2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/9

Ziņotājs:

Jean-Marc ROIRANT

1.1.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) ir būtiska nozīme aktīva pilsoniskuma veicināšanā Eiropā. Līdzdalības demokrātijai ir vajadzīgas starpniecības struktūras, lai iesaistītu iedzīvotājus un mudinātu viņus paust viedokli visās pilsoniskajās struktūrās. Organizētas, spēcīgas, neatkarīgas un daudzveidīgas pilsoniskās sabiedrības esības pamatā ir atbilstīgs publiskais finansējums.

1.2.

Papildus aizvien lielākām grūtībām piekļūt publiskajam finansējumam, PSO darbību un Eiropas demokrātiju visvairāk apdraud pilsoniskās telpas samazināšanās, kas konstatēta atsevišķās ES dalībvalstīs.

1.3.

EESK uzskata, ka ES un valstu līmenī ir jāizveido politisks un leģislatīvs satvars, kas veicinātu Eiropas pilsoniskās sabiedrības attīstību, kura savā darbībā ievēro pamattiesībās nostiprinātās vērtības.

1.4.

Tāpat kā dažas dalībvalstis to darījušas valsts līmenī ar “savstarpējo saistību hartām” vai “paktiem”, ES iestādes varētu sekmēt reālu pilsonisko dialogu Eiropā. Ir jāatsāk diskusijas par Eiropas asociāciju statūtiem un par Eiropas nodibinājuma statūtiem un jāīsteno LES 11. pants par strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

1.5.

Eiropas Savienībai būtu jāmudina dalībvalstis saglabāt vai izstrādāt nodokļu stimulus, kas paredzēti privātiem ziedojumiem, kā arī novirzīt pilsoniskās sabiedrības organizācijām daļu no saviem nodokļu ieņēmumiem. Eiropas Savienībai būtu arī jālikvidē šķēršļi pārrobežu ziedojumiem, koordinējot nodokļu tiesību aktus un procedūras, un jāiegulda filantropiskajā darbībā visā ES.

1.6.

ES iestādēm vajadzētu popularizēt pozitīvu priekšstatu par pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt to neatkarības saglabāšanu, piemēram, stiprinot to rīcībspēju un iesaistīšanos sociālajā inovācijā un pilsoniskajā līdzdalībā.

1.7.

EESK aicina izstrādāt stratēģiju, kas veicinātu spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanos Eiropā un iecelt ES mediatoru pilsoniskās telpas brīvību jautājumos, kuram NVO varētu ziņot par incidentiem, kas saistīti ar iebiedēšanu vai to darbības ierobežošanu.

1.8.

Attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu EESK aicina budžeta iestādes palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, piemēram, piešķirot tām darbības dotācijas un daudzgadu finansējumu.

1.9.

EESK aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu izveidot ES demokrātijas, cilvēktiesību un vērtību fondu (1), kuram būtu piešķirts apjomīgs budžets un kurš būtu tieši pieejams pilsoniskās sabiedrības organizācijām visā Eiropā un tiktu pārvaldīts neatkarīgi, līdzīgi kā Eiropas Demokrātijas fonds (EDF) (2), iesaistot EESK pārstāvjus.

1.10.

Lai veicinātu līdzdalības demokrātiju, EESK uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) programmai “Eiropa pilsoņiem” būtu jāpiešķir budžets 500 miljonu EUR apmērā, kā ierosinājis Eiropas Parlaments (3). Būtu arī jāpaplašina programmas “Erasmus +” darbības, kas virzītas uz pilsonisko sabiedrību.

1.11.

EESK aicina Komisiju uzraudzīt, kā struktūrfondu ietvaros tiek īstenots rīcības kodekss partnerattiecībām ar pilsonisko sabiedrību. Komisijai vajadzētu arī aicināt valstu un reģionālās pārvaldes iestādes izmantot tehniskās palīdzības mehānismus pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju attīstīšanai.

1.12.

EESK atbalsta padziļinātas debates par to, kā nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju plašāku iesaisti pētniecības programmās, lai veicinātu pētnieku un pilsoniskās sabiedrības savstarpējo saikni, un ierosina nākamajā pētniecības pamatprogrammā sabiedrības problēmu risināšanas pīlāra ietvaros iekļaut jaunu sadaļu par pilsonisko līdzdalību un demokrātiju.

