28.1.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/2

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/98

(2015. gada 16. oktobris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības vispārējos nosacījumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 51. panta 4. punktu un 116. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Iestāžu grupas kartēšanas process, kurā tiktu identificētas grupas struktūras Savienībā vai trešā valstī un kurā attiecībā uz katru grupas struktūru jāapraksta tās veids, atrašanās vieta, tās uzraudzībā iesaistītās iestādes, piemērojamie prudenciālie atbrīvojumi, tās nozīmīgums grupā un nozīmīgums valstī, kurā tā ir saņēmusi atļauju vai veic uzņēmējdarbību, kā arī kritēriji šā nozīmīguma noteikšanai, tiek uzskatīts par būtisku elementu kolēģijas locekļu un potenciālo novērotāju noskaidrošanai. Šajā sakarā informācija par to, cik nozīmīga filiāle ir grupai un cik nozīmīga attiecīgā filiāle ir dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību, ir būtiska, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu līdzdalību kolēģijas darbībās. Informācija par grupas struktūru – iestāžu, filiāļu vai citu finanšu sektora sabiedrību – veidu, kā arī par to, kurā valstī tās ir saņēmušas atļauju vai veic uzņēmējdarbību, arī ir būtiska, lai noskaidrotu kolēģijas locekļus un potenciālos novērotājus.

(2)

Informācija par to, cik nozīmīga filiāle ir grupai un cik nozīmīga attiecīgā filiāle ir dalībvalstij, kurā tā saņēmusi atļauju vai veic uzņēmējdarbību, ir būtiska, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes līdzdalības līmeni kolēģijas darbībās un, jo īpaši, lai veiktu uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesu.

(3)

Lai palielinātu uzraudzības kolēģiju efektivitāti, Direktīvas 2013/36/ES 115. pantā minētajiem rakstiskajiem koordinēšanas un sadarbības plāniem būtu jāaptver visas kolēģijas darba jomas. Rakstiskajiem plāniem būtu jāaptver arī vienošanās starp tiem kolēģijas locekļiem, kuri iesaistīti konkrētās kolēģijas darbībās, piemēram, tādās, ko veic, izmantojot īpašas kolēģijas apakšstruktūras. Rakstiskajiem plāniem būtu jāietver arī kolēģijas darba operatīvie aspekti, jo šie aspekti ir būtiski, lai atvieglotu kolēģijas darbību gan parastajās, gan ārkārtas situācijās. Tā kā ir svarīgi nodrošināt sadarbību kolēģijas ietvaros, pirms un nolūkā sniegt ieguldījumu grupas noregulējuma jautājumos, rakstiskajos plānos būtu jāparedz attiecīgo ieguldījumu koordinēšanas process, kā arī konsolidētās uzraudzības iestādes pienākumi un loma, darot zināmus šos ieguldījumus noregulējuma kolēģijai ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes starpniecību, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES (2) 2. panta 1. punkta 44. apakšpunktā. Rakstiskajiem plāniem vajadzētu būt vispusīgiem, saskaņotiem un visaptverošiem un nodrošināt pienācīgu un atbilstošu pamatu, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus un uzdevumus vairāk kolēģijas ietvaros nekā ārpus kolēģijas.

(4)

Kolēģijas ir būtisks instruments informācijas apmaiņai, ārkārtas situāciju paredzēšanai un novēršanai, un tās ļauj konsolidētās uzraudzības iestādei veikt efektīvu konsolidēto uzraudzību. Lai nodrošinātu konsekvenci un ļautu EBI veikt savus uzdevumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010 (3) un Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā, ir lietderīgi, lai EBI piedalītos kā locekle visās kolēģijās.

(5)

Lai veiktu visas kolēģijas darbības, konsolidētās uzraudzības iestādei un pārējiem kolēģijas locekļiem vajadzētu būt pārskatam pār darbībām, ko veic visas grupas struktūras, ieskaitot tās, kuras veic finanšu darbības, bet netiek kvalificētas kā iestādes, un tās, kuras darbojas ārpus Savienības. Sadarbība starp konsolidētās uzraudzības iestādi, kolēģijas locekļiem, trešo valstu uzraudzības iestādēm, publiskām iestādēm un struktūrām, kuras atbild par grupas uzraudzību vai ir iesaistītas tajā, tostarp iestādēm, kuras atbild par grupas finanšu sektora sabiedrību prudenciālo uzraudzību, vai kompetentajām iestādēm, kuras atbild par finanšu instrumentu tirgus uzraudzību, cīņu pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai vai patērētāju aizsardzību, būtu jāveicina, ļaujot šīm trešo valstu uzraudzības iestādēm un publiskajām iestādēm un struktūrām attiecīgā gadījumā piedalīties kolēģijas darbā novērotāja statusā.

(6)

Kolēģijas locekļiem vajadzētu apspriesties un vienoties par kolēģijas novērotāju, ja tādi ir, iesaistīšanās jomu un apmēru kolēģijas darbā. Regulējumam attiecībā uz novērotāju dalību kolēģijas darbā vajadzētu būt skaidri norādītam rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos, un tas būtu jādara zināms novērotājiem.

(7)

Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem būtu jāsadarbojas, cik vien iespējams, koordinējot savas uzraudzības darbības un cieši sadarbojoties, lai labāk veiktu savus pienākumus un izvairītos no uzdevumu dublēšanās, tostarp uzraudzītajām grupas struktūrām adresēto informācijas pieprasījumu dublēšanās. Šajā sakarā kolēģijas locekļiem vienošanās par uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu būtu jāizskata regulāri un vismaz tad, kad kolēģijas locekļi izstrādā savas kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmu.

(8)

Konsolidētās uzraudzības iestādei vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas vajadzīga, lai pildītu tās uzdevumus un pienākumus, un tai būtu jādarbojas kā koordinatoram, vācot un izplatot informāciju, kas saņemta no jebkura kolēģijas locekļa vai novērotāja vai no jebkuras grupas struktūras, vai jebkuru ieguldījumu, kas saņemts no noregulējuma kolēģijas, jo īpaši no attiecīgās grupas līmeņa noregulējuma iestādes. Tas pats attiecas arī uz kolēģijas locekļiem. Jo īpaši, ja konsolidētās uzraudzības iestāde konstatē, ka konkrēta informācija ir nozīmīga kādam kolēģijas loceklim, tostarp kompetentajai iestādei uzņēmējā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic nozīmīga filiāle, tai būtu jāatturas no nepamatotas kolēģijas locekļu izslēgšanas no informācijas saņēmēju loka.

