2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/216

Ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

Līdzziņotājs:

Javier DOZ ORRIT

1.1.

Šie secinājumi un ieteikumi ir izstrādāti, lai papildinātu atzinumu ECO/423, kuram šajā atzinumā ir pausts pilnīgs atbalsts un uz ko balstās šis atzinums. Tie atbilst arī tam, kas teikts preambulā minētajos pārējos trīs atzinumos par Eiropas ekonomikas nākotni.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē progresu, kas panākts eurozonas ekonomikas politikā, un cieši uzrauga šādas attīstības apstākļus. Tā uzskata, ka īpaši svarīgi ir apstākļi, kas eurozonas vidi savieno ar fiskālajiem aspektiem, un tās institucionālā satvara nostiprināšana.

1.3.

EESK uzskata, ka eurozonas ekonomikas politikā ir svarīgi nodrošināt līdzsvarotu pasākumu kopumu, kas ir pienācīgi savstarpēji savienots ar tās monetārajiem, fiskālajiem un strukturālajiem aspektiem. Ņemot vērā šo politikas pasākumu pārkārtošanu atbilstīgi ekonomikas attīstībai, tas kļūst par arvien svarīgāku faktoru.

1.4.

EESK nepiekrīt tam, ka Eiropadome ir noraidījusi pozitīvu fiskālo nostāju, un aicina pārskatīt tās secinājumu. Paredzētā atteikšanās no Eiropas Centrālās bankas kvantitatīvās mīkstināšanas politikas it īpaši pastiprina argumentus par labu pozitīvas fiskālās nostājas pieņemšanai. Tajā pašā laikā EESK atzīst, ka pozitīvas fiskālās nostājas piemērošana ir pareizi jānosaka, lai nepalielinātu joprojām augsto valsts parāda līmeni, un to virzītu uz jomām, kas rada nepārprotamu labumu ilgtermiņā.

1.5.

EESK norāda uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos eurozonā un šīs tendences saglabāšanas un pastiprināšanas nolūkā iesaka veikt izšķirošus pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus un īstenotu strukturālās reformas, kas veicina gan augstāku produktivitāti, gan kvalitatīvas darbvietas. Strukturālās reformas būtu jāīsteno, vairāk saskaņojot ar Eiropas pusgada procesiem. Turklāt vajadzību pēc strukturālas reformas EESK iesaka izvērtēt eurozonas vai ES līmenī kopumā, nevis tikai kā atsevišķus strukturālus pasākumus dažādās dalībvalstīs.

1.6.

EESK viennozīmīgi atbalsta eurozonā uzlaboto kohēziju, kas panākta, gan pastiprinot ekonomikas un fiskālās politikas koordināciju, gan, pateicoties finanšu savienības pilnīgai izveidei un eurozonas lielākas ietekmes nodrošināšanai pasaules ekonomikā, uzlabojot finanšu starpniecību. Lai risinātu minētās problēmas, EESK iesaka attiecīgi nostiprināt tās institucionālo sistēmu.

1.7.

EESK uzskata, ka euro ir visas Eiropas Savienības valūta; EESK atbalsta ekonomiskās situācijas uzlabošanu Eiropas Savienībā, lai atkal varētu paplašināt eurozonu ar paredzamu pozitīvu ietekmi gan uz eurozonu, gan tās jaunajām dalībvalstīm.

1.8.

EESK norāda, ka Brexit un pašreizējās ASV administrācijas neprognozējamības dēļ pienācīga uzmanība jāpievērš arī politiskajām un ekonomiskajām norisēm visā pasaulē.

1.9.

EESK apzinās, ka eurozonas darbības uzlabošanas iespējas ir ierobežotas pašreizējo noteikumu ietvaros (vispirmām kārtām attiecībā uz strukturāliem pasākumiem); dažu svarīgāko aspektu gadījumā (tostarp, piemēram, institucionālā satvara uzlabošana un jaunu fiskālo instrumentu izmantošana) vajadzīgi jauni noteikumi.

