīmes atrodas vietā, ja no apdraudējumiem nevar izvairīties vai tos pietiekami samazināt ar kolektīvās aizsardzības metodēm vai darba organizācijā izmantojamām metodēm, pasākumiem vai procedūrām.
Darba devēji ņem vērā riska novērtējumu, kas izdarīts saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
2. Neskarot V pielikuma noteikumus, zīmes, ko izmanto autotransportam, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras un gaisa transportam, uzstāda, kur tas šādiem transporta veidiem vajadzīgs uzņēmumu vai sabiedrību iekšpusē.
4. pants
Pirmoreiz lietojamas drošības un veselības aizsardzības zīmes
Neskarot 6. pantu, drošības un veselības aizsardzības zīmēm, ko pirmoreiz izmanto darba vietā 11. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā dienā vai pēc tās, ir jāatbilst I līdz IX pielikumā izklāstītajām minimālajām prasībām.
5. pants
Jau izmantojamas drošības un/vai veselības aizsardzības zīmes
Neskarot 6. pantu, drošības un/vai veselības aizsardzības zīmei, kas jau ir izmantota darba vietā pirms 11. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās dienas, ir jāatbilst I līdz IX pielikumā izklāstītajām obligātajām prasībām ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc minētās dienas.
6. pants
Izņēmumi
1. Ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu darbības veidus un/vai lielumus, dalībvalstis var noteikt uzņēmumu kategorijas, kam atļauts pilnībā, daļēji vai pagaidām aizstāt šajā direktīvā paredzētās izgaismotās zīmes un/vai skaņas signālus ar alternatīviem pasākumiem, kas dod to pašu aizsardzības līmeni.
2. Dalībvalstis, apspriedušās ar rūpniecības nozares sociāliem partneriem, var atkāpties no VIII pielikuma 2. iedaļas un/vai IX pielikuma 3. iedaļas piemērošanas, nosakot alternatīvus pasākumus, kas garantē to pašu aizsardzības līmeni.
3. Īstenojot 1. punktu, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi apspriežas ar darba devēju un darba ņēmēju organizācijām.
7. pants
Darbinieku informēšana un instruktāža
1. Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. pantu, darbiniekus un/vai viņu pārstāvjus informē par visiem pasākumiem, ko veic attiecībā uz drošības un veselības aizsardzības zīmēm darba vietā.
2. Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 12. pantu, darbinieki un/vai viņu pārstāvji saņem atbilstīgu instruktāžu, jo īpaši konkrētu norādījumu veidā attiecībā uz drošības un veselības aizsardzības zīmēm darba vietā.
Jo īpaši panta pirmajā daļā minētā instruktāža ietver zīmju nozīmi, īpaši zīmju, kas ietver vārdus, un apgūstamo rīcību vispār un konkrētajos gadījumos.
8. pants
Apspriešanās ar darbiniekiem un to iesaistīšana
Apspriešanās ar darbiniekiem un/vai viņu pārstāvjiem un to iesaistīšana notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu jautājumos, uz ko attiecas šī direktīva, ieskaitot I līdz IX pielikumu.
III IEDAĻA
DAŽĀDI NOTEIKUMI
9. pants
Pielikumu grozījumi
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 9.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko veic tikai tehniskus grozījumus pielikumos, lai ņemtu vērā tehnisko saskaņošanu un standartizāciju attiecībā uz drošības un/vai veselības aizsardzības zīmju vai ierīču darba vietā konstrukciju un izgatavošanu, kā arī tehnikas attīstību, izmaiņas starptautiskajos noteikumos vai specifikācijās un progresu zināšanās par drošības un veselības aizsardzības zīmēm un/vai ierīcēm darba vietā.
Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar tūlītējiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju un citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 9.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.
9.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 26. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 1 ).
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
9.b pants
Steidzamības procedūra
1. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 9.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.
10. pants
1. Direktīvu 77/576/EEK atceļ 11. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā dienā.
Tomēr 5. pantā minētajos gadījumos minēto direktīvu turpina piemērot ilgākais astoņpadsmit mēnešus pēc šās dienas.
2. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz attiecīgiem šīs direktīvas noteikumiem.
11. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Dalībvalstīs līdz 1994. gada 24. jūnijam stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
2. Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai tos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas vai pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
▼M1 —————
12. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
VISPĀRĒJĀS MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DROŠĪBAS UN/VAI VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS ZĪMĒM DARBA VIETĀ
1. Iepriekšējas piezīmes
1.1. Ja šīs direktīvas vispārējie noteikumi 3. pantā prasa drošības un/vai veselības aizsardzības zīmes, tām ir jāatbilst II līdz IX pielikuma konkrētajām prasībām.
1.2. Šis pielikums ievada minētās prasības, apraksta drošības un/vai veselības aizsardzības zīmju dažādo pielietojumu un dod vispārējus noteikumus par zīmju savstarpējo apmaiņu un apvienošanu.
1.3. Drošības un/vai veselības aizsardzības zīmes izmanto vienīgi lai nodotu šajā direktīvā norādītu ziņu vai informāciju.
2. Zīmju veidi
2.1. Pastāvīgās zīmes
2.1.1. Pastāvīgās izkārtnes ir jāizmanto zīmēm, kas attiecas uz aizliegumiem, brīdinājumiem un obligātām prasībām, kā arī uz avārijas eju un pirmās palīdzības līdzekļu atrašanās vietu un identificēšanu.
Izkārtnes un/vai drošības krāsa ir jāizmanto, lai pastāvīgi identificētu ugunsdzēsības aprīkojumu un apzīmētu tā atrašanās vietu.
2.1.2. Izkārtnes uz konteineriem un cauruļvadiem ir jānovieto, kā noteikts III pielikumā.
2.1.3. Vietas, kur pastāv risks sadurties ar šķēršļiem vai nokrist, ir pastāvīgi jāapzīmē ar drošības krāsu un/vai izkārtnēm.
2.1.4. Satiksmes ceļi ir pastāvīgi jāapzīmē ar drošības krāsu.
2.2. Uz laiku izvietotas zīmes
2.2.1. Izgaismotas zīmes, skaņas signāli un/vai verbāls paziņojums ir jāizmanto vajadzības gadījumā, ņemot vērā iespējas savstarpēji mainīt un apvienot zīmes, kā izklāstīts 3. iedaļā, lai signalizētu par briesmām, aicinātu personas konkrēti rīkoties un tās evakuētu.
2.2.2. Žesti un/vai verbāls paziņojums vajadzības gadījumā ir jāizmanto, lai vadītu personas, kas izdara apdraudošus vai bīstamus manevrus.
3. Zīmju savstarpējā apmaiņa un apvienošana
3.1. Līdzvērtīgas efektivitātes gadījumā var izmantot jebkuru no šiem:
— drošības krāsu vai izkārtni, lai apzīmētu vietas, kur ir šķērslis vai līmeņa kritums,
— izgaismotas zīmes, skaņas signālus vai verbālu paziņojumu,
— žestus vai verbālu paziņojumu.
3.2. Dažu veidu zīmes var izmantot kopā:
— izgaismotas zīmes un skaņas signālus,
— izgaismotas zīmes un verbālu paziņojumu,
— žestus un verbālu paziņojumu.
