This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62019CN0717
Case C-717/19: Request for a preliminary ruling from the Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Hungary) lodged on 27 September 2019 — Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co. KG Magyarországi Fióktelepe v Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
Lieta C-717/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 27. septembrī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co. KG Magyarországi Fióktelepe/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
Lieta C-717/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 27. septembrī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co. KG Magyarországi Fióktelepe/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
OV C 95, 23.3.2020, p. 11–12
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
23.3.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 95/11 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 27. septembrī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co. KG Magyarországi Fióktelepe/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
(Lieta C-717/19)
(2020/C 95/10)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság
Pamatlietas puses
Prasītāja: Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co. KG Magyarországi Fióktelepe
Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 90. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā apstrīdētais, saskaņā ar kuru farmācijas uzņēmumam, kas – atbilstoši līgumam, kurš nav obligāti jānoslēdz – veic maksājumus valsts veselības apdrošināšanas iestādei atkarībā no farmaceitisko produktu noieta radītā apgrozījuma un tādējādi negūst pilnīgu atlīdzību par minētajiem produktiem, nav tiesību a posteriori samazināt nodokļa bāzi tikai tā iemesla dēļ, ka maksājumi netiek veikti nedz atbilstoši tā iepriekš noteiktajai tirdzniecības politikai, nedz arī galvenokārt reklāmas nolūkos? |
2) |
Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 273. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā apstrīdētais, saskaņā ar kuru, lai a posteriori samazinātu nodokļa bāzi, ir jāiesniedz tiesību uz atmaksu turētājam izsniegts rēķins, ar ko apliecina, ka darījums, kas rada tiesības uz minēto atmaksu, ir noticis, lai arī darījums, kas ļauj a posteriori samazināt nodokļa bāzi, ir pienācīgi dokumentēts un vēlāk to var pārbaudīt, tas ir daļēji balstīts uz publiskotu un patiesu informāciju un ļauj pareizi iekasēt nodokli? |