Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018CN0123

    Lieta C-123/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 15. februārī HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-692/15 HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH/Eiropas Savienības Padome

    OV C 161, 7.5.2018, p. 37–38 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.5.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 161/37


    Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 15. februārīHTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-692/15 HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH/Eiropas Savienības Padome

    (Lieta C-123/18 P)

    (2018/C 161/41)

    Tiesvedības valoda – vācu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH (pārstāvis: M. Schlingmann, advokāts)

    Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

    Prasījumi

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

    Atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-692/15 HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH/Eiropas Savienības Padome, kuru atbalsta Eiropas Komisija,

    un piespriest Padomei

    1)

    izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzību 2 516 221,50 EUR apmērā par materiālo un morālo kaitējumu, kas radies dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas ietveršanas to personu, vienību un struktūru sarakstos, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 423/2007 (1) V pielikumā un Regulas (ES) Nr. 961/2010 (2) VIII pielikumā;

    2)

    samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai nokavējuma procentus atbilstoši Eiropas Centrālās bankas noteiktajai galveno refinansēšanas operāciju procentu likmei, pieskaitot 2 procentpunktus, sākot no 2015. gada 17. oktobra un līdz pilnīgai 2. punktā minētās summas samaksai;

    3)

    atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējas segtās izmaksas.

    Pamati un galvenie argumenti

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu apelācijas sūdzību pamato ar Vispārējās tiesas pieļautiem Savienības tiesību pārkāpumiem.

    Konkrēti tā norāda šādus Savienības tiesību pārkāpumus:

    Tā kā Vispārējā tiesa par labu Padomei neņēma vērā apstākļus un informāciju, kurus Padome bija iesniegusi tikai pēc prettiesisko pasākumu noteikšanas un dažkārt tikai apelācijas tiesvedībā, Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, izvēloties nepareizu brīdi, par kuru jāveic izvērtējums.

    Vispārējā tiesa, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, secināja, ka ir norādes, kuras pieļauj varbūtību, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja “pieder vai atrodas citas vienības [šajā gadījumā – IRISL] kontrolē”. Vispārējā tiesa it īpaši esot izmantojusi nepareizu pārbaudes metodi, nepamatoti ņemot vērā Padomes sniegto informāciju, kura tai brīdī, par kuru bija jāveic izvērtējums, nemaz nebūtu bijusi, neesot konstatējusi (apgalvotās) pārvaldības vai kontroles līmeni un nepareizi novērtējusi norādes.

    Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Regula Nr. 668/2010 (3) ir spēkā, ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.

    Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju noteikto pasākumu nepietiekamais pamatojums principā nevar radīt Savienības atbildību un, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, neveica tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpuma pārbaudi.


    (1)  Padomes Regula (EK) Nr. 423/2007 (2007. gada 19. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2007, L 103, 1. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (ES) Nr. 961/2010 (2010. gada 25. oktobris), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV 2010, L 281, 1. lpp.).

    (3)  Padomes Īstenošanas Regula (ES) Nr. 668/2010 (2010. gada 26. jūlijs), ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2010, L 195, 25. lpp.).


    Top