4. Instrukcijas turpmāk dotajā tabulā ir piemērojamas visām zīmēm, kas ietver drošības krāsu:
Krāsa |
Nozīme vai nolūks |
Norādījumi un informācija |
Sarkana |
Aizlieguma zīme |
Bīstama rīcība |
Trauksme briesmu gadījumā |
Apstāties, izslēgt, avārijas izslēgšanās ierīces Evakuēties |
|
Ugunsdzēsības aprīkojums |
Identifikācija un atrašanās vieta |
|
Dzeltena vai Dzeltenoranža |
Brīdinājuma zīme |
Būt uzmanīgam, veikt piesardzības soļus Pārbaudīt |
Zila |
Norādījuma zīme |
Konkrēta rīcība vai darbība Lietot individuālos aizsarglīdzekļus |
Zaļa |
Avārijas izejas vai pirmās palīdzības zīme |
Durvis, izejas, ejas, aprīkojums, materiāli |
Briesmu nav |
Atgriešanās normālā stāvoklī |
5. Zīmes efektivitāti nedrīkst negatīvi ietekmēt:
5.1. citas zīmes vai cita tāda paša veida emisijas avota klātbūtne, kas traucē redzamību vai dzirdamību; tādēļ jo īpaši:
5.1.1. jāizvairās, lai pārāk daudzas zīmes nebūtu pārāk cieši kopā;
5.1.2. divas izgaismotas zīmes, kuras var sajaukt, nedrīkst lietot vienlaikus;
5.1.3. izgaismotu zīmi nedrīkst lietot cita līdzīga gaismas avota tuvumā;
5.1.4. divus skaņas signālus nedrīkst lietot vienlaikus;
5.1.5. skaņas signālu nedrīkst lietot, ja ir pārāk liels apkārtējais troksnis;
5.2. zīmju vai signālierīču slikts dizains, nepietiekams skaits, nepareizs novietojums, slikts tehniskais stāvoklis vai nepareiza funkcionēšana.
6. Atkarībā no prasībām zīmes un signālierīces regulāri ir jātīra, jāuztur kārtībā, jāpārbauda, jāremontē un vajadzības gadījumā jāaizstāj, lai nodrošinātu, ka tās saglabā savas raksturīgās un/vai funkcionālās īpašības.
7. Uzstādāmo zīmju vai signālierīču skaits un izvietojums ir atkarīgs no apdraudējumu vai briesmu pakāpes vai no aptveramās zonas.
8. Zīmes, kam vajadzīgs kāds enerģijas avots, ir jānodrošina ar garantētu enerģijas avārijas piegādi elektroenerģijas padeves pārtraukšanas gadījumā, ja vien elektroenerģijas padeves pārtraukšana apdraudējumu arī nelikvidē.
9. Izgaismotas zīmes un/vai skaņas signāla iedarbināšana norāda, ka ir jāsāk vajadzīgā darbība, zīmei vai signālam jādarbojas tik ilgi, cik darbības veikšanai ir vajadzīgs.
Izgaismotās zīmes un skaņas signāli ir no jauna jāaktivē tūlīt pēc lietošanas.
10. Izgaismotas zīmes un skaņas signāli ir jāpārbauda pirms laišanas darbā un pēc tam pietiekami bieži, lai nodrošinātu, ka tie pareizi darbojas un ir efektīvi.
11. Ja attiecīgo darbinieku dzirde vai redze ir traucēta, ieskaitot traucējumus, ko rada individuālo aizsarglīdzekļu lietošana, ir jāveic pasākumi, lai papildinātu vai aizstātu attiecīgās zīmes.
12. Zonas, telpas vai norobežotas vietas, ko izmanto ievērojamu daudzumu bīstamu vielu vai maisījumu glabāšanai, ir jānorāda ar piemērotu brīdinājuma zīmi, kas ņemta no II pielikuma 3.2. iedaļas, vai apzīmēta, kā paredzēts III pielikuma 1. iedaļā, ja vien šim nolūkam jau nepietiek ar atsevišķu iepakojumu vai konteineru marķējumu.
Ja II pielikuma 3.2. iedaļā nav līdzvērtīgas brīdinājuma zīmes, ar ko brīdināt par bīstamām ķīmiskām vielām vai maisījumiem, tad ir jāizmanto attiecīga bīstamības piktogramma, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 ( 2 ) V pielikumā.
II PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IZKĀRTNĒM
1. Raksturīgās iezīmes
1.1. Izkārtņu formas un krāsas ir izklāstītas 3. iedaļā saskaņā ar to konkrēto mērķi (izkārtnes, kas norāda aizliegumu, brīdinājumu, obligātu darbību, glābšanās virzienu, pirmās palīdzības vai ugunsdzēsības aprīkojumu).
1.2. Piktogrammām jābūt iespējami vienkāršām un jāsatur tikai būtiska informācija.
1.3. Izmantojamās piktogrammas var nedaudz atšķirties no 3. iedaļā parādītajām vai būt sīkāk izstrādātas ar nosacījumu, ka tām ir tā pati nozīme un ka nekādas atšķirības vai pielāgošana nepadara nozīmi neskaidru.