1.10.

Saistībā ar gaidāmajiem ekonomikas un politikas ieteikumiem 2018. gadam, EESK uzsver nepieciešamību uzsākt debates par šādiem tematiem:

1.11.

EESK apzinās, ka ir ārkārtīgi nepieciešams ieguldīt vairāk līdzekļu, lai tas atspoguļotos atalgojuma pieaugumā un bezdarba līmeņa kritumā. Ieguldījumiem vajadzētu būt vērstiem uz tādu atzinumā izklāstīto atšķirību novēršanu, kas varētu izrādīties būtisks šķērslis ilgtermiņa izaugsmei, ja tās joprojām pastāvētu un netiktu novērstas.

1.12.

Lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji būtiski atbalsta eurozonas atjaunošanu un šajā sakarā nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanu, būtu jāstiprina šo reformu sociālā dimensija un jāizmanto eurozonas pārvaldības metodes, kas būtu demokrātiskas un pārredzamas un kuru mērķis būtu nodrošināt ekonomisko labklājību un augstu dzīves līmeni.

2.1.

Regulāri notiekošā Eiropas pusgada procesa ietvaros Eiropas Komisija 2016. gada novembrī publicēja šādus dokumentus: Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kā arī paziņojumu (“Virzība uz pozitīvu fiskālo nostāju eurozonā”). Par minētajiem dokumentiem EESK izstrādāja atzinumu ECO/423, ko pieņēma 2017. gada februāra plenārsesijā. Kopš tā laika ES ekonomikas politikas attīstība, kā arī dažu dalībvalstu darbība apliecināja, ka šī situācija ir ievērojami mainījusies. Šis atzinuma papildinājums ir vērsts uz to, lai atspoguļotu šādus svarīgākos notikumus:

Turklāt minētajā periodā tika publicēta arī Baltā grāmata par Eiropas nākotni un pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un par ES finansējuma nākotni, un šis temats tika tālāk izvērsts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera 2017. gada septembra runā par situāciju Savienībā. Turklāt varēja konstatēt arī redzamas izmaiņas eurozonas darbībā attiecībā uz tās fiskālo aspektu. Šajā atzinumā ņemta vērā ekonomikas attīstība 2018. gadā un atspoguļoti EESK priekšlikumi attiecībā uz ieteikumiem, kas saistīti ar eurozonas ekonomikas politiku 2018. gadam.

2.2.

Pašreizējā ekonomikas atveseļošana norit nedaudz ātrāk nekā gaidīts; tomēr eurozonai vēl aizvien ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi un līdztekus varētu būt vajadzīgi zināmi finanšu stimuli, kas neļautu ilgtermiņā palielināties valsts parāda līmenim. Krīzes sekas un īstenotā politika turpina ietekmēt bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību un rada arī ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm. Tādēļ ir svarīgi palielināt izaugsmes izredzes, vairāk atbalstīt ieguldījumus eurozonā un īstenot tādu sociālo politiku, kas mazina nabadzību un nevienlīdzību. Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē teikts, ka ieguldījumi – vienlaicīgi ar attiecīgām izmaiņām atalgojumā un ilgstoša bezdarba līmeņa samazināšanos, kas šādā veidā palīdzētu stiprināt iekšzemes pieprasījumu, – ir izšķirošs faktors, lai nodrošinātu noturīgu ekonomikas atveseļošanos.

2.3.

Turklāt eurozonai jākļūst saliedētākai. To varētu nodrošināt fiskālās savienības izveides pabeigšana, kas pozitīvi ietekmētu ieguldījumus un ko varētu īstenot saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem; savukārt pašlaik būtu vajadzīgi jauni noteikumi, lai varētu vēl labāk koordinēt ekonomikas un fiskālo politiku, kura virzīta uz eurozonas fiskālajām spējām un neatkarīga eurozonas budžeta radīšanu, un lai vairāk nostabilizētu eurozonas institucionālo struktūru, kas ļautu nodrošināt labāku iekšējo un ārējo pārstāvību, kā arī uzliktu lielāku atbildību atsevišķām dalībvalstīm.

