(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 248/2011 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu (“SŠG”) importam. Uz kaitējuma novēršanas līmeni balstītais maksājums bija diapazonā no 7,3 % līdz 13,8 %.

(2)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas un antidempinga pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1379/2014 (3) Komisija grozīja sākotnējo antidempinga maksājumu, nosakot vērtības diapazonā no 0 % līdz 19,9 %, un noteica papildu kompensācijas maksājumu diapazonā no 4,9 % līdz 10,3 %.

(3)

Pēc antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/724 (4) Komisija pagarināja antidempinga maksājumus vēl uz pieciem gadiem.

(4)

Tāpēc kompensācijas un antidempinga pasākumi kopā bija diapazonā no 4,9 % līdz 30,2 %.

(5)

Pasākumi ir spēkā arī attiecībā uz Ēģiptes izcelsmes SŠG importu. Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/870 (5) Komisija noteica galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam. Pamatojoties uz subsidēšanas līmeni, maksājums bija 13,1 %.

(6)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2019. gada 17. decembrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes SŠG importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (6).

(7)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Stikla šķiedras ražotāju apvienība (“APFE” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza pārskatīšanas pieprasījumu to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu Savienības ražošanas kopapjoma. Pieprasījumā bija iekļauti pierādījumi par subsidēšanas turpināšanās un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(8)

Pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”) (7), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pieprasījumu, un aicināja ĶV uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. ĶV neatbildēja, un tāpēc apspriešanās nenotika.

(9)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, ĶV, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(11)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Tomēr uzklausīšana netika prasīta.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ir norādījusi, ka ir nolēmusi ierobežot izmeklēšanu līdz pietiekamam skaitam Savienības ražotāju, izmantojot atlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko noteiktajā termiņā būtu iespējams izmeklēt. Sākotnēji izveidotā izlase bija tāda pati kā atsevišķajai antisubsidēšanas izmeklēšanai attiecībā uz to pašu Ēģiptes izcelsmes ražojumu. Tika uzskatīts, ka izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. Piezīmes par izlasi netika saņemtas.

(14)

Lai lemtu par to, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Atbildes netika saņemtas.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(17)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita trīs ražotāji eksportētāji vai to grupas ĶTR.

(18)

Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama, un pieprasīja visām personām, kuras sadarbojās, aizpildīt un nosūtīt anketu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem.

(19)

Procedūras sākšanas dienā Savienības ražotājiem, importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā tiešsaistē (8) tika darītas pieejamas anketas. Turklāt procedūras sākšanas dienā Komisija nosūtīja anketu ĶV.

(20)

No Ķīnas ražotājiem eksportētājiem atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas.

(21)

Komisija nesaņēma atbildi uz Ķīnas valdībai nosūtīto anketu.

(22)

Neskarot pamatregulas 28. panta piemērošanu, Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu un ko laikus bija darījušas pieejamu puses, lai noteiktu subsidēšanu, kaitējumu un Savienības intereses.

(23)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu uzliktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 26. pantu.

(24)

Komisija attālināti veica salīdzinošu pārbaudi visai informācijai, ko tā uzskatīja par nepieciešamu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica šādu uzņēmumu/personu attālinātas salīdzinošās pārbaudes.

—

European Owens Corning Fibreglass SPRL, Beļģija,

—

Johns Manville Slovakia a.s., Slovākija,

—

3B Fibreglass SPRL, Beļģija.

(25)

ĶV uz tai nosūtītās anketas jautājumiem neatbildēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(26)

Komisija 2020. gada 10. martā nosūtīja ĶV verbālnotu. Ar verbālnotu ĶV tika informēta par to, ka Komisija paredzētajā termiņā nav saņēmusi atbildi uz anketas jautājumiem, kas ĶV tika nosūtīta, un lūdza ĶV atbildēt 10 dienu laikā.

(27)

No ĶV atbilde netika saņemta.

(28)

Tāpēc, tā kā netika sniegtas atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija attiecībā uz Ķīnas valdībai pieprasīto informāciju izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta noteikumiem.

(29)

Šo pieejamo faktu pamatā galvenokārt bija 2020. gada 15. jūnijā publicētās stikla šķiedras audumu importa subsidēšanas izmeklēšanas (“SŠA izmeklēšana”) secinājumi (9).

(30)

Komisija norādīja, ka SŠA izgatavo no SŠG, kas ir lielākais izejresurss SŠA ražošanā, veidojot aptuveni 70 % no SŠA izgatavošanas izmaksām. Tāpēc starp ražojumiem ir būtiska pārklāšanās.

(31)

Saskaņā ar Komisijas informāciju SŠG ražotāji eksportētāji ir tie paši ražotāji eksportētāji, kuri nesen tika izmeklēti SŠA lietā, tāpēc ir pārklāšanās arī no šā viedokļa.

(32)

Tāpēc visas horizontālās subsīdiju shēmas, piemēram, nodokļu stimuli, preferenciālie aizdevumi utt., labvēlīgi ietekmē visas šo uzņēmumu darbības, tostarp SŠG ražošanu. SŠA lietas IP bija 2018. kalendārais gads, tāpēc tas bija ļoti tuvu šīs izmeklēšanas PIP.

(33)

Lietā nav pierādījumu par to, ka tikmēr subsīdijas SŠA ražotājiem būtu pārtrauktas vai pamatā esošie attiecīgie preferenciālas politikas virzieni vairs nebūtu spēkā. Visu šo iemeslu dēļ SŠA lietas konstatējumi ir piemēroti šajā lietā pieejamie fakti.

(34)

Ja SŠA lietas fakti nebija nozīmīgi vai tie bija jāpapildina ar citiem faktiem un pierādījumiem, Komisija paļāvās uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, citiem iepriekšējiem attiecīgiem lēmumiem kompensācijas maksājuma izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR vai uz citiem attiecīgiem pierādījumiem.

(35)

Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri tika uzaicināti iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem, to neizdarīja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(36)

Komisija 2020. gada 10. martā nosūtīja vēstules trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, informējot viņus, ka tā nav saņēmusi atbildes uz anketas jautājumiem, un pieprasīja, lai tie atbildētu 10 dienu laikā.

(37)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs neatbildēja.

(38)

Pārējie divi Ķīnas ražotāji eksportētāji atbildēja uz 2020. gada 10. martā nosūtīto vēstuli, taču abi lūdza tos atbrīvot no pienākuma atbildēt uz Komisijas anketas jautājumiem. Šis lūgums nebija saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu un nebija pamatots iemesls nesadarboties.

(39)

Tāpēc, tā kā netika sniegtas atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija attiecībā uz informāciju, kas būtu bijis jāsaņem no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta noteikumiem.

(40)

Šie pieejamie fakti ietvēra konkrētam uzņēmumam adresētus SŠA izmeklēšanas konstatējumus par Ķīnas ražotāju eksportētāju ieguvumiem SŠA izmeklēšanas periodā, kas bija 2018. kalendārais gads, ciktāl šie konstatējumi attiecas uz SŠG.

(41)

Tā kā nebija pierādījumu par pretējo, Komisija uzskatīja, ka SŠA izmeklēšanā konstatētais ieguvums, ko varētu saistīt ar SŠG, turpinājās arī 2019. kalendārajā gadā.

(42)

Tā kā ne Ķīnas SŠG ražotāji eksportētāji, ne ĶV nesadarbojās, Komisija nevarēja aprēķināt ieguvumu, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no šīs subsīdiju prakses saņēmuši Ķīnas SŠG ražotāji eksportētāji.

(43)

Tomēr Komisija varēja izmanto SŠA regulas konstatējumus attiecībā uz ieguvumu un uzskatīt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šie konstatējumi bija piemērojami Ķīnas SŠG ražotājiem eksportētājiem.

(44)

Tas ir tāpēc, ka neviena no izmeklētajām subsīdiju praksēm nebija tieši saistīta ar SŠA ražošanu vai eksportu, bet drīzāk tās bija subsīdijas, no kurām ieguvumu guva viss uzņēmums vai Ķīnas uzņēmumu grupa, kas ražo arī SŠG. Tāpēc SŠA izmeklēšanā Komisija vispirms noteica ražotāja eksportētāja saņemto ieguvumu un pēc tam šo ieguvumu sadalīja uz visu ražotāja eksportētāja pārdoto ražojumu, tostarp SŠG, apgrozījumu.

(45)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana un kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, ex 7019 12 00 (Taric kodi 7019120022, 7019120025, 7019120026, 7019120039) un 7019 31 00, ir cirstās stikla šķiedras šķipsnas, kuru garums nepārsniedz 50 mm (“cirstās šķipsnas”); stikla šķiedras grīstes, izņemot tādas stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts pēc ISO standarta 1887) (“grīstes”); un no stikla šķiedras pavedieniem izgatavotas mašas, izņemot mašas no stikla vates (“mašas”) (“pārskatāmais ražojums”).

(46)

Pārskatāmais ražojums ir izejmateriāls, ko visbiežāk izmanto kompozītmateriālu rūpniecībā termoplastisko un termoreaktīvo sveķu stiegrojumam. Iegūtos kompozītmateriālus (ar stikla elementāršķiedru stiegrotu plastmasu) izmanto daudzās rūpniecības nozarēs: autobūvē, elektrotehniskajā rūpniecībā/elektronikai, vējturbīnu lāpstiņām, būvniecībā/celtniecībā, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa precēs, aviācijas/militārajā nozarē utt.

(47)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(48)

Tādēļ Komisija uzskata, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(49)

Pirms Komisija analizēja apgalvojumu par subsidēšanu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā, tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz vairāk nekā vienu no subsīdijām vai subsīdiju programmām. Tā kā ĶV nesadarbojās, kā izklāstīts iepriekš, Komisija izmantoja pārskatīšanas pieprasījumā izklāstīto informāciju un SŠA izmeklēšanas konstatējumus, ciktāl tos varēja saistīt ar SŠG.

(50)

Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ tā konstatēja, ka visas izvērtējamās subsīdijas vai subsīdiju programmas ir vērstas uz ĶV centrālo plānošanas dokumentu īstenošanu ar mērķi veicināt SŠG ražošanas nozari.

(51)

ĶTR Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 12. piecgades plānā (“12. piecgades plāns”) uzsvērts jauno materiālu nozares svarīgums – un tie ietver SŠG kā “stratēģisku jaunveidoto nozari” – un paredzēts, ka, izmantojot visaptverošu politikas atbalstu un vadību, tā būtu jāattīsta par “vadošo pīlārnozari” (10). Turklāt ĶTR Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 13. piecgades plānam (“13. piecgades plāns”), kas aptver laikposmu no 2016. līdz 2020. gadam, mērķis ir attīstīt jauno materiālu nozares, stiprinot pētniecību un izstrādi un uzlabojot apstrādes rūpniecības inovācijas spējas (11).

(52)

13. piecgades plānā ir uzsvērts ĶV stratēģiskais redzējums galveno nozaru uzlabošanai un veicināšanai. Tajā uzsvērta tehnoloģiskās inovācijas nozīme ĶTR ekonomikas attīstībā, kā arī tas, cik svarīgi joprojām ir “zaļās” attīstības principi. Tāpat kā 12. piecgades plānā, arī šā plāna 5. nodaļā ir noteikts, ka viens no galvenajiem attīstības virzieniem ir veicināt tradicionālo rūpniecības nozaru struktūras modernizāciju. Šī ideja ir plašāk izklāstīta 22. nodaļā, kurā ir skaidrota stratēģija, kā modernizēt tradicionālās rūpniecības nozares ĶTR, veicinot to tehnoloģisko pārveidi. Šajā ziņā 13. piecgades plānā ir norādīts, ka uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts, lai “veiktu visaptverošus uzlabojumus tādās jomās kā ražošanas tehnoloģijas, rūpniecības iekārtas, vides aizsardzība un energoefektivitāte”.