1.4. Izkārtnes ir jāizgatavo no materiāla, kas ir izturīgs pret triecieniem un laika apstākļiem un piemērots apkārtējai videi.
1.5. Izkārtņu izmēriem un kolorimetriskiem un fotometriskiem raksturlielumiem jābūt tādiem, lai tās būtu viegli saskatāmas un saprotamas.
2. Lietošanas nosacījumi
2.1. Izkārtnes parasti ir jāuzstāda piemērotā augstumā un redzes leņķim piemērotā stāvoklī, ņemot vērā šķēršļus, vai nu pieejas vietā kādai zonai vispārēja apdraudējuma gadījumā, vai arī konkrēta apdraudējuma vai objekta tiešā tuvumā un labi apgaismotā un viegli sasniedzamā un redzamā vietā.
Neskarot Direktīvas 89/654/EEK noteikumus, ja dienasgaismas līmenis ir zems, ir jāizmanto fosforescējoša krāsa, atstarojoši materiāli vai mākslīgais apgaismojums.
2.2. Izkārtne ir jānoņem, ja stāvoklis, uz kuru tā norāda, vairs nepastāv.
3. Izmantojamās izkārtnes
3.1. Aizlieguma zīmes
Raksturīgās pazīmes:
— apļa forma
— melna piktogramma uz balta fona, sarkans apmalojums un diagonāla svītra (sarkanā daļa aizņem vismaz 35 % no zīmes laukuma)
Izmantojamās zīmes
Aizliegts smēķēt
Aizliegta smēķēšana un atklātas liesmas
Aizliegts gājējiem
Nedzēst ar ūdeni
Dzeršanai nederīgs
Nepiederošām personām ieeja aizliegta
Rūpnieciskiem transportlīdzekļiem iebraukt aizliegts
Neaizskart
3.2. Brīdinājuma zīmes
Raksturīgās iezīmes:
— trīsstūra forma
— melna piktogramma uz dzeltena fona, melns apmalojums (dzeltenā daļa aizņem vismaz 50 % no zīmes laukuma)
Augsta temperatūra vai uzliesmojošas vielas ( 3 )
Eksplozīvas vielas
Toksiskās vielas
Korozīvs materiāls
Radioaktīvs materiāls
Krava, kas karājas
Rūpnieciskie transportlīdzekļi
Briesmas: elektriskā strāva
Lāzera stari
Oksidējošas vielas
Nejonizējošs starojums
Stiprs magnētiskais lauks
Šķēršļi
Līmeņa kritums
Bioloģiskais apdraudējums ( *2 )
Zema temperatūra
◄
3.3. Norādījuma zīmes
Raksturīgās iezīmes:
— apļa forma
— balta piktogramma uz zila fona (zilā daļa ir vismaz 50 % no zīmes laukuma)
Lietot acu aizsardzības līdzekļus
Lietot aizsargķiveri
Lietot ausu aizsargus
Lietot respiratoru ierīces
Lietot aizsargapavus
Lietot aizsargcimdus
Valkāt aizsargtērpu
Lietot sejas aizsargu
Lietot drošības siksnas
Gājējiem izmantot šo ceļu
Vispārēja norādījumu zīme, kas vajadzības gadījumā ir kopā ar citu zīmi
3.4. Evakuācijas vai pirmās palīdzības zīmes
Raksturīgās iezīmes:
— taisnstūra vai kvadrāta forma
— balta piktogramma uz zaļa fona (zaļā daļa ir vismaz 50 % no zīmes laukuma).
Avārijas izeja, glābšanās virziens
Papildu informācijas virziena norādes zīme
Pirmās palīdzības punkts
Nestuves
Drošības duša
Acu skalošana
Avārijas telefons pirmajai palīdzībai vai evakuācijai
3.5. Informējošas zīmes
Raksturīgās iezīmes:
— taisnstūra vai kvadrāta forma
— balta piktogramma uz sarkana fona (sarkanā daļa ir vismaz 50 % no zīmes laukuma).
