7.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 99/21

(1)

Zviedrijas varas iestādes 2001. gada 4. septembrī Komisiju informēja par likumprojektu par grozījumiem Likumā par ienākuma nodokli (1999:1229). Komisija ar 2001. gada 10. decembra, 2002. gada 25. aprīļa, 2002. gada 23. jūlija, 2002. gada 4. oktobra, 2003. gada 11. marta, 2003. gada 24. jūlija un 2004. gada 3. februāra vēstulēm lūdza iesniegt papildu informāciju par likumprojektu, uz ko Zviedrija atbildēja ar attiecīgi 2002. gada 26. februāra, 2002. gada 7. jūnija, 2002. gada 29. jūlija, 2002. gada 19. decembra, 2003. gada 19. maija, 2003. gada 19. decembra un 2004. gada 8. marta vēstulēm.

(2)

Komisija ar 2004. gada 16. jūnija vēstuli informēja Zviedriju par lēmumu attiecībā uz minēto likumprojektu uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt oficiālo pārbaudes procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2004. gada 20. oktobrī (2). Komisija aicināja visas ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par šo lietu. Zviedrijas iestādes sniedza atbildi 2004. gada 9. novembra vēstulē. Nekādi citi apsvērumi netika saņemti.

(4)

Ar paziņoto likumprojektu – priekšlikumu grozīt Likumu par ienākuma nodokli (1999:1229) – paredz kompensēt visu licencēto zvejnieku izdevumus, kas radušies, nodarbojoties ar zvejniecību. Ar to tiktu grozīta pašreizējā nodokļu priekšrocību sistēma.

(5)

Zviedrijas valsts nodokļu pārvalde 2002. gadā ieviesa jaunas vispārīgas vadlīnijas par nodokļu atvieglojumiem profesionāliem zvejniekiem, kas joprojām tiek piemērotas un principā ir visām nozarēm piemērojamās vispārējās nodokļu sistēmas piemērošanas noteikumi attiecībā uz zvejniecības nozari. Tādējādi nodokļu priekšrocības, kas no minētā gada attiecas uz zvejniekiem, nav uzskatāmas par atbalstu.

(6)

Saskaņā ar 2002. gada vadlīnijām, lai zvejnieki varētu saņemt nodokļu atvieglojumus, zvejas reisam jābūt tādam, ka vismaz viena nakts pavadīta ārpus mājām, jo šī prombūtne ir vispārīgs noteikums saskaņā ar vispārīgo nodokļu sistēmu. Tāpat saskaņā ar šīm vadlīnijām zvejniekiem var piemērot tādus pašus standarta nodokļu atvieglojumus saistībā ar lielākām dzīvošanas izmaksām par tādām pašām summām kā attiecībā uz citām pašnodarbinātām personām. Zviedrijas varas iestādes ir norādījušas, ka Zviedrijā 99 % no profesionālajiem zvejniekiem ir pašnodarbināti un tādējādi tie veic individuālo darbu.

(7)

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem uz zvejniekiem un pašnodarbinātām personām attiecas vieni un tie paši noteikumi par naktsmītnes izmaksām. Parastā kārtība paredz standarta nodokļu atvieglojumus, ko piemēro par katru nakti, kas pavadīta ārpus mājām. Tas nozīmē, ka ne zvejniekiem, ne citiem nodokļu maksātājiem nav jānodrošina nekādi pierādījumi par faktiskajām izmaksām, lai varētu piemērot standarta atvieglojumu SEK 95 apmērā par dienu.

(8)

Citās nozarēs strādājošām pašnodarbinātajām personām ir jānodrošina paskaidrojumi par palielinātajām izmaksām, iekļaujot informāciju par komandējuma datumiem, nolūku un galamērķi, kā arī izbraukšanas un atgriešanās laikiem.

(9)

Attiecībā uz zvejniekiem nav šādas prasības sniegt paskaidrojumus, taču nodokļu atvieglojumus var piemērot tikai tad, ja zvejas reisā nakts pavadīta ārpus mājām. Lai nodokļu iestādes varētu aprēķināt standarta nodokļu atvieglojumu summu, uz ko zvejnieks ir tiesīgs, zvejniekam jāiesniedz informācija par zvejas reisu datumiem un to ilgumu. Zviedrijas iestādes bija izvēlējušās šādu pieeju, lai nesarežģītu nodokļu sistēmu un tās piemērošanu, jo zvejas reisi paši par sevi ir zvejnieka uzņēmējdarbība.