(9)

Kolēģijas locekļi, kas piedalās Direktīvas 2013/36/ES 113. pantā minēto uzdevumu izpildē, būtu jāmudina apmainīties ar informāciju par galveno elementu novērtējumu attiecībā uz uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesu, kā norādīts minētās direktīvas 97. pantā, vienlaikus ņemot vērā, ka uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas process var būt atšķirīgs dažādās dalībvalstīs atkarībā no tā, kā tās transponējušas Savienības noteikumus savos valsts tiesību aktos, un ņemot vērā arī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 107. panta 3. punktu EBI izdotās pamatnostādnes.

(10)

Nolūkā veicināt kompetento iestāžu sadarbību un saskaņot visus lēmumus, kas paredzēti, lai risinātu jautājumus par kādas iestādes atbilstību prasībām attiecībā uz pieejām, kurām ir vajadzīga kompetento iestāžu atļauja, pirms tās izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības (iekšējo modeļu izmantošana attiecībā uz kredītrisku, tirgus risku, darījumu partneru kredītrisku un operacionālo risku), būtu jāprecizē nosacījumi sadarbībai starp konsolidētās uzraudzības iestādi un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai apmainītos ar informāciju par šādām iekšējām pieejām un apspriestu un vienotos par pasākumiem konstatēto trūkumu novēršanai.

(11)

Lai būtu vieglāk identificēt agrīnās brīdinājuma pazīmes, iespējamos riskus un apdraudējumus grupai, tās struktūrām un sistēmai, kurā tās darbojas, kolēģijas locekļiem konsekventā un salīdzināmā veidā būtu jāapmainās ar kvantitatīvu informāciju par grupu un tās struktūrām. Šai informācijai būtu jāaptver galvenās tās informācijas jomas, kuru vāc kompetentās iestādes saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (4), ar ko nosaka vienotus pārskatu formātus, regularitāti, pārskatu iesniegšanas datumus, definīcijas un IT risinājumus, kas jāpiemēro iestādēm uzraudzības ziņojumu sniegšanas nolūkos, un ar šo informāciju būtu jāapmainās, kamēr kompetentās iestādes izstrādā grupas riska novērtējuma ziņojumu un pieņem kopīgus lēmumus par kapitālu un likviditāti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu. Katrai kolēģijai būtu jālemj par precīzu informācijas kopumu, ar kādu jāapmainās šiem mērķiem.

(12)

Lai izstrādātu kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmu, kolēģijas locekļi ņem vērā grupas riska novērtējuma ziņojumu un kapitāla un likviditātes kopīgā lēmuma rezultātu, lai labāk noteiktu kopīgā darba prioritātes. Tādējādi kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmas izstrāde būtu jāsāk, tiklīdz ir pabeigts grupas riska novērtējums un kopīga lēmuma pieņemšanas process, savukārt tās pabeigšanai kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, kādus uzdevumus tās ir apņēmušās veikt valsts līmenī, šiem uzdevumiem piešķirtie resursi un to izpildes laika grafiki.

(13)

Kolēģijas locekļiem būtu jākoordinē savas darbības, ko veic, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, piemēram, saistībā ar nelabvēlīgiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pareizu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, vai citām situācijām, kas ietekmē vai varētu tieši ietekmēt banku grupas vai kāda no tās meitasuzņēmumiem finanšu un ekonomisko situāciju. Tāpēc to darbību, kuras kompetentās iestādes veic, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, plānošanai un koordinēšanai vajadzētu ietvert Direktīvas 2014/59/ES attiecīgajos noteikumos minētās darbības, tomēr neaprobežojoties ar tām; jo īpaši darbības, kuru mērķis ir koordinēt grupas atveseļošanas plānošanu un nepieciešamības gadījumā sniegt koordinētu ieguldījumu noregulējuma iestāžu darbam, būtu jāuzskata par piemēru darbībām, kas veicamas, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā.

(14)

Rīkojoties ārkārtas situācijas gadījumā, kolēģijas locekļiem būtu jācenšas, konsolidētās uzraudzības iestādei veicot koordinēšanu, izstrādāt koordinētu situācijas uzraudzības novērtējumu, jāvienojas par koordinētu uzraudzības reakciju un jāpārrauga savu reakcijas pasākumu īstenošana, lai nodrošinātu, ka ārkārtas situācija ir pienācīgi novērtēta un tiek veikti pasākumi tās novēršanai. Tiem arī būtu jānodrošina, ka jebkura ārējā saziņa notiek saskaņoti un aptver elementus, par kuriem iepriekš vienojušies kolēģijas locekļi.

(15)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie attiecas uz vispārējiem uzraudzības iestāžu kolēģiju darbības nosacījumiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, atvieglotu to visaptverošu pārskatu un visaptverošu piekļuvi, ir vēlams visus Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 4. punktā un 116. panta 4. punktā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(16)

Tā kā lielākā daļa uzraudzības kolēģiju visā ES tiek izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantu, šķiet lietderīgāk vispirms noteikt nosacījumus attiecībā uz tām kolēģijām, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantu un šķiet vairāk attiecamies uz parastiem gadījumiem, un pēc tam – attiecībā uz tām kolēģijām, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu un šķiet vairāk attiecamies uz īpašiem gadījumiem.

(17)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde – EBI).

(18)	EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka vispārējos nosacījumus uzraudzības iestāžu kolēģijas (“kolēģija”) darbībai, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantu un 51. panta 3. punktu.

2. NODAĻA

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ TĀDU KOLĒĢIJU DARBĪBU, KURAS IZVEIDOTAS SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2013/36/ES 116. PANTU

1. IEDAĻA

Kolēģiju izveidošana un darbība

2. pants

Iestāžu grupas kartējuma izveidošana

1.   Lai noskaidrotu uzraudzības kolēģijas locekļus un potenciālos novērotājus, konsolidētās uzraudzības iestāde izveido iestāžu grupas kartējumu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 (5) 2. pantu.

2.   Iestāžu grupas kartēšanas rezultātā tiek identificētas šādas grupas struktūras:

a)	iestādes, kas saņēmušas atļauju, un filiāles, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī;

b)	finanšu sektora sabiedrības, kas saņēmušas atļauju kādā dalībvalstī;

c)	iestādes, kas saņēmušas atļauju, un filiāles, kas veic uzņēmējdarbību kādā trešā valstī.