1.13.

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāiekļauj ilgtspējīgas attīstības mērķi un dzimumu līdztiesības prioritātes.

1.14.

Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā un jāpastiprina vadošā loma humānās palīdzības sniegšanā un starptautiskajā sadarbībā un proaktīvi jāveicina pilsoniskās sabiedrības veidošanās.

1.15.

EESK atzinīgi vērtē, ka priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu Komisija ierosinājusi attiecināmajās izmaksās ņemt vērā brīvprātīgi nostrādātā darba laiku (kas liecina, ka ir tieši ņemts vērā EESK atzinums “Statistikas instrumenti brīvprātīgā darba novērtēšanai” (4)) un sekmēt, lai līdzfinansējumā tiktu ņemti vērā materiālie ieguldījumi. EESK atzinīgi vērtē arī Parlamenta ziņojumu, kurā aicināts vienkāršot līdzekļu uzraudzību, piemēram, saistībā ar savstarpēju paļaušanos uz novērtējumiem un revīzijām, īsākiem termiņiem atbildes sniegšanai pieteikumu iesniedzējiem un līgumu parakstīšanai un maksājumiem. EESK aicina ES institūcijas vienoties par ierosināto tekstu, jo tas pavērs iespēju taisnīgi ņemt vērā brīvprātīgi nostrādātā darba laiku.

1.16.

Stiprināt pilsonisko sabiedrību nozīmē arī uzlabot vismazāko organizāciju un visnelabvēlīgākajā situācijā esošo sabiedrības grupu piekļuvi finansējumam. Šajā saistībā Komisijai vajadzētu paredzēt dažādus finansēšanas noteikumus un turpināt administratīvo formalitāšu vienkāršošanu, nodrošinot apmācību un vadlīnijas par līgumu īstenošanu un finanšu saistībām, vienlaikus nodrošinot, ka Komisijas dienesti saskaņoti interpretē Finanšu regulu.

1.17.

EESK aicina Eiropas Komisiju nekavējoties reaģēt ar attiecīgiem pasākumiem, tostarp paredzēt pārkāpumu procedūras pret dalībvalstīm, ja valsts administratīvie noteikumi vai tiesību normas ierobežo valsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām piekļuvi ES fondu finansējumam, tostarp, ja tiek piemēroti finansēšanas nosacījumi, kas ierobežo to īstenoto aizstāvības funkciju.

2.1.

Vairākos atzinumos EESK ir izskatījusi jautājumus par pilsonisko dialogu un līdzdalības demokrātiju, šo jēdzienu definēšanu, dažādu dalībnieku pārstāvību un Eiropas līmenī īstenojamiem pasākumiem. Konkrētāk, EESK ir uzsvērusi, ka LES 11. panta (5) īstenošana ir ļoti svarīga, lai ES panāktu demokrātisku leģitimitāti attiecībās ar iedzīvotājiem.

2.2.

Tomēr vēl nav izstrādāts konkrēts atzinums par to, kā finansējums var veicināt aktīvu pilsoniskumu un līdzdalības demokrātiju.

2.3.

Tā kā ES iestādes gatavojas apspriest priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada un pieņemt lēmumu par Finanšu regulas pārskatīšanu, ir steidzami jāanalizē Eiropas Savienības finansējuma sadale un efektivitāte šajā jomā.

2.4.

Finansēšanas jautājums ir saistīts arī ar dažādu Eiropas pilsoniskā dialoga dalībnieku lomas un statusa atzīšanu. EESK jau vairākkārt ir norādījusi, ka ir vajadzīgi Eiropas apvienību statūti (6).

2.5.

Šajā atzinumā jēdziens “pilsoniskās sabiedrības organizācijas” (PSO) nozīmē nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras nav atkarīgas no publiskām iestādēm un komerciālām interesēm un kuru darbība virzīta uz Pamattiesību hartas mērķu īstenošanu, piemēram, sociālo iekļaušanu, pilsoņu aktīvu līdzdalību, ilgtspējīgu attīstību visos tās aspektos, izglītību, veselības aprūpi, nodarbinātību, patērētāju tiesībām, palīdzību migrantiem un bēgļiem un pamattiesībām (7).

