12.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/35

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 21. un 23. pantu,

—

ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ar 1979. gada 18. decembra Rezolūciju 34/180,

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (1), un saistīto Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 1. marta spriedumu Test-Achats lietā (C-236/09) (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (3),

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra ziņojumu “Barselonas mērķu īstenošana attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes pakalpojumiem” (COM(2008)0638),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (4),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem (direktīva par sieviešu pārstāvību valdēs (COM(2012)0614)),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 9. janvāra paziņojumu “Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam — uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā” (COM(2012)0795),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 29. maija progresa ziņojumu par Barselonas mērķiem “Mazu bērnu aprūpes pakalpojumu attīstība Eiropā ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (COM(2013)0322),

—

ņemot vērā 2011. gada 13. septembra rezolūciju par sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā mazos un vidējos uzņēmumos (5),

—

ņemot vērā 2013. gada 12. marta rezolūciju par dzimumu stereotipu izskaušanu Eiropas Savienībā (6),

—

ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju cīņā pret bezdarbu (7),

—

ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par sieviešu karjeru zinātnes jomā un augstākās izglītības iestādēs un karjeras ierobežojumiem (8),

—

ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību (9),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (COM(2011)0682),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0369/2015),

A.

tā kā uzņēmējdarbība ir būtiski svarīga nodarbinātībai, ekonomikas izaugsmei, inovācijai, attīstībai un nabadzības samazināšanai kopumā;

B.

tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantā ir nepārprotama atsauce uz darījumdarbības brīvību visiem ES pilsoņiem un tādējādi tiek dotas iespējas veikt uzņēmējdarbību, tostarp sieviešu uzņēmējdarbību, un veicināta šāda darbība;

C.

tā kā 2012. gadā 28 ES dalībvalstīs tikai 31 % no visiem uzņēmējiem (10,3 miljoni) bija sievietes (10) un tikai 34,4 % no pašnodarbinātām personām Eiropas Savienībā ir sievietes;

D.

tā kā sievietes bieži vien tiek tikai oficiāli reģistrētas kā uzņēmumu īpašnieces ar vienīgo mērķi nodrošināt kredītiestāžu un Eiropas, valsts un reģionālo pārvaldes iestāžu piešķirtās finansiālās priekšrocības un izdevīgos nosacījumus; tā kā patiesībā šīm sievietēm ir atvēlēta izkārtnes loma, jo, kaut gan viņas uzņemas uzņēmējdarbības risku, faktiskā lēmumu pieņemšana par uzņēmumu ir vīriešu ziņā;

E.

tā kā sieviešu uzņēmējdarbības līmenis visās dalībvalstīs ir zems un tajā ir neizmantots izaugsmes un labklājības potenciāls;

F.

tā kā šķēršļi sieviešu uzņēmējdarbībai, piemēram, sieviešu pārsvars bezdarbnieku vidū, pastāvīgas atšķirības uzņēmējdarbības aktivitātē un sieviešu nepietiekama pārstāvība pārvaldības darbībās, ir savstarpēji saistīti, tos ir grūti novērst un to likvidēšanai būs nepieciešami sarežģīti kritēriji;

G.

tā kā kvantitatīva izpēte par sieviešu uzņēmējdarbību tiek veikta reti, tomēr jaunākie pētījumi apliecina, ka vīrieši biežāk nekā sievietes dod priekšroku uzņēmēja karjerai (11);

H.

tā kā sieviešu uzņēmējdarbība, ja to uzmanīgi nošķir no fiktīvas pašnodarbinātības, ir nozīmīgs ekonomiskās neatkarības avots, kas dod sievietēm iespēju turpmāk integrēties darba tirgos; tā kā sieviešu uzņēmējdarbība nodrošina sievietēm iespēju nostiprināt savu lomu kā uzņēmumu vadītājām un rada kultūras pārmaiņas gan viņu uzņēmumos, gan ārpus tiem; tā kā šīs sievietes var būt svarīgs darbības paraugs meitenēm un jaunām sievietēm, kuras seko viņu pēdās;

I.