3.   Katras iestādes un filiāles, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, kartējumā tiek atspoguļota šāda informācija:

a)	dalībvalsts, kurā iestāde ir saņēmusi atļauju vai kurā veic uzņēmējdarbību filiāle;

b)

kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par iestādes uzraudzību, vai tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā veic uzņēmējdarbību filiāle, kā arī citas minētās dalībvalsts finanšu sektora iestādes, piemēram, kompetentās iestādes, kuras atbild par finanšu instrumentu tirgus uzraudzību, cīņu pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai vai patērētāju aizsardzību;

c)

attiecībā uz iestādi, tostarp ES mātesuzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, meitasuzņēmumu, kā arī pašu ES mātesuzņēmumu – informācija par to, vai uz iestādi attiecas individuāla prudenciālā uzraudzība vai arī ir piešķirts individuāls atbrīvojums no prasībām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (6) otrajā līdz astotajā daļā saskaņā ar minētās regulas 7., 8. vai 10. pantu;

d)

attiecībā uz iestādi – informācija, kas attiecas uz to, cik nozīmīga iestāde ir dalībvalstī, kurā tā saņēmusi atļauju, un attiecīgie kritēriji, ko kompetentās iestādes izmanto, lai noteiktu šo nozīmīgumu, kā arī informācija par šīs iestādes nozīmīgumu grupā, ja attiecīgās iestādes aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā summa pārsniedz 1 % no grupas kopējiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem konsolidēti;

e)

attiecībā uz filiāli – informācija, kas attiecas uz to, cik nozīmīga filiāle ir dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību, un jo īpaši par to, vai šī filiāle ir vai būtu jāatzīst par nozīmīgu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu, kā arī informācija par šīs filiāles nozīmīgumu grupā, ja attiecīgās filiāles aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā summa pārsniedz 1 % no grupas kopējiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem konsolidēti.

4.   Katras finanšu sektora sabiedrības, iestādes vai filiāles, kā minēts 2. punkta b) un c) apakšpunktā, kartējumā tiek atspoguļota šāda informācija:

a)	dalībvalsts, kurā finanšu sektora sabiedrība ir saņēmusi atļauju, vai trešā valsts, kurā iestāde ir saņēmusi atļauju vai kurā veic uzņēmējdarbību filiāle;

b)	iestāde, kura atbild par minētās finanšu sektora sabiedrības, iestādes vai filiāles uzraudzību vai ir iesaistīta tajā;

c)	informācija par finanšu sektora sabiedrības, iestādes vai filiāles nozīmīgumu grupai, ja attiecīgās finanšu sektora sabiedrības, iestādes vai filiāles aktīvu un ārpusbilances posteņu kopējā summa pārsniedz 1 % no grupas kopējiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem konsolidēti.

3. pants

Kolēģijas locekļu un novērotāju izraudzīšanās

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde uzaicina kļūt par kolēģijas loceklēm šādas iestādes:

a)

kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tādu iestāžu uzraudzību, kuras ir ES mātesiestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi, un tādas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 51. pantā;

b)	Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībvalstu centrālās bankas, kuras iesaistītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem a) apakšpunktā minēto juridisko personu prudenciālā uzraudzībā, bet kuras nav kompetentās iestādes;

c)

EBI.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var uzaicināt kolēģijas darbā novērotāja statusā piedalīties tādas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā uzņēmējdarbību veic nenozīmīgas filiāles.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var uzaicināt kolēģijas darbā novērotāja statusā piedalīties tādu trešo valstu uzraudzības iestādes, kurās iestādes saņēmušas atļauju vai veic uzņēmējdarbību vai kurās veic uzņēmējdarbību filiāles.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, var uzaicināt kolēģijas darbā novērotāja statusā piedalīties šādas iestādes:

a)	ECBS centrālās bankas, kuras nav ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas uzraudzīt iestādi, kura saņēmusi atļauju kādā dalībvalstī, vai filiāli, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī;

b)

publiskās iestādes vai struktūras dalībvalstī, kuras atbild par grupas uzraudzību vai ir iesaistītas tajā, tostarp iestādes, kuras atbild par grupas finanšu sektora sabiedrību prudenciālo uzraudzību, vai kompetentās iestādes, kuras atbild par finanšu instrumentu tirgus uzraudzību, cīņu pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai vai patērētāju aizsardzību.

5.   Noteikumus par novērotāju dalību kolēģijas darbā konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi precizē rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos, kas minēti 5. panta c) punktā. Konsolidētās uzraudzības iestāde šos plānus dara zināmus novērotājiem.

4. pants

Paziņošana par kolēģijas izveidi un sastāvu

Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo grupas ES mātesuzņēmumam par kolēģijas izveidi un dara zināmus tās locekļu un novērotāju identifikācijas datus, kā arī ziņo par jebkādām izmaiņām tās sastāvā.

5. pants

Rakstisko koordinēšanas un sadarbības plānu izveide

Rakstiskajos koordinēšanas un sadarbības plānos, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 115. pantā, iekļauj vismaz turpmāk minēto:

a)	informāciju par grupas vispārējo struktūru, aptverot visas grupas struktūras;

b)	kolēģijas locekļu un novērotāju identifikācijas datus;

c)	to nosacījumu aprakstu, kas attiecas uz novērotāju dalību kolēģijā, kā minēts šīs regulas 3. panta 5. punktā, tostarp attiecībā uz to iesaisti dažādos kolēģijas dialogos un procesos, kā arī to tiesības un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu;

d)	aprakstu par to, kādā kārtībā notiek apmaiņa ar informāciju, tostarp par tās jomu, informācijas apmaiņas biežumu un saziņas kanāliem;

e)	aprakstu par kārtību, kas reglamentē rīcību ar konfidenciālu informāciju;

f)	aprakstu par kārtību, saskaņā ar kuru tiek veikta uzdevumu uzticēšana un pienākumu deleģēšana;

g)	jebkuru kolēģijas apakšstruktūru aprakstu;

h)	aprakstu par regulējumu uzraudzības darbību plānošanai un koordinēšanai parastās situācijās;

i)	aprakstu par uzraudzības darbību, kas veicamas, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, plānošanas un koordinēšanas sistēmu, tostarp par rīcības plānošanu neparedzētos gadījumos, sakaru līdzekļiem un procedūrām;

j)	aprakstu par politiku konsolidētās uzraudzības iestādes un kolēģijas locekļu saziņai ar ES mātesuzņēmumu un grupas struktūrām;

k)	saskaņotās procedūras un termiņus, kas jāievēro attiecībā uz sanāksmes dokumentu izsūtīšanu;

l)	jebkuras citas vienošanās starp kolēģijas locekļiem, tostarp par apstiprinātajiem rādītājiem agrīnu brīdinājuma pazīmju, iespējamo risku un apdraudējumu identificēšanai;

m)	aprakstu par regulējumu koordinēta ieguldījuma sniegšanai noregulējuma iestāžu darbam, jo īpaši koordinēta ieguldījuma sniegšanai bez ierobežojumiem konsultāciju procesa nolūkā, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 12., 13., 16., 18., 91. un 92. pantā;

n)	aprakstu par konsolidētās uzraudzības iestādes uzdevumiem, jo īpaši attiecībā uz koordinēšanu, kā attiecīgajai noregulējuma kolēģijai ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes starpniecību tiek sniegts m) punktā minētais ieguldījums;

o)	noteikumus, kas attiecas uz kārtību, kas piemērojama, ja kolēģijas loceklis vai novērotājs pārtrauc savu dalību kolēģijā.

