7.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/39

1)

Vai Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (1), kurā izdarīti grozījumi, 2. panta c) apakšpunktā ietvertā elektronisko komunikāciju pakalpojuma definīcija ir jāsaprot tādējādi, ka IP balss pārraides pakalpojums, kas tiek piedāvāts, izmantojot programmatūru, un kura savienojums ar valsts numerācijas plāna fiksēto vai mobilo tālruņa numuru (uz kuru attiecas E.164) tiek pabeigts publiskā komutējamā telefonu tīklā, ir jākvalificē par elektronisko komunikāciju pakalpojumu, neraugoties uz apstākli, ka interneta piekļuves pakalpojums, ar kura palīdzību lietotājs piekļūst minētajam IP balss pārraides pakalpojumam, jau pats par sevi ir elektronisko komunikāciju pakalpojums, lai gan šīs programmatūras piedāvātājs šo pakalpojumu sniedz par atlīdzību un noslēdz līgumus ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir atbilstoši atļauts pārraidīt un pabeigt savienojumus ar publisko komutējamo telefonu tīklu, kas ļauj pabeigt savienojumu ar valsts numerācijas plāna fiksēto vai mobilo tālruņa numuru?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai atbilde paliek nemainīga, ņemot vērā to, ka programmatūras funkcija, kas pieļauj veikt balss zvanu, ir tikai tās funkcija, jo šī programmatūra var tikt izmantota arī bez minētās funkcijas?

3)

Ja atbilde uz abiem pirmajiem jautājumiem ir apstiprinoša, vai atbilde uz pirmo jautājumu paliek nemainīga, ņemot vērā to, ka pakalpojuma sniedzējs savos vispārīgajos nosacījumos paredz, ka tas neuzņemas atbildību attiecībā pret galalietotāju par signālu pārraidīšanu?

4)

Ja atbilde uz pirmajiem trīs jautājumiem ir apstiprinoša, vai atbilde uz pirmo jautājumu paliek nemainīga, ņemot vērā to, ka sniegtajam pakalpojumam atbilst arī “informācijas sabiedrības pakalpojuma” definīcija?