2.4.

Viens no scenārijiem, kas minēti Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni, ir “dažādu ātrumu” Eiropa, un eurozona varētu būt svarīga robežšķirtne. Tomēr šajā gadījumā EESK uzskata, ka euro ir visas Eiropas Savienības valūta. Tāpēc būtu vēlams radīt stimulus ārpus eurozonas esošajām valstīm, lai tās kā vienu no savas iekšpolitikas prioritātēm izvirzītu iespēju pievienoties eurozonai.

2.5.

Eiropas Komisijas ziemas un pavasara prognozes liecina par “lielu nenoteiktību” attiecībā gan uz iekšējiem, gan ārējiem izaugsmes riskiem, kas izriet no tirdzniecības, finanšu un ģeopolitiskiem faktoriem. Pavasara prognozē paustas bažas par ASV un Apvienotajā Karalistē (Brexit) vērojamajām norisēm, kas Eiropā varētu negatīvi ietekmēt (nelielo) ekonomikas atveseļošanos. D. Trampa administrācija ir vēl mazāk paredzama nekā sākotnēji šķita, un pastāvīgi augstais tekošā konta pārpalikums Vācijā un eurozonā rada tai problēmu. Tas varētu mudināt ASV veikt neizdevīgus tirdzniecības politikas pasākumus, kas negatīvi ietekmētu ES un eurozonu. Arī Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit) ir neskaidrs jautājums: garais sarunu ievads nevieš uzticību par galīgo rezultātu, savukārt jūnijā notikušās vēlēšanas apliecina to, ka sarunu procesā gaidāmas grūtības un kavēšanās.

2.6.

Jaunākajā Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē teikts, ka Komisijas ieteikums un EESK atzinums (ECO/423), kurā pausts atbalsts pozitīvai fiskālai nostājai eurozonā visam 2017. gadam, – nostāja, kas noraidīta ar Padomes 2017. gada 10. marta ieteikumu, – rādīja pareizo rīcības virzienu. EESK nepiekrīt Eiropadomes lēmumam un uzskata, ka kopš tā brīža parādījušies riski un Komisijas pavasara prognoze apstiprina to, cik lietderīgi ir saglabāt pozitīvu fiskālo nostāju attiecībā uz budžeta politiku.

3.1.

EMS kā Eiropas integrācijas svarīgas prioritātes nozīme tika uzsvērta saistībā ar 60. gadadienu kopš Romas līgumu parakstīšanas un pēc tam notikušajās debatēs par ES nākotni. Tāpat tika atzīts, ka, neskatoties uz pastāvošām un vēl neatrisinātām problēmām, būtu kļūdaini pieņemt pārāk piesardzīgu nostāju attiecībā uz eurozonu. Gluži pretēji, labāk būtu pieņemt vērienīgāku tās nākotnes redzējumu un izstrādāt īpašus pasākumus tās potenciāla labākai izmantošanai. EESK atbalsta šādu nostādni.

3.2.

Attiecībā uz ES ekonomikas uzplaukumu un tā radīto ienākumu un bagātības taisnīgu pārdali atzinumā ECO/423 uzsvērts, ka līdzsvarotā ekonomikas politikas pasākumu kopumā ir svarīgi ietvert monetāros, fiskālos un strukturālos instrumentus, kā arī pasākumus, kas vērsti uz finanšu tirgus funkcionalitātes un efektivitātes uzlabošanu, tostarp pienācīgu regulējumu, kurš ļauj novērst dažu finanšu iestāžu bezatbildīgi riskantu rīcību. EESK ir pārliecināta, ka pēdējo mēnešu notikumu dēļ tas daudzējādā ziņā ir kļuvis vēl svarīgāks.

3.3.