3.1.

Aktīvai, plurālistiskai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu aktīvu sabiedrības līdzdalību demokrātiskajā procesā, kā arī ES un valsts līmeņa iestāžu pārvaldībā un pārredzamībā. Tā var sekmēt arī taisnīgāku un efektīvāku politiku izstrādi un veicināt ilgtspējīgu attīstību un iekļaujošu izaugsmi (8). Tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas spēj uzrunāt visneaizsargātākās un nelabvēlīgā situācijā esošās sabiedrības grupas un dod iespēju paust savu viedokli tiem, kuru viedoklis parasti netiek pietiekami uzklausīts, tās nodrošina plašu līdzdalību un sekmē ES politiku izstrādi (9).

3.2.

Papildus pilsoniskajām un sociālajām funkcijām dažas pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas arī tā dēvētajā sociālās un solidārās ekonomikas jomā un pat dod vērā ņemamu ieguldījumu darbvietu radīšanā.

3.3.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju raksturīgā iezīme ir to spēja dažādos projektos iesaistīt lielu skaitu aktīvu brīvprātīgo, kā arī ieinteresētus algotus darbiniekus. Ir jānodrošina labvēlīga vide brīvprātīgajam darbam, kas uzskatāms par pilsoniskās līdzdalības aktīvu izpausmi un kas ļauj nostiprināt tādas Eiropas kopējās vērtības kā solidaritāte un sociālā kohēzija (10).

3.4.

Īstai līdzdalības demokrātijai ir vajadzīgas starpniecības struktūras (arodbiedrības, darba devēju un MVU organizācijas, NVO, citas bezpeļņas organizācijas u. c.), lai iesaistītu iedzīvotājus un veicinātu iedzīvotāju un sabiedrības interesi par ES izaicinājumiem un taisnīgākas, iekļaujošākas un solidārākas Eiropas veidošanu. Spēcīgas un daudzveidīgas organizētas pilsoniskās sabiedrības pamatā ir atbilstīgs publiskais finansējums un regulējums, kas sekmē piekļuvi dažāda veida privātam finansējumam.

4.1.

Eiropas Savienības līmenī dažādās nozarēs (izglītība, kultūra, sociālā joma, pilsonība, vide, pamattiesības, pētniecība, starptautiskā sadarbība, humānā palīdzība, veselības aprūpe u. c.) ir daudz programmu, kurās noteikti konkrēti mērķi attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, tostarp līdzdalību projektos. Iestādes ir arī izstrādājušas darbības dotācijas, piemēram, lai sekmētu valsts organizāciju, kuras darbojas dažādās jomās un risina sabiedrībai aktuālus jautājumus, iesaistīšanos tīklā. Tādējādi šāds finansiālais atbalsts palīdz veidot “Eiropas sabiedrisko domu”.

4.2.

Attiecībā uz paplašināšanos un ārpolitiku, tostarp starptautisko sadarbību un humāno palīdzību, ES ir izstrādājusi proaktīvu politiku, kuras mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, piemēram, ar konkrētu pasākumu palīdzību. ES ir arī viena no galvenajām attīstības palīdzības un humānās palīdzības līdzekļu devējām, un šo pieeju plaši atbalsta ES iedzīvotāji (11).

4.3.

Tomēr kopš 2000. gada, kad administratīvo reformu procesa ietvaros tika publicēts pirmais Komisijas apspriešanās dokuments, kurā uzsvērta nepieciešamība saglabāt augstu publiskā finansējuma līmeni NVO lomas stiprināšanai, izstrādāt konsekventu pieeju Komisijas iekšējos dienestos un uzlabot dotāciju pārvaldību, iekšpolitikā nav atkārtoti izvērtētas ES un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attiecības (tostarp atbilstīgi LES 11. pantam).

4.4.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansējums galvenokārt tiek piešķirts humānās palīdzības un starptautiskās sadarbības jomā. Saskaņā ar 2015. gada datiem NVO finansējumam ir piešķirti 1,2 miljardi EUR (aptuveni 15 % izdevumu kategorijā “Globālā Eiropa”) (12), taču finansējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām citās jomās ir diezgan mazs: 0,08 % kategorijā “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi”, 2,5 % kategorijā “Drošība un pilsonība” un nepilni 0,009 % kategorijā “Gudra un iekļaujoša izaugsme”. Tāpēc ir steidzami jāizvērtē šīs summas un plānoto pasākumu efektivitāte.