Ugunsdzēsības šļūtene
Kāpnes
Ugunsdzēsības aparāts
Ugunsdzēsības dienesta telefons
Papildu informācijas virziena norādes zīme
III PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS REGLAMENTĒ ZĪMES UZ KONTEINERIEM UN CAURUĻVADIEM
1. Konteineriem, ko izmanto darbā ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem, kas klasificēti kā bīstami atbilstīgi jebkuriem fizikālās vai veselības bīstamības klases kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, un konteineriem, ko izmanto šādu bīstamu vielu vai maisījumu glabāšanai, kā arī redzamajiem cauruļvadiem, kuri satur šādas bīstamas vielas un maisījumus vai pa kuriem tos transportē, jābūt marķētiem ar attiecīgām bīstamības piktogrammām saskaņā ar minēto regulu.
Pirmais punkts neattiecas uz konteineriem, ko izmanto darbā īsu laiku, un uz konteineriem, kuru saturs bieži mainās, ar noteikumu, ka jo īpaši informēšanai un/vai apmācībai tiek veikti atbilstīgi alternatīvi pasākumi, kuri garantē to pašu aizsardzības līmeni.
Pirmajā punktā minētos marķējumus var:
— aizstāt ar brīdinājuma zīmēm, kā paredzēts II pielikumā, izmantojot tās pašas piktogrammas vai simbolus. Ja II pielikuma 3.2. iedaļā nav līdzvērtīgas brīdinājuma zīmes, tad ir jāizmanto attiecīga bīstamības piktogramma, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 V pielikumā,
— papildināt ar tādu papildu informāciju kā bīstamās vielas vai maisījuma nosaukums un/vai formula un sīkākas ziņas par apdraudējumu,
— konteineru transportēšanai darba vietā papildināt vai aizstāt ar zīmēm, kas visā Savienībā piemērojamas bīstamu vielu vai maisījumu transportēšanai.
2. Zīmes ir jāpiestiprina šādi:
— redzamajā(s) pusē(s),
— tām jābūt stingrām, pašlīmējošām vai uzkrāsotām.
3. Vajadzības gadījumā šā pielikuma 1. iedaļā minētajām zīmēm jābūt ar II pielikuma 1.4. iedaļā definētajām raksturīgajām iezīmēm un tām jāatbilst II pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem izkārtņu lietošanas nosacījumiem.
4. Neskarot 1., 2. un 3. iedaļu, uz cauruļvadiem izmantotais marķējums ir jānovieto redzami un tuvu visbīstamākajām vietām, tādām kā vārsti un savienojumi, un saprātīgos atstatumos.
5. Zonas, telpas vai norobežotas vietas, ko izmanto ievērojamu daudzumu ►M2 bīstamu vielu vai maisījumu ◄ glabāšanai, ir jānorāda ar piemērotu brīdinājuma zīmi, kas ņemta no II pielikuma 3.2. iedaļas, vai apzīmēta, kā paredzēts III pielikuma 1. iedaļā, ja vien atsevišķo iepakojumu vai konteineru marķējums nav šim nolūkam pietiekams, ņemot vērā II pielikuma 1.5. punktu attiecībā uz izmēriem.
Vairāku ►M2 bīstamu vielu vai maisījumu ◄ krājumus var norādīt ar vispārējo briesmu brīdinājuma zīmi.
Iepriekš minētās zīmes vai marķējumi atkarībā no situācijas ir jānovieto tuvu glabāšanas vietai vai uz durvīm, kas ved uz glabāšanas telpu.
IV PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS UGUNSDZĒSĪBAS APRĪKOJUMA IDENTIFICĒŠANAI UN NOVIETOŠANAI
1. Iepriekšēja piezīme
Šis pielikums ir piemērojams aprīkojumam, ko izmanto vienīgi ugunsdzēsības nolūkiem.
2. Ugunsdzēsības aprīkojums ir jāidentificē, izmantojot aprīkojumam specifisku krāsu un novietojot atrašanās vietas izkārtni un/vai izmantojot specifisku krāsu vietām, kur šādu aprīkojumu glabā vai tā glabāšanas pieejas vietām.