(10)

Ja dzīvošanas papildu izmaksas ir lielākas par standartsummu SEK 95 apmērā par dienu, gan zvejnieki, gan citas pašnodarbinātas personas var izvēlēties iespēju iesniegt pierādījumus par to, ka dzīvošanas papildu izmaksas pārsniedz standarta atvieglojumu summu, šajā nolūkā iesniedzot pārskatu par visiem taksācijas gadā veiktajiem norīkojumiem un komandējumiem. Izvēloties šo iespēju, to piemēro visam gadam – viena taksācijas gada ietvaros nevar atsevišķiem braucieniem piemērot standartsummu, bet citiem piemērot faktiskos izdevumus.

(11)

Saskaņā ar jauno režīmu, par ko tika ziņots Komisijai, vairs nav nepieciešams pavadīt nakti ārpus mājām, lai varētu saņemt atvieglojumu par papildu dzīvošanas izmaksām. Tādējādi ar šo tikai zvejniekiem piemērojamo režīmu tie zvejnieki, kuri nepavada nakti ārpus mājām, no nodokļu aprēķina viedokļa tiek pielīdzināti zvejniekiem, kuri pavada nakti ārpus mājām.

(12)

Paredzētā režīma mērķis ir radīt neitrālus konkurences apstākļus Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas zvejnieku vidū un likvidēt nevienādo situāciju, kurā atsevišķi zvejnieki varēja izmantot šo nodokļu atvieglojumu, bet citi nevarēja.

(13)

Turklāt gan attiecībā uz zvejniekiem, gan nodokļu iestādēm tiks samazināts administratīvais slogs, jo uzskatāms, ka ir vieglāk piemērot un pārbaudīt atvieglojumu, kas izpaužas kā noteikta procentuālā daļa no ienākuma, nekā atvieglojumu, ko veic, balstoties uz zvejas dienu skaitu.

(14)

Jaunā režīma rezultātā piekrastes zvejnieki un ezeru zvejnieki varēs izmantot nodokļu atvieglojumu sistēmu, kas tiem līdz šim bija liegts. Līdz ar to jaunā sistēma ir izdevīga minētajām zvejnieku kategorijām, jo nav nosacījuma par to, ka zvejniekam nakts jāpavada ārpus mājām (kā rezultātā, iespējams, rastos papildu izdevumi) – vienīgais piemērošanas nosacījums ir tas, ka jābūt profesionāla zvejnieka licencei.

(15)

Tāpat kā saskaņā ar pašreizējo, visās nozarēs piemērojamo režīmu, zvejnieki, kuri izmantotu paredzēto režīmu, nevarētu pretendēt uz citiem nodokļu atvieglojumiem par papildu dzīvošanas izmaksām.

(16)

Saskaņā ar projektu katra zvejnieka nodokļu summai vairs netiktu piemērots SEK 95 samazinājums par dienu, kā to paredz pašreizējais režīms. To aprēķinātu kā procentuālu daļu no ienākuma un tas nevarētu pārsniegt SEK 40 000 (EUR 4 444) gadā. Turklāt samazinājums nedrīkstētu pārsniegt 20 % no gada ienākumiem. Piemēram, tas nozīmē, ka, ja gada ienākums ir SEK 100 000 (EUR 11 111), tad samazinājuma summa būtu SEK 20 000 (EUR 2 222) un ka maksimālo samazinājumu var piemērot tikai tad, ja gada ienākums ir SEK 200 000 (EUR 22 222) vai lielāks.

(17)

Komisija ar 2002. gada 4. oktobra vēstuli Zviedrijas iestādēm jautāja, vai tās var sniegt aplēsi par to, cik zvejnieki no kopumā 2 000 profesionālajiem zvejniekiem, kuri varēs piemērot likumprojekta noteikumus, varētu pretendēt uz maksimālo samazinājumu SEK 40 000 apmērā, t. i., zvejnieki, kuru gada ienākums ir vismaz SEK 200 000.

