Regulas (EK) Nr. 178/2002 (1) 3. panta 4. punkts:

“barība” ir jebkura pārstrādāta, daļēji pārstrādāta vai nepārstrādāta viela vai produkts, tostarp piedevas, ko paredzēts izbarot dzīvniekiem.

Papildinot šo plašo barības definīciju, Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. apsvērumā noteikts, ka “barībai var būt šādi veidi: barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas, premiksi vai ārstnieciskā barība”.

Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkts:

“barības sastāvdaļas”: ir augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības, to dabīgajā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, un organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur barības piedevas, kuras ir paredzētas izmantot dzīvnieku barošanā vai nu kā tādas, vai arī pēc pārstrādes, vai gatavojot kombinēto barību vai kā premiksu nesējus;

“nesējs”: ir viela, ko izmanto barības piedevas šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citāda veida fiziskai izmainīšanai, lai veicinātu tās pielietošanu, piemērošanu vai izmantošanu, nemainot tās funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus;

“barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem”: ir barība, kas var apmierināt īpašu uztura mērķi ar savu īpašo sastāvu vai ražošanas metodi, kas to skaidri nošķir no parastas barības. Barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, neietver ārstniecisko dzīvnieku barību Direktīvas 90/167/EEK izpratnē;

“perorāla dzīvnieku barošana”: ir barības ievadīšana gastrointestinālajā traktā caur dzīvnieka muti, lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti.

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (2) 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts:

“lopbarības piedevas” ir vielas, mikroorganismi vai preparāti, izņemot barības sastāvdaļas un premiksus, kas paredzēti pievienošanai lopbarībai vai ūdenim, lai jo īpaši veiktu vienu vai vairākas funkcijas, kuras minētas regulas 5. panta 3. punktā:

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 2. panta 2. punkta h) apakšpunkts:

“pārstrādes palīglīdzekļi”: ir visas vielas, kas netiek patērētas kā lopbarība un kuras paredzētas pielietošanai lopbarības vai barošanas sastāvdaļu pārstrādē, lai sasniegtu tehnoloģisko mērķi apstrādes vai pārstrādes laikā, kas var radīt neparedzētu, bet tehnoloģiski neizbēgamu vielas vai tās atvasinājumu atlieku klātbūtni galaproduktā, ja šīm atliekām nav kaitīgas iedarbības uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un tās nerada nekādu tehnoloģisku iedarbību uz gatavo lopbarību.

Turklāt Regulas (EK) Nr. 767/2009 11. apsvērums ir formulēts šādi: “(..) Barības sastāvdaļas pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības, piemēram, pēc enerģijas, barības vielām, minerāliem vai uztura šķiedrām. To ķīmiskais sastāvs parasti nav labi definēts, izņemot to sastāvā esošās pamata uzturvielas. Ietekme, ko var pamatot ar zinātnisku novērtējumu un kas attiecināma tikai uz barības piedevām vai veterināriem medikamentiem, ir izslēdzama no barības sastāvdaļu objektīvā lietojuma. (..)”

—

Ražošanas un apstrādes metode – ķīmiskā definīcija un standartizācijas līmenis vai tīrība. Par barības sastāvdaļām var uzskatīt augu vai dzīvnieku izcelsmes produktus to dabīgajā stāvoklī, svaigus vai konservētus, un produktus, kas no tiem iegūti vienkāršas pārstrādes rezultātā, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas (piemēram, taukskābes vai kalcija karbonāts). Ķīmiski skaidri definētas vielas, kuras ir attīrītas un kurām ir noteikts standartizācijas līmenis, ko garantējis ražotājs, var uzskatīt par barības piedevām (piemēram, aromātiskā eļļa, kas īpaši iegūta no augu materiāla). Tomēr dažas barības sastāvdaļas ir ķīmiski skaidri definētas vielas un standartizētas (piemēram, saharoze). Savukārt dabīgi produkti no veseliem augiem un to daļām vai to produkti, kam veikta ierobežota fiziska apstrāde, piemēram, saberšana, malšana vai žāvēšana, ir uzskatāmi par barības sastāvdaļām.

—

Nekaitīgums un izmantošanas režīms. Ja ar dzīvnieku vai cilvēku veselību saistītu iemeslu dēļ ir nepieciešams noteikt produkta maksimālo daudzumu dienas devā, tad produktu var klasificēt kā piedevu. Tomēr arī uz dažām barības sastāvdaļām attiecina maksimālo pievienošanas proporciju. Barības piedevu statuss varētu attiekties uz plašāku darbības jomu, lai varētu efektīvāk pārvaldīt produktu saistībā ar tā stabilitāti, viendabīgumu un attiecībā uz pārāk lielu devu. Barības piedevas parasti pievieno zemās proporcijās. Tomēr arī daudzas barības sastāvdaļas, piemēram, minerālsāļus, barības devā pievieno nelielā proporcijā.