EESK pilnībā atbalsta EMS izveides pabeigšanu un padziļināšanu līdz 2025. gadam. Tāpēc šis atzinums atbilst tam, kas teikts preambulā minēto pārējo EESK atzinumu kopumā par Eiropas ekonomikas nākotni. EESK uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādām jomām:

3.3.1.

jāuzlabo un vēl vairāk jākoordinē fiskālā, ekonomiskā un strukturālā politika, lai radītu efektīvu šīs politikas pasākumu kombināciju, ņemot vērā arī eurozonas stingro (atsevišķas) budžeta pozīcijas īstenošanu ES budžeta ietvaros. Pirmo reizi tik augstā politiskā līmenī pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu ir izmantots fiskālas savienības jēdziens. Fiskālā savienība ir viendabīga monetārā un ekonomikas vide, un funkcionējošā iekšējā tirgū tā varētu aptvert arī kopīgu vai cieši koordinētu fiskālo politiku (gan attiecībā uz nodokļiem, gan izdevumiem), kas veicina taisnīgus nodokļus, kā arī sistemātisku un efektīvu nostāju pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;

3.3.2.

izšķirošs priekšnoteikums, kas – vispārējas ES ekonomikas pārvaldības koncepcijas ietvaros, jo īpaši Eiropas pusgada procesā, – ļauj uzlabot eurozonas vidi, ir atsevišķu dalībnieku atbildība: dalībvalstu individuāla atbildība un pienākumi būtu jāsaglabā vai pat jāpaaugstina visos esošajos ekonomikas pārvaldības mehānismos, tostarp nodrošinot objektīvu uzraudzību un piemērojot visus profilaktiskos un koriģējošos pasākumus un vajadzības gadījumā arī sankcijas;

3.3.3.

produktivitātes padomes, kuru pamatā ir visu ieinteresēto sociālo partneru aktīva līdzdalība, ir ieteiktas kā piemērots instruments, kas var veicināt strukturālo reformu īstenošanu, jo līdztekus atsevišķu dalībvalstu ekonomisko spēju uzlabošanai tās būtiski palīdz paaugstināt visa vienotā tirgus funkcionalitāti un viendabīgumu, atceļot atsevišķus regulatīvus šķēršļus un barjeras, taču neskarot iedibinātās sociālās un darba tiesības;

3.3.4.

izmantojot visus finanšu tirgus dalībniekus atbilstīgi banku savienības un kapitāla tirgu savienības idejai, būtiski jāuzlabo finanšu starpniecības efektivitāte; lai to panāktu, pirmām kārtām būtu jāpievēršas reālajiem ieguldījumiem, nevis jāpalielina virtuālā finanšu sektora apjoms;

3.3.5.

lai, ņemot vērā pasaules ekonomikā notiekošās pārmaiņas, EMS būtu spēcīga un atzīta, ļoti liela nozīme ir arī tās ārējai pārstāvībai; ir svarīgi ne tikai gādāt par to, lai būtu atsevišķu dalībvalstu vienota nostāja attiecībā pret to partneriem pasaulē, kur ES darbojas kā viens veselums, bet arī veikt pasākumus virzībā uz piemērotu institucionālo struktūru, kas globālā kontekstā atbilstu kopīgām interesēm (4);

3.3.6.

pamatotos gadījumos būtu arī jāapsver eurozonas paplašināšanas iespēja; dažas valstis, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, demonstrē ļoti pozitīvus ekonomikas attīstības rādītājus un saņem ļoti pozitīvu novērtējumu Eiropas pusgada ietvaros; šķiet, ka tās varētu atbalstīt eurozonas darbību un palielināt eurozonas nozīmi ES mērogā;

3.3.7.

visbeidzot, lai iedzīvotāji atbalstītu jauno EMS projektu, ir jāizstrādā instrumenti, kas nodrošinātu, ka ekonomikas pārvaldības jomā pieņemtie lēmumi ir demokrātiski un ka vienotais tirgus ir papildināts ar spēcīgu sociālo pīlāru.