3. Šā aprīkojuma identificēšanas krāsa ir sarkana.
Sarkanajam laukumam jābūt pietiekami lielam, lai aprīkojumu varētu identificēt viegli.
4. Lai apzīmētu šā aprīkojuma atrašanās vietu, ir jāizmanto II pielikuma 3.5. iedaļā paredzētās izkārtnes.
V PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS REGLAMENTĒ ŠĶĒRŠĻU UN BĪSTAMU VIETU APZĪMĒŠANAI UN SATIKSMES CEĻU APZĪMĒŠANAI IZMANTOJAMĀS ZĪMES
1. Zīmes šķēršļu un bīstamu vietu apzīmēšanai
1.1. Vietas, kurās ir risks sadurties ar šķēršļiem, vai arī cilvēku vai objektu krišanas risks, ir jāapzīmē ar pārmaiņus dzeltenām un melnām vai sarkanām un baltām svītrām uzņēmuma apbūvētajās zonās, kas darbiniekiem darba laikā ir pieejamas.
1.2. Apzīmējumu izmēriem jābūt samērīgiem ar attiecīgā šķēršļa vai bīstamās vietas izmēriem.
1.3. Dzeltenajām un melnajām vai sarkanajām un baltajām svītrām jābūt aptuveni 45o leņķī un aptuveni vienāda lieluma.
1.4. Piemērs:
2. Satiksmes ceļu apzīmēšana
2.1. Ja telpu un aprīkojuma izmantošana to prasa darbinieku aizsardzībai, transportlīdzekļu satiksmes ceļi ir skaidri jāidentificē ar skaidri redzamas krāsas, vēlams baltas vai dzeltenas, nepārtrauktām svītrām, ņemot vērā pamata krāsu.
2.2. Svītrām jābūt novietotām tā, lai norādītu vajadzīgo drošo atstatumu starp transportlīdzekļiem un jebkuru priekšmetu, kas var būt tuvienē, un starp gājējiem un transportlīdzekļiem.
2.3. Pastāvīgie satiksmes ceļi apbūvētās vietās ārā arī, ciktāl tas ir lietderīgi, būtu jāapzīmē līdzīgi, ja vien tie nav apgādāti ar piemērotām barjerām vai ietvēm.
VI PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS IZGAISMOTĀM ZĪMĒM
1. Raksturīgās iezīmes
1.1. Zīmes izstarotajai gaismai ir jārada apkārtnei atbilstīgs gaismas kontrasts saskaņā ar paredzētajiem zīmes lietošanas nosacījumiem, bet neapžilbinot ar pārāk stipru gaismu vai neradot sliktu redzamību nepietiekamas gaismas dēļ.
1.2. Gaišais laukums, ko izstaro zīme, var būt vienā krāsā vai tajā var būt piktogramma uz noteikta fona.
1.3. Vienīgajai krāsai ir jāatbilst krāsu un to nozīmju tabulai I pielikuma 4. iedaļā.
1.4. Līdzīgi, ja zīme satur piktogrammu, piktogrammai ir jāatbilst visiem attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti II pielikumā.
2. Īpaši noteikumi, kas reglamentē lietošanu
2.1. Ja ierīce var izstarot gan nepārtrauktas, gan pārtrauktas zīmes, pārtrauktā zīme ir jāizmanto, lai norādītu augstāku briesmu līmeni vai steidzamāku vajadzību veikt pieprasīto/obligāto iejaukšanos vai darbību, nekā norāda nepārtrauktā zīme.
Izgaismotas pārtrauktas zīmes katra uzliesmojuma ilgumam un biežumam jābūt tādam, lai:
— nodrošinātu ziņas pareizu uztveri un
— novērstu sajaukšanu ar citām atšķirīgām izgaismotām zīmēm vai ar nepārtraukto izgaismoto zīmi.
2.2. Ja pārtraukto zīmi lieto kopā ar skaņas signālu vai tā vietā, ir jāizmanto identiski kodi.
2.3. Ierīcēm pārtraukto zīmju izstarošanai smagas avārijas gadījumā ir jābūt īpašā uzraudzībā vai tās jāapgādā ar papildu spuldzi.
