Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019TN0347

    Lieta T-347/19: Prasība, kas celta 2019. gada 10. jūnijā — Falqui/Parlaments

    OV C 263, 5.8.2019, p. 54–55 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    5.8.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 263/54


    Prasība, kas celta 2019. gada 10. jūnijā — Falqui/Parlaments

    (Lieta T-347/19)

    (2019/C 263/61)

    Tiesvedības valoda — itāļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītājs: Enrico Falqui (Florence, Itālija) (pārstāvji: F. Sorrentino un A. Sandulli, advokāti)

    Atbildētājs: Eiropas Parlaments

    Prasījumi

    Prasītājs lūdz atcelt apstrīdēto paziņojumu un piespriest Eiropas Parlamentam viņam samaksāt summas, kas nepamatoti ieturētas tiesvedības laikā.

    Pamati un galvenie argumenti

    Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta 2019. gada 11. aprīļa Paziņojumu Nr. D (2019) 14406 par tās pensijas pārskatīšanu, ko prasītājs saņem kā bijušais Eiropas Parlamenta deputāts.

    Prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

    1.

    Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma “Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi” pārkāpumu.

    Šajā ziņā tiek norādīts, ka, tā kā saskaņā ar 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma “Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi” 75. panta 2. punktu tiesības uz izdienas pensiju, kas ir iegūtas līdz Nolikuma spēkā stāšanās dienai, “paliek spēkā”, tā sauktajā DIP paredzētā iepriekšējā norāde uz valsts tiesisko regulējumu ir jāsaprot kā savstarpēja norāde (uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā attiecīgajā vēsturiskajā brīdī), jo tiesības uz pensiju, kuras bijušie Eiropas Parlamenta deputāti ir ieguvuši dienā pirms Nolikuma stāšanās spēkā, paliek nemainīgas saskaņā ar jaunajiem tiesiskajiem regulējumiem.

    2.

    Otrais pamats attiecas uz to, ka Eiropas Parlaments ir piemērojis spēkā neesošu valsts tiesisko regulējumu.

    Šajā ziņā tiek norādīts, ka tiesiskais regulējums, kas ir ieviests ar Itālijas Deputātu palātas Prezidija Lēmumu Nr. 14/2018 — saistībā ar šo pašu Itālijas tiesību sistēmu — ir spēkā neesošs.

    Palāta apgalvoja, ka ir veikusi bijušo deputātu mūža pensiju pārrēķinu, tā saukto iemaksu sistēmu piemērojot gan attiecībā uz mūža pensijas daļu, kas ir iegūta laikposmos līdz 2012. gadam un kas attiecībā uz visiem valsts un privātā sektora darbiniekiem ir noteikta ar pro rata sistēmu, gan attiecībā uz mūža pensijas daļu, kura ir iegūta laikposmos līdz 1996. gadam un kura attiecībā uz visiem valsts un privātā sektora darbiniekiem ir noteikta ar parasto atalgojuma sistēmu. Lai ar atpakaļejošu spēku piemērotu iemaksu sistēmu arī attiecībā uz laikposmiem, kuros tā Itālijā nepastāvēja — tā pieņēma aprēķina sistēmu, kas ir izkropļota, neracionāla un kam nav aktuāra pamatojuma.

    Attiecīgā reforma esot prettiesiska arī tāpēc, ka Parlamenta deputātu mūža pensiju jautājums vismaz saistībā ar pamataspektiem ir jānosaka ar likumu, nevis ar reglamentu (Konstitūcijas 69. pants).

    Turklāt tā skar bijušo deputātu tiesisko paļāvību uz to, ka viņu pensija saglabā stabilitāti, un tas ir pretrunā tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, kas ir arī Itālijas tiesību sistēmas vispārējs princips.

    3.

    Trešais pamats attiecas uz to, ka Eiropas Parlaments ir prettiesiski piemērojis valsts tiesisko regulējumu, kas ir pretrunā Savienības tiesību pamatprincipiem un it īpaši tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Savienības tiesību pārākuma principa pārkāpums.

    Šajā ziņā tiek norādīts, ka bijušo Itālijas deputātu mūža pensiju reformas rezultātā ex post tika pārskatīts šo pensiju apmērs pilnībā neparedzamā veidā, to nedarot pakāpeniski un bez atbilstošiem aizsardzības noteikumiem, un tādējādi ar to būtiski ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas ir viens no Eiropas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

    Šī iemesla dēļ Eiropas Parlaments nevarēja minēto reformu transponēt: saskaņā ar vispārējiem principiem, kas reglamentē attiecības starp tiesību sistēmām, tiesību normu transponēšanai no vienas tiesību sistēmas citā pēc (dinamiskas vai savstarpējas) norādes izdarīšanas pastāv precīzs ierobežojums: atsauce nevar tikt izdarīta, ja transponējamā tiesību sistēmas norma ir pretrunā tās tiesību sistēmas pamatprincipiem, kurā tā ir transponējama. Turklāt, ņemot vērā Eiropas tiesību pārākumu — kas ir Savienības pamatprincips — ja valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā Eiropas tiesību normai, to nepiemēro, lai Eiropas tiesībās nodrošinātu pilsoņu vienveidīgu aizsardzību visā ES teritorijā.


    Top