tā kā sievietēm ir liels uzņēmējdarbības potenciāls un sieviešu uzņēmējdarbība nozīmē ekonomisko izaugsmi, darbvietu radīšanu un sieviešu iespēju palielināšanu;

J.

tā kā lēmums kļūt par pašnodarbinātu personu ir pašrealizācijas akts, tomēr tam ir vajadzīga spēcīga apņemšanās; tā kā augsta līmeņa personīgā atbildība rada ļoti garas darba stundas, tāpēc pašnodarbinātība nebūtu jāuztver tikai kā papildu ienākumu avots; tā kā sievietes uzņēmējas ģimenes dzīvi un darbu var apvienot tikai tad, ja to ļauj ārēji apstākļi, t. i., ja ir pieejama atbilstoša bērnu aprūpe un bērnu tēvi uzņemas aktīvu lomu aprūpē un mājsaimniecības darbos;

K.

tā kā bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti aprūpes iestāžu pieejamība, kvalitāte un cenu pieņemamība joprojām ir nozīmīgs virzītājspēks, lai uzlabotu sieviešu līdzdalību darba tirgū;

L.

tā kā ģimenes un aprūpes pienākumu sadalījums starp sievietēm un vīriešiem ietekmē sieviešu uzņēmējdarbību, kā arī ir nepieciešama sieviešu līdzdalība darba tirgū un darba un privātās dzīves līdzsvars, lai panāktu sieviešu ekonomisko neatkarību; tā kā vienā ceturtajā daļā dalībvalstu nav nodrošināts paternitātes atvaļinājums;

M.

tā kā administratīvais slogs turpina negatīvi ietekmēt gan sieviešu, gan vīriešu uzņēmējdarbības garu un tāpēc ir vajadzīgs efektīvs regulējums un tiesību akti, lai radītu sievietēm iespējas ekonomikā un izveidotu stabilu ekonomiku ar ilgtspējīgu, gudru un iekļaujošu izaugsmi;

N.

tā kā sievietes savu uzņēmumu inovācijas līmeni parasti novērtē zemāk nekā vīrieši un Eiropas Patentu iestāde (EPO) tikai nelielu daļu patentu piešķir sievietēm (12);

O.

tā kā sieviešu izdarītā izvēle mācību laikā un horizontālā un vertikālā dzimumu segregācija nodarbinātībā nozīmē, ka ir mazāk sieviešu nekā vīriešu, kas varētu izveidot uzņēmumu zinātnes un tehnoloģiju jomā vai padarīt izgudrojumu ienesīgu; tā kā zinātne un tehnoloģijas, inovācija un izgudrojumi arī ir jēdzieni, kas lielākoties ir saistīti ar vīriešiem, un tas padara šīs jomas sievietēm mazāk pievilcīgas un sieviešu gūtos rezultātus inovācijā un izgudrojumos — mazāk atzītus un novērtētus;

P.

tā kā sievietes uzņēmējas biežāk izvēlas nozares, kas tiek uzskatītas par mazāk ienesīgām, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un sabiedrisko darbu, pretstatā tehnoloģiju un IT nozarēm ar lielu izaugsmes potenciālu, kurās dominē vīrieši, un viņas biežāk darbojas nelielos uzņēmumos ar zemākiem izaugsmes rādītājiem un mazāku apgrozījumu; tā kā tāpēc vidējā neto ienākumu atšķirība starp uzņēmējām un uzņēmējiem 2012. gadā 28 ES dalībvalstīs sasniedza 6 % (13);

Q.

tā kā jaunas, videi nekaitīgas tehnoloģijas un ekoloģiska uzņēmējdarbība ir nozare, kas piedāvā ārkārtīgi lielas iespējas attīstīt un veicināt līdztiesību uzņēmējdarbībā — gan attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam, gan sieviešu un vīriešu vienādu skaitu uzņēmēju vidū;

R.

tā kā pašnodarbinātība vienas sievietes uzņēmumā — situācija, kādā nonāk daudzas sievietes, — ne vienmēr rada ievērojamu peļņu, tāpēc šīs sievietes ir īpaši pakļautas nabadzības riskam darba dzīves laikā un vecumdienās;