(18)

Zviedrijas iestādes ar 2002. gada 19. decembra vēstuli atbildēja, ka to rīcībā nav datu par tiem profesionālo zvejnieku ienākumiem, kas saistīti vienīgi ar zvejas darbībām, tādēļ uz konkrēto jautājumu nav iespējams sniegt atbildi.

(19)

Saskaņā ar paziņojumos ietvertajiem datiem režīma piemērošanas rezultātā Zviedrijas valsts kasei rastos zaudējumi SEK 34 400 000 (EUR 3 822 222) gadā, konkrēti, SEK 18 200 000 (EUR 2 022 222) kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu zaudējums un SEK 16 200 000 (EUR 1 800 000) kā reģionālo nodokļu ieņēmumu zaudējums attiecīgajiem reģioniem.

(20)

Zviedrijā ir aptuveni 3 000 profesionālu licencētu zvejnieku, no kuriem pašreiz darbojas aptuveni 2 000. Tobrīd, kad tika uzsākta oficiāla pārbaudes procedūra, Zviedrijas iestāžu rīcībā nebija datu par to, cik no 2 000 aktīvajiem licencētajiem zvejniekiem veic zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām. Tādēļ nebija iespējams aplēst, cik zvejnieku pašlaik varētu izmantot pašreiz spēkā esošos nodokļu atvieglojumus zvejniekiem.

(21)

Komisija uzskatīja, ka esošā nodokļu atvieglojumu sistēma bija piemērojama visām tautsaimniecības nozarēm vienādi un tādējādi neradīja selektīvas priekšrocības zvejniecības nozarei, bet gan bija vispārēja rakstura. Tā arī uzskatīja, ka, ja nodokļu atvieglojumi tiek pieļauti, neprasot, lai zvejnieki būtu pavadījuši nakti ārpus mājām, sistēma zvejniecības nozarei radītu selektīvu priekšrocību, kas nebūtu pieejama citām nozarēm. Šī priekšrocība, šķiet, tiktu piešķirta, neuzliekot nekādus pienākumus nodokļu maksātājam. Tādējādi uzskatāms, ka ierosināto noteikumu mērķis ir uzlabot uzņēmumu stāvokli, palielināt to uzņēmējdarbības likviditāti un palielināt atvieglojumu saņēmēju ienākumus, ko līdz ar to var kvalificēt kā darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(22)

Zviedrijas iestāžu viedoklis ir tāds, ka noteikumi ierosināti, lai likvidētu nevienādo situāciju, kurā atsevišķi zvejnieki (t. i., kuri pavadīja nakti ārpus mājām) varēja izmantot pašreizējo nodokļu atvieglojumu sistēmu, bet citi (piekrastes un ezeru zvejnieki) nevarēja, un lai piemērojamo nodokļu režīmu pielīdzinātu tiem, kādi ir kaimiņvalstīs.

(23)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka no pašreiz aktīvajiem 2 000 licencētajiem zvejniekiem 1 500 veic zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām un līdz ar to 500 zvejnieki, kuri pašreiz nesaņem nodokļu atvieglojumus, tos varētu saņemt saskaņā ar ierosināto režīmu.

(24)

Saskaņā ar pašreizējo režīmu zvejnieki var atņemt noteiktu summu par ēdienreizēm, nakšņošanu un citiem nelieliem izdevumiem. Kā minēts iepriekš, Zviedrijas iestādes uzsver, ka Zviedrijā daudzi profesionāli zvejnieki veic ilgstošus zvejas reisus, kas, ievērojot pašreizējo nodokļu atvieglojumu sistēmu, nozīmē lielu skaitu gadījumu, kuros nodokļu iestādēm jāpiemēro atvieglojumi par papildu dzīvošanas izdevumiem zvejas reisu sakarā.

(25)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka režīmu jāļauj pieņemt, jo tas paredz vienādot nodokļu situāciju, kādā atrodas zvejnieki, kuri pavada nakti ārpus mājām, un zvejnieki, kuri nepavada nakti ārpus mājām, un, tā kā abām grupām izmaksas ir līdzīgas, ir pamatoti tām piemērot vienādus nodokļu nosacījumus.