6. pants

Dalība kolēģijas sanāksmēs un darbībās

1.   Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 7. punktu lemjot par to, kuras iestādes piedalās kolēģijas sanāksmē vai darbībā, konsolidētās uzraudzības iestāde ņem vērā šādus faktorus:

a)	apspriežamos jautājumus un sanāksmes vai darbības mērķi, jo īpaši ņemot vērā to nozīmi katrai grupas struktūrai;

b)	grupas struktūras nozīmīgumu dalībvalstij, kurā grupas struktūra ir saņēmusi atļauju vai veic uzņēmējdarbību, un tās nozīmīgumu grupai.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi nodrošina, lai kolēģijas sanāksmēs vai darbībās piedalītos vispiemērotākie pārstāvji, ņemot vērā apspriestos tematus un mērķus. Šie pārstāvji ir pilnvaroti iespējami lielā mērā pārstāvēt savas iestādes kā kolēģijas locekļi attiecībā uz lēmumiem, ko ir plānots pieņemt šajās sanāksmēs vai darbībās.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde var uzaicināt grupas struktūru pārstāvjus piedalīties kolēģijas sanāksmē vai darbībā, ņemot vērā kolēģijas sanāksmes vai darbības tematus un mērķus.

7. pants

Uzdevumu uzticēšana un pienākumu deleģēšana

1.   Izstrādājot kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmu saskaņā ar 16. pantu un vajadzības gadījumā to atjauninot, konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas dalībnieki izvērtē iespēju vienoties par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo īpaši, ja sagaidāms, ka šāda pilnvarojuma vai deleģējuma rezultāts būs efektīvāka un lietderīgāka uzraudzība, turklāt novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, tostarp saistībā ar informācijas pieprasījumiem.

2.   Par vienošanos attiecībā uz uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo ES mātesuzņēmumam, un kompetentā iestāde, kura deleģē savas pilnvaras, par to paziņo attiecīgajai iestādei.

8. pants

Informācijas apmaiņa starp kolēģijas locekļiem un iestāžu grupu

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde ir atbildīga par informācijas paziņošanu ES mātesuzņēmumam un informācijas pieprasīšanu no tā. Kolēģijas locekļi ir atbildīgi par informācijas paziņošanu iestādēm un filiālēm, kuras ir tā uzraudzības kompetencē, un par informācijas pieprasīšanu no tām.

2.   Ja kāds kolēģijas loceklis izņēmuma kārtā plāno paziņot vai pieprasīt informāciju no ES mātesuzņēmuma, tas iepriekš informē konsolidētās uzraudzības iestādi.

3.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde izņēmuma kārtā plāno paziņot vai pieprasīt informāciju no kādas iestādes vai filiāles ārpus savas uzraudzības kompetences, tā iepriekš informē kolēģijas locekli, kurš atbildīgs par šīs iestādes vai filiāles uzraudzību.

2. IEDAĻA

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās

9. pants

Vispārēji nosacījumi attiecībā uz informācijas apmaiņu starp konsolidētās uzraudzības iestādi un kolēģijas locekļiem

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu Direktīvas 2013/36/ES 112. un 113. pantā minēto uzdevumu izpildi, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas minētās direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (7) 54. un 58. pantā.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi apmainās arī ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai atvieglotu Direktīvas 2014/59/ES 8. pantā minēto uzdevumu izpildi.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi apmainās ar šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir saņemta no kādas grupas struktūras, kompetentās vai uzraudzības iestādes vai jebkura cita avota, un saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 7. pantu. Šī informācija ir pietiekami atbilstoša un pareiza un tiek sniegta savlaicīgi.

10. pants

Informācijas apmaiņa ar mērķi veikt grupas riska novērtējumus un pieņemt kopīgus lēmumus

1.   Lai pieņemtu kopīgus lēmumus par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 113. pantā, konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie kolēģijas locekļi, kas norādīti minētā panta 1. punktā, apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga gan individuālā, gan konsolidētā līmenī, lai panāktu kopīgu lēmumu.

2.   Konkrēti, konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie kolēģijas locekļi, kas minēti 1. punktā, apmainās ar informāciju par rezultātiem, kādi gūti uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā, kas veikts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 97. pantu. No šīs informācijas izriet vismaz šādu elementu novērtējuma rezultāti:

a)	uzņēmējdarbības modeļa analīze, tostarp novērtējums par pašreizējā uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un iestādes uz nākotni vērstas uzņēmējdarbības stratēģijas ilgtspēju;

b)	iekšējās pārvaldības kārtība un iestādes mēroga kontrole;

c)	individuālie riski iestādes kapitālam, iekļaujot šādus elementus: i) raksturīgie individuālie riski; ii) riska pārvaldība un kontrole;

d)	kapitāla pietiekamības novērtējums, tostarp ierosinātais pieprasītais pašu kapitāls saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

e)	riski iestādes likviditātei un finansējumam, iekļaujot šādus elementus: i) likviditātes risks un finansējuma risks; ii) likviditātes un finansējuma riska pārvaldība;

f)	likviditātes pietiekamības novērtējums, tostarp ierosinātie kvantitatīvie un kvalitatīvie likviditātes pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu;

g)	citi uzraudzības pasākumi vai agrīnās intervences pasākumi, kas veikti vai plānoti, lai novērstu trūkumus, kas identificēti uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa rezultātā;

h)	saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 100. pantu veikto uzraudzības stresa testu rezultāti;

i)	pārbaudēs uz vietas un pārraudzībā neklātienē gūtie atzinumi, kas ir būtiski grupas vai kādas tās struktūras riska profila novērtēšanai.

11. pants

Informācijas apmaiņa saistībā ar pastāvīgo pārskatīšanu attiecībā uz atļauju izmantot iekšējās pieejas un veikt nebūtiskus paplašinājumus vai izmaiņas iekšējos modeļus

1.   Lai nodrošinātu saskaņotību un koordināciju saistībā ar pastāvīgo pārskatīšanu attiecībā uz atļauju izmantot iekšējās pieejas, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 101. pantā, konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie kolēģijas locekļi, kas uzrauga iestādes, kurām ir piešķirta atļauja izmantot iekšējās pieejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 1. punktu, 151. panta 4. vai 9. punktu, 283. pantu, 312. panta 2. punktu vai 363. pantu, apmainās ar visu informāciju par šajā pastāvīgajā pārskatīšanā gūtajiem rezultātiem un visu pārējo būtisko informāciju.