3.4.

EESK uzskata, ka eurozonas darbībā diezgan liela nozīme ir lielāku ieguldījumu veicināšanai, kā arī strukturālo reformu realizēšanai un īstenošanai, un to varētu vēl vairāk popularizēt Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši ņemot vērā vienotā tirgus regulējumu. EIB, EIF un ESIF finansētie ieguldījumi uzrāda pozitīvus rezultātus, tostarp nepieciešamo reģionālo projektu gadījumā. Tomēr to apjoms vēl nav pietiekams, lai novērstu ieguldījumu nepietiekamību, jo īpaši krīzes laikā. Ar minēto instrumentu palīdzību būtu jāizveido pietiekami stabila sistēma, kas ļauj dalīties ar publiskā un privātā finansējuma avotiem. Šajā nolūkā būtu jāizmanto Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētais vadības elastīgums, lai varētu izmantot “zelta noteikums”, saskaņā ar kuriem ieguldījumi un ar tiem saistītie kārtējie izdevumi būtu jāīsteno tādā veidā, lai nākotnē tie sniegtu ieguvumus un rezultātus. Galvenā uzmanība strukturālajās reformās būtu nepārprotami jānovirza no atsevišķām dalībvalstīm uz vienotā tirgus vispārējo darbību.

3.4.1.

Strukturālo reformu prioritārajam un galvenajam mērķim vajadzētu būt pastāvošo nelīdzsvarotību novēršanai un labvēlīgu nosacījumu radīšanai ilgtermiņa attīstībai atbilstīgi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Kā nelīdzsvarotības piemēru var minēt aizvien pieaugošās atšķirības ES mērogā un dalībvalstu teritorijās. Ar strukturālo reformu starpniecību būtu jāpieņem pasākumi, kas ņem vērā ES kontekstu, nevis tikai atsevišķu dalībvalstu daļējās vajadzības.

3.4.2.

ES kontekstā reformām vajadzētu būt ne tikai virzītām uz iekšpolitiskajām prioritātēm, bet arī skatītām no ES perspektīvas kopumā, proti, no tādu stratēģisko projektu perspektīvas, kas ļauj radīt stabilu ES pievienoto vērtību.

3.4.3

Līdztekus strukturālajām reformām būtu jāveicina kvalitatīvas darbvietas, uzsvaru liekot uz atbilstošu atalgojuma līmeni un pilnībā ievērojot sociālo taisnīgumu.

3.4.4.

Vēl joprojām ir nepieciešamas daudzas reformas, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, kas ļauj atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību un nodrošināt atbilstīgu aizsardzību iedzīvotājiem. Kā jomas, kurās ir jāveic strukturālās reformas, varētu minēt šādas: noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvatļaujas, aizdevuma iegūšana, nodokļu maksāšana, pārrobežu tirdzniecība, īpašuma reģistrēšana un nodokļu politikas saskaņošana; tas palīdzētu nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un vienlaikus ierobežotu tajā negodīgu konkurenci. Arī valsts/politiskajam klimatam (t. i., publiskā sektora efektivitātei un integritātei, kā arī noteiktībai un stabilitātei visā projekta darbības laikā) ir svarīga nozīme. Raugoties uz sabiedrības atbalstu minētajām reformām, būtu jānorāda, cik sarežģīts ir šo reformu īstenošanas process un ka to makroekonomiskais iznākums ir atkarīgs no daudzu sarežģītu procesu darbības mikrolīmenī. Šo seku izskaidrošana ir svarīgs priekšnoteikums, lai panāktu sabiedrības atbalstu minētajām reformām. Lai iegūto šo atbalstu, ir vajadzīgi instrumenti, kas izveidoti eurozonas darbības atbalstīšanai nākotnē, ir pieņemti, pamatojoties uz likumīgu un demokrātisku metodi, kura ļauj panākt pareizo līdzsvaru starp ekonomisko un sociālo pīlāru.