5.1.

Nesenie pētījumi un apsekojumi, kā arī atsevišķās ES dalībvalstīs izstrādātie pasākumi liecina, ka dažās dalībvalstīs valsts līmenī pasliktinās pilsoniskās telpas stāvoklis (13). Šī jaunā situācija noteikti ir jāņem vērā, pārskatot finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada un pašreiz pārskatot atsevišķas finansēšanas programmas.

5.2.

Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome ir nosodījuši 2017. gada jūnijā Ungārijā pieņemto likumu par organizāciju, kuras saņem ārvalstu finansējumu, pārredzamību. Tas liecina, ka Komisijai jāpanāk, lai pasākumi cīņai ar terorisma finansēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju neradītu nevēlamu ietekmi uz PSO piekļuvi finansējumam un finanšu aizdevumiem.

5.3.

Daudzās Eiropas valstīs patlaban tiek izstrādāti pasākumi, kuru mērķis ir ieviest nosacījumus PSO paredzētajām dotācijām, tādējādi ierobežojot to īstenoto aizstāvības funkciju un procesuālo rīcībspēju (14).

5.4.

Daudzās valstīs finanšu un ekonomikas krīzes dēļ samazinājās publiskais finansējums PSO un/vai tas tika pārvirzīts uz īstermiņa dotācijām. Finansējuma shēmas, kuras galvenokārt paredzētas atsevišķiem projektiem, var piespiest PSO pielāgot savas prioritātes un novērsties no sava sākotnējā uzdevuma un sabiedrības vajadzībām. Dažās valstīs valdības ir atbalstījušas tās organizācijas, kuras atbalsta attiecīgās valdības stratēģisko kursu (kaitējot citām organizācijām), radot politiskas vienošanās gaisotni, un subsīdiju piešķiršanā vērojama arvien mazāka pārredzamība.

5.5.

EESK aicina Komisiju – kad tā vērtē programmas, kā arī attiecībā uz partnerības nolīgumiem – uzraudzīt ex ante nosacījumu īstenošanu, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana un nediskriminācija, vide, dzimumu līdztiesība un cilvēku ar invaliditāti tiesības, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana un to institucionālās spējas palielināšana (15) un publiskā iepirkuma procedūru pārredzamība, un, ja šie nosacījumi nav ievēroti, apturēt maksājumus. EESK arī atkārtoti aicina Komisiju uzraudzīt, kā tiek īstenots 125. pants par pārvaldības iestāžu pienākumu izmantot atlases procedūras un kritērijus, kas ir pārredzami un nav diskriminējoši. EESK aicina Eiropas Revīzijas palātu savā gaidāmajā ziņojumā novērtēt nevalstiskajām organizācijām paredzēto atlases procedūru atbilstību šiem noteikumiem.

5.6.

Ekstrēmisma, populisma un antidemokrātisku aktu pieaugums ir izaicinājums demokrātiskajam acquis kopumā un rada starpniecības struktūrām naidīgu gaisotni. Tādēļ ir jāapstiprina pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomas nozīmīgums un jāpalielina tām piešķirtais ES finansiālais atbalsts.

5.7.

EESK aicina iecelt ES mediatoru pilsoniskās telpas brīvību jautājumos, kuram NVO varētu ziņot par incidentiem, kas saistīti ar iebiedēšanu vai to darbības ierobežošanu.

6.1.

EESK uzskata, ka ES un valstu līmenī ir jāizveido politisks un leģislatīvs satvars, kas veicinātu daudzveidīgas Eiropas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, kura savā darbībā ievēro pamattiesībās nostiprinātās vērtības.

6.2.

ES iestādēm vajadzētu popularizēt pozitīvu priekšstatu par pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt to neatkarības saglabāšanu, piemēram, stiprinot to rīcībspēju un spēju iesaistīties sociālajā inovācijā, kā arī pilsonisko līdzdalību, kas bieži vien ir saistīta ar finansējumu.