(26)

Zviedrijas iestādes arī uzsver, ka īpaši nodokļu noteikumi ir attaisnojami zvejniekiem piemērojamo īpašo prasību dēļ un, tā kā zvejnieki parasti darbojas mazā mērogā, nodokļu atvieglojumu vienkāršošana atvieglos administrēšanu gan nodokļu iestādēm, gan pašiem zvejniekiem. Tādēļ Zviedrijas iestādes uzskata, ka ierosinātie noteikumi ir vajadzīgi no Zviedrijas nodokļu sistēmas efektivitātes viedokļa un ka tie ir pamatoti šīs sistēmas veida un vispārējo iezīmju dēļ.

(27)

Visbeidzot, Zviedrijas iestāžu uzskats attiecībā uz budžetu ir tāds, ka valsts kases lēsto zaudējumu aprēķins ir kļūdains un ka ietekme būtu nenozīmīga. Tās norāda, ka esošā režīma rezultātā zaudējumi ir SEK 41 100 000 (EUR 4 566 667) un, ja visi profesionālie zvejnieki izmantotu ierosināto režīmu, zaudēto nodokļu ieņēmumu summa būtu tikai SEK 34 300 000 (EUR 3 811 111). Turklāt, tā kā atsevišķiem zvejniekiem, kuri izmanto pašreizējos noteikumus, jaunais režīms būtu neizdevīgāks, tiek lēsts, ka aptuveni 500 zvejnieki neizmantotu jauno režīmu, bet turpinātu piemērot esošos noteikumus.

(28)

Ņemot vērā šos aspektus, Zviedrijas iestādes ir aprēķinājušas, ka ietekme uz valsts finansēm 2005. gadā būtu SEK 49 700 000 (EUR 5 522 222), tas ir, SEK 41 100 000 (EUR 4 566 667) kā atvieglojumi saskaņā ar esošo režīmu un SEK 8 600 000 (EUR 955 556) kā atvieglojumi saskaņā ar ierosināto režīmu.

(29)

Valsts atbalsta esības kritērijs, pirmkārt, ir tas, ka ar atbalsta pasākumu tā saņēmēji tiek atbrīvoti no izmaksām, kas parasti tiktu segtas no to budžeta. Šāda priekšrocība var izpausties kā dažādi nodokļu sloga samazinājumi, ieskaitot nodokļa bāzes samazinājumu, kā tas ir aplūkojamā Komisijai paziņotā režīma gadījumā.

(30)

Otrkārt, priekšrocība jāpiešķir valstij vai no valsts līdzekļiem. Nodokļu ieņēmumu zaudējums ir vienāds ar valsts līdzekļu patēriņu nodokļu izdevumu veidā. Tā tas ir arī šā paziņotā režīma gadījumā.

(31)

Treškārt, pasākumam jābūt tādam, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļo vai varētu kropļot konkurenci. Radot izdevīgākus nosacījumus kādā nozarē, uzskatāms, ka jebkāda veida atbalsts kropļo vai varētu kropļot konkurenci. Uzskatāms, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm tiek ietekmēta, ja attiecīgajā nozarē saimnieciskā darbība ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm, un zvejniecība ir šāda nozare.

(32)

Tas, ka pasākums paredz attiecīgās nozares izdevumu līmeni pietuvināt tam, kāds tas ir konkurentiem citās dalībvalstīs, nekādi nemaina faktu, ka pasākums uzskatāms par atbalstu (3).

(33)

Visbeidzot, pasākumam ir jābūt īpašam vai selektīvam, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai. Tomēr kāda pasākumu selektīvo iedabu var pamatot ar sistēmas būtību vai vispārējām iezīmēm. Šāda pamatojuma sniegšana ir dalībvalsts pienākums.

(34)

Pirmkārt, skaidri jānosaka, ka esošo nodokļu atvieglojumu sistēmu vienādi piemēro visām tautsaimniecības nozarēm. Tādējādi tā nav atsevišķa zivsaimniecības nozares priekšrocība un tas nav valsts atbalsts, bet gan vispārējs pasākums.

(35)

Ja nodokļu atvieglojumi tiek pieļauti, neizvirzot prasību, ka zvejniekiem jāpavada nakts ārpus mājām, paziņotais režīms zvejniecības nozarei radītu selektīvu priekšrocību, kas nebūtu pieejama citām nozarēm, tādēļ režīms uzskatāms par valsts atbalstu.