3.4.5.

Pastāv iespējas stiprināt saikni starp strukturālo reformu nepieciešamību, Eiropas pusgadu, ESI fondu (vai ES budžeta kopumā) daudzgadu īstenošanas satvaru, kā arī attīstītāku un efektīvāku eurozonu. Strukturālo reformu un ES budžeta saiknes stiprināšana, kuras mērķis ir veicināt konverģenci vidējā termiņā un ilgtermiņā, ir cieši saistīta ar gaidāmo ECB īstenotās kvantitatīvās mīkstināšanas politikas ierobežojumu, ņemot vērā, ka stingrāka monetārā politika radīs vairāk iespēju izmantot finanšu plūsmas.

3.5.

Tajā pašā laikā mums ir jāatjauno centieni, kuru mērķis ir panākt augšupēju konverģenci dzīves un sociālo standartu, kā arī atalgojuma ziņā dalībvalstīs un starp tām, jo tas ir pamatnosacījums, lai palielinātu uzticēšanos Eiropas Savienībai un nodrošinātu Eiropas nākotni. Eiropas sociālo tiesību pīlāram būtu jāatbalsta konverģence.

3.5.1.

Tāpēc ir vajadzīga politika, kas stiprina iekšzemes pieprasījumu ES un eurozonā kopumā un jo īpaši valstīs ar augstu tekošā konta vai arī tirdzniecības bilances pārpalikumu, lai tādējādi atjaunotu līdzsvaru eurozonā un pārējā pasaulē.

3.5.2.

ES dalībvalstu konkurētspējas stratēģijas nevajadzētu balstīt uz pieņēmumu, ka algu līmenis saglabāsies zems. Pateicoties efektīvam ekonomikas politikas pasākumu kopumam, būtu jāatjauno ieguldījumu veikšana infrastruktūrā, un lielākiem izdevumiem izglītības, pētniecības, apmācības un prasmju jomā būtu gan jāatspoguļojas ražīguma pieaugumā, augstākā atalgojumā un ienākumu pieaugumā, gan arī vienlaikus jāietekmē dzīves cikls, karjeras attīstība un mainīgās dzīvošanas izmaksas. Tomēr EESK rēķinās ar atšķirīgo situāciju dažādās dalībvalstīs, kuru primārais pienākums ir to novērst ar modernu darba koplīguma slēgšanas metožu starpniecību.

3.5.3.

Darba tirgus stāvoklis vairākās eurozonas valstīs liecina, ka gaidāmajās strukturālajās reformās eurozonā būtu jākoncentrējas uz to, lai ievērojami samazinātu lielo skaitu pagaidu darbvietu, nebrīvprātīga nepilna darba laika darbvietu un zema atalgojuma darbvietu un lai veicinātu labas kvalitātes darbvietas labāk izglītotam un prasmīgākam darbaspēkam. Jauna veida darba tirgus reformas pamatam vajadzētu būt stabilam sociālajam dialogam un darba koplīguma slēgšanas sarunām, kas balstās uz sociālo partneru autonomiju. Tas ļautu ne tikai veicināt sociālo taisnīgumu, bet arī sekmēt ekonomikas ražīgumu.

3.6.

Pašreizējo noteikumu sistēma dod iespēju veikt pasākumus, lai īstenotu strukturālas reformas un ciešāk koordinētu ekonomikas un fiskālo politiku; šādus pasākumus varētu vēl vairāk nostiprināt nākamajā daudzgadu finanšu shēmā pēc 2020. gada. Savukārt vēl lielākai eurozonas konsolidēšanai ar kopējo budžeta politiku vai lielākai eurozonas klātbūtnei globālā mērogā ir nepieciešama pilnīgi jaunu noteikumu radīšana.

4.1.

