1.1.

Ministru konferences devītajā sesijā 2013. gadā, kas norisinājās Bali, ministri pieņēma lēmumu “Vienošanās par tarifa kvotu pārvaldības noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kuri definēti Lauksaimniecības nolīguma 2. pantā” (WT/MIN(13)/39) (turpmāk “lēmums”). Lēmums prasīja arī tā darbības pārskatīšanu, kas ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām jāuzsāk, lai uzlabotu tarifa kvotu izmantošanas līmeni. Lēmuma 13.–14. punkts dod īpašu pilnvarojumu pārskatīt lēmuma A pielikumā aprakstītā nepietiekamas izpildes mehānisma 4. punkta turpmāko darbību.

1.2.

Pārskatīšana tika pabeigta, kad Vispārējā padome 2019. gada 9.–10. decembra sanāksmē apstiprināja Lauksaimniecības komitejas ieteikumus, kas iekļauti G/AG/29 2. pielikumā. Tomēr materiālu vienošanos par nepietiekamas izpildes mehānisma 4. punkta turpmāko darbību 2017.–2019. gadā notikušās pārskatīšanas laikā panākt neizdevās. Tā vietā saskaņā ar G/AG/29 2. pielikumā iekļauto apstiprināto ieteikumu 1. punktu locekļi vienojās termiņu, kurā jāpieņem lēmums par nepietiekamas izpildes mehānisma 4. punktu, pagarināt par diviem gadiem, t. i., līdz 2021. gada beigām.

1.3.

Ieteikumi turklāt netieši norāda uz iespējamu lēmuma sadrumstalošanu, jo atsevišķiem lēmuma B pielikumā uzskaitītiem locekļiem tiek dotas tiesības pārtraukt 4. punkta piemērošanu gadījumā, ja locekļi nespētu vienoties par šā punkta turpmāko darbību. Vēlēšanās nepieļaut īpašu apstākļu radīšanu dažiem locekļiem, kas varētu notikt, ja noteiktajā termiņā vienošanās par 4. punkta turpmāko darbību netiktu panākta, ir bijis svarīgs pamudinājums vairākiem locekļiem pēc 2019. gada turpināt šo jautājumu apspriest Lauksaimniecības komitejā, lai rastu minētā punkta sakarā pieņemamu risinājumu.

1.4.

Šajās apspriedēs locekļi detalizēti pētīja, kā 4. punkts tā pašreizējā redakcijā praktiski darbotos nepietiekamas izpildes mehānisma pēdējā posmā. Tika atzīmēts, ka saskaņā ar 4. punktu tā pašreizējā redakcijā nepietiekamas izpildes mehānisma pēdējā posmā importējošajam loceklim ir pienākums tarifa kvotu pārvaldības metodi nomainīt vai nu uz rindas kārtību muitā (FCFS), vai uz licencēm, ko pēc pieprasījuma izdod automātiski un bez nosacījumiem, un izvēle no šiem diviem variantiem tiek izdarīta pēc apspriešanās ar attiecīgajiem eksportējošajiem locekļiem. Izvēlēto pārvaldības metodi piemēro vismaz divus gadus un pēc tam, ja šajos divos gados ir savlaicīgi ziņots par izpildi, lietu slēdz un to attiecīgi atzīmē sekretariāta uzturētajā izsekošanas reģistrā.

1.5.

Jaunattīstības valstis, kas ir importējošās locekles, saskaņā ar 4. punkta beigu daļu tās pašreizējā redakcijā nepietiekamas izpildes mehānisma pēdējā posmā drīkst tiklab izvēlēties tarifa kvotas pārvaldīt pēc alternatīvas metodes kā turpināt izmantot līdzšinējo metodi. Ja tiek izvēlēta alternatīva tarifa kvotu pārvaldības metode, tas nepietiekamas izpildes mehānisma darbības ietvaros jāpaziņo Lauksaimniecības komitejai. Izvēlēto metodi piemēro vismaz divus gadus un lietu slēdz, ja izpildes rādītājs ir sasniedzis divas trešdaļas no ikgadējā pieauguma, kas aprakstīts nepietiekamas izpildes mehānisma 3. punkta b) apakšpunktā.

1.6.

Minētā apspriešanās ļāva locekļiem labāk apzināties galveno strupceļu, kas identificēts attiecībā uz nepietiekamas izpildes mehānisma 4. punkta turpmāko darbību, proti, stāvokli, kurā jaunattīstības valstij, kas ir importējošā locekle, ar līdzšinējo tarifa kvotas pārvaldības metodi vai ar alternatīvu pārvaldības metodi panākt prasīto izpildes rādītāja palielinājumu neizdodas.

1.7.

Locekļu centieni panākt vienošanos par 4. punktu bija vērsti galvenokārt uz to, lai atrastu pieeju, ar kādu šo potenciālo problēmsituāciju būtu iespējams risināt attiecībā uz jaunattīstības valstīm, kas ir importējošās locekles, un panākt par nepietiekamu izpildi ierosinātās lietas slēgšanu.

1.8.