(53)

13. piecgades plānā jaunie materiāli minēti pāris gadījumos: “Mēs rīkosimies straujāk, lai panāktu revolucionārus sasniegumus tādās svarīgāko tehnoloģiju jomās kā nākamās paaudzes informācijas un sakaru tehnoloģijas, jaunā enerģija, jaunie materiāli (..)” (12). Plāns paredz arī, ka tiks īstenoti ar galveno jauno materiālu pētniecību, izstrādi un lietojumu saistīti projekti (13).

(54)

Jauno materiālu nozare tiek veicināta arī ar iniciatīvu “Made in China 2025” (14), tādēļ tai ir tiesības uz ievērojamu valsts finansējumu. Lai atbalstītu iniciatīvu “Made in China 2025” un tādējādi netieši atbalstītu SŠG ražošanas nozari, ir izveidoti vairāki fondi, piemēram, Valsts integrālo shēmu fonds, Progresīvās ražošanas fonds un Investīciju fonds jaunveidotajām nozarēm (15).

(55)

Turklāt SŠG bieži uzskata par vienu no “jaunajiem materiāliem”. Ceļvedī “Made in China 2025” (16) ir minētas 10 stratēģiskās nozares, ko ĶV uzskata par galvenajām nozarēm. Tajā kā 9. nozares produkts ir aprakstīti “jaunie materiāli” un to apakškategorijas, ieskaitot progresīvus pamatmateriālus (9.1. punkts), galvenos stratēģiskos materiālus (9.2. punkts), tostarp augstas veiktspējas šķiedras un kompozītmateriālus, kā arī jaunos energomateriālus (17). Tādējādi jauno materiālu nozare saņem ieguvumu no priekšrocībām, ko sniedz dokumentā minētie atbalsta mehānismi, kuri cita starpā ietver finansiālā atbalsta politiku, fiskālo un nodokļu politiku, Valsts padomes pārraudzību un atbalstu (18).

(56)

Turklāt papildus ceļvedim Made in China 2025 2016. gada novembrī 10 stratēģisko nozaru saraksts tika pārveidots par “Četru būtisko elementu katalogu”, ko izdevusi Valsts ražošanas stratēģiskā padomdevēja komiteja – konsultatīvā grupa Valsts vadošajai mazajai grupai valsts ražošanas spēju veidošanā. Minētajā katalogā katra no 10 stratēģiskajām nozarēm ir iedalīta četrās nodaļās: i) svarīgākās būtiskās rezerves daļas; ii) galvenie būtiskie materiāli; iii) progresīvie būtiskie procesi/tehnoloģijas; iv) nozares tehnoloģiskās platformas. Stikla šķiedra ir iekļauta 7. nozares (elektroiekārtas) II punkta (galvenie būtiskie materiāli) 16. apakšpunktā (stikla šķiedras izolācijas plāksnes) un 9. nozares (jaunie materiāli) II punkta (galvenie būtiskie materiāli) 10. apakšpunktā (augstas veiktspējas šķiedras, monomēri un kompozītmateriāli) un 24. apakšpunktā (materiāli uz stikla bāzes).

(57)

Turklāt Celtniecības materiālu nozares attīstības plānā (2016–2020) paredzēts veicināt arī SŠG ražošanas nozari. Plāns pauž aicinājumu optimizēt nozares struktūru, citustarp attīstot tādas jaunveidotās nozares kā materiālu uz stikla bāzes, rūpnieciskās keramikas, intraokulāro lēcu, augstas veiktspējas šķiedru un kompozītmateriālu, grafēnu un modificētu materiālu nozari. Tas jāpanāk, izmantojot valdības finansējumu, nodokļu sistēmu, finanšu, cenu noteikšanas, enerģētikas un vides aizsardzības politiku un atbalstu kapitāla ieguldīšanai, lai piedalītos celtniecības materiālu uzņēmumu apvienošanā, iegādē un pārstrukturēšanā, izmantojot dažādus līdzekļus, arī aizdevumus (19).

(58)

Uz SŠG ražošanas nozari attiecas arī Ķīnas Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (MIIT) publicētais Intelektiskās ražošanas attīstības plāns (2016–2020), kurā noteikti 10 galvenie uzdevumi, kam mērķis ir saīsināt ražojuma izstrādes ciklu, uzlabot ražošanas efektivitāti, ražojumu kvalitāti, mazināt darbības izmaksu, resursu un enerģijas patēriņu un paātrināt intelektiskās ražošanas attīstību.

(59)

Turklāt Ķīnas augsto tehnoloģiju eksporta ražojumu katalogā, ko izdevusi Zinātnes un tehnoloģiju ministrija, Ārējās tirdzniecības ministrija un Galvenā muitas pārvalde, ir uzskaitīti 1900 augsto tehnoloģiju ražojumi 8 kategorijās, kuriem ĶV piemēro preferenciālu eksporta politiku. Viena no kategorijām ir “jauno materiālu” kategorija, kas ietver SŠG (20). Bez tam Ķīnas augsto tehnoloģiju ražojumu katalogā, ko izdevusi Zinātnes un tehnoloģiju ministrija, Finanšu ministrija un Valsts nodokļu administrācija, ir minētas 11 jomas, ieskaitot “jauno materiālu kategoriju”.

(60)

Turklāt ĶTR likumā par zinātnes un tehnoloģiju progresu augsto tehnoloģiju uzņēmumi, kas dibināti augsto tehnoloģiju attīstības zonās, savā labā var izmantot virkni preferenciālas politikas virzienu, kas ietver i) uzņēmumu ienākuma nodokļa 15 % likmi parastās 25 % likmes vietā; ii) ja eksporta ražojumu izlaides vērtība sasniedz 70 % no kopējās vērtības attiecīgajā gadā, tad UIN likmi samazina līdz 10 %; iii) jaundibinātie augsto tehnoloģiju uzņēmumi ir atbrīvoti no UIN pirmos divus gadus no ražošanas sākuma dienas; iv) jaundibinātie augsto tehnoloģiju uzņēmumi ir atbrīvoti no būvniecības nodokļa; v) jauno tehnoloģiju izstrādei un ražošanai un to ekspluatācijas ēkām, pētniecībai un izstrādei zeme ir atbrīvota no nodokļiem; vi) iekārtām, ko izmanto augsto tehnoloģiju uzņēmumi augsto tehnoloģiju ražošanai un izstrādei, piemēro paātrinātu amortizāciju; vii) eksporta ražojumi, ko ražo augsto tehnoloģiju uzņēmumi, ir atbrīvoti no eksporta tarifiem, izņemot tos, ko ierobežo valsts vai kas attiecas uz konkrētiem ražojumiem, utt. (21).

(61)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un paziņojumu par procedūras sākšanu, Komisija izmeklēja šādu subsīdiju praksi:

(62)

Precīzāk, Komisija izmeklēja:

(63)

Komisija arī izmeklēja praksi, ka valdība nodrošina zemi un elektroenerģiju, kā arī izejvielas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(64)

Šo subsīdiju praksi sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā kompensēja ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1379/2014.

(65)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju China Export-Import Bank (“EXIM Bank”) Ķīnas uzņēmumiem, kas ražo jauno un augsto tehnoloģiju ražojumus, ražojumus, uz kuriem attiecas vietējas intelektuālā īpašuma tiesības, ražojumus ar savu zīmolu, ražojumus ar augstu pievienoto vērtību un programmatūras produktus, kas reģistrēti rūpniecības un tirdzniecības jomas iestādēs, ar preferenciālām likmēm sniedz aizdevumus, kuru nosacījums ir eksports (22).

(66)

Komisijai pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas SŠG ražotāji ir tiesīgi saņemt uz eksportu orientētus aizdevumus kā jauno un augsto tehnoloģiju ražojumu un ražojumu ar savu zīmolu ražotāji, ņemot vērā, ka vairāki ražotāji ir atzīti par “valsts augsto tehnoloģiju uzņēmumiem” vai tiem ir piešķirts slavena zīmola, augstākā līmeņa zīmola u. c. statuss.

(67)

Turklāt EXIM Bank palīdz eksportētājiem arī ar eksporta pircēju kredītiem. Eksporta pircēju kredīti tiek piešķirti ārvalstu uzņēmumiem, lai finansētu Ķīnas ražojumu, tehnoloģiju un pakalpojumu importu (23).

(68)

Iepriekšējās izmeklēšanās un jo īpaši SŠA izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai valsts īpašumā esošas bankas darbojas kā valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Šajā ziņā kritērijs, ko piemēro, lai noteiktu, vai valsts īpašumā esošs uzņēmums ir valsts iestāde, ir šāds (24):

(69)

“Svarīgi ir, vai subjektam ir piešķirtas pilnvaras veikt valdības funkcijas, nevis tas, kā to panāk. Ir daudz veidu, kā valdība šaurā izpratnē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski pilda valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu subjektu un tā darbību, konkrētos apstākļos ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un tas izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu deleģēšanu ar tiesību aktu, ar to vien, ka starp subjektu un valdību šaurā izpratnē pastāv formāla saikne, visticamāk, nepietiek, lai konstatētu, ka tam ir valdības pilnvaras. Tādēļ, piemēram, tikai fakts, ka valdība ir kāda subjekta vairākuma kapitāla daļu īpašnieks, neapliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šo subjektu, nemaz nerunājot par to, ka valdība tai būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka uz valdības kontroli norāda daudzveidīgas formālas norādes, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, tad šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras.”

(70)

Komisija ievāca informāciju par valsts īpašumtiesībām, kā arī formālas norādes par valdības kontroli pār valsts īpašumā esošajām bankām. Tomēr ĶV un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisijai nācās paļauties vienīgi uz pieejamajiem faktiem. Šajā saistībā Komisija uzskatīja, ka SŠA izmeklēšanas konstatējumi ir uzticams informācijas avots. Šie konstatējumi ir pavisam jauni, un tika analizēta to pašu finanšu iestāžu tā pati rīcība un tās pašas shēmas, kas attiecas uz šo lietu.

(71)

SŠA un citās izmeklēšanās Komisija secināja, ka valsts vai valsts juridisko personu īpašumā daļēji vai pilnībā bija šādas bankas: EXIM Bank, China Development Bank, China Construction Bank, Industrial and Commercial Bank of China, Bank of Communications, China Everbright Bank, Postal Savings Bank, China Merchants Bank, Shanghai Pudong Development Bank, China Industrial Bank, Shenyang Rural Commercial Bank, Bank of Shanghai, Ningbo Bank, China CITIC Bank, China Guangfa Bank, China Bohai Bank, Huaxia Bank, Hankou Bank, Hubei Bank, Huishang Bank, Dongying Bank, Bank of Tianjin, Bank of Kunlun, Shanghai Rural Commercial Bank, China Industrial International Trust Limited, Daye Trust Co., Ltd., Sinotruk Finance Co., Ltd. Tā kā nav iesniegta informācija, kurā būtu norādīts pretējais, Komisija to pašu secinājumu paturēja spēkā šajā izmeklēšanā.