2.   Ja konsolidētās uzraudzības iestāde vai jebkurš attiecīgs kolēģijas loceklis, kā minēts 1. punktā, ir konstatējuši, ka iestāde, kas saņēmusi atļauju kādā dalībvalstī, tostarp ES mātesuzņēmums, vairs neatbilst visām prasībām, lai piemērotu iekšējo pieeju, vai ir konstatējuši trūkumus saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 101. pantu, tie, lai atvieglotu kopīgu vienošanos, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 8. pantā, nekavējoties apmainās ar šādu informāciju atkarībā no konkrētā gadījuma:

a)	konstatēto trūkumu un neatbilstību ietekmes novērtējums un to būtiskums;

b)	novērtējums par atbilstības atjaunošanas un konstatēto trūkumu novēršanas plānu, ko iesniedz ES mātes iestāde vai jebkura iestāde, kas saņēmusi atļauju kādā dalībvalstī, tostarp informācija par tā īstenošanas laika grafiku;

c)	informācija par konsolidētās uzraudzības iestādes vai attiecīgā kolēģijas locekļa nodomu atsaukt atļauju vai atļaut modeļa izmantošanu tikai jomās, kurās atbilstība ir panākta vai kurās tā ir panākama saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku, vai tajās jomās, uz kurām neattiecas konstatētie trūkumi;

d)	informācija par jebkādām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 2. punkta d) apakšpunktu ierosinātajām papildu pašu kapitāla prasībām, kas ir uzraudzības pasākums neatbilstību vai trūkumu novēršanai.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un attiecīgie kolēģijas locekļi, kā minēts 1. punktā, apmainās arī ar informāciju par paplašinājumiem vai izmaiņām šajos iekšējos modeļos, kas nav būtiski modeļa paplašinājumi vai izmaiņas, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/100 (8) 13. pantā.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju apspriež un ņem vērā, izstrādājot grupas riska novērtējumu un pieņemot kopīgu lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

12. pants

Informācijas apmaiņa par agrīnajām brīdinājuma pazīmēm, iespējamajiem riskiem un apdraudējumiem

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi, kas piedalās Direktīvas 2013/36/ES 113. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā grupas riska novērtējuma ziņojuma vai minētās direktīvas 113. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā grupas likviditātes riska novērtējuma ziņojuma izstrādē ar mērķi panākt kopīgus lēmumus par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar minēto pantu, apmainās ar kvantitatīvu informāciju, lai identificētu agrīnās brīdinājuma pazīmes, iespējamos riskus un apdraudējumus un iekļautu šo informāciju grupas riska novērtējuma ziņojumā un likviditātes riska novērtējuma ziņojumā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju izstrādā, pamatojoties uz informāciju, ko savākušas kompetentās iestādes saskaņā ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 680/2014, lai nodrošinātu izmantoto datu konsekvenci un salīdzināmību. Šī informācija aptver vismaz visas tās grupas struktūras, kuras saņēmušas atļauju vai veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, un vismaz šādas jomas:

a)

kapitāls;

b)	likviditāte;

c)	aktīvu kvalitāte;

d)	finansējums;

e)	rentabilitāte;

f)	koncentrācijas risks.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi, kas minēti 1. punktā, apsver arī iespēju apmainīties ar informāciju par makroekonomikas vidi, kurā darbojas iestāžu grupas un tās grupas struktūras.

13. pants

Informācijas apmaiņa attiecībā uz neatbilstībām un sankcijām

1.   Kolēģijas locekļi paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei informāciju par visām situācijām, attiecībā uz kurām kolēģijas locekļi ir konstatējuši, ka to uzraudzības kompetencē esoša iestāde vai filiāle nav ievērojusi valsts vai Savienības tiesību aktus vai prasības, kas attiecas uz iestāžu prudenciālo uzraudzību vai tirgus rīcības uzraudzību, tostarp Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības, un par jebkādiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 64. līdz 67. pantu, ja šī informācija ietekmē vai varētu ietekmēt grupas vai jebkuras grupas struktūras riska profilu. Kolēģijas locekļi apspriežas ar konsolidētās uzraudzības iestādi par šo neatbilstību un sankciju iespējamo ietekmi uz grupas struktūrām vai visu grupu kopumā.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde izlemj paziņot 1. punktā norādīto informāciju tiem kolēģijas locekļiem, kuriem šī informācija tiek uzskatīta par būtisku, atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 7. pantam.

14. pants

Informācijas apmaiņa grupas atveseļošanas plāna novērtēšanai

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga tāda procesa dalībniekiem, kurā tiek pieņemts kopīgs lēmums par Direktīvas 2014/59/ES 8. panta 2. punktā minētajiem elementiem.

2.   Piemērojot 1. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde grupas atveseļošanas plānu dara zināmu kolēģijas locekļiem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 7. pantā.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde nodrošina, ka visi kolēģijas locekļi ir pienācīgi informēti par 1. punktā minētā procesa rezultātu.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde informē grupas līmeņa noregulējuma iestādi par laika grafiku, saskaņā ar kuru tiek veikta grupas atveseļošanas plāna pārskatīšana un novērtējums, un norāda datumu, līdz kuram grupas līmeņa noregulējuma iestādei attiecīgā gadījumā jāsniedz ieteikumi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 4. punktu. Kompetentā iestāde atveseļošanas plānu iesniedz noregulējuma iestādei.

15. pants

Informācijas apmaiņa attiecībā uz nolīgumiem par grupas finansiālo atbalstu

Konsolidētās uzraudzības iestāde nodrošina, ka visi kolēģijas locekļi ir pienācīgi informēti par svarīgākajiem noteikumiem attiecībā uz atļaujām nolīgumiem par grupas finansiālo atbalstu, kuras piešķirtas saskaņā ar kopīgā lēmuma pieņemšanas procesu, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 20. pantā.

16. pants

Kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmas izveide un atjaunināšana

1.   Lai izveidotu kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 116. panta 1. punkta c) apakšpunktu, konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi nosaka veicamās uzraudzības darbības.