—

Funkcijas. Barības piedevas ir definētas pēc to funkcijām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 3. punktā. Tomēr šīs funkcijas nav raksturīgas tikai barības piedevām. Tādējādi barības sastāvdaļām var arī būt piedevu funkcijas (piemēram, biezinātāja funkcijas), bet tas nedrīkst būt vienīgais paredzētais izmantošanas veids.

Direktīvas 98/8/EK (3) 2. panta 1. punkts:

“biocīdie produkti”: aktīvās vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas un lietotājam piegādātajā veidā paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi kontrolējami ķīmiski vai bioloģiski iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu;

“aktīvā viela”: viela vai mikroorganisms, ieskaitot vīrusus vai sēnītes, ar vispārīgu vai specifisku iedarbību uz kaitīgiem organismiem;

“kaitīgs organisms”: jebkurš organisms, kura klātbūtne ir nevēlama vai kuram piemīt kaitīga iedarbība uz cilvēkiem, to darbībām vai produktiem, ko tie izmanto vai ražo, uz dzīvniekiem vai uz vidi.

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts:

“konservanti”: vielas vai, attiecīgā gadījumā, mikroorganismi, kas aizsargā lopbarību pret mikroorganismu vai to metabolītu radītu bojāšanos.

Direktīvas 98/8/EK 1. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Šo direktīvu piemēro biocīdajiem produktiem, kā definēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bet izslēdz produktus, kuri definēti vai ietilpst jomā, kas atbilst šo direktīvu mērķiem:

(..)

(..)”

Direktīvas 98/8/EK V pielikumā ietverts izsmeļošs 23 produktu veidu saraksts ar norādošu katra veida aprakstu, ietverot šādus ar barību saistītu produktu veidus:

3. produktu veids: veterinārās higiēnas biocīdie produkti. Šīs grupas produkti ir biocīdie produkti, kurus izmanto veterinārās higiēnas nolūkos, ieskaitot produktus, ko izmanto vietās, kur izmitina, tur vai transportē dzīvniekus.

4. produktu veids: pārtikas produktu un dzīvnieku barības [jomā izmantotie] dezinfekcijas līdzekļi. Produkti, kurus izmanto iekārtu, konteineru, patēriņa piederumu, ar cilvēku pārtikas produktu, dzīvnieku barības vai dzērienu (ieskaitot dzeramo ūdeni) ražošanu, transportu, uzglabāšanu vai patēriņu saistīto virsmu vai cauruļvadu sistēmu dezinfekcijai.

5. produktu veids: dzeramā ūdens dezinfekcijas līdzekļi. Produkti, kurus izmanto dzeramā ūdens (kā cilvēku, tā arī dzīvnieku) dezinfekcijai.

20. produktu veids: pārtikas produktu vai dzīvnieku barības konservanti. Produkti, kurus izmanto pārtikas produktu vai dzīvnieku barības krājumu konservēšanai, kontrolējot kaitīgus organismus.

Direktīvas 2001/82/EK (4) 1. pants:

“veterinārās zāles”:

“ārstnieciskā dzīvnieku barība”: jebkurš viena vai vairāku veterināro zāļu un viena vai vairāku barības veidu maisījums, kurš ir sagatavots tirgošanai un kuru paredzēts izbarot dzīvniekiem bez tālākas apstrādes sakarā ar tā ārstnieciskajām vai profilaktiskajām īpašībām vai citām īpašībām kā zālēm, uz kurām attiecas definīcija “veterinārās zāles”.

Direktīvas 2001/82/EK 2. panta 2. punktā ir paredzēts:

Tās pašas direktīvas 3. panta 1. punktā paredzēti šādi noteikumi:

Regulas (EK) Nr. 767/2009 13. panta 3. punkts ir formulēts šādi:

“Barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējumā vai noformējumā nav apgalvojumu par to, ka:

—

Ja pēc visu neklasificēta produkta īpašību izskatīšanas var secināt, ka tas varētu būt veterinārās zāles, tad minētais produkts ir jāuzskata par veterinārajām zālēm (tiesību akti par veterinārajām zālēm ir prioritāri salīdzinājumā ar barības aprites tiesību aktiem, izņemot attiecībā uz atļautajām barības piedevām).

—

Dzīvnieku ārstnieciskā barība nav veterinārās zāles, bet saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. apsvērumu barības veids, kas satur ārstnieciskos premiksus un kam vajadzīga veterinārārsta recepte.

—

Pamatojoties uz “īpašu barošanas mērķu” definīciju (sk. iepriekš 1.1. punktu), robežšķirtne starp barību un veterinārajām zālēm ir noteikta. Īpašos barošanas mērķus, piemēram, “aknu funkcijas veicināšanu, ja ir hroniska aknu mazspēja” vai “urātu akmeņu veidošanās samazināšanu”, vai “piena triekas riska samazināšanu”, var sasniegt, izmantojot barību.