(72)

Tā kā nebija konkrētas informācijas, kas liecinātu par pretējo, Komisija, pamatojoties uz formālām norādēm, konstatēja atrašanos ĶV īpašumā un tās īstenotu kontroli. Konkrēti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, valsts īpašumā esošo banku vadītājus un uzraugus, šķiet, ieceļ ĶV un viņi atskaitās ĶV.

(73)

Minētajās izmeklēšanās Komisija arī secināja, ka ĶV būtiski kontrolē šīs finanšu iestādes.

(74)

Savā analīzē Komisija ņēma vērā šādus normatīvos dokumentus:

(75)

Izskatījusi minētos normatīvos dokumentus, Komisija konstatēja, ka finanšu iestādes ĶTR darbojas tādā tiesiskajā vidē, kas kopumā liek finanšu iestādēm, pieņemot finanšu lēmumus, tos pielāgot ĶV rūpniecības politikas mērķiem turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(76)

34. pants Banku likumā, kas attiecas uz visām finanšu iestādēm, kuras darbojas Ķīnā, ir paredzēts, ka “komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes”.

(77)

Lai gan Banku likuma 4. pantā ir noteikts: “Komercbankas likumā noteiktajā kārtībā veic darījumdarbību, kurā neiejaucas neviena struktūra un privātpersona. Komercbankas neatkarīgi uzņemas civiltiesisko atbildību ar visu savu juridiskās personas mantu,” Banku likuma 4. pants tiek piemērots, ievērojot Banku likuma 34. pantu. Ja valsts noteikusi sabiedrisko politiku, tad bankas to īsteno un ievēro valsts norādījumus.

(78)

Turklāt Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pants paredz: “Saskaņā ar valsts politiku attiecīgie departamenti var subsidēt aizdevumu procentus ar mērķi veicināt konkrētu nozaru izaugsmi un dažu teritoriju ekonomisko attīstību.”

(79)

Līdzīgi Lēmums Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdod sniegt kreditēšanas atbalstu konkrēti “veicinātajiem” projektiem. Kā jau skaidrots 3.1. iedaļā, SŠG ražošanas nozare ietilpst “veicināto” projektu kategorijā. Tādējādi Lēmums Nr. 40 apliecina, ka bankas īsteno valdības pilnvaras preferenciālas kreditēšanas veidā. Komisija konstatēja arī, ka CBIRC ir plašas apstiprināšanas pilnvaras attiecībā uz visiem ĶTR dibināto finanšu iestāžu (arī privātā un ārvalstu īpašumā esošu finanšu iestāžu) vadības aspektiem, piemēram (25):

(80)

Bez norādēm par pretējo un pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šajā lietā Komisija izdarīja tādu pašu secinājumu.

(81)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka valsts īpašumā esošās bankas ir valsts iestādes tādā nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa kopā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

(82)

Iepriekšējās izmeklēšanās un jo īpaši SŠA izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka 2018. gadā visas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas saņēma ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, preferenciālus aizdevumus Komisija uzskatīja par kompensējamu subsīdiju.

(83)

SŠA izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi saņēma ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem (tostarp atjaunojamiem aizdevumiem).

(84)

Komisija novēroja, ka i) uzņēmumi, kas darbojas SŠA ražošanas nozarē, parasti ir vertikāli integrēti un tāpēc aktīvi darbojas arī SŠG ražošanas nozarē; un ii) SŠA izmeklēšanas periods bija tuvu PIP. Tāpēc, tā kā nebija informācijas par pretējo, Komisija uzskatīja, ka konstatējumi minētajā lietā attiecas arī uz šo lietu. Tāpēc SŠA izmeklēšanas konstatējumu par šo jautājumu izmantoja kā pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(85)

Tādējādi Komisija secināja, ka uzņēmumi, kas darbojas SŠG ražošanas nozarē, PIP saņēma ieguvumu no preferenciāliem aizdevumiem.

(86)

Iepriekšējās izmeklēšanās un jo īpaši SŠA izmeklēšanā Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējam piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(87)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka Ķīnas finanšu iestāžu piešķirtie aizdevumi liecina par būtisku valdības iejaukšanos un neataino likmes, kādas parasti tiek noteiktas funkcionējošā tirgū. Saistībā ar termiņbeigu pārskatīšanu Komisijai nav jāaprēķina ieguvuma summa, kas PIP tika piešķirta ražotājiem eksportētājiem. Tā kā nebija informācijas par pretējo, Komisija uzskatīja, ka konstatējumi minētajā lietā (subsīdiju apjoms diapazonā no 2,53 % līdz 7,39 %) (26) attiecas arī uz šo lietu. Tāpēc SŠA izmeklēšanas konstatējumu par šo jautājumu izmantoja kā pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Komisija uzskatīja, ka subsidēšanas apmērs aizvien ir būtisks.

(88)

SŠA izmeklēšanā Komisija secināja, ka ĶV vairākos juridiskos dokumentos, kas ir konkrēti vērsti uz nozares uzņēmumiem, ir uzdevusi finanšu iestādēm sniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm SŠA ražošanas nozarei. Tāpēc Komisija secināja, ka minētie dokumenti apliecina, ka finanšu iestādes piešķir preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas ievēro attiecīgo ĶV politiku.

(89)

Tāpēc minētajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārēji pieejamas, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona nav sniegusi pierādījumus, ka šie preferenciālie aizdevumi tika piešķirti, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(90)

SŠG ražošanas nozarei ir tāds pats statuss kā SŠA ražošanas nozarei, un lielākā daļa uzņēmumu, kas darbojas vienā nozarē, būdami vertikāli integrēti, darbojas arī otrā. Tā kā nenotika sadarbošanās un nav norāžu, kas liecinātu par pretējo, Komisija šajā lietā izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus kā pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(91)

Tāpēc Komisija secināja, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārēji pieejamas, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta, izmantojot aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(93)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka ĶV subsidē SŠG ražošanas nozari, atverot lielas kredītlīnijas uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē.

(94)

Iepriekšējās izmeklēšanās un jo īpaši SŠA izmeklēšanā Komisija secināja, ka ĶTR ražotājiem eksportētājiem piešķirtās kredītlīnijas ir kompensējama subsīdija. Minētā izmeklēšana apliecināja, ka saistībā ar finansējuma piešķiršanu uzņēmumiem, kuri darbojas SŠA ražošanas nozarē, Ķīnas finanšu iestādes ir piešķīrušas arī kredītlīnijas ar preferenciāliem nosacījumiem. Minētajā izmeklēšanā Komisija varēja pārbaudīt, ka tās sastāvēja no pamatnolīgumiem, uz kuru pamata banka ļāva izlasē iekļautajiem uzņēmumiem noteiktā maksimālā apmērā izmantot dažādus parāda instrumentus, piemēram, apgrozāmā kapitāla aizdevumus, bankas akceptētas tratas, dokumentārus vekseļus, citus tirdzniecības finansējuma veidus utt.

(95)

Kredītlīnijas mērķis ir noteikt aizņēmuma limitu, ko uzņēmums jebkurā laikā var izmantot, lai finansētu savas kārtējās darbības, tādējādi padarot apgrozāmā kapitāla finansēšanu elastīgu un vajadzības gadījumā tūlītēji pieejamu. SŠA izmeklēšana apliecināja, ka SŠA ražotājiem eksportētājiem ar dažādām bankām bijuši kredītlīniju līgumi, kas aptvēra dažādus īstermiņa finansēšanas instrumentus ar mērķi finansēt darbības izdevumus. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka principā uz visu izlasē iekļauto uzņēmumu īstermiņa finansējumu būtu jāattiecina sava veida kredītlīnijas instruments, ieskaitot bankas akceptētas tratas, kuras tika regulāri izdotas kārtējo darbību finansēšanai.

(96)

Minētajā izmeklēšanā, lai noteiktu, vai visu īstermiņa finansējumu sedza kredītlīnija, Komisija salīdzināja uzņēmumiem, kas sadarbojās, 2018. gadā pieejamo kredītlīniju summu ar īstermiņa finansējuma summu, ko šie uzņēmumi izmantoja tajā pašā periodā. Ja īstermiņa finansējuma summa pārsniedza kredītlīnijas limitu, tad Komisija palielināja esošās kredītlīnijas summu par ražotāju eksportētāju faktiski izmantoto summu, kas pārsniedza kredītlīnijas limitu.

(97)

Normālos tirgus apstākļos kredītlīnijām tiek piemērota tā saucamā “administrēšanas” vai “saistību” maksa, lai kompensētu bankas izmaksas un riskus, kas ir saistīti ar kredītlīnijas atvēršanu, kā arī tiek piemērota atjaunošanas maksa, kas katru gadu tiek iekasēta par kredītlīniju atjaunošanu. Minētajā lietā Komisija konstatēja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi bez maksas izmantojuši sniegtās kredītlīnijas.

(98)

Pēc tam Komisija aprēķināja saņemto ieguvumu kā starpību starp summu, ko uzņēmums samaksājis kā maksu par kredītlīnijas atvēršanu vai atjaunošanu Ķīnas finanšu iestādēs, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu kredītlīniju, kuru uzņēmums varētu saņemt tirgū.

(99)

Komisija arī secināja, ka shēma ir īpaša, jo ĶV vairākos juridiskos dokumentos, kas ir konkrēti vērsti uz nozares uzņēmumiem, uzdeva finanšu iestādēm sniegt šīs kredītlīnijas SŠA ražošanas nozarei. Tāpēc Komisija secināja, ka minētie dokumenti apliecina, ka finanšu iestādes piešķir preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas ievēro attiecīgo ĶV politiku.

(100)

Kā jau tika minēts, Komisijas ieskatā SŠA izmeklēšanas konstatējumi īpaši attiecas arī šo lietu, jo uzņēmumi, kas darbojas SŠA ražošanas nozarē, parasti darbojas arī SŠG ražošanas nozarē un SŠG ražošanas nozarei ir tāds pats statuss kā SŠA ražošanas nozarei. Turklāt SŠA izmeklēšanas periods bija ļoti tuvu PIP. Tāpēc Komisija izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus par kredītlīnijām (27) kā pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(101)

Tāpēc Komisija secināja, ka ĶV atbalsta SŠG ražošanas nozari, atverot kredītlīnijas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija arī secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta, izmantojot kredītlīnijas ar preferenciāliem nosacījumiem.

(102)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Sinosure līdztekus citiem pakalpojumiem veicinātajām nozarēm sniedza īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu, ieguldījumu apdrošināšanu un obligāciju garantijas ar izdevīgiem noteikumiem. Nesen veikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētījums liecina, ka Ķīnas augsto tehnoloģiju nozare, kurā ietilpst SŠG ražošanas nozare, ir saņēmusi 21 % no kopējās Sinosure nodrošinātās eksporta kredītu apdrošināšanas (28).

(103)

Turklāt Sinosure aktīvi piedalījās iniciatīvas Made in China 2025 īstenošanā, mudinot uzņēmumus izmantot valsts kredītresursus, veicot zinātnisko un tehnoloģisko inovāciju un tehnoloģisko modernizāciju un palīdzot uzņēmumiem, kas saistīti ar politiku “Going out”, kļūt konkurētspējīgākiem globālajā tirgū (29).

(104)

Komisija dažādās izmeklēšanās, tostarp SŠA izmeklēšanā, ir analizējusi Sinosure piedāvātās eksporta kredītu apdrošināšanas shēmas.