S.

tā kā dažādi pētījumi (14) apliecina, ka sievietes uzņēmējas uzņēmējdarbību sāk ar mazāku kapitālu, izvēloties mazākus aizņēmumus un kā konsultantu un finanšu avotu izmantojot ģimeni, nevis aizņēmuma vai pamatkapitāla finansējumu no bankām, t. s. komerceņģeļiem, privātā vai riska kapitāla;

T.

tā kā Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta mērķis ir vienlīdzīgu iespēju veicināšana sievietēm un vīriešiem, taču attiecība starp vīriešiem un sievietēm izsniegtajiem mikrokredītiem 2013. gadā bija 60:40 (15);

U.

tā kā sievietes uzņēmējas salīdzinājumā ar vīriešiem ir atturīgas pret iespēju uzņemties parādsaistības vai paplašināt savu uzņēmumu un tas lielā mērā ir tāpēc, ka viņu pašpaļāvība attiecībā uz savu uzņēmējdarbību ir zemāka;

V.

tā kā tas, ka sievietēm uzņēmējām ir grūtāk piekļūt finansējumam, varētu būt daļēji saistīts ar grūtībām izveidot pietiekamu kredītvēsturi un iegūt vadības pieredzi;

W.

tā kā stereotipi par sieviešu un vīriešu spējām uzņēmējdarbības jomā var ietekmēt ieinteresēto personu viedokli par jauniem uzņēmumiem; tā kā augstā iespējamība, ka sievietes, cenšoties iegūt finansējumu, var tikt diskriminētas, varētu ietekmēt viņu lēmumu izveidot uzņēmumu vai to darīt, mazāk aizņemoties;

X.

tā kā, ieguldījumu procesos iesaistot cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, grupveida un stereotipiskā domāšana varētu mazināties;

Y.

tā kā ar Direktīvu 2004/113/EK ir aizliegta diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem un tā attiecas uz banku un finanšu pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem, ka saistīti ar uzņēmumu izveidi; tā kā ir grūti pierādīt netiešu diskrimināciju šajā saistībā un dalībvalstīm nav datu vai precīzas informācijas par diskriminācijas gadījumiem saistībā ar piekļuvi finansējumam;

Z.

tā kā dati apliecina, ka, neraugoties uz pastāvošo uzskatu, ka sievietes ieguldītājas labāk pārvalda risku (16), viņas biežāk cenšas no riska izvairīties un ir piesardzīgākas; tā kā tas var mazināt viņu spēju uzticēties ārējām personām un tāpēc tas varētu ietekmēt viņu finansējuma iespējas;

AA.

tā kā sievietes uzņēmējas lielā mērā veicina jaunas attīstības iespējas, kā arī mazina sociālo atstumtību un stiprina sociālo kohēziju; tā kā sociālajā uzņēmējdarbībā šķēršļi sievietēm ir mazāk izteikti un vienlīdzīga līdzdalība sociālajā jomā rada iespējas sievietēm gūt pieredzi, kas atvieglo viņām uzņēmējdarbības sākšanu citās nozarēs;

AB.

tā kā sievietes uzņēmējas lielākoties darbojas nozarēs, kas ir sekundāras, ņemot vērā ekonomisko ienesīgumu un konkurētspēju tirgū;

AC.

tā kā trūkst pētījumu par sociālo uzņēmēju dzimumu un viņu piekļuvi finansējumam, lai gan kopumā šķiet, ka sociālajiem uzņēmumiem finansējumu iegūt ir grūtāk;

AD.

tā kā gan formāla, gan neformāla uzņēmējdarbības izglītība ir ļoti svarīga, lai radītu lielākas iespējas sievietēm un meitenēm šajā jomā,

1.