(36)

Tā kā paziņotais pasākums uzskatāms par valsts atbalstu, jānosaka, vai šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, ievērojot 87. panta 2. un 3. punktā noteiktos izņēmumus.

(37)

Šajā gadījumā nevar piemērot nevienu no EK Līguma 87. panta 2. punktā norādītajiem izņēmumiem, jo nodokļu sistēmas reformas mērķi neatbilst šajos noteikumos noteiktajam.

(38)

Tāpat nav piemērojami 87. panta 3. punkta a), b) vai d) apakšpunktā minētie izņēmumi, jo atbalsts nav paredzēts reģionam, kurā dzīves līmenis būtu ārkārtīgi zems vai kur valdītu liels bezdarbs. Atbalsta mērķis nav veicināt kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērst nopietnus traucējumus Zviedrijas tautsaimniecībā, nedz arī veicināt kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu.

(39)

Pasākums arī jāvērtē, ņemot vērā pamatnostādnes valsts atbalsta pārbaudei zivsaimniecības un akvakultūras nozarē (4). Saskaņā ar pamatnostādņu 1.2. punktu valsts atbalsts, kas piešķirts, nenosakot tā saņēmējiem nekādas saistības, un kā nolūks ir uzlabot uzņēmumu stāvokli un palielināt to uzņēmējdarbības likviditāti, un kā rezultātā palielinās atbalsta saņēmēja ienākumi, ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(40)

Novērtējot atbalsta saderību ar kopējo tirgu, Tiesa ir atzinusi, ka Komisijai ir saistošas valsts atbalsta pārraudzības jomā pieņemtās pamatnostādnes un paziņojumi, ja tie atbilst Līguma noteikumiem un ja dalībvalstis tos akceptē (5). Turklāt Komisijai saskaņā ar EK Līguma 253. pantu ir jāsniedz savu lēmumu pamatojums, tostarp attiecībā uz lēmumiem, ar ko atbalstu atzīst par nesaderīgu ar kopēju tirgu atbilstīgi Līguma 92. panta 3. punkta c) apakšpunktam (6). Tā kā Zviedrija ir iesniegusi papildu apsvērumus, Komisija, novērtējot režīma atbilstību, šos apsvērumus vērtēs saskaņā ar EK Līguma 10. pantā noteiktajiem pienākumiem.

(41)

Zviedrijas iestāžu viedoklis ir tāds, ka režīms ierosināts, lai likvidētu nevienādo situāciju, kurā atsevišķi zvejnieki (t. i., kuri pavada nakti ārpus mājām) var izmantot pašreizējos nodokļu atvieglojumus, bet citi (piekrastes un ezeru zvejnieki) nevar. Saskaņā ar šo režīmu zvejnieki, kuri pavada nakti ārpus mājām, no nodokļu viedokļa tiktu pielīdzināti zvejniekiem, kuri nepavada nakti ārpus mājām. Citās nozarēs esošie nodokļu noteikumi attiecībā uz papildu dzīvošanas izmaksām paliktu nemainīgi.

(42)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka zvejniekiem, kuri savos zvejas reisos nepavada nakti ārpus mājām, vispārīgos vilcienos izmaksas nav mazākas nekā tiem profesionālajiem zvejniekiem, kuri veic ilgstošus zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām. Tādēļ iestādes uzskata, ka ir pamatoti abām grupām piemērot vienādus nodokļu nosacījumus.

(43)

Lai gan šis bija viens no galvenajiem argumentiem par labu paziņotajam režīmam, Zviedrijas iestādes varēja sniegt tikai aptuvenu aplēsi par to, cik no 2 000 aktīvajiem licencētajiem zvejniekiem veic zvejas reisus ar pārnakšņošanu ārpus mājām. Vēl jo vairāk, tās nevarēja sniegt nekādus datus par attiecīgajām izmaksām, kas ļautu salīdzināt abu zvejnieku grupu izmaksas.