(105)

Komisija konstatēja, ka Sinosure darbības juridiskais pamats ir šāds:

(106)

Iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās, tostarp SŠA izmeklēšanā, sniegtā informācija liecina, ka Sinosure ir valsts īpašumā esoša apdrošināšanas sabiedrība, ko izveidojusi un atbalsta valsts, lai atbalstītu ĶTR ārējo ekonomisko un tirdzniecības attīstību un sadarbību. Tā simtprocentīgi pieder valstij. Tai ir direktoru padome un uzraudzības padome. Valdībai ir pilnvaras iecelt un atlaist uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājus. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija secināja, ka pastāv formālas pazīmes, kas liecina par valdības kontroli attiecībā uz Sinosure.

(107)

Iepriekšējās izmeklēšanās Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV ir būtiska kontrole pār Sinosure darbību attiecībā uz SŠA ražošanas nozari. Šajā kontekstā Komisija norādīja, ka Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta katalogā ir konkrēti uzskaitīti stikla šķiedras ražojumi, ieskaitot SŠA, kuru eksports tiek veicināts (30).

(108)

Minētajās izmeklēšanās Komisija arī konstatēja, ka, kā minēts “Paziņojumā par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību, izmantojot eksporta kredītu apdrošināšanu”, Sinosure būtu jāpalielina atbalsts galvenajām ražošanas nozarēm un ražojumiem, stiprinot vispārējo atbalstu augsto tehnoloģiju ražojumu eksportam. Savas darbības centrā tai būtu jānostāda tādas nozares kā “jauno materiālu” un citu augsto un jauno tehnoloģiju nozares, kas uzskaitītas Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta katalogā, un būtu jāsniedz visaptverošs atbalsts parakstīšanas procedūru, robežvērtību apstiprināšanas, pieprasījumu apstrādes ātruma un likmju elastīguma ziņā. Likmju elastīguma ziņā tai būtu jāpiešķir ražojumiem maksimālās prēmijas likmes atlaide kredītu apdrošināšanas sabiedrības noteiktā mainīgā diapazona ietvaros.

(109)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas jāievēro Sinosure vadītājiem un uzraugiem, ko iecēlusi ĶV un kas atskaitās ĶV. Tāpēc, lai īstenotu būtisku kontroli pār Sinosure darbību, ĶV balstījās uz normatīvo satvaru.

(110)

Komisija arī pārbaudīja Sinosure faktisko rīcību attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirto apdrošināšanu un konstatēja, ka tā nav darbojusies atbilstoši tirgus principiem. Komisija varēja praktiski pārliecināties, ka apdrošināšanas prēmijas, ko maksāja izlasē iekļautie uzņēmumi, bija daudz zemākas par minimālo maksu, kas būtu nepieciešama darbības izmaksu segšanai.

(111)

Komisija arī konstatēja, ka daži ražotāji eksportētāji bija saņēmuši ieguvumu no daļējas vai pilnīgas apdrošināšanas sabiedrībai Sinosure samaksāto eksporta kredītu apdrošināšanas prēmiju atmaksas.

(112)

Komisija secināja, ka Sinosure īsteno iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, pildot valdības funkcijas. Komisija arī secināja, ka Sinosure rīkojas kā valsts iestāde nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, to lasot saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru.

(113)

Komisija arī secināja, ka Sinosure rīcība ražotājiem eksportētājiem piešķirt ieguvumu, jo apdrošināšana tika sniegta par zemākām likmēm nekā minimālā maksa, kas nepieciešama Sinosure, lai segtu savas darbības izmaksas.

(114)

Komisija arī noteica, ka subsīdijas, kas piešķirtas eksporta apdrošināšanas programmas ietvaros, ir īpašas tāpēc, ka tās nevarēja iegūt, neveicot eksportu, un tādējādi to nosacījums bija eksports pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(115)

Komisija norāda, ka SŠG ražošanas nozare ir iekļauta vispārīgākā “jauno materiālu” kategorijā un ka Sinosure 2017. gada pārskatā teikts, ka Sinosure ir aktīvi apdrošinājusi darījumus tādās stratēģiskās strauji augošās nozarēs kā jauno materiālu nozare (31). Tāpēc iepriekš minētais apsvērums attiecas arī uz SŠG ražošanas nozari.

(116)

Ņemot vērā to, ka ĶV un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šajā lietā nesadarbojās un bez norādēm par pretējo, Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, šajā lietā kā pieejamos faktus izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus (32), ciktāl tie attiecas uz SŠG.

(117)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta, izmantojot eksporta kredītu apdrošināšanu, ko piešķir Sinosure.

(118)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs norādīja uz nepārprotamu atbalstu SŠG ražošanas nozarei 13. piecgades plānā un tāpēc apgalvoja, ka ir pamatoti secināt, ka valsts īpašumā esoši uzņēmumi un privāti uzņēmumi, kas darbojas valdības vadībā, piegādā izejvielas un izejmateriālus uzņēmumiem SŠG ražošanas nozarē par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(119)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija nevarēja sīki izmeklēt šos apgalvojumus. Tomēr, ņemot vērā vispārējo secinājumu par to, ka subsidēšana turpinās, pamatojoties uz visām pārējām subsīdiju programmām, un administratīvās ekonomijas apsvērumu dēļ Komisija neuzskatīja par vajadzīgu turpināt izmeklēt šos apgalvojumus, jotam nebūtu ietekmes uz šā pārskata secinājumiem. Tāpēc tas neskar pieprasījumā ietverto apgalvojumu analīzi pēc būtības.

(120)

Visa zeme ĶTR pieder vai nu valstij, vai kolektīvam – ciemiem vai nelielām pilsētām –, un īpašumtiesības un zemi vai tām pielīdzināmas tiesības var piešķirt uzņēmumiem vai privātpersonām. Visi zemes gabali urbanizētās teritorijās pieder valstij, savukārt visi zemes gabali lauku reģionos pieder ciemiem vai nelielām pilsētām.

(121)

Tomēr saskaņā ar ĶTR konstitucionālajām tiesībām un zemes izmantošanas tiesību aktiem uzņēmumi un privātpersonas var iegādāties “zemes izmantošanas tiesības”. Rūpniecības zemi parasti iznomā uz 50 gadiem, un nomas tiesības var pagarināt vēl uz 50 gadiem.

(122)

Ķīnas Tautas Republikas Īpašuma likuma 137. pantā noteikts: “Zeme, ko izmanto rūpniecības, darījumdarbības, izklaides vajadzībām vai komerciālām dzīvojamajām mājām utt., vai zeme, kurai ir divi vai vairāk paredzētie lietotāji, tiek nodota izsoles, piedāvājumu konkursa vai kāda citāda publiska konkursa ceļā.”

(123)

Turklāt 3. pantā Ķīnas Tautas Republikas Pagaidu noteikumos par valsts īpašumā esošas zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu un nodošanu pilsētu teritorijās ir teikts, ka “ikviena sabiedrība, uzņēmums, citāda organizācija un privātpersona Ķīnas Tautas Republikā vai ārpus tās, ja vien likumā nav noteikts citādi, var iegūt tiesības izmantot zemi un iesaistīties zemes apbūvē, izmantošanā un apsaimniekošanā saskaņā ar šo noteikumu prasībām”.

(124)

Iepriekšējās izmeklēšanās ĶV paskaidroja, ka tā uzskata, ka ĶTR ir zemes brīvais tirgus un ka cena, ko maksā rūpniecības uzņēmums par zemes nomas tiesībām, atbilst tirgus cenai.

(125)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu ĶTR reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums. Turklāt pie juridiskā pamata pieder arī šādi dokumenti:

(126)

Saskaņā ar 10. pantu “Noteikumos par valsts īpašumā esošās apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu konkursā, izsolē un kotēšanā” vietējās pārvaldes iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kuru atbilstoši valsts rūpniecības politikai atjaunina reizi trijos gados.

(127)

Iepriekšējās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka cenas, ko Ķīnas Tautas Republikā maksā par ZIT, nav reprezentatīvas tirgus cenas, ko brīvā tirgū nosaka piedāvājums un pieprasījums, jo tika konstatēts, ka izsoļu sistēma ir neskaidra, nepārredzama, praksē nedarbojas un cenas patvaļīgi nosaka iestādes. Iestādes nosaka cenas saskaņā ar Pilsētu zemes novērtēšanas sistēmu, kas, bez citiem kritērijiem, liek tām ņemt vērā arī rūpniecības politiku, nosakot cenu rūpnieciskai zemei.

(128)

Komisija norādīja, ka papildus pilsētu zemes uzraudzības sistēmai pastāv arī dinamiska zemes uzraudzības sistēma. Termiņbeigu pārskatīšanā, kas attiecās uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes saules enerģijas paneļiem (33), Komisija konstatēja, ka šīs cenas ir augstākas nekā pilsētu zemes novērtēšanas sistēmas noteiktās minimālās standartcenas, kuras izmanto vietējās valdības, jo pilsētu zemes novērtēšanas sistēmas standartcenas tiek atjauninātas tikai reizi trijos gados, savukārt dinamiskās uzraudzības cenas – reizi ceturksnī. Tomēr nekas neliecināja, ka zemes cenas būtu balstītas uz dinamiskās uzraudzības cenām.

(129)

Minētajā izmeklēšanā ĶV faktiski apstiprināja, ka pilsētas zemes cenu svārstības konkrētās ĶTR teritorijās (105 pilsētās) uzrauga pilsētu zemes cenas dinamiskās uzraudzības sistēma, kas ir paredzēta zemes cenu dinamikas novērtēšanai. Tomēr piedāvājumu konkursu un izsoļu sākumcenas tika balstītas uz zemes novērtēšanas sistēmas noteiktajiem standartiem. Tas aizvien notika minētās izmeklēšanas periodā, proti, no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim. Turklāt minētajā lietā lielākā daļa no izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām saņēma zemes gabalus un zemi, kas tām tika iedalīti.

(130)

Tā kā sadarbošanās nenotika, Komisija paļāvās uz iepriekšējo izmeklēšanu, tostarp SŠA izmeklēšanas, konstatējumiem, kas apliecina, ka situācija attiecībā uz ZIT iegūšanu ĶTR nav pārredzama un iestādes patvaļīgi nosaka cenas, kas neataino tirgus cenas.

(131)

Tāpēc zemes izmantošanas tiesību piešķiršana, ko veic ĶV, būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādas preču piegādes veidā, kas piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem. ĶTR nav funkcionējoša zemes tirgus, un ārēja etalona izmantošana iepriekšējās izmeklēšanās pierāda, ka summa, ko maksā par zemes izmantošanas tiesībām, parasti ir daudz zemāka nekā parastā tirgus likme.

(132)

Saistībā ar tādu uzņēmumu preferenciālu piekļuvi rūpniecības zemei, kuri darbojas konkrētās nozarēs, Komisija norādīja, ka vietējām pārvaldes iestādēm, nosakot cenu, jāņem vērā valsts rūpniecības politika. Šajā rūpniecības politikā SŠG ražošanas nozare ir minēta pie veicinātajām nozarēm (34). Turklāt Valsts padomes Lēmumā Nr. 40 noteikts, ka valsts iestāžu pienākums ir nodrošināt zemi veicinātajām nozarēm. Lēmuma Nr. 40 18. pantā skaidri norādīts, ka nozarēm, kas ir “ierobežotas”, zemes izmantošanas tiesības nebūs pieejamas.

