17.2.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/53

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2009/133/KĀDP

(2009. gada 16. februāris),

ar ko pagarina pilnvaras Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 20. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/121/KĀDP (1), ar ko Peter SEMNEBY kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Dienvidkaukāzā.

(2)	Padome 2008. gada 18. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/132/KĀDP (2), ar ko ESĪP pilnvaras groza un pagarina līdz 2009. gada 28. februārim.

(3)	Pārskatot Vienoto rīcību 2008/132/KĀDP, ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina vēl uz 12 mēnešiem.

(4)	ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Dienvidkaukāzā Peter SEMNEBY kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2010. gada 28. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi attiecībā uz Dienvidkaukāzu. Šie mērķi ir:

a)	sniegt palīdzību Armēnijai, Azerbaidžānai un Gruzijai politisku un ekonomisku reformu īstenošanā, jo īpaši tiesiskuma, demokratizācijas, cilvēktiesību, labas pārvaldības, attīstības un nabadzības apkarošanas jomā;

b)	saskaņā ar pastāvošiem mehānismiem novērst konfliktus reģionā, sekmēt konfliktu noregulējumu miera līdzekļiem, arī veicinot bēgļu un valsts robežās pārvietotu personu atgriešanos;

c)	konstruktīvi sadarboties ar galvenajiem reģionā ieinteresētajiem darbību veicējiem;

d)	veicināt un atbalstīt reģiona valstu, jo īpaši Dienvidkaukāza valstu, turpmāku savstarpēju sadarbību, tostarp ekonomikas, enerģijas un transporta jautājumos;

e)	stiprināt Eiropas Savienības efektivitāti un redzamību šajā reģionā.

2.   ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu reģionā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	veidot kontaktus ar reģiona valdībām, parlamentiem, tiesu iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

b)	mudināt Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju sadarboties reģionālos jautājumos, kas rada kopīgu ieinteresētību, piemēram, par kopīgiem draudiem drošībai, par terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu;

c)	veicināt konfliktu novēršanu un palīdzēt radīt apstākļus, kas veicinātu konfliktu noregulējumu, tostarp dodot ieteikumus par darbībām, kas saistītas ar pilsonisko sabiedrību un teritoriju atjaunošanu, neskarot Komisijas pienākumus saskaņā ar EK līgumu;

d)

sekmēt konfliktu noregulējumu un veicināt šādu noregulējumu īstenošanu ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un viņa īpašo pārstāvi Gruzijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra draugu grupu Gruzijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un tās Minskas grupu un Dienvidosetijas konflikta atrisināšanas mehānismu;

e)	nodrošināt vietēju politisku vadību Eiropas Savienības Pārraudzības misijas Gruzijā (EUMM Georgia) vadītājam;

f)	izvērst Eiropas Savienības dialogu ar galvenajiem reģionā ieinteresētiem dalībniekiem;

g)	palīdzēt Padomei turpināt vispārējas Dienvidkaukāza politikas izstrādi;

h)

izmantojot atbalsta grupu: — sniegt Eiropas Savienībai ziņojumus un pastāvīgus novērtējumus par situāciju pie robežām, — palīdzēt Gruzijai un Krievijas Federācijai vairot savstarpēju uzticību, tādējādi nodrošinot efektīvu sadarbību un kontaktus ar visām attiecīgajām pusēm, — nodibināt attiecīgus kontaktus konfliktu reģionos, tādējādi ļaujot komandai sekmēt uzticības veidošanas procesu un izvērtēt robežu jautājumus šajos reģionos, pēc tam, kad ar Gruzijas valdību panākta vienošanās par kompetenci un notikusi apspriešanās ar visām iesaistītajām pusēm (izņemot vietējus operatīvus pasākumus Abhāzijā un Dienvidosetijā), — palīdzēt Gruzijas robežpolicijai un citām attiecīgām valdības iestādēm Tbilisi īstenot vispārēju integrētas robežu pārvaldības stratēģiju, — sadarboties ar Gruzijas iestādēm, lai uzlabotu Tbilisi saziņu ar robežu, tostarp sniedzot padomus. To dara, kontaktējoties un cieši sadarbojoties visos komandķēdes posmos starp Tbilisi un robežu (izņemot vietējus operatīvus pasākumus Abhāzijā un Dienvidosetijā);

i)	sekmēt Eiropas Savienības politikas cilvēktiesību jomā un Eiropas Savienības pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, pārraugot un pievēršoties norisēm šajā jomā.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP, un tā ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK nodrošina ESĪP stratēģisku virzību un sniedz politiskus norādījumus atbilstīgi viņa pilnvarām.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais finansējums laikposmam no 2009. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim ir EUR 2 510 000.

2.   Izdevumi, ko finansē no 1. punktā minētās summas, ir atbilstīgi no 2009. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

3.   Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi saziņā ar prezidentvalsti, saņemot palīdzību no ĢS/AP un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. Komandas sastāvā iekļauj locekļus, kam ir īpašas zināšanas pilnvarām atbilstīgos specifiskos politikas jautājumos. ESĪP informē ĢS/AP, prezidentvalsti un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Tā personāla atalgojumu, kuru kāda dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var norīkot arī dalībvalstu norīkotos ekspertus Padomes Ģenerālsekretariātā. Starptautiskie personāla locekļi ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgie.

3.   Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājvalsts vai ES nosūtītājiestādes administratīvā padotībā un veic pienākumus un rīkojas ESĪP misijas interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa personāla misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējvalsti/uzņēmējvalstīm. Šajā sakarā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši – rīkojoties ar ES klasificēto informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāltehniskais atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP tiek nodrošināta piekļuve jebkādai attiecīgai informācijai.

2.   Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāltehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Eiropas Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Eiropas Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta norādēm, izstrādājot misijai pielāgotu drošības plānu, kurā ietverti misijai paredzēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi un ar kuru noteikti vadības pasākumi saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un tajā, kā arī drošības incidentu pārvaldība, to skaitā plāns ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus ES, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus ES, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar starpposma ziņojumu un noslēguma ziņojumu procedūru – rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus ĢS/AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī darba grupām. Regulārus rakstiskus ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc ĢS/AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

12. pants

Koordinācija

1.   ESĪP veicina vispārēju ES politikas koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt to, ka visi ES instrumenti uz vietas ir saskaņoti, lai sasniegtu ES politiskos mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar prezidentvalsts un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP, jo īpaši ESĪP Gruzijas krīzes situācijā, vienlaikus ņemot vērā pēdējā minētā pilnvaras. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām.

2.   ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti, Komisiju un dalībvalstu misiju vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP viņa pilnvaru īstenošanā. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām, kas darbojas attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Eiropas Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. Līdz 2009. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai un līdz 2009. gada novembra vidum – pilnīgu noslēguma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamatā vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz PDK ieteikumus par Padomes lēmumu attiecībā uz pilnvaru pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

15. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 49, 21.2.2006., 14. lpp.

(2)  OV L 43, 19.2.2008., 30. lpp.

(3)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

---