2.   Kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)

kopīgā darba jomas, kas apzinātas grupas riska novērtējuma un grupas likviditātes riska novērtējuma rezultātā un kopīgos lēmumos par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 113. pantu vai jebkuru citu kolēģijas veikto darbību rezultātā, tostarp centienos sekmēt efektīvu uzraudzību un novērst uzdevumu nevajadzīgu dublēšanos saskaņā ar minētās direktīvas 116. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

b)	konsolidētās uzraudzības iestādes un kolēģijas locekļu attiecīgās uzraudzības pārbaudes programmas attiecībā uz mātesuzņēmumu un visām iestādēm, kas saņēmušas atļauju, un filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī;

c)	kolēģijas darba prioritārās jomas un tās plānotās uzraudzības darbības, tostarp plānotās pārbaudes uz vietas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 99. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

d)	kolēģijas locekļi, kas ir atbildīgi par plānotajām uzraudzības darbībām;

e)	katras plānotās uzraudzības darbības paredzamie laika grafiki – gan attiecībā uz laiku to sākšanai, gan uz ilgumu.

3.   Kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmas izveidi un atjaunināšanu veic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 11. pantu.

3. IEDAĻA

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā

17. pants

Kolēģijas regulējuma rīcībai ārkārtas situācijās izveide

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi izveido kolēģijas regulējumu rīcībai sagaidāmu iespējamo ārkārtas situāciju gadījumos saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 1. punkta c) apakšpunktu (turpmāk “kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās”), ņemot vērā iestāžu grupas īpatnības un struktūru.

2.   Kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās ietver vismaz šādus elementus:

a)	konkrētās kolēģijas procedūras, kuras piemēro, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā;

b)	obligāto informācijas kopumu, ar kuru apmainās, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā.

3.   Obligātais informācijas kopums, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, ietver:

a)	izklāstu par radušos situāciju, tostarp par ārkārtas situācijas iemesliem, un paredzamo ārkārtas situācijas ietekmi uz grupas struktūrām un uz grupu kopumā, tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti;

b)	paskaidrojumu par pasākumiem un darbībām, ko ir veikušas vai plāno veikt piederības konsolidētās uzraudzības iestāde vai jebkurš kolēģijas loceklis, vai pašas grupas struktūras;

c)	jaunāko pieejamo kvantitatīvo informāciju par to grupas struktūru likviditāti un kapitāla pozīciju, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, individuāli un konsolidēti.

18. pants

Vispārēji nosacījumi attiecībā uz informācijas apmaiņu ārkārtas situācijas laikā

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas minētās direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantā.

2.   Saņēmusi no jebkura kolēģijas locekļa vai novērotāja brīdinājumu par to, ka ir konstatēta ārkārtas situācija, konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras, paziņo kolēģijas locekļiem, kas uzrauga grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, un EBI 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

3.   Atkarībā no ārkārtas situācijas rakstura, nopietnības, iespējamās sistēmiskās ietekmes vai citas ietekmes un tās izplatīšanās iespējamības kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, un konsolidētās uzraudzības iestāde var nolemt apmainīties ar papildu informāciju.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde apsver, vai informācija, kas minēta 2. un 3. punktā, ir nozīmīga noregulējuma kolēģijas uzdevumu izpildei. Šajā gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo šo informāciju grupas līmeņa noregulējuma iestādei, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 44. apakšpunktā.

5.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju vajadzības gadījumā atjaunina, tiklīdz kļūst pieejama jauna informācija.

6.   Ja šajā pantā minētā informācijas apmaiņa vai paziņošana notiek mutiski, attiecīgās kompetentās iestādes pēc tam savlaicīgi informē par to rakstiskā paziņojumā.

19. pants

Ārkārtas situācijas uzraudzības novērtējuma koordinēšana

1.   Ja rodas ārkārtas situācija, konsolidētās uzraudzības iestāde koordinē ārkārtas situācijas novērtēšanu (turpmāk “koordinēts uzraudzības novērtējums”) sadarbībā ar kolēģijas locekļiem, kas uzrauga grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija.

2.   Koordinētais uzraudzības novērtējums par ārkārtas situāciju, ko veic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 14. pantu, aptver vismaz turpmāk minēto:

a)	ārkārtas situācijas raksturu un nopietnību;

b)	ārkārtas situācijas ietekmi vai iespējamo ietekmi uz grupu un jebkuru tās struktūru, kuru tā skar vai varētu skart;

c)	pārrobežu negatīvās ietekmes izplatīšanās risku.

3.   Veicot novērtējumu saskaņā ar šā panta 2. punkta c) apakšpunktu, konsolidētās uzraudzības iestāde ņem vērā iespējamo sistēmisko ietekmi jebkurā no dalībvalstīm, kurās grupas struktūras ir saņēmušas atļauju vai kur veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles.

20. pants

Uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju koordinēšana

1.   Ja rodas ārkārtas situācija, konsolidētās uzraudzības iestāde koordinē uzraudzības reakcijas izstrādāšanu ārkārtas situācijas novēršanai (turpmāk “koordinēta uzraudzības reakcija”) sadarbībā ar kolēģijas locekļiem, kas uzrauga grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija.

2.   Šīs regulas 19. pantā minētais koordinētais uzraudzības novērtējums ir pamats koordinētai uzraudzības reakcijai, kurā tiek noteiktas nepieciešamās uzraudzības darbības, to joma, kā arī to īstenošanas grafiks.

3.   Koordinēto uzraudzības reakciju izstrādā konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija.

21. pants

Koordinētās uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju īstenošanas pārraudzība

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, pārrauga un apmainās ar informāciju par 20. pantā minētās koordinētās uzraudzības reakcijas īstenošanu.

2.   Informācija, ar kuru jāapmainās, ietver vismaz atjauninātu informāciju par apstiprināto darbību īstenošanu saskaņā ar paredzēto laika grafiku, kā minēts 20. panta 2. punktā, kā arī par nepieciešamību atjaunināt un pielāgot šīs darbības.

22. pants

Ārējās saziņas koordinēšana ārkārtas situācijā

1.   Saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi, kas uzrauga grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, pēc iespējas koordinē savu ārējo saziņu.

2.   Lai koordinētu ārējo saziņu, konsolidētās uzraudzības iestāde un kolēģijas locekļi vienojas par šādiem elementiem:

a)	pienākumu sadalījums attiecībā uz ārējo saziņu dažādos ārkārtas situācijas posmos;

b)

informācijas atklāšanas līmenis, ņemot vērā vajadzību saglabāt uzticēšanos tirgum, un jebkuri citi papildu pienākumi atklāt informāciju, ja finanšu instrumenti, ko emitējušas grupas struktūras, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, tiek tirgoti vienā vai vairākos regulētos tirgos Savienībā;

c)	publisko paziņojumu koordinēšana – tostarp attiecībā uz tiem paziņojumiem, kurus sniedz tikai viens kolēģijas loceklis –, jo īpaši tad, ja tie varētu ietekmēt citu kolēģijas locekļu uzraudzībā esošas grupas struktūras;

d)	pienākumu sadalījums un piemēroti laiki saziņai ar grupas struktūrām;

e)	pienākumu sadalījums un veicamās darbības, lai ārējā saziņā darītu zināmas koordinētās darbības, kas veiktas ārkārtas situācijas pārvarēšanai;

f)	apraksts par iespējamo koordinēšanu ar citu grupu vai kolēģiju, kas var būt iesaistītas grupu skārušās ārkārtas situācijas pārvarēšanā, piemēram, krīzes pārvarēšanas grupu vai noregulējuma kolēģiju.