VII PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS SKAŅAS SIGNĀLIEM
1. Raksturīgās iezīmes
1.1. Skaņas signāliem ir jābūt:
a) skaļuma līmenī, kas ir ievērojami lielāks par fona trokšņa līmeni, tā lai signāls būtu sadzirdams, bet nebūtu pārlieku stiprs vai sāpīgs;
b) viegli pazīstamiem jo īpaši attiecībā uz impulsa ilgumu un intervālu starp impulsiem vai impulsu grupām un jābūt skaidri atšķirīgiem no citiem skaņas signāliem un fona trokšņiem.
1.2. Ja ierīce var raidīt skaņas signālu pie mainīgām un pastāvīgām frekvencēm, mainīgā frekvence ir jāizmanto, lai norādītu augstāku briesmu līmeni vai steidzamāku vajadzību veikt pieprasīto/obligāto iejaukšanos vai darbību, nekā norāda nemainīgā frekvence.
2. Kods
Evakuācijas signālam jābūt nepārtrauktam.
VIII PIELIKUMS
OBLIGĀTĀS PRASĪBAS VERBĀLAJAM PAZIŅOJUMAM
1. Raksturīgās iezīmes
1.1. Verbālajam paziņojumam starp runātāju vai raidītāju un vienu vai vairākiem klausītājiem ir jābūt īsu (dažkārt kodētu) tekstu, frāžu, vārdu grupu un/vai atsevišķu vārdu veidā.
1.2. Runātām ziņām jābūt iespējami īsām, vienkāršām un skaidrām; runātāja verbālajai prasmei un klausītāja(-u) spējai klausīties jābūt tādai, lai nodrošinātu drošu verbālo paziņojumu.
1.3. Verbālais paziņojums ir tiešs (ar cilvēka balsi) vai netiešs (ar cilvēka balsi vai mākslīgi sintezētu balsi, ko noraida caur piemērotiem līdzekļiem).
2. Īpaši noteikumi, kas reglamentē lietošanu
2.1. Iesaistītajām personām labi jāzina lietojamā valoda, tā lai viņas varētu pareizi izrunāt un izprast runāto ziņu un tātad rīkoties veidā, kas ir atbilstīgs drošībai un/vai veselības aizsardzībai.
2.2. Ja verbālo paziņojumu lieto žestu vietā vai kopā ar tiem, ir jālieto koda vārdi, tādi kā:
— sākt |
lai norādītu komandas sākumu |
||
— stāt |
lai pārtrauktu vai beigtu kustību |
||
— beigt |
lai pārtrauktu darbību |
||
— celt |
lai liktu pacelt kravu |
||
— nolaist |
lai liktu nolaist kravu |
||
— uz priekšu |
|
||
— atpakaļ |
|||
— pa labi |
|||
— pa kreisi |
|||
— briesmas |
lai izdarītu apturēšanu ārkārtas situācijā |
||
— ātri |
lai paātrinātu kustību drošības apsvērumu dēļ. |
IX PIELIKUMS
MINIMĀLĀS PRASĪBAS ŽESTIEM
1. Iezīmes
Žestiem jābūt precīziem, vienkāršiem, plašiem, viegli izdarāmiem un viegli saprotamiem un skaidri atšķirīgiem no citiem šādiem signāliem.
Ja vienlaikus lieto abas rokas, tās ir jākustina simetriski un tikai vienas zīmes došanai.
Ja lietojamie signāli atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tie var nedaudz atšķirties no 3. iedaļā parādītajiem vai būt par tiem sīkāk izstrādāti; tomēr tiem jābūt ar to pašu nozīmi un tikpat saprotamiem.
2. Īpaši noteikumi, kas reglamentē lietošanu
2.1. Persona, kas dod zīmes, še turpmāk “signalizētājs”, lieto roku/delnu kustības, lai dotu manevrēšanas instrukcijas personai, kas saņem zīmes, še turpmāk “operators”.