mudina dalībvalstis atzīt sieviešu uzņēmējdarbības nozīmi valsts ekonomikā un šķēršļus, kuri jāpārvar; aicina dalībvalstis un reģionus izstrādāt konkrētas stratēģijas, ar kurām veicināt sieviešu uzņēmējdarbības kultūru, paturot prātā darbu, kas tiek veikts attiecībā uz vajadzībām, motivāciju un nosacījumiem saistībā ar dzimumu stereotipu izskaušanu, kā arī dažādiem pārvaldības un vadības stiliem un jauniem uzņēmumu organizēšanas un pārvaldības veidiem;

2.

aicina Komisiju nodrošināt dzimumu līdztiesības aspekta pilnīgu integrēšanu visos turpmākajos politikas virzienos uzņēmējdarbības jomā;

3.

aicina dalībvalstis aktīvi sadarboties ar privāto sektoru, lai izceltu tos uzņēmumus, kuri cenšas veicināt dzimumu līdztiesību un savu labāko praksi;

4.

aicina dalībvalstis pieņemt programmas, ar kurām sniedz palīdzību, atbalstu un konsultācijas sievietēm uzņēmējām, viņām uzsākot vērtību un labklājību radošu un novatorisku uzņēmumu darbību, kuru pamatā ir sociālās atbildības principi;

5.

aicina dalībvalstis reģionālā līmenī apkopot pa dzimumiem iedalītus datus, tostarp par dažādām sieviešu uzņēmējdarbības jomām, lai atzītu sieviešu uzņēmēju ieguldījumu sociālajā jomā, un regulāri ziņot par viņu skaitu; iesaka datus apkopot un konsolidēt Eiropas līmenī, izmantojot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta un Eurostat atbalstu; iesaka, ka kvalificētam dzimumu jautājumu ekspertam jebkādu uzņēmējdarbības, sociālās ekonomikas un sociālo uzņēmumu pētījumu metodoloģijā būtu jāiekļauj dzimumu līdztiesības aspekts un ka īpaša uzmanība būtu jāveltī tādu sieviešu pieredzei, kuru identitāti raksturo daudzējāda atstumtība;

6.

aicina Komisiju sieviešu uzņēmējdarbības jautājumu iekļaut sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2015. gada;

7.

prasa attiecībā uz sieviešu uzņēmējdarbību veidot holistisku pieeju, kuras mērķis ir veicināt un atbalstīt sievietes, viņām veidojot uzņēmējdarbības karjeru, atvieglot piekļuvi finansējumam un uzņēmējdarbības iespējām un radīt vidi, kas ļauj sievietēm īstenot savu potenciālu un kļūt par veiksmīgām uzņēmējām, nodrošinot cita starpā profesionālās un privātās dzīves saskaņošanu, bērnu aprūpes iestāžu pieejamību un īpaši pielāgotu apmācību;

8.

aicina ES iestādes, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes pastiprināt cīņu pret dzimumu stereotipiem un īstenot pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret stereotipiskiem uzskatiem par vīriešu un sieviešu iezīmēm un spējām, kādi joprojām pastāv tādās vīriešu dominances nozarēs kā zinātne un tehnoloģijas, inovācija un izgudrojumi; uzskata, ka šajās nozarēs lēmumu pieņēmēji, ieguldītāji, finanšu sektors un tirgus var sievietes uztvert kā mazāk uzticamas vai mazāk profesionālas, jo potenciālie klienti, piegādātāji, partneri, bankas un ieguldītāji dažkārt ar skepsi izturas pret sievietēm uzņēmējām, kurām nākas būt daudz neatlaidīgākām, pierādot savas zināšanas, prasmes un spējas, lai iegūtu viņām vajadzīgo finansējumu;

9.

aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt uzņēmējdarbības nozīmi sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvarošanā, likvidēt šķēršļus, kas kavē vai pat nepieļauj sieviešu uzņēmējdarbību, un pieņemt saskaņotu tādu pasākumu sistēmu, ar kuriem atbalstīt sieviešu līdzdalību darba tirgū; pēc tam, kad ir pieņemts lēmumus atsaukt priekšlikumu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvas grozīšanu, un lai nodrošinātu progresu dzimumu līdztiesības politikas jomā ES līmenī, mudina iestādes risināt konstruktīvu dialogu, lai noskaidrotu, kā vislabāk atbalstīt un īstenot darba un privātās dzīves līdzsvara politikas nostādnes, kā arī vienādu ģimenes pienākumu sadalījumu, turklāt uzsverot vīriešu lomu līdztiesības veicināšanā; atkārtoti norāda, ka bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājums var pozitīvi ietekmēt sieviešu līdzdalību darba tirgū, un mudina dalībvalstis — ja tās to vēl nav izdarījušas — apsvērt iespēju ieviest paternitātes atvaļinājumu; aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām ierosināt konkrētus pasākumus, tostarp tiesību aktu priekšlikumus, lai sieviešu līdzdalību darba tirgū palielinātu ar pasākumiem, kuri uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis atcerēties, ka svarīgi ir sasniegt Barselonas mērķus, lai darba un privātās dzīves līdzsvars kļūtu par realitāti visiem, kā arī īstenot atbilstošus leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, kas paredzēti Komisijas 2015. gada augustā publicētajā ceļvedī par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, un izmantot piemērotus instrumentus un stimulus, tostarp tādus ES fondus kā Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, lai garantētu kvalitatīvas, izmaksu ziņā pieejamas aprūpes nodrošināšanu bērniem un citām apgādājamām personām, tostarp gados vecākiem aprūpējamiem cilvēkiem un ģimenes locekļiem, kuri ir invalīdi; uzsver, ka svarīgs ir racionāls un elastīgs darba laiks, lai vecāki un aprūpētāji varētu panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru; atgādina, ka īpašajā pašnodarbināto personu situācijā svarīga ir pilnīga sociālo tiesību aizsardzība, bez kuras inovatīva un iekļaujoša uzņēmējdarbība nav iespējama;

11.

uzsver, ka tradicionālais dzimumu lomu sadalījuma veids sabiedrībā, darba vietās un ģimenē ir jāmaina, iedrošinot vīriešus vairāk iesaistīties mājas darbos un apgādājamo radinieku aprūpē un šim nolūkam izmantojot, piemēram, obligātu paternitātes atvaļinājumu, nenododamu bērna kopšanas atvaļinājumu un valsts politiku, kas ļauj efektīvi apvienot ģimenes un darba pienākumus, jo īpaši sievietēm un jo sevišķi tādās sīvas konkurences un mobilās nozarēs, kurās garas un elastīgas darba stundas ir norma, kā arī izmantojot mūžizglītību, lai ietu kopsolī ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un tirgus iespējām;

12.

uzsver, ka nozīmīgas ir rūpes arī pēc sākumposma, lai sievietēm, kas izvēlējušās uzņēmējdarbību, palīdzētu konsolidēt un paplašināt viņu uzņēmumus, kā arī kontaktu tīklu veidošana un apmaiņa ar labāko praksi, darbaudzināšana, sieviešu darbības modeļi un savstarpējs atbalsts šīm sievietēm, tostarp lai panāktu, ka nozares ir inovatīvas, ilgtspējīgas un ienesīgas, tajā pašā laikā neapdraudot veselīgas vispārējas labklājības nosacījumus;

13.

uzsver sieviešu novatoru un uzņēmēju lielo potenciālu, kā arī būtisko lomu, kāda viņām var būt ekonomikas digitālajā pārveidē; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus sieviešu un meiteņu digitālajā potenciālā, kā arī pilnībā atbalstīt un sekmēt sieviešu digitālās uzņēmējdarbības kultūru un veicināt sieviešu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā;

14.

uzsver, ka liela nozīme ir publiskajai telpai, lai palīdzētu izstrādāt projektus (pamanāmības nodrošināšana un uzņēmumu inkubatoru darbība) un sniegtu finansiālu un ar nodokļiem saistītu atbalstu, atbilstošu un aktuālu informāciju un konsultācijas par uzņēmuma izveidi, jo īpaši jaunām sievietēm uzņēmējām; uzsver arī to, ka svarīgs ir finansējums uzņēmējdarbības konsolidācijai, lielākai klātbūtnei sociālajos forumos, privātās dzīves un darba saskaņošanas politikai un tam, ka iestādes atzīst šīs grupas — gan jaunu, gan ilggadīgu uzņēmēju — nozīmi sabiedrībā;