(133)

No tā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu subsīdija ir īpaša, jo zemi preferenciālā kārtā piešķir tikai tiem uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, šajā gadījumā – SŠG ražošanas nozarē, un valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(134)

Komisija uzskatīja, ka šī subsīdija aizvien ir kompensējama.

(135)

Ņemot vērā to, ka ĶV un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šajā lietā nesadarbojās un bez norādēm par pretējo, Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, šajā lietā kā pieejamos faktus izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus (35), ciktāl tie attiecas uz SŠG.

(136)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta, piešķirot zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(137)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika norādīts, ka Komisija dažādās izmeklēšanās ir konstatējusi, ka veicinātās nozares bieži vien ir tiesīgas piemērot samazinātus elektroenerģijas tarifus, un šo konstatējums apstiprinājusi ziņojumā par Ķīnu. Ņemot vērā to, ka SŠG ražošanas nozare ir veicinātā nozare, pieprasījumā tika uzskatīts, ka ir pamatoti secināt, ka SŠG ražošanas nozarei tiek piešķirts ieguvums arī no preferenciāliem elektroenerģijas tarifiem.

—

Valsts attīstības un reformu komisijas un Valsts enerģētikas pārvaldes apkārtraksts par aktīvi veicināmiem darījumiem ar enerģiju, kuri ir orientēti uz tirgu, un turpmāku tirdzniecības mehānisma uzlabošanu, Fa Gua Yun Xing (2018) Nr. 1027, izdots 2018. gada 16. jūlijā,

—

vairāki Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Valsts padomes atzinumi par enerģētikas sistēmas reformas padziļināšanu (Zhong Fa (2015) Nr. 9),

—

Šaņdunas Ekonomikas un informācijas tehnoloģiju komitejas Paziņojums par centieniem enerģētikas tirgus izveidē 2017. gadā, LJXDL (2017) Nr. 93,

—

Paziņojums par grozījumiem Valsts enerģētikas pārvaldes Šaņdunas Uzraudzības biroja 2017. gada Elektroenerģijas tiešās tirdzniecības noteikumos, LJNSC (2017) Nr. 36.

(138)

SŠA izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka dažiem galvenajiem lielajiem elektroenerģijas rūpnieciskajiem lietotājiem, ja tie vai nu parakstījuši tieša pirkuma līgumus, vai arī ieguvuši tiesības piedalīties “uz tirgu orientētā elektroenerģijas tirdzniecības sistēmā”, ir atļauts pirkt elektroenerģiju tieši no elektroenerģijas ražotājiem, nevis pirkt elektroenerģiju no tīkla. Cenas, ko maksāja šie galvenie lietotāji, pamatojoties uz šādiem līgumiem/tirdzniecības sistēmām, bija zemākas par fiksētajām cenām, kas provinču līmenī noteiktas lieliem rūpnieciskiem klientiem.

(139)

Iespēja slēgt šādus tieša pirkuma līgumus vai kvalificēties dalībai “uz tirgu orientētā elektroenerģijas tirdzniecības sistēmā” pašlaik nav pieejama visiem lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Valsts līmenī Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Valsts padomes atzinumos par enerģētikas sistēmas reformas padziļināšanu norādīts, piemēram, ka “uzņēmumiem, kuri neatbilst valsts rūpniecības politikai un kuru produkti un procesi tiek izskausti, nevajadzētu piedalīties tiešajos darījumos” (36).

(140)

Praksē elektroenerģijas tiešo tirdzniecību veic provinces. Lai varētu saņemt apstiprinājumu dalībai elektroenerģijas tiešā pirkuma izmēģinājuma shēmā, uzņēmumiem ir jāpiesakās provinču iestādēs, un tiem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem.

(141)

Piemēram, Šaņdunas provincē Paziņojumā par grozījumiem Valsts enerģētikas pārvaldes Šaņdunas Uzraudzības biroja 2017. gada Elektroenerģijas tiešās tirdzniecības noteikumos ir paredzēts: “Lietotājus, kas piedalās tiešajā elektroenerģijas tirdzniecībā, apstiprina saskaņā ar 2017. gada piekļuves nosacījumiem, kurus apstiprinājusi Šaņdunas Ekonomikas un informātikas tehnoloģiju komiteja. Lai piedalītos elektroenerģijas tiešajā tirdzniecībā, elektroenerģijas pārdošanas uzņēmumi iesniedz reģistrācijas pieteikumu Šaņdunas Elektroenerģijas tirdzniecības centram un var piedalīties tiešajā elektroenerģijas tirdzniecībā pēc tam, kad centrs to ir izskatījis un publicējis.” Šajā saistībā Šaņdunas Ekonomikas un informācijas tehnoloģiju komisijas paziņojumā ir izveidots un izziņots to tiesīgo uzņēmumu saraksts, kuri kvalificējas dalībai uz tirgu orientētā elektroenerģijas tirdzniecības sistēmā (37).

(142)

Ar konkrētiem uzņēmumiem nenotiek faktiskas uz tirgus balstītas sarunas vai konkursa procedūra, jo apjomi, kas iegādāti saskaņā ar tiešā pirkuma līgumiem, nav balstīti uz reālo piedāvājumu un pieprasījumu. Faktiski elektroenerģijas ražotāji un enerģijas lietotāji nevar brīvi tieši pārdot vai pirkt visu savu elektroenerģiju. Tos ierobežo kvantitatīvas kvotas, kuras tiem piešķir vietējā valdība.

(143)

Turklāt, lai gan par cenām ir paredzēts tieši vienoties elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas lietotājiem vai ar starpniekiem pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem, rēķinus uzņēmumiem faktiski izraksta valsts energotīklu uzņēmums. Piemēram, Paziņojumā par grozījumiem Valsts enerģētikas pārvaldes Šaņdunas Uzraudzības biroja 2017. gada Elektroenerģijas tiešās tirdzniecības noteikumos ir paredzēts, ka “Valsts energotīklu Šaņdunas elektroenerģijas uzņēmums maksā par elektroenerģiju tiešas tirdzniecības maksu” un ka “Valsts energotīklu Šaņdunas elektroenerģijas uzņēmums izraksta PVN rēķinu lietotājiem un enerģijas ražošanas uzņēmumiem”.

(144)

Visbeidzot, visi parakstītie tiešā pirkuma līgumi jāiesniedz vietējai valdībai reģistrēšanai.

(145)

ĶV 2018. gadā izdeva Valsts attīstības un reformu komisijas un Valsts enerģētikas pārvaldes apkārtrakstu par aktīvi veicināmiem darījumiem ar enerģiju, kuri ir orientēti uz tirgu, un turpmāku tirdzniecības mehānisma uzlabošanu (Fa Gua Yun Xing (2018) Nr. 1027). Tomēr SŠA izmeklēšanā Komisija norādīja, ka šis tiesību akts tika izdots 2018. gadā un vēl nebija īstenots.

(146)

Turklāt, lai gan apkārtraksta mērķis ir vairot tiešus darījumus elektroenerģijas tirgū, tajā ir īpaši minētas konkrētas nozares, ieskaitot celtniecības materiālu un augsto tehnoloģiju nozari, kas tiek atbalstītas un saņem ieguvumu no elektroenerģijas tirgus liberalizācijas.

(147)

Jo īpaši apkārtrakstā ir paredzēts “atbalstīt lietotājus, kuriem gada elektrības patēriņš pārsniedz 5 miljonus kWh, lai tie ar elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem veiktu tiešus darījumus ar elektroenerģiju. 2018. gadā tiks liberalizēti elektroenerģijas ražošanas plāni ogļu, dzelzs un tērauda, krāsaino metālu, celtniecības materiālu un vēl citās četrās nozarēs”.

(148)

Turklāt apkārtrakstā norādīts “tāds atbalsts jaunveidotajām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, augstajām tehnoloģijām, internetam, lielajiem datiem un augstas klases apstrādes rūpniecības nozarēm, kā arī uzņēmumiem ar izteiktām priekšrocībām un īpatnībām un augsto tehnoloģiju saturam, kurš vērsts uz dalību darījumos, bez sprieguma līmeņa un elektroenerģijas patēriņa ierobežojumiem”.

(149)

Tāpēc tiesību aktos ir paredzēts tiešos darījumus elektroenerģijas tirgū piemērot selektīvi konkrētām nozarēm, piemēram, celtniecības materiālu un augsto tehnoloģiju nozarei. Selektīvās piemērošanas dēļ valsts šo nozaru uzņēmumiem piemēro zemākas elektroenerģijas cenas.

(150)

Komisija uzskatīja, ka konkrētie samazinātie elektroenerģijas tarifi ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai (energotīkla operatoram) negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu.

(151)

Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar elektroenerģijas cenu ietaupījumu, jo elektroenerģija tika nodrošināta par tarifiem, kas ir zemāki par energotīkla parasto cenu, kuru maksā citi lielie rūpnieciskie lietotāji, kam tiešā piegāde nav pieejama.

(152)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau tiesību akti ierobežo šīs shēmas piemērošanu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuri atbilst konkrētiem valsts noteiktiem rūpniecības politikas mērķiem un kuru ražojumi vai procesi nav izslēgti kā tādi, kas nav tiesīgi piedalīties shēmā.

(153)

Tādējādi Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir darbojusies subsīdiju shēma un ka tā ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē.

(154)

Komisija uzskata, ka Ķīnas SŠG ražotāji eksportētāji turpina saņemt subsīdijas saskaņā ar šo shēmu.

(155)

SŠA izmeklēšanā kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas 2018. gadā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo elektroenerģijas cenu, kas maksājama atbilstoši parastajam energotīkla tarifam, un kopējo elektroenerģijas cenu, kas maksājama atbilstoši samazinātajam tarifam.

(156)

Ņemot vērā to, ka ĶV un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šajā lietā nesadarbojās un bez norādēm par pretējo, Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, šajā lietā kā pieejamos faktus izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus (38), ciktāl tie attiecas uz SŠG.

(157)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta, nodrošinot elektroenerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo.

(158)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzēji apgalvoja, ka ĶV turpina piešķirt subsīdijas tādu ieņēmumu veidā, no kuriem atteikusies vai nav iekasējusi valdība, kā arī turpmāk izklāstītā nodokļu atbrīvojuma un nodokļu samazinājuma programmu veidā.

(159)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzēji apgalvoja, ka SŠG ražotāji Ķīnā iegūst no uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojuma “augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, kā izklāstīts turpmāk.

(160)

Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN likums”) (39) augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kuriem valstij ir nepieciešams sniegt būtisku valsts atbalstu, tiek piemērota samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15 % apmērā, nevis standarta nodokļa likme 25 % apmērā.

(161)

Šīs programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 28. pants un ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu (40) 93. pants, kā arī šādi normatīvi:

(162)

Uzņēmumi, kas var izmantot nodokļu samazinājumu, darbojas noteiktās galvenajās augsto un jauno tehnoloģiju jomās, kuras atbalsta valsts, kā arī īsteno kārtējās valsts atbalstītās augsto tehnoloģiju jomu prioritātes, kuras ir uzskaitītas “Pamatnostādnēs jaunākajās augstākās prioritātes izstrādes jomās augsto tehnoloģiju nozarēs”. Minētajās pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka stikla ražošanas tehnoloģijas un galvenie izejmateriāli, arī SŠG, ir prioritāras jomas.

(163)

Turklāt, lai uzņēmumi būtu tiesīgi izmantot samazinājumu, tiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

(164)

Uzņēmumiem, kas izmanto šo pasākumu, jāiesniedz ienākuma nodokļa deklarācija un attiecīgie pielikumi. Faktiskais ieguvuma apjoms ir norādīts nodokļu deklarācijā.