Plašu atbalstu saņēmusi pieeja, kuras formulējuma pamatā ir neoficiāls Kostarikas ierosinājums. Saskaņā ar šo pieeju, ja jaunattīstības valsts, kas ir importējošā locekle, pēc diviem nepietiekamas izpildes mehānisma pēdējā posmā aizvadītiem gadiem ar alternatīvu pārvaldības metodi vai ar līdzšinējo pārvaldības metodi nav varējusi nodrošināt prasīto izpildes rādītāja standartu (t. i., divas trešdaļas no ikgadējā palielinājuma, kas aprakstīts nepietiekamas izpildes mehānisma 3. punkta b) apakšpunktā), uz šo locekli pēc ieinteresēto eksportējošo locekļu pieprasījuma attiecina 4. punkta pirmā teikuma standartprasību. Ja šāds pieprasījums netiek izteikts, pēc diviem pēdējā posmā aizvadītiem gadiem jautājumu atzīmē kā slēgtu arī tad, ja prasītais izpildes rādītāja palielinājums nav sasniegts. Šā ierosinājuma mērķis ir nodrošināt, lai mehānisma pēdējā posmā lieta galu galā tiktu slēgta vai atrisināta.

1.9.

Vēlāk minētās apspriešanas gaitā radās viens papildu jautājums par to, kas ir svarīgāks: saistības, kuras izriet no nepietiekamas izpildes mehānisma, vai īpašie tarifa kvotu pārvaldīšanas noteikumi, kas var būt iekļauti importējošā locekļa koncesiju sarakstā. Locekļi kopumā atzina sarakstā iekļauto koncesiju un saistību pārākumu un to, ka lēmuma un tajā noteiktā nepietiekamas izpildes mehānisma uzdevums ir veicināt sarakstā iekļauto saistību faktisku īstenošanu, nevis tās grozīt. Šajā gadījumā locekļi īpaši balstījās uz nepietiekamas izpildes mehānisma 5. punktu, kurā no aptvertajiem līgumiem (un tie saskaņā ar 1994. gadā noslēgtās GATT II panta 7. punktu ietver locekļu koncesiju sarakstus) izrietošo saistību un nepietiekamas izpildes mehānisma noteikumu hierarhija ir skaidri iezīmēta, nosakot, ka “konflikta gadījumā noteicošie ir aptverto līgumu noteikumi”.

1.10.

Pēc apspriešanās ierosinātais lēmuma projekts par nepietiekamas izpildes mehānisma 4. punkta turpmāko darbību (pievienots šā ziņojuma pielikumā) ietver tālāk norādītos elementus.

1.11.

Lēmuma 14. punkts prasa, lai Vispārējās padomes ieteikumos par nepietiekamas izpildes mehānisma 4. punktu būtu paredzēts īpašas un diferencētas attieksmes elements. Šajā sakarā lēmuma projekts, kurš satur ieteikumus par 4. punkta turpmāko darbību, saglabā pašreizējo īpašas un diferencētas attieksmes noteikumu, un tas tiek darīts ar ierosināto 4. punkta b) apakšpunktu, kurā noteikts, ka jaunattīstības valstis, kas ir importējošās locekles, nepietiekamas izpildes mehānisma pēdējā posmā drīkst paturēt spēkā līdzšinējo tarifa kvotu pārvaldības metodi vai izmantot alternatīvu pārvaldības metodi un lietas atrisināšanu panākt, nodrošinot prasīto izpildes rādītāja palielinājumu. Šī iespēja, kas minēta lēmuma 4. punkta pašreizējā redakcijā, paliek nemainīga. Ja turpmākajos divos gados jaunattīstības valstij, kas ir importējošā locekle, iepriekš norādītajos apstākļos panākt prasīto izpildes rādītāja palielinājumu neizdodas, ierosinātais lēmums var prasīt, lai minētā locekle piemērotu standarta prasību, kura 4. punkta pašreizējā redakcijā noteikta tā sākuma daļā (rindas kārtība muitā vai automātiska importa licencēšana). Svarīgi atzīmēt, ka pat pēc minētajiem diviem gadiem šā noteikuma piemērošanas prasība nekļūst par obligātu. Ierosinātais pienākums par piemērojamu kļūst tikai tad, ja to pieprasa attiecīgie eksportējošie locekļi. Ja šāds pieprasījums netiek iesniegts, nepietiekamās izpildes lietu atzīmē kā slēgtu pat tad, ja jaunattīstības valsts, kas ir importējošā locekle, prasīto izpildes rādītāja standartu nav sasniegusi.

1.12.

2021. gada 9. novembrī Lauksaimniecības komiteja atsāka savu 99. kārtējo sanāksmi, lai tajā izskatītu atlikto darba kārtības 2.D(i) punktu par Bali lēmuma (lēmums par tarifa kvotu pārvaldību) īstenošanu. Šajā sanāksmē komiteja vienojās šā ziņojuma pielikumā iekļauto lēmuma projektu (1) nodot izskatīšanai Vispārējā padomē un pēcākai iesniegšanai 12. ministru konferencei (MC-12) uz ministru lēmuma pieņemšanu.

1.

Lēmuma par tarifa kvotu pārvaldību (Bali lēmuma) A pielikuma 4. punkts lasāms šādi:

2.

Lēmuma par tarifa kvotu pārvaldību (Bali lēmuma) 13.–15. punkts un B pielikums kļūst nefunkcionējošs.