6.3.

Tāpat kā dažas dalībvalstis, kas šajā saistībā ir pieņēmušas “savstarpējo saistību hartas” un “paktus”, arī ES iestādes varētu spert soļus, lai atzītu pilsoniskās sabiedrības pārstāvības struktūras un veidotu ar tām partnerattiecības, tādējādi radot apstākļus reālam pilsoniskam dialogam Eiropā un vienlaikus īstenojot LES 11. pantu un citas attiecīgās starptautiskās saistības (16).

6.4.

Nekavējoties ir jāatsāk debates par Eiropas apvienības statūtiem, ko Komisija ierosināja 1992. gadā (17), un par Eiropas nodibinājuma statūtiem. Šāda iniciatīva sekmētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, to savstarpējās sadarbības Eiropas līmenī atzīšanu un papildinātu 2004. gadā pieņemtos Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus (18).

6.5.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāmudina dalībvalstis saglabāt esošos un izstrādāt jaunus nodokļu stimulus privātiem ziedojumiem un novirzīt daļu no nodokļu ieņēmumiem pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vienlaikus novērst šķēršļus pārrobežu ziedojumiem, saskaņojot nodokļu tiesību aktus un procedūras un investējot filantropijas attīstībā visā Eiropas Savienībā.

6.6.

Saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) EESK aicina budžeta lēmējinstitūcijas palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot darbības dotācijas un daudzgadu finansējumu, kas paredzēts darbību īstenošanai ilgtermiņā.

6.7.

Kopš Pamattiesību hartas pieņemšanas nav izstrādāta neviena konkrēta programma ES dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības atbalstam cilvēktiesību jomā. Būtiskais atbalsts, ko Centrālās un Austrumeiropas valstu pilsoniskā sabiedrība saņēma, pievienojoties Eiropas Savienībai, netika turpināts ar citiem finansēšanas mehānismiem. Nesenie notikumi, kas saistīti ar terorisma, ekstrēmisma un/vai populisma pieaugumu, liecina par nepieciešamību vairāk ieguldīt pilsoniskajā sabiedrībā un pilsoniskās sabiedrības attīstības aspektā nodrošināt kohēziju starp valstīm.

6.8.

EESK aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu izveidot ES demokrātijas, vērtību un cilvēktiesību fondu (19), kam būtu piešķirts apjomīgs budžets un kas būtu tieši pieejams pilsoniskās sabiedrības organizācijām visā Eiropā, tostarp cilvēktiesību aizstāvības organizācijām, kuru mērķis ir popularizēt un aizsargāt Eiropas Savienības pamatvērtības. No fonda līdzekļiem būtu jāsedz darbības izmaksas, kā arī tiesvedības un uzraudzības darbības, un tā pārvaldībai jābūt neatkarīgai, tāpat kā Eiropas Demokrātijas fonda (20) pārvaldībai, iesaistot tajā EESK pārstāvjus.

6.9.

Programma “Eiropa pilsoņiem” ir vienīgā ES programma, kura konkrēti palīdz mazināt demokrātijas deficītu, dodot iespēju visiem eiropiešiem tieši piedalīties Eiropas veidošanā, taču šīs programmas finansējums nav pietiekams. Laikā, kad tiek apšaubītas Eiropas vērtības un demokrātija, EESK uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā šai programmai būtu jāpiešķir budžets 500 miljonu EUR apmērā, kā ierosinājis Eiropas Parlaments (21). Būtu jāpaplašina arī programmas “Erasmus +” pasākumi, kas virzīti uz pilsonisko sabiedrību.

6.10.

Lielākajai daļai PSO ir grūtības piekļūt struktūrfondiem galvenokārt obligātā līdzfinansējuma dēļ. Spēju veidošanai paredzētie tehniskās palīdzības nosacījumi netiek pietiekami izmantoti, turklāt bieži vien tie paredzēti vienīgi publiskajām pārvaldes iestādēm. Vairākumā dalībvalstu nav pienācīgi piemērots ES rīcības kodekss partnerattiecībām ar pilsonisko sabiedrību, kas ir ļoti nozīmīgs instruments (22). Pat tad, kad PSO ir uzaicinātas piedalīties uzraudzības komiteju darbā, to loma ir ierobežota.