3. NODAĻA

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ TĀDU KOLĒĢIJU DARBĪBU, KURAS IZVEIDOTAS SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2013/36/ES 51. PANTA 3. PUNKTU

1. IEDAĻA

Kolēģiju izveidošana un darbība

23. pants

Kolēģijas locekļu un novērotāju izraudzīšanās

1.   Pēc tam, kad saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 2. pantu veikta iestādes ar filiālēm citās dalībvalstīs kartēšana, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes uzaicina kļūt par kolēģijas loceklēm šādas iestādes:

a)	tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles;

b)	dalībvalstu ECBS centrālās bankas, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesaistītas a) apakšpunktā minēto nozīmīgo filiāļu prudenciālā uzraudzībā, bet kuras nav kompetentās iestādes;

c)

EBI.

2.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var uzaicināt kolēģijas darbā novērotāja statusā piedalīties tādas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā uzņēmējdarbību veic nenozīmīgas filiāles.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, var uzaicināt kolēģijas darbā novērotāja statusā piedalīties tādu trešo valstu uzraudzības iestādes, kurās veic uzņēmējdarbību attiecīgās iestādes filiāles.

4.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar procedūru, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, var uzaicināt kolēģijas darbā novērotāja statusā piedalīties šādas iestādes:

a)	ECBS centrālās bankas, kuras nav ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas uzraudzīt iestādi vai tās filiāles, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī;

b)

publiskās iestādes vai struktūras dalībvalstī, kuras atbild par iestādes vai tās filiāļu uzraudzību, tostarp kompetentās iestādes, kuras atbild par finanšu instrumentu tirgus uzraudzību, cīņu pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai vai patērētāju aizsardzību.

5.   Noteikumus par novērotāju dalību kolēģijas darbā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi precizē rakstiskajā kārtībā, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktā. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes šo kārtību dara zināmu novērotājiem.

24. pants

Paziņošana par kolēģijas izveidi un sastāvu

Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo iestādei par kolēģijas izveidi un dara zināmus tās locekļu un novērotāju identifikācijas datus, kā arī ziņo par jebkādām izmaiņām tās sastāvā.

25. pants

Rakstisko koordinēšanas un sadarbības plānu izveide

Kolēģiju, kuru darbība attiecas uz nozīmīgām filiālēm, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktu, izveide un darbība ir balstīta uz rakstiskajiem koordinēšanas un sadarbības plāniem, kurus nosaka saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

26. pants

Dalība kolēģijas sanāksmēs un darbībās

1.   Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 3. punktu lemjot par to, kuras iestādes piedalās kolēģijas sanāksmē vai darbībā, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ņem vērā šādus faktorus:

a)	apspriežamos jautājumus un sanāksmes vai darbības mērķi, jo īpaši ņemot vērā šo jautājumu nozīmi katrai filiālei;

b)	filiāles nozīmīgumu dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību, un tās nozīmīgumu iestādei.

2.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi nodrošina, lai kolēģijas sanāksmēs vai darbībās piedalītos vispiemērotākie pārstāvji, ņemot vērā apspriestos tematus un mērķus. Šie pārstāvji ir pilnvaroti iespējami lielā mērā pārstāvēt savas iestādes kā kolēģijas locekļi attiecībā uz lēmumiem, ko ir plānots pieņemt šajās sanāksmēs vai darbībās.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var uzaicināt iestādes pārstāvjus piedalīties kolēģijas sanāksmē vai darbībā, ņemot vērā kolēģijas sanāksmes vai darbības tematus un mērķus.

27. pants

Saziņas nosacījumi

1.   Saziņu ar iestādi un tās filiālēm organizē saskaņā ar uzraudzības pienākumiem, kas piešķirti piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm un kolēģijas locekļiem saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 4. nodaļu un VII sadaļu.

2.   Kolēģijas sanāksmes un darbības organizē saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 18. pantu.

2. IEDAĻA

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana parastās situācijās

28. pants

Vispārēji nosacījumi attiecībā uz informācijas apmaiņu starp piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm un kolēģijas locekļiem

1.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai atvieglinātu sadarbību atbilstoši Direktīvas 2013/36/ES 50. pantam un 51. panta 2. punktam.

2.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi apmainās arī ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai atvieglinātu Direktīvas 2014/59/ES 6., 7. un 8. pantā minēto sadarbību.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi apmainās ar 1. un 2. punktā minēto informāciju neatkarīgi no tā, vai tā ir saņemta no iestādes, kompetentās vai uzraudzības iestādes vai no jebkura cita avota. Šī informācija ir pietiekami atbilstoša, pareiza un tiek sniegta savlaicīgi.

29. pants

Informācijas apmaiņa par uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa rezultātiem

Informācija, kas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāsniedz kolēģijas locekļiem, ietver Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 524/2014 (9) 4. pantā, 5. pantā, 7. līdz 13. pantā un 17. pantā minēto informāciju, kas ir saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 97. pantu veiktās uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa rezultāts.

30. pants

Informācijas apmaiņa atveseļošanas plāna novērtēšanai

1.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ar tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles, apspriežas par atveseļošanas plānu, ciktāl tas attiecas uz minēto filiāli, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 6. panta 2. punktu.

2.   Piemērojot 1. punktu, tās piederības dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles, kompetentās iestādes saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 19. pantu, paziņo iestādes atveseļošanas plānu tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka visi kolēģijas locekļi ir pienācīgi informēti par 1. punktā minētā procesa rezultātu.

31. pants

Kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmas izveide un atjaunināšana

1.   Lai izveidotu Direktīvas 2013/36/ES 99. pantā minēto kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmu, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi nosaka veicamās uzraudzības darbības.

2.   Kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)	kopīgā darba jomas, kas apzinātas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 97. pantu veiktās uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa rezultātā vai jebkuru citu kolēģijas veikto darbību rezultātā;

b)	kolēģijas darba prioritārās jomas un tās plānotās uzraudzības darbības, tostarp plānotās pārbaudes uz vietas un nozīmīgu filiāļu inspekcijas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 52. panta 3. punktu;

c)	kolēģijas locekļi, kas ir atbildīgi par plānotajām uzraudzības darbībām;

d)	katras plānotās uzraudzības darbības paredzamie laika grafiki – gan attiecībā uz laiku to sākšanai, gan uz ilgumu.