(165)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācija ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu.

(166)

Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau tiesību akti ierobežo šīs shēmas piemērošanu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās prioritārās augsto tehnoloģiju jomās, ko noteikusi valsts, piemēram, dažās SŠG ražošanas nozares galveno tehnoloģiju jomās.

(167)

Komisija uzskata, ka šī shēma Ķīnas SŠG ražotājiem eksportētājiem turpināja piešķirt ieguvumu.

(168)

SŠA izmeklēšanā kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas 2018. gadā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši parastajai nodokļa likmei, un kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši samazinātai nodokļa likmei.

(169)

Ņemot vērā to, ka ĶV un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šajā lietā nesadarbojās un bez norādēm par pretējo, Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, šajā lietā kā pieejamos faktus izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus (41), ciktāl tie attiecas uz SŠG.

(170)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta.

(171)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzēji apgalvoja, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa kompensācija piešķir ieguvumu SŠG ražotājiem Ķīnā, kā izklāstīts turpmāk.

(172)

Nodokļa kompensācija pētniecībai un izstrādei paredz uzņēmumiem preferenciālu nodokļu režīmu to pētniecības un izstrādes darbībām konkrētās valsts noteiktās prioritārās tehnoloģiju jomās, ja tiek ievēroti konkrēti pētniecības un izstrādes izdevumu sliekšņi.

(173)

Proti, pētniecības un izstrādes izdevumi, kuri radušies, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, jaunus ražojumus un jaunas amata prasmes, kas nav nemateriāli aktīvi, un tiek iekļauti kārtējā laikposma peļņā vai zaudējumos, tiek atskaitīti vēl 50 % apmērā papildus atskaitīšanai pilnā apmērā, ņemot vērā faktisko situāciju. Ja iepriekš minētie pētniecības un izstrādes izdevumi veido nemateriālus aktīvus, tiem piemēro nolietojumu 150 % apmērā no nemateriālo aktīvu izmaksām.

(174)

Programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 30. panta 1. punkts kopā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumiem, kā arī šādi paziņojumi:

(175)

SŠA izmeklēšanā Komisija ir konstatējusi, ka “jaunas tehnoloģijas, jauni ražojumi un jaunas amata prasmes”, kas var izmantot nodokļu atskaitīšanu, ietilpst konkrētās augsto tehnoloģiju jomās, kuras atbalsta valsts, kā arī īsteno kārtējās valsts atbalstītās augsto tehnoloģiju jomu prioritātes, kuras ir uzskaitītas “Pamatnostādnēs jaunākajās augstākās prioritātes izstrādes jomās augsto tehnoloģiju nozarēs”.

(176)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācija ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu.

(177)

Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(178)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau tiesību akti ierobežo šā pasākuma piemērošanu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem rodas pētniecības un izstrādes izdevumi konkrētās prioritārās augsto tehnoloģiju jomās, ko noteikusi valsts, piemēram, SŠG ražošanas nozarē.

(179)

Komisija uzskata, ka šī shēma Ķīnas SŠG ražotājiem eksportētājiem turpināja piešķirt ieguvumu.

(180)

SŠA izmeklēšanā kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas 2018. gadā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši parastajai nodokļa likmei, un kopējo nodokli, kurš maksājams pēc 50 % atskaitīšanas no faktiskajām pētniecības un izstrādes izmaksām.

(181)

Ņemot vērā to, ka ĶV un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šajā lietā nesadarbojās un bez norādēm par pretējo, Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, šajā lietā kā pieejamos faktus izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus (42), ciktāl tie attiecas uz SŠG.

(182)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta.

(183)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzēji apgalvoja, ka dividenžu nodokļa atbrīvojums SŠG ražotājiem Ķīnā piešķir ieguvumu, kā izklāstīts turpmāk.

(184)

UIN likumā ir paredzēti ienākuma nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts. Konkrēti, likumā tiesīgiem rezidentuzņēmumiem tiek piešķirts atbrīvojums no nodokļa, ar ko apliek ienākumus no kapitāla ieguldījumiem, piemēram, dividendes un bonusus.

(185)

Programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 26. panta 2. punkts kopā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumiem.

(186)

Iepriekšējās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka daži pārbaudītie uzņēmumi ir saņēmuši kvalificētiem rezidentuzņēmumiem piešķiramo atbrīvojumu no nodokļa, ar ko apliek ienākumus no dividendēm.

(187)

UIN likuma 25. pantā ir paredzēts: “Valsts piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts.” 26. panta 2. punktā ir precizēts, ka atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams ienākumiem no pašu kapitāla ieguldījumiem starp “tiesīgajiem rezidentuzņēmumiem”, kas ierobežo tā piemērošanas jomu, attiecina to tikai uz konkrētiem rezidentuzņēmumiem.

(188)

Kā secināts SŠA izmeklēšanā, šāda preferenciālā nodokļu politika attiecas tikai uz konkrētām nozarēm un projektiem, t. i., nozarēm, kuras īpaši atbalsta un veicina valsts, piemēram, SŠG ražošanas nozari, un tāpēc tā ir īpaša.

(189)

Komisija uzskata, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu.

(190)

Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(191)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktiem vien šā atbrīvojuma piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz kvalificētiem rezidentuzņēmumiem, kurus būtiski atbalsta valsts un kuru attīstību veicina valsts.

(192)

Komisija uzskata, ka šī shēma Ķīnas SŠG ražotājiem eksportētājiem turpināja piešķirt ieguvumu.

(193)

Ņemot vērā to, ka ĶV un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šajā lietā nesadarbojās un bez norādēm par pretējo, Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, šajā lietā kā pieejamos faktus izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus (43), ciktāl tie attiecas uz SŠG.

(194)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta.

(195)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzēji apgalvoja, ka zemes izmantošanas nodokļa atbrīvojums SŠG ražotājiem Ķīnā piešķir ieguvumu, kā izklāstīts turpmāk.

(196)

Organizācija vai privātpersona, kura izmanto zemi lielpilsētās, rajonu pilsētās un administratīvajos centros, kā arī rūpniecības un izrakteņu ieguves reģionos, parasti maksā pilsētu zemes izmantošanas nodokli. Zemes izmantošanas nodokli iekasē vietējās nodokļu iestādes vietās, kurās zeme tiek izmantota.

(197)

Tomēr konkrētām zemes kategorijām, piemēram, no jūras atgūtai zemei, valsts iestādēm, tautas organizācijām un militāram vienībām izmantošanai piešķirtai zemei, ar Finanšu ministrijas piešķīrumiem finansētajām iestādēm izmantošanai piešķirtai zemei, reliģiska kulta celtnēm izmantotai zemei, publiskiem parkiem un publiskām vēsturiskām un apskates vietām, ielām, ceļiem, sabiedriskiem laukumiem, zālieniem un citām sabiedriskām vietām pilsētvidē, ir piešķirts atbrīvojums no zemes izmantošanas nodokļa.

(198)

Programmas juridiskais pamats ir:

(199)

SŠA izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka viena no izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmantoja zemes izmantošanas nodokļa atlaides vai atbrīvojumus no tā, ko piešķīra vietējais Zemes izmantošanas birojs, lai gan šie uzņēmumi neietilpa oficiālajās atbrīvojumu kategorijās, kuras noteiktas iepriekš minētajos valsts tiesību aktos.

(200)

Komisija uzskata, ka konkrētais atbrīvojums no nodokļa ir subsīdija vai nu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta, vai 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, vai nu tieši nododot līdzekļus (samaksātā nodokļa atmaksu), vai Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus (nesamaksāto nodokli), tiek veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu.

(201)

Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar atmaksāto summu/nodokļu ietaupījumu.

(202)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo viens no SŠA izmeklēšanā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem saņēmis nodokļu samazinājumu, lai gan tas neatbilda nevienam no objektīvajiem kritērijiem.

(203)

Komisija uzskata, ka šī shēma Ķīnas SŠG ražotājiem eksportētājiem turpināja piešķirt ieguvumu.

(204)

SŠA izmeklēšanā kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas 2018. gadā piešķirts saņēmējiem. Tika uzskatīts, ka šis ieguvums ir 2018. gadā atmaksāta summa.

(205)

Ņemot vērā to, ka ĶV un visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji šajā lietā nesadarbojās un bez norādēm par pretējo, Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, šajā lietā kā pieejamos faktus izmantoja SŠA izmeklēšanas konstatējumus (44), ciktāl tie attiecas uz SŠG.

(206)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija secināja, ka SŠG ražošanas nozare aizvien tiek subsidēta.

(207)

Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā SŠG ražošanas nozare ĶTR aizvien tika subsidēta. Jo īpaši nozīmīgi ir SŠA izmeklēšanas konstatējumi, jo tie attiecas uz subsīdijām uzņēmumiem, kas ražo gan SŠA, gan SŠG, un subsīdiju shēmas neattiecas uz konkrētu ražojumu.

(208)

Tā kā subsīdiju shēmas piešķir ieguvumu visam uzņēmumam, nevis tikai daļai, kas ražo un eksportē SŠA, atkal var izmantot pieejamo informāciju, lai “pārnestu” no SŠA lietas subsīdiju pamataprēķinus, un, neesot citai informācijai, pieņemt, ka uzņēmumiem, kas ražoja un eksportēja SŠG uz Savienību PIP, radās ieguvums no subsidēšanas apjoma, kas krietni pārsniedz de minimis. Ņemot vērā SŠA izmeklēšanas konstatējumus, tostarp attiecībā uz subsīdijām, kas sākotnējā izmeklēšanā netika kompensētas, patiešām tika noteikts, ka vidējais subsidēšanas apjoms ir aptuveni 25 % apmērā.

(209)

Lai gan sadarbības trūkuma dēļ nevar precīzi noteikt subsidēšanas apjomu, to var uzskatīt par ievērojamu.

(210)

Subsidēšanas turpināšanās PIP liecina par subsidēšanas turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Turklāt Komisija analizēja arī to, vai pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, subsidēta eksporta apjoms palielinātos.

(211)

Lai to izdarītu, Komisija analizēja šādus faktorus: ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(212)

ĶTR ražotāju eksportētāju un ĶV nesadarbošanās dēļ Komisija, ievērojot pamatregulas 28. pantu, savam vērtējumam izmantoja pieejamos faktus.

(213)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzēji norādīja, ka 2018. gadā SŠG pieprasījums pasaulē svārstījās no 5,3 līdz 6,5 miljoniem tonnu, savukārt jauda pasaulē svārstījās no 6,0 līdz 6,9 miljoniem tonnu.

(214)

Tie norādīja, ka 2018. gadā starpība starp jaudu un pieprasījumu ĶTR bija 700 000 tonnu gadā, kas veido 70 % SŠG pieprasījuma Eiropas Savienībā.

(215)

Tā kā citas informācijas nav, Komisija secina, ka Ķīnas ražotāji spētu novirzīt savu lieko jaudu uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(216)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka pat tad, ja pasākumi paliek spēkā, ES aizvien ir viens no pieciem galvenajiem Ķīnas SŠG eksporta galamērķiem.

(217)

GTA (45) datu analīze par periodu līdz 2019. gada beigām apstiprina šo tendenci.

(218)

Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka salīdzinājumā ar citiem tirgiem SŠG cenas Eiropā ir augstas.