15.

atzinīgi vērtē dažādu Eiropas tīklu izveidi sievietēm uzņēmējām; mudina Komisiju aktīvāk informēt par sieviešu uzņēmēju sasniegumiem un, piešķirot uzņēmējdarbības veicināšanas balvas un rīkojot Eiropas sociālās inovācijas konkursu, nepārprotami atzīt, ka viņas ir potenciāli darbības paraugi;

16.

uzskata, ka Eiropas sieviešu uzņēmēju tīkliem būtu jāveido Eiropas un valstu tīkls, lai veicinātu un palīdzētu sievietēm iegūt finansējumu un konsultāciju pakalpojumus par vieglāku piekļuvi;

17.

aicina Komisiju uzsvērt forumu izmantošanu paredzamajā Eiropas sieviešu uzņēmējdarbības e-platformā un ietvert pakāpenisku plānu, kā piekļūt Eiropas finansējuma iespējām, vienlaikus padarot e-platformu pievilcīgu potenciālajiem ieguldītājiem un dalībvalstu valdību dienestiem, mēģinot birokrātisko slogu sievietēm uzņēmējām mazināt ar administratīvo procedūru skaidrojumu, un tādējādi izveidot e-platformu, kas šajā jomā varētu kļūt par turpmāku atsauci;

18.

aicina Komisiju, neietekmējot Komisijas budžetu un spēkā esošo struktūru, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un privātā sektora uzņēmumiem izveidot Eiropas biznesa centru sievietēm, kuram būtu jādarbojas kā kontaktpunktam, lai veicinātu sievietēm uzņēmējām paredzētās Komisijas iniciatīvas, kas nodrošina pārvaldības un tehnisko palīdzību, rada un atbalsta esošos tīklus, kā arī uzraudzības un dzimumu līdztiesību sekmējošas uzņēmējdarbības iniciatīvas un programmas, kuras finansē no ES budžeta;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis padarīt sievietēm uzņēmējām pieejamākus nozīmīgākos tehniskos, zinātniskos un uzņēmējdarbības tīklus, jo šāda piekļuve ir būtiska, lai attīstītu uzņēmējdarbības koncepcijas, atrastu potenciālos klientus, piegādātājus un partnerus, izprastu tirgu un tā tendences, iespējas un nepilnības un iegūtu stratēģisku informāciju, sadarbību un atbalstu;

20.

aicina dalībvalstu valdības, iestādes un līdztiesības veicināšanas struktūras (ja tādas pastāv) sadarboties ar finanšu nozari attiecībā uz savu pienākumu nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību kapitāla pieejamībā pašnodarbinātām personām un MVU; aicina tās apsvērt iespējas ieviest dzimumu līdztiesības principu struktūrās, kuras sniedz pārskatus par aizdevumu piešķiršanu, riska profilu izstrādē, ieguldījumu pilnvaru un personāla struktūru pielāgošanā, kā arī finanšu produktos un to reklāmā;

21.

aicina dalībvalstis izstrādāt atbalsta plānus, kuros izklāstīti pasākumi sieviešu uzņēmējdarbības un uzņēmumu konkurētspējas un uzņēmējdarbības atbalstam, tajos ietverot gan uzņēmējdarbības kultūras veicināšanu, gan jaunu tehnoloģiju ieviešanu un finansējumu pētniecībai, attīstībai un inovācijai;

22.

aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt dzimumu līdztiesības aspekta īstenošanu ES finansējuma piešķiršanā uzņēmējdarbībai; ierosina Komisijai ieviest dzimumu kvotas visu veidu mērķtiecīgā atbalstā maz pārstāvētām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, lai nodrošinātu virzību uz paritātes sasniegšanu uzņēmējdarbībā;