2.2. Signalizētājam jāvar vizuāli uzraudzīt visus manevrus, nekļūstot to apdraudētam.
2.3. Signalizētāja pienākumiem jābūt vienīgi manevru vadīšanai un tuvumā esošo darbinieku drošības nodrošināšanai.
2.4. Ja 2.2. punktā aprakstītie nosacījumi nav izpildīti, ir jānorīko viens vai vairāki papildu signalizētāji.
2.5. Operatoram ir jāaptur notiekošais manevrs, lai lūgtu jaunas instrukcijas, ja saņemtos rīkojumus viņš nevar izpildīt ar vajadzīgajām drošības garantijām.
2.6. Piederumi
Operatoram jāvar viegli pazīt signalizētāju.
Signalizētājam jālieto viens vai vairāki piemēroti atšķirības priekšmeti, piemēram, jaka, ķivere, piedurknes vai aproces vai jātur nūjas.
Atšķirības priekšmetiem jābūt spilgtā krāsā, vēlams visiem vienā krāsā, un tos drīkst lietot vienīgi signalizētāji.
3. Lietojamie kodētie signāli
Iepriekšēja piezīme.
Turpmākais kodēto signālu kopums neskar citus Kopienas līmenī lietojamos kodus, ko lieto tiem pašiem manevriem dažās nozarēs.
Nozīme |
Apraksts |
Attēls |
A. Vispārēji signāli |
||
SĀKT Uzmanību Komandas sākums |
abas rokas ir izstieptas horizontāli ar plaukstām vērstām uz priekšu |
|
STĀT Pārtraukums Kustības beigas |
labā roka rāda uz augšu ar plaukstu vērstu uz priekšu |
|
BEIGT darbības beigas |
abas rokas ir saņemtas krūšu augstumā |
|
B. Vertikālas kustības |
||
CELT |
labā roka rāda uz augšu ar plaukstu vērstu uz priekšu un lēni veido apli |
|
NOLAIST |
labā roka rāda uz leju ar plaukstu vērstu uz iekšu un lēni veido apli |
|
VERTIKĀLS ATSTATUMS |
rokas norāda attiecīgo atstatumu |
|
C. Horizontālas kustības |
||
VIRZĪT UZ PRIEKŠU |
abas rokas ir saliektas ar plaukstām vērstām uz augšu un apakšdelmi izdara lēnas kustības virzienā uz ķermeni |
|
VIRZĪT ATPAKAĻ |
abas rokas ir saliektas ar plaukstām vērstām uz leju un apakšdelmi izdara lēnas kustības virzienā prom no ķermeņa |
|
PA LABI no signalizētāja |
labā roka ir izstiepta aptuveni horizontāli ar plaukstu vērstu uz leju un lēni izdara nelielas kustības pa labi |
|
PA KREISI no signalizētāja |
kreisā roka ir izstiepta aptuveni horizontāli ar plaukstu vērstu uz leju un lēni izdara nelielas kustības pa kreisi |
|
HORIZONTĀLS ATSTATUMS |
rokas norāda attiecīgo atstatumu |
|
D. Briesmas |
||
BRIESMAS Apturēšana ārkārtas gadījumā |
abas rokas rāda uz augšu ar plaukstām vērstām uz priekšu |
|
ĀTRI |
visas kustības ātrāk |
|
LĒNI |
visas kustības lēnāk |
|
( 1 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp).
( 3 ) Iztrūkstot speciālai zīmei par augstu temperatūru
( *1 ) Šo brīdinājuma zīmi neizmanto, lai brīdinātu par bīstamām ķīmiskām vielām vai maisījumiem, izņemot gadījumus, kad brīdinājuma zīme ir izmantota saskaņā ar III pielikuma 5. iedaļas otro daļu, lai apzīmētu bīstamu vielu vai maisījumu krājumus.
( *2 ) Piktogramma noteikta Padomes 1990. gada 26. novembra Direktīvā 90/679/EEK par darbinieku aizsardzību pret apdraudējumu, kas saistīts ar pakļaušanu bioloģiskiem faktoriem darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) /OV l 374, 31.12.1990., 1. lpp./