6.11.

EESK aicina Eiropas Komisiju nekavējoties reaģēt ar attiecīgiem pasākumiem, tostarp paredzēt pārkāpumu procedūras pret dalībvalstīm, ja valsts administratīvie noteikumi vai tiesību normas ierobežo valsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām piekļuvi ES fondu finansējumam, tostarp, ja tiek piemēroti finansēšanas nosacījumi, kas ierobežo to īstenoto aizstāvības funkciju.

6.12.

Tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pastāvīga saikne un saziņa ar iedzīvotājiem un vietējā līmeņa darbībām, tās pārzina sabiedrības problēmas un vajadzības; tomēr tās nav pietiekami iesaistītas pētniecībā. Arī ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI) ir šķēršļi, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības organizāciju piekļuvi tai. EESK atbalsta padziļinātas debates par to, kā nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju plašāku iesaisti pētniecības programmās, sekmējot pētnieku un pilsoniskās sabiedrības savstarpējo saikni, un ierosina nākamajā pētniecības pamatprogrammā sabiedrības problēmu risināšanas pīlāra ietvaros iekļaut jaunu virzienu pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jomā.

6.13.

Jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts, un tā ir viena no problēmām, kas Eiropas Savienībai jārisina nekavējoties, jo arvien vairāk jauniešu ir pakļauti sociālās atstumtības riskam. Šādā situācijā ar ES finansējumu būtu jāsniedz lielāks atbalsts tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras ar neformālās izglītības palīdzību cenšas attīstīt jauniešu kvalifikāciju un prasmes.

6.14.

Kultūras jomā lielākā daļa dotāciju nav pielāgotas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas šajā jomā, un tām ir arī liegta piekļuve dažādiem finanšu instrumentiem, piemēram, aizdevumiem. Laikā, kad arvien plašāk izplatās identitātes izpausmes un populistiski uzskati, trūkst nopietna darba pie Eiropas kultūras dimensijas. Eiropas Savienībai būtu vairāk jāatbalsta neatkarīga kultūras produkcija, konkrēti, ar programmu “Radošā Eiropa”, un jāiegulda vietējo kopienu bezpeļņas plašsaziņas līdzekļu attīstībā un ilgtspējā.

6.15.

Attīstības sadarbības jomā Eiropas Savienībai būtu vairāk jāiegulda sadarbības iniciatīvās, kas virzītas uz iedzīvotājiem, tostarp dzimumu līdztiesības, pārvaldības, cilvēktiesību, vides tiesību, noturības pret klimata pārmaiņām, izglītības un sociālās aizsardzības aspektiem, izmantojot jo īpaši katrai valstij piemērotu tematisko pieeju un cieši iesaistot pilsonisko sabiedrību.

6.16.

Izstrādājot nākamo DFS, būtu jāņem vērā arī ilgtspējīgas attīstības mērķi un prioritātes dzimumu līdztiesības jomā.

6.17.

Stiprināt pilsonisko sabiedrību nozīmē arī uzlabot finansējuma pieejamību vismazākajām organizācijām un visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām sabiedrības grupām. Šajā saistībā Eiropas Komisijai būtu jāparedz dažādi finansēšanas nosacījumi un jāveic lielāks darbs administratīvās vienkāršošanas jomā. Būtu sistemātiskāk jāizmanto pārsubsidēšanas (jeb kaskādes finansējuma) mehānismi, kurus piemēro saistībā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu vai EEZ dotāciju ietvaros. Dotācijas būtu jāpiešķir neatkarīgam nacionālajam operatoram, kuru ieceļ, pamatojoties uz konkursa procedūru (23).

6.18.

Centrālās un Austrumeiropas valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām joprojām ir ierobežota piekļuve finansējumam. Eiropas Komisijai būtu plašāk jāinformē par dažādiem fondiem, kas pieejami PSO, un vairāk jāatbalsta organizāciju partnerattiecības.

6.19.

Būtu lietderīgi arī sistemātiskāk pārraudzīt un atbalstīt līdzekļu saņēmējas organizācijas, organizējot mācības par līgumsaistībām un revīziju, kā arī mācības dažādiem ģenerāldirektorātiem, kuru kompetencē ir Finanšu regulas īstenošana.