(219)

Piecu galveno Ķīnas eksporta tirgu vienības cenu analīze, kas arī iegūta no GTA par periodu līdz 2019. gada beigām, apstiprina šo tendenci.

(220)

Komisija secina, ka Savienība ir pievilcīgs tirgus Ķīnas SŠG ražotājiem. To apstiprina arī Ķīnas ražotāji, kuri veic ieguldījumus objektos sevišķi Bahreinā un Ēģiptē, lai piekļūtu Savienības tirgum, nemaksājot spēkā esošos maksājumus par importu no ĶTR.

(221)

Pamatojoties uz izmeklēšanas konstatējumiem un piemērojot pamatregulas 28. pantu, Komisija ir secinājusi, ka ĶTR aizvien ir spēkā konkrēti SŠG ražošanas nozarei piemērojamas subsīdiju shēmas un ka šīs shēmas piešķīra ieguvumu SŠG ražošanas nozarei Ķīnas Tautas Republikā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(222)

Komisija arī secina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, subsidētais SŠG imports no ĶTR turpinātos.

(223)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja deviņi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(224)

Komisija izveidoja Savienības ražotāju izlasi. Izlasē iekļāva trīs Savienības ražotājus, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārstāvēja 60 % no līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas kopapjoma.

(225)

Komisija, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja savākto informāciju, kas tika pārbaudīta izmeklēšanā, noteica, ka kopējais SŠG Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 657 750 tonnu.

1. tabula

Savienības ražošanas apjoms

(226)

Kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija nemainīgs laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, taču samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(227)

SŠG patēriņu Savienībā Komisija noteica, SŠG importam pieskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū.

(228)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(229)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā bija mainīgs. Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam tas pieauga par 8 %, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas ievērojami samazinājās par 7 %.

(230)

Komisija noteica importa apjomu un tā tirgus daļu, pamatojoties uz datiem no datubāzes Surveillance 2 (46).

(231)

SŠG importam no Ķīnas dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(232)

Laikposmā no 2016. gada līdz PIP SŠG imports no Ķīnas uz ES samazinājās par 35 %. Tajā pašā periodā attiecīgā tirgus daļa samazinājās par trīs procentpunktiem.

(233)

Vidējo importa cenu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

4. tabula

Importa cena

(234)

Attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas samazinājās par 7 %.

(235)

Tā kā sadarbošanās nenotika, Komisija pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteica cenu samazinājumu, salīdzinot:

(236)

No datubāzes Surveillance 2 iegūtā CIF cena tika koriģēta līdz cenai pēc izkraušanas, pievienojot CIF cenai ievedmuitas maksājumus 7 % apmērā un importa izmaksas – aptuveni 30 EUR par importēto tonnu.

(237)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(238)

Salīdzinājums apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa vidējais cenu samazinājums pārsniedza 24 %.

(239)

Tāpēc Komisija konstatēja, ka Ķīnas importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(240)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomam, tirgus daļai un importa cenām bija šāda dinamika:

5. tabula

No visām pārējām valstīm, izņemot Ķīnu, veiktā importa apjoms, tirgus daļa un importa cenas

(241)

Attiecīgajā periodā lielākais imports no trešām valstīm bija ievērojami pieaugošais apjoms no Ēģiptes un salīdzinoši stabilais imports no Malaizijas un Norvēģijas. Stabils bija arī imports no Bahreinas, tā tirgus daļa bija 2 %.

(242)

Ēģiptes importa tirgus daļa pieauga no 5 % 2016. gadā līdz 14 % PIP.

(243)

Komisija 2019. gada 16. maijā sāka izmeklēšanu par SŠG importu no Ēģiptes (47). Izmeklēšanu pabeidza 2020. gada jūnijā, un tajā tika konstatēts, ka importa pieaugumu izraisīja eksports no Ēģiptes ražotnes, ko vada Ķīnas CNBM grupa. Šis eksportētājs bija izveidojis šo darbību ar skaidru mērķi pārdot SŠG Savienības tirgū, nemaksājot spēkā esošos maksājumus par Ķīnas izcelsmes importu (48).

(244)

Saskaņā ar pierādījumiem, kas Komisijai bija pieejami minētajā lietā, šķiet, ka CNBM grupai uzdotie SŠG pasūtījumi tika nodoti jaunajai ražotnei Ēģiptē. Laikā posmā no 2016. gada līdz 2019. gadam imports no Ēģiptes strauji palielinājās, gandrīz trīskāršojoties. Komisija 2020. gada jūnijā SŠG importam no Ēģiptes noteica galīgo kompensācijas maksājumu 13,1 % apmērā. (49) Pagaidu pasākumi tika noteikti 2020. gada martā (50).

(245)

Malaizijas importa apjoms samazinājās laikā no 2018. gada līdz PIP. Tā tirgus daļa samazinājās no 10–11 % attiecīgajā periodā līdz 8 % PIP. Komisija noteica, ka Malaizija eksportēja uz ES vienīgi cirstas šķipsnas (51). Salīdzinot cirstu šķipsnu, kas eksportētas no Malaizijas, vidējo cenu ar Savienībā ražotu cirstu šķipsnu cenām, tika konstatēts, ka Malaizijas importa cenas atbilst Savienības ražošanas nozares cenām.

(246)

Attiecīgajā periodā Norvēģijas importa tirgus daļa bija stabila – 4–5 %. Turklāt tās vidējās importa cenas bija līdzīgā līmenī kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(247)

Visā attiecīgajā periodā citu valstu importa tirgus daļa bija stabila – 9 %.

(248)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(249)

Kā minēts 13. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(250)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko savās atbildēs uz anketas jautājumiem bija snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji, kā arī uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, kuru pārbaudīja Komisija. Mikroekonomiskie rādītāji tika balstīti uz datiem no izlasē iekļauto ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(251)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, subsīdiju apjoms un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(252)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, vidējās darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(253)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(254)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Tas ir tāpēc, ka jaudas pamatā galvenokārt ir krāšņu skaits, no kurām produkcija nonāk ražošanas līnijās, un tāpēc jaudas palielināšanai ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi.

(255)

Arī Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums saglabājās augsts un stabils no 2016. līdz 2018. gadam pirms neliela krituma PIP.

(256)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(257)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 7 %, izņemot ļoti spēcīgo 2017. gadu, kurā salīdzinājumā ar 2016. gadu tas pieauga par 5 %.

(258)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 64 % līdz 59 %. Samazinājās arī Ķīnas importa tirgus daļa no 8 % līdz 5 %. Gan Ķīnas, gan Savienības ražošanas nozares importa tirgus daļas samazināšanās jāskata attiecībā pret pieaugošo importu no Ēģiptes. Patiešām, Ēģiptes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā gandrīz trīskāršojās, palielinoties no 5 % līdz 14 %.

(259)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(260)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē saglabājās stabila visā attiecīgajā periodā.

(261)

Savienības ražošanas nozares ražīguma samazināšanās attiecīgajā periodā atainoja ražošanas samazināšanos.

(262)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(263)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(264)

Tomēr izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %.

(265)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas pakāpeniski palielinājās, kā tas norādīts tālāk.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(266)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi palielinājās, un PIP tie sasniedza visaugstāko līmeni.

11. tabula

Krājumi

(267)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(268)

Trīs Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(269)

Attiecīgajā periodā rentabilitāte un gada naudas plūsma no darbības būtiski samazinājās.

(270)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare turpināja veikt ieguldījumus. Ieguldījumi pieauga periodā no 2016. līdz 2018. gadam, atspoguļojot krāšņu darbmūžu, kuras ir periodiski jāatjauno, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanu. Tomēr PIP ieguldījumi būtiski samazinājās.

(271)

Ienākums no ieguldījumiem ir izteikts kā peļņa procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Negatīvās pārmaiņas notika pēc peļņas procenta samazināšanās attiecīgajā periodā.

(272)

Tomēr Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji peļņas ziņā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu.

(273)

Savienības ražošanas nozares peļņa attiecīgajā periodā tika būtiski ietekmēta – tā samazinājās no 12,6 % 2016. gadā līdz 3,7 % PIP, kas ir krietni zem ilgtspējīgā līmeņa šādai ārkārtīgi kapitālietilpīgai nozarei. Būtiskais rentabilitātes samazinājums liecina par Savienības ražošanas nozares īpaši nestabilo stāvokli PIP.

(274)

Pārdošanas apjomu samazināšanās kopā ar cenu samazināšanos izraisīja visu darbības rādītāju pasliktināšanos. Papildus rentabilitātes samazinājumam samazinājās arī ražīgums un jaudas izmantojums. Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās pieauguši par 8 %. Naudas plūsma IP samazinājās par 51 % salīdzinājumā ar 2016. gadu. Ienākums no ieguldījumiem samazinājās līdz tikai 6 % salīdzinājumā ar 18 % 2016. gadā.

(275)

Ražošanas samazināšanās ievērojami ietekmēja nozari augsto nemainīgo izmaksu dēļ un tādēļ, ka nav iespējams elastīgi samazināt ražošanu, jo šajā īpašajā ražošanas procesā krāsnis ir jāizmanto pilnīgi.

(276)

Pat šādos nelabvēlīgos apstākļos bija nepieciešami pastāvīgi ieguldījumi, galvenokārt lai nomainītu krāsnis ar stingri ierobežotu kalpošanas laiku. Tas radīja papildu finansiālu spiedienu uz ražotājiem.

(277)

Turklāt Savienības ražošanas nozare zaudēja daļu no savas tirgus daļas, kas negatīvi ietekmēja rentabilitāti.

(278)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktus, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei aizvien tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta nozīmē.

(279)

Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei aizvien tika nodarīts būtisks kaitējums.

(280)

Tomēr Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar attiecināt uz subsidēto importu no Ķīnas. Kā liecina importa statistika, attiecīgajā periodā strauji pieauga imports no Ēģiptes.

(281)

Kā norādīts 243. apsvērumā iepriekš, Komisija nesen izmeklēja šo importu un konstatēja, ka tas tiek subsidēts un rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Faktiski Komisija konstatēja, ka Ķīnas CNBM grupa ir izveidojusi darbību Ēģiptē, lai izvairītos no tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, tostarp tiem, kas pašlaik tiek pārskatīti (52).

(282)

Neraugoties uz to, ka parasti antisubsidēšanas izmeklēšanai ir atturoša ietekme uz importu no valstīm, uz kurām attiecas izmeklēšana, Ēģiptes imports saglabājās nemainīgs – 141 809 tonnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 144 169 tonnām periodā, kas beidzās 2019. gada 31. martā. Turklāt turpinājās importa cenas samazināšanās tendence – cena samazinājās no 904 EUR par tonnu līdz 890 EUR par tonnu.

(283)

Cenu spiediens tirgū, ko izraisīja šis Ēģiptes imports par zemām cenām, izraisīja Savienības ražošanas nozares nespēju iekļaut cenā ražošanas izmaksu pieaugumu.

(284)

Jānorāda arī, ka pagaidu pasākumi pret subsidēto importu no Ēģiptes tika ieviesti tikai 2020. gada martā. Tādējādi šajā izmeklēšanā aplūkotajā periodā, kā arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozare nebija pasargāta no subsidētā Ēģiptes importa.

(285)

Lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa tirgus daļa aizvien bija 5 % un tās importa cenas aizvien bija zemākas par cenām, kas novērotas citās valstīs, un par Savienības ražošanas nozares cenām, Komisija norāda, ka pret negodīgiem līdzekļiem veikto SŠG importu no Ķīnas ir noteikti ne tikai antisubsidēšanas, bet arī antidempinga pasākumi.