(44)

Ja nav datu, kas pierāda, ka abām profesionālo zvejnieku grupām izdevumi patiešām ir vienādi, neatkarīgi no tā, vai zvejas reiss ir ar pārnakšņošanu ārpus mājām vai bez tās, uzskatāms, ka ierosinātais režīms nelabvēlīgi ietekmē saimnieciskās darbības nosacījumus Zviedrijas zvejniecības nozarē un tādējādi ir nesaderīgs ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(45)

Arguments, ka jaunā sistēma radītu neitrālus konkurences apstākļus Zviedrijas zvejniekiem salīdzinājumā ar Dānijas un Norvēģijas zvejniekiem, šajā gadījumā nav ņemams vērā, jo režīms pats par sevi nelabvēlīgi ietekmē saimnieciskās darbības nosacījumus Zviedrijas zvejniecības nozarē.

(46)

Zviedrijas iestāžu arguments, ka daudzi Zviedrijas profesionālie zvejnieki veic tālus zvejas reisus, kas daļēji izskaidrojams ar to, ka Zviedrijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ tai ir gara krasta līnija gar Ziemeļjūru un jo īpaši Baltijas jūru, nav uzskatāms par pamatojumu argumentam, ka sistēma likvidētu nevienādo situāciju, kādā atrodas jūras zvejnieki salīdzinājumā ar ezeru zvejniekiem, ņemot vērā iespēju izmantot nodokļu atvieglojumu sistēmu. Gluži otrādi – šis apstāklis liecina par to, ka abu zvejnieku grupu zvejniecības darbībā ir būtiskas atšķirības, kuras varētu būt par pamatu atšķirīgai nodokļu režīma piemērošanai.

(47)

Visbeidzot Zviedrijas iestādes norāda, ka ierosinātā nodokļu atvieglojumu sistēma nodrošinās labāku administratīvo resursu izlietojumu, jo vairs nebūs nepieciešams aprēķināt atvieglojumus, balstoties uz kopējā zvejas dienu skaita aprēķinu, bet gan, izmantojot standartsummu visam gadam, ko aprēķina no gada ieņēmumiem no zvejniecības.

(48)

Patiešām varētu sagaidīt, ka sistēma, kurā izmanto standartsummu gadam, nodrošinās labāku administratīvo resursu izmantojumu nekā sistēma, kurā izmanto standartsummu, kas aprēķināta par dienu. Tomēr attiecībā uz profesionāliem zvejniekiem nav īpašu noteikumu uzskaitei un grāmatvedībai un Zviedrijas iestādes nav varējušas sniegt statistikas datus par profesionālo zvejnieku ieņēmumiem tieši no zvejniecības. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa zvejnieku gūst ienākumus no vairāk nekā vienas profesionālas darbības, līdz ar to uzskatāms, ka ir grūti noteikt standartsummu gadam, balstoties uz gada ieņēmumiem no zvejniecības. Konkrēti, tā kā zvejas dienu skaits tiek reģistrēts saskaņā ar Kopīgās zvejniecības politikas noteikumiem un tādējādi ir viegli nosakāms, Komisija nesaskata, kādas priekšrocības radītu sistēmas maiņa, aprēķinus turpmāk balstot uz gada ieņēmumiem.

(49)

Turklāt savā 2004. gada 9. novembra vēstulē Zviedrijas varas iestādes min, ka aptuveni 1 500 zvejniekiem arī turpmāk būtu izdevīgāk piemērot faktisko izmaksu samazinājumus, kā norādīts 10. punktā. Tādējādi jauno režīmu visticamāk piemērotu tikai 500 zvejniekiem, kas nav tiesīgi saņemt šos atvieglojumus esošā režīma ietvaros. Tādēļ, kaut arī sistēmas piemērošana varētu būt efektīgāka, tā radītu lielāku vispārējo administratīvo slogu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kur šiem zvejniekiem netiek piemērots šāds atvieglojums.

(50)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka režīms būtu valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar EK Līguma 87. pantu.

(51)

Ņemot vērā IV daļā izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka šis atbalsta režīms nav saderīgs ar kopējo tirgu, nosakot profesionālajiem zvejniekiem noteiktus nodokļu atvieglojumus saistībā ar lielākām dzīvošanas izmaksām neatkarīgi no tā, vai tiem zvejas darbību dēļ naktis jāpavada ārpus mājas vai ne,