3.   Izstrādājot kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmu un vajadzības gadījumā to atjauninot, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas dalībnieki izvērtē iespēju vienoties par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu, jo īpaši, ja sagaidāms, ka šāda pilnvarojuma vai deleģējuma rezultāts būs efektīvāka un lietderīgāka uzraudzība, turklāt novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, tostarp saistībā ar informācijas pieprasījumiem.

4.   Par vienošanos attiecībā uz uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu piederības dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo attiecīgajai iestādei, un kompetentā iestāde, kura deleģē savas pilnvaras, par to paziņo attiecīgajai filiālei.

5.   Kolēģijas uzraudzības pārbaudes programmas izveidi un atjaunināšanu veic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/99 20. pantu.

3. IEDAĻA

Uzraudzības darbību plānošana un koordinēšana, sagatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, un nobeiguma noteikumi

32. pants

Kolēģijas regulējuma rīcībai ārkārtas situācijās izveide

1.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi izveido kolēģijas regulējumu rīcībai sagaidāmu iespējamo ārkārtas situāciju gadījumos saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 1. punkta c) apakšpunktu (turpmāk “kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās”).

2.   Kolēģijas regulējums rīcībai ārkārtas situācijās ietver vismaz šādus elementus:

a)	konkrētās kolēģijas procedūras, kuras piemēro, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā;

b)	obligāto informācijas kopumu, ar kuru apmainās, ja rodas ārkārtas situācija, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā.

3.   Obligātais informācijas kopums, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, ietver:

a)	izklāstu par radušos situāciju, tostarp par ārkārtas situācijas iemesliem, un paredzamo ārkārtas situācijas ietekmi uz iestādi, tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti;

b)	paskaidrojumu par pasākumiem un darbībām, ko ir veikušas vai plāno veikt piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai jebkurš kolēģijas loceklis, vai pati iestāde;

c)	jaunāko pieejamo kvantitatīvo informāciju par likviditāti un iestādes kapitāla pozīciju.

33. pants

Vispārēji nosacījumi attiecībā uz informācijas apmaiņu ārkārtas situācijas laikā

1.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sekmētu Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas minētās direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā – Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantā.

2.   Saņēmušas no jebkura kolēģijas locekļa vai novērotāja brīdinājumu par to, ka ir konstatēta ārkārtas situācija, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, ievērojot 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās procedūras, paziņo kolēģijas locekļiem, kuri uzrauga filiāles, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, un EBI 32. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

3.   Atkarībā no ārkārtas situācijas rakstura, nopietnības, iespējamās sistēmiskās ietekmes vai citas ietekmes un tās izplatīšanās iespējamības kolēģijas locekļi, kas pārrauga filiāles, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, un piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var izlemt apmainīties ar papildu informāciju.

4.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes apsver, vai informācija, kas minēta 2. un 3. punktā, ir nozīmīga noregulējuma kolēģijas uzdevumu izpildei. Šādā gadījumā piederības dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo šo informāciju noregulējuma iestādei, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 3. pantā.

5.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju vajadzības gadījumā atjaunina, tiklīdz kļūst pieejama jauna informācija.

6.   Ja šajā pantā minētā informācijas apmaiņa vai paziņošana notiek mutiski, attiecīgās kompetentās iestādes pēc tam savlaicīgi informē par to rakstiskā paziņojumā.

34. pants

Ārkārtas situācijas uzraudzības novērtējuma koordinēšana

1.   Ja rodas ārkārtas situācija, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes sadarbībā ar kolēģijas locekļiem koordinē ārkārtas situācijas novērtējumu (turpmāk “koordinēts uzraudzības novērtējums”) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 3. punktu.

2.   Piederības dalībvalsts kompetento iestāžu sagatavots koordinēts uzraudzības novērtējums par ārkārtas situāciju aptver vismaz:

a)	ārkārtas situācijas raksturu un nopietnību;

b)	ārkārtas situācijas ietekmi vai iespējamo ietekmi uz iestādi un jebkuru tās filiāli, kuru tā skar vai varētu skart;

c)	pārrobežu negatīvās ietekmes izplatīšanās risku.

3.   Veicot novērtējumu saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ņem vērā iespējamo sistēmisko ietekmi jebkurā no dalībvalstīm, kurā veic uzņēmējdarbību nozīmīgas filiāles.

35. pants

Uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju koordinēšana

1.   Ja rodas ārkārtas situācija, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes sadarbībā ar kolēģijas locekļiem koordinē uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju (turpmāk “koordinēta uzraudzības reakcija”) izstrādi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 112. panta 3. punktu.

2.   Šīs regulas 34. pantā minētais koordinētais uzraudzības novērtējums ir pamats koordinētai uzraudzības reakcijai, kurā tiek noteiktas nepieciešamās uzraudzības darbības, to joma, kā arī to īstenošanas grafiks.

36. pants

Koordinētās uzraudzības reakcijas uz ārkārtas situāciju īstenošanas pārraudzība

1.   Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi, kas uzrauga filiāles, kuras ietekmē vai varētu ietekmēt ārkārtas situācija, pārrauga un apmainās ar informāciju par 35. pantā minētās koordinētās uzraudzības reakcijas īstenošanu.

2.   Informācija, ar kuru jāapmainās, ietver vismaz atjauninātu informāciju par apstiprināto darbību īstenošanu saskaņā ar paredzēto laika grafiku, kā minēts 35. panta 2. punktā, kā arī par nepieciešamību atjaunināt un pielāgot šīs darbības.

37. pants

Ārējās saziņas koordinēšana ārkārtas situācijā

Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un kolēģijas locekļi, kuri ir atbildīgi par to grupas struktūru uzraudzību, kuras skar vai varētu skart ārkārtas situācija, pēc iespējas koordinē savu ārējo saziņu, ņemot vērā 22. panta 2. punktā norādītos elementus, kā arī juridiskās saistības vai ierobežojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas Regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2015. gada 16. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/99, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz uzraudzības iestāžu kolēģiju operatīvās darbības noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 21. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2015. gada 16. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/100, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus, kuros precizē kopīga lēmuma pieņemšanas procedūru attiecībā uz pieteikumiem noteiktu prudenciālu atļauju saņemšanai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 45. lpp.).

(9)  Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 524/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informāciju, kuru piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz cita citai (OV L 148, 20.5.2014., 6. lpp.).

---