(286)

Tāpēc Komisija salīdzināja Ķīnas importa cenas (pieskaitot abus maksājumus) ar Savienības ražošanas nozares cenām.

(287)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja ES importa statistiku un ņēma vērā Taric papildu kodus, lai piešķirtu individuālās uzņēmuma likmes un KN kodus, lai nošķirtu grīstes, mašas un cirstas šķipsnas.

(288)

Veicot šo salīdzinājumu, Komisija nekonstatēja cenu samazinājumu cirstām šķipsnām un grīstēm, kas veido lielāko daļu no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma. Cenu samazinājums tika konstatēts tikai mašu gadījumā, kam sakarā ar ļoti mazo attiecību pret Savienības ražošanas kopapjomu (mazāk nekā 4 %) nav nekādas izmērāmas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(289)

Tāpēc Komisija secināja, ka šie pasākumi bijuši efektīvi, lai aizsargātu Savienības ražošanas nozari no kaitējuma, ko izraisīja subsidētais imports no ĶTR.

(290)

Pēc tam Komisija novērtēja, vai kaitējums, ko sākotnēji izraisīja SŠG imports no ĶTR, varētu atkārtoties tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(291)

Lai noteiktu šo iespējamību, Komisija analizēja šādus faktorus: a) iespējamo Ķīnas importa cenu līmeni bez kompensācijas pasākumiem; b) Savienības tirgus pievilcību; c) ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā.

(292)

Izmeklēšanā atklājās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas tika subsidēts un ka bija subsidēšanas turpināšanās iespējamība, ja pasākumi zaudētu spēku.

(293)

Ķīnas importa cenas (bez antidempinga/kompensācijas maksājumiem) bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena ES tirgū bija 1 106 EUR/t, savukārt vidējā Ķīnas importa cena bija 990 EUR/t. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, SŠG eksports no Ķīnas uz Savienību notiktu par cenām, kas radītu kaitējumu un būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(294)

Savienības tirgus ir pievilcīgs apjoma un cenu ziņā.

(295)

Saskaņā ar pieejamo informāciju, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, cenas Savienības tirgū vidēji ir augstākas nekā citās valstīs. Eksporta statistika arī liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas eksporta cenas uz citiem eksporta tirgiem, proti, ASV un Dienvidkoreju, vidēji bija zemākas (863 EUR par tonnu uz ASV un 780 EUR par tonnu uz Dienvidkoreju) nekā eksportam uz ES (990 EUR par tonnu) (53).

(296)

Visbeidzot, to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas SŠG ražotājiem, apstiprina arī tas, ka CPIC un CNBM grupa ir veikusi būtiskus ieguldījumus, lai sāktu lielu SŠG eksportu attiecīgi no Bahreinas un Ēģiptes ražotnēm, lai apkalpotu Eiropas tirgu neilgi pēc tam, kad 2014. gada decembrī tika ieviesti antisubsidēšanas un antidempinga pasākumi.

(297)

Kā tika apstiprināts iepriekšējā izmeklēšanā, CNBM grupa atvēra ražotni Ēģiptē īpaši tādēļ, lai pārdotu SŠG Savienības tirgū, nemaksājot spēkā esošos maksājumus par importu tieši no Ķīnas (54).

(298)

Kā aprakstīts iepriekš 213.–215. apsvērumā, Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda.

(299)

Izmeklēšana ir apliecinājusi, ka imports no Ķīnas turpināja notikt par cenām, kas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un ka nekas neliecina par to, ka subsidēšana nākotnē varētu tikt izbeigta.

(300)

Turklāt, ja pasākumi tiktu atcelti, var pamatoti sagaidīt, ka Savienības tirgus pievilcības un Ķīnā pieejamās neizmantotās jaudas dēļ būtiski palielināsies imports Savienībā par subsidētām cenām, kas rada kaitējumu un būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(301)

Šādā scenārijā Ķīnas eksports uz Savienību strauji pārņemtu tirgus daļu no Savienības ražošanas nozares, kuras pārdošanas apjomi nekavējoties samazinātos un vienības nemainīgās izmaksas pieaugtu.

(302)

Nemainīgo izmaksu pieaugums kopā ar pārdošanas cenu kritumu uzreiz negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas visā attiecīgajā periodā ir bijusi ievērojami zemāka par mērķa peļņu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare sāktu ciest zaudējumus, tiktu negatīvi ietekmēts Savienības ražošanas nozares vispārējais ekonomiskais stāvoklis un atkārtotos būtisks kaitējums.

(303)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pastāv iespējamība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā varētu atkārtoties Ķīnas izcelsmes importa izraisītais kaitējums.

(304)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai tā var nepārprotami secināt, ka šajā gadījumā nebūtu Savienības interesēs noteikt kompensācijas pasākumus, kuri atbilst kompensējamo subsīdiju kopējam apjomam, kaut arī ir konstatēta subsidēšana, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, arī Savienības ražošanas nozares, lietotāju un importētāju intereses.

(305)

Izmeklēšana apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare bija situācijā, kurā tai tiek nodarīts kaitējums, un ka pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu to, ka palielinātos negodīga konkurence ar subsidēto Ķīnas importu.

(306)

Tāpēc Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(307)

SŠG izmanto daudzos dažādos veidos, piemēram, transportlīdzekļos (automobiļos, jūras, aviācijas un kosmiskā nozarē, militārajā nozarē), elektriskajās/elektroniskajās ierīcēs, vēja enerģijas nozarē, būvniecībā/celtniecībā, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa precēs.

(308)

Tās izmanto vai nu tieši materiālu ražošanā (plastmasa), vai arī kā izejmateriālu stikla šķiedras auduma (SŠA) un sieta auduma aušanā.

(309)

SŠG var izmantot tieši, proti, par stiegrojuma materiāliem, un šādā gadījumā SŠG daļa kopējās materiāla izmaksās ir ļoti maza, tāpat arī pasākumu ietekme uz kopējām izmaksām.

(310)

Ja SŠG izmanto aušanā, situācija ir atšķirīga, jo SŠG veido būtisku izgatavošanas izmaksu procentuālo daļu un SŠA ražošanas nozare paļaujas uz zemām SŠG cenām, lai varētu konkurēt Savienības tirgū. Tomēr SŠA ražošanas nozare tagad var saņemt ieguvumu no antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas noteikti SŠA importam gan no Ķīnas, gan Ēģiptes (galvenās konkurentes SŠA tirgū).

(311)

Tā kā šajā izmeklēšanā nepieteicās neviens lietotājs, labākie pieejamie dati, kas ir Komisijas rīcībā šajā saistībā, ir iepriekšējo izmeklēšanu secinājumi: antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšana, kā sīki izklāstīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/724 (55), kur tika secināts, ka pasākumu termiņa pagarināšanai būtu ierobežota ietekme uz lietotāju stāvokli, un antisubsidēšanas izmeklēšana, kā sīki izklāstīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/379 (56), kur tika secināts, ka, ņemot vērā pieejamos piegādes alternatīvos avotus, uz kuriem pasākumi neattiecas, un tā kā nebija pierādījumu, kas skaidri liecinātu, ka lietotāji nevarētu absorbēt papildu izmaksas, kas saistītas ar importam noteiktajiem pasākumiem, negatīvā ietekme uz lietotājiem skaidri nepierāda, ka pasākumu piemērošana nebūtu Savienības interesēs.

(312)

Komisija uzaicināja visus nesaistītos importētājus piedalīties izmeklēšanā, taču neviens nesaistītais importētājs nepieteicās vai nekādā veidā nesadarbojās izmeklēšanā.

(313)

Komisija uzskatīja, ka SŠG ražošana ir lielā mērā standartizēta un tās piegādes avotus var efektīvi mainīt.

(314)

Pamatojoties uz to, ņemot vērā arī pieejamos piegādes alternatīvos avotus, uz kuriem neattiecas pasākumi, Komisija secināja, ka patlaban spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju situāciju un ka pasākumu turpināšana tos nepamatoti neietekmēs.

(315)

Pasākumu atcelšana varētu radīt būtisku un negatīvu ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(316)

Antidempinga maksājuma termiņa pagarināšanai būtu ierobežota ietekme uz importētājiem un lietotājiem.

(317)

Tomēr Komisija norāda, ka ir pieejami arī citi SŠG avoti, attiecībā uz kuriem nav spēkā esošu pasākumu.

(318)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka kompensācijas pasākumu turpmāka piemērošana Ķīnas izcelsmes SŠG importam nav Savienības interesēs.

(319)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēšanas turpināšanās iespējamību un kaitējuma atkārtošanos, un saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu kompensācijas maksājumi, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, būtu jāsaglabā.

(320)

Ieinteresētās personas tika informētas par svarīgajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots noteikt galīgo kompensācijas maksājumu pārskatāmā ražojuma importam Savienībā.

(321)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par šo izpausto informāciju un lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(322)

Pēc svarīgo faktu un apsvērumu izpaušanas tika saņemta divi piezīmju kopumi: viens no Ķīnas ražotāja eksportētāja un otrs no APFE.

(323)

Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja, ka nepiekrīt lēmumam saglabāt kompensācijas maksājumus, un apgalvoja, ka tam ĶV piedāvātā subsīdija neesot piešķīrusi ieguvumu. Uzņēmums būtībā apgalvoja, ka tas nebija ieguvis no “ĶV centrālo plānošanas dokumentu īstenošanas ar mērķi veicināt SŠG ražošanas nozari” un nebija saņēmis nekādu preferenciālu finansiālu atbalstu. Bez minētajiem vispārīgajiem apgalvojumus Ķīnas ražotājs eksportētājs nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumus. Tāpēc tie tiek noraidīti.

(324)

APFE norādīja, ka piekrīt Komisijas konstatējumiem. Turklāt APFE uzsvēra, ka Ķīnas ražotāji ir saglabājuši spēcīgu pozīciju ES tirgū, pateicoties importam ne tikai no Ēģiptes un Bahreinas, bet arī no Ķīnas. APFE apgalvoja, ka saskaņā ar Eurostat datiem pēc PIP Ķīnas ražotāji eksporta cenas uz Savienību samazināja par vairāk nekā 15 %. APFE nebija zināms neviens tehnoloģisks sasniegums, kas būtu par cēloni ražošanas izmaksu samazinājumam SŠG nozarē un attaisnotu šādu cenu samazinājumu. Gluži pretēji – APFE prognozēja cenu pieaugumu sakarā ar vispārējo ekonomisko situāciju pasaulē un pandēmiju.

(325)

APFE apgalvoja, ka SŠG imports no Ķīnas joprojām rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un absorbcijas prakse, ko pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda īstenoja Ķīnas ražotāji, ir ievērojami mazinājusi pašlaik attiecībā uz SŠG importu no Ķīnas spēkā esošo maksājumu koriģējošo ietekmi, kāda tiem bija, kad tos noteica 2014. gadā un turpmākajos gados uzreiz pēc tam.

(326)

Komisija norāda, ka APFE piezīmes norāda uz to pašu, uz ko norāda iepriekš minētie secinājumi. Kad Savienības ražošanas nozares rīcībā ir pierādījumi, ka pasākumi vēl būtu jāpārskata, tai ir tiesības iesniegt pieprasījumu saskaņā ar pamatregulu.

(327)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (57) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, tad procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(328)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1037 25. panta 1. punktu,