Šajā atzinumā minēto iemeslu dēļ EESK aicina Eiropas Komisiju un Padomi ieteikumos par eurozonas ekonomikas politiku 2018. gadam iekļaut atbilstošu pozitīvu fiskālo nostāju. Šis priekšlikums ir īpaši svarīgs tāpēc, ka ir jānodrošina pienācīga un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, kā arī tādas funkcionējošas ekonomikas un monetārās politikas pasākumu kopums, kuras ekspansīvā pieeja nevar tikt pagarināta bezgalīgi.

4.2.

Mēs uzskatām, ka, īstenojot Investīciju plānu Eiropai –, ko mēs atbalstām –, prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kuros respektēti ilgtspējīgas attīstības mērķi un ņemta vērā sociālā atbildība un atbildība pret vidi.

4.3.

EESK ir pārliecināta, ka pēdējos dažos mēnešos notikušās jaunākās izmaiņas ES ekonomikas politikas modelī skaidri apliecina to, ka ir palielinājies politiskais atbalsts virzībai uz fiskālo savienību, kas balstās uz eurozonas platformas; šajā sakarā EESK iesaka veikt ļoti rūpīgu uzraudzību un pauž savu gatavību pilnībā iesaistīties fiskālās dimensijas nostiprināšanā, jo tas ir priekšnoteikums viendabīgākas eurozonas vides radīšanai; ir arī svarīgi novērot, kā šāda attīstība varētu atspoguļoties iespējamajās institucionālo struktūru un sistēmu izmaiņās.

4.4.

EESK joprojām uzskata, ka laikā, kad EMS padziļināšana atkal ir galvenā prioritāte, ir ļoti svarīgi par zemu nenovērtēt procesu, kas saistīts ar efektīvāku un labāku vienotā tirgus darbību. Efektīvs un funkcionējošs vienotais tirgus ir priekšnoteikums, kas jāizpilda, pirms mēs varam pat domāt par padziļinātu EMS. Cerības, kas saistās ar tās sniegtajiem ieguvumiem, EMS var piepildīt tikai tad, ja nākotnē turpināsies vienotā tirgus atvēršana un liberalizācija, ja tas kļūs viendabīgāks un ja redzamie un slēptie valstu aizsargšķēršļi tiks novērsti.

4.5.

EESK atbalsta viedokli, ka padziļinātas EMS videi vajadzētu atbilst arī finanšu starpniecības procesam. Svarīgākie finanšu savienības aspekti ir banku savienība un kapitāla tirgu savienība. Banku savienība galvenokārt attiecas uz stabilu un paredzamu rīcību banku sektorā. Tai ir nepieciešami arī pietiekami finanšu resursi, lai tiktu galā ar iespējamiem banku bankrotiem. Kapitāla tirgu savienība tikmēr ir jāsaprot kā finanšu avotu pieejamības paplašināšana, un tā joprojām ir agrīnā attīstības stadijā. Savukārt uzlabotai finanšu starpniecības darbībai būtu vairāk jāizpaužas reālo ieguldījumu jomā.

4.6.

ES nākotne ir atkarīga arī no tās integrācijas uzlabošanas un tās lomas nostiprināšanas globālā kontekstā. Tā ir viena no dažām galvenajām prioritātēm it īpaši pašlaik un visu ES dalībvalstu kopīgo interešu jautājums. Lai to panāktu, būtu lietderīgi nostiprināt kopīgu ES pārstāvību starptautiskā līmenī un šajā ziņā veicināt un cienīt šādas kopīgās vērtības, principus un politiku: politiskā un ekonomiskā brīvība un vienlīdzība un sociālais taisnīgums, brīvas uzņēmējdarbības nozīmīgums tirdzniecības un ieguldījumu jomā, godīgu un atvērtu konkurences apstākļu radīšana, kā arī nelikumīgas un kriminālas uzņēmējdarbības prakses izskaušana (piemēram, nodokļu sistēmu vai publiskā iepirkuma procedūru ļaunprātīga izmantošana); turklāt obligāti jāciena sociālās un pilsoniskās tiesības un vides aizsardzības standartu pamatprasības.