6.20.

Inovācijas un partnerattiecību veicināšanas nolūkā būtu jānodrošina potenciālo kandidātu piekļuve datubāzēm, kurās pieejami apraksti par jau īstenotajiem projektiem un labas prakses piemēriem. Komisijai būtu jāturpina darbs, lai samazinātu administratīvo slogu pieteikuma procesā un finansējuma pārvaldībā, piemēram, dažādām programmām izveidojot vienotu sistēmu pieteikuma iesniegšanai tiešsaistē.

6.21.

Tā kā ES dotācijām tiek iesniegts liels skaits pieteikumu, bet pieņemto pieteikumu skaits ir neliels, Komisijas tiešā pārvaldībā esošo programmu novērtējumam vajadzētu būt pārredzamākam un rūpīgāk sagatavotam. Turklāt atsauksmes palīdzētu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru pieteikumi ir noraidīti, pilnveidoties un palielinātu uzticēšanos atlases procedūrai.

6.22.

Līgumu paziņošanas, līgumu parakstīšanas un maksājumu termiņiem vajadzētu būt daudz īsākiem, lai samazinātu nepieciešamību ņemt bankas aizdevumus skaidras naudas trūkuma dēļ.

6.23.

EESK arī aicina Komisiju pārskatīt līdzfinansējuma summas, īpaši attiecībā uz vismazākajām organizācijām, kurām ir ļoti grūti piesaistīt citus līdzekļus, vai tām, kuras iesaistītas interešu aizstāvības procesā, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām, vides apvienībām, cilvēktiesību aizsardzības un pilsoniskuma veicināšanas organizācijām. Tas vajadzīgs vēl jo vairāk tādēļ, ka līdzfinansēšanas noteikumi palielina pilsoniskās sabiedrības organizācijām administratīvo slogu un rada papildu risku, kas saistīts ar līdzekļu devēju atšķirīgajiem līgumu un finanšu noteikumiem.

6.24.

EESK ir gandarīta, ka Finanšu regulas pārskatīšanas priekšlikumā (24) Komisija ierosinājusi attiecināmajās izmaksās ņemt vērā brīvprātīgi nostrādātā darba laiku un veicināt to, lai līdzfinansējumā tiktu ņemts vērā materiālais ieguldījums. Šis priekšlikums ir tieša atbilde uz aicinājumu, kas izteikts EESK atzinumā “Statistikas instrumenti brīvprātīgā darba novērtēšanai” (25). EESK atzinīgi vērtē arī Parlamenta ziņojumu, kā arī Padomes priekšlikumu neattiecināt bezpeļņas noteikumu uz bezpeļņas apvienībām. EESK aicina ES institūcijas vienoties par ierosināto tekstu, jo tas pavērs iespēju taisnīgi ņemt vērā brīvprātīgi nostrādātā darba laiku.

6.25.

Būtu jāuzlabo finansējuma pieejamības un kontroles pārredzamība, izstrādājot skaidras vadlīnijas attiecībā uz Komisijas veiktajām pārbaudēm, un gadījumos, kad ir vairāki līdzekļu devēji, jāņem vērā partneru ex ante novērtējumi un atlase, kā arī citu līdzekļu devēju ex post veiktās pārbaudes un revīzijas.

6.26.

Turklāt būtu jāvienkāršo sabiedrības piekļuve informācijai par finansējuma summām un mērķiem, tādēļ ir vajadzīga Komisijas finanšu pārredzamības noteikumu reforma. Informācijā būtu jāiekļauj ikgadēji maksājumi, nevis daudzgadu saistības, un jāpanāk, lai ar dažādu programmu datubāzu saskaņošanas palīdzību tā būtu ticamāka. Tajā pašā laikā NVO būtu jāturpina piemērot augstākos pārredzamības standartus ziņošanas pienākuma izpildē.

6.27.

Visbeidzot Komisijai vajadzētu veidot dažādu ģenerāldirektorātu konstruktīvu un nepārtrauktu dialogu ar PSO, lai izvērtētu labas un sliktas prakses piemērus un izstrādātu saskaņotāku pieeju.