23.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzņēmējdarbības finansēšanas pamanāmību palielināt, izstrādājot palīdzības plānus mikrofinansējuma saņemšanai, tostarp no Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta, un apsvērt iespējas sadarboties ar privāto sektoru, lai tā sauktajās sieviešu nozarēs veiktu ieguldījumus, piemēram, sniegt valsts aizdevuma garantijas;

24.

uzsver, ka nākamajā plānošanas laikposmā 2014.–2020. gadam ir svarīgi izmantot visas iespējamās finanšu plūsmas, jo īpaši struktūrfondus;

25.

mudina dalībvalstis veicināt pasākumus un darbības, lai nodrošinātu palīdzību un konsultācijas sievietēm, kas nolēmušas kļūt par uzņēmējām, veicināt sieviešu uzņēmējdarbību, atvieglojot un vienkāršojot piekļuvi finansējumam un cita veida atbalstam, un novērst birokrātiskos un citus šķēršļus sieviešu jaunuzņēmumiem;

26.

aicina Komisiju izpētīt un izstrādāt priekšlikumus par to, kā ieinteresēt sievietes dibināt uzņēmumus; uzsver, ka sievietes, kurām piemīt vajadzīgās uzņēmējdarbības iemaņas, būtu jāinformē par atbalsta programmām un finansējuma iespējām;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu sākt uzkrāt pa dzimumiem iedalītus datus par uzņēmēju piekļuvi finansējumam un sīkāk izpētīt, vai šajā saistībā ir jebkādi pārliecinoši pierādījumi par sieviešu tiešu vai netiešu diskrimināciju un, ja tādi ir, kā būtu jānovērš ārējie faktori, kas ietekmē ieguldītāju vērtējumu par sieviešu vadītu jaunuzņēmumu dzīvotspēju;

28.

aicina Komisiju savā nākamajā pārskatā un jaunākajā informācijā par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (SBA), kā arī SBA gada ziņojumos novērtēt konkrētas problēmas, ar kurām saskaras sievietes uzņēmējas; uzskata, ka šīs problēmas būtu jāņem vērā visās SBA programmās un ka būtu jāizstrādā papildu rīcības plāns, lai pārvarētu šķēršļus, ar kuriem sastopas sievietes uzņēmējas;

29.

atzinīgi vērtē Komisijas pārskatu par to, kā dalībvalstis ir piemērojušas Direktīvu 2004/113/EK un transponējušas to savos tiesību aktos, taču pauž nožēlu, ka uzmanība nav pievērsta netiešās diskriminācijas apzināšanai; aicina Komisiju vēlreiz pārskatīt direktīvu, apsverot efektīvākus pasākumus šīs iespējamās diskriminācijas novēršanai;

30.

uzskata, ka vieglāka piekļuve finansējumam būtu jānodrošina sievietēm uzņēmējām inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs, kurās pārsvarā strādā vīrieši, jo īpaši pievēršoties IKT, būvniecībai un transportam; šajā sakarībā aicina nodrošināt labāku uzraudzību, lai izvairītos no tādas rīcības, kad vīrieši izmanto sievietes kā “izkārtnes”, lai panāktu finansējumu ar vieglākiem nosacījumiem;

31.

mudina dalībvalstis izglītībā un apmācībā veicināt uzņēmējdarbības kultūru; uzsver, ka liela nozīme ir izglītībai visos līmeņos — gan formālai, gan neformālai izglītībai un tostarp mūžizglītībai — lai atbalstītu uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu attīstību, tostarp IKT un jo īpaši tādu mācību priekšmetu jomās, kurus apgūst galvenokārt meitenes, piemēram, veselības aprūpē un citās pakalpojumu nozarēs; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt stimulus, ar kuriem panākt sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību uzņēmējdarbībā un veicināt šo pārstāvību, vairāk informējot sievietes par priekšrocībām, ko rada apmācība uzņēmējdarbībā;

32.

aicina skolas un augstskolas mudināt meitenes un sievietes izvēlēties mācību priekšmetus, kas ļauj veidot karjeru sektoros, kuri iekļaujas zinātnes un finanšu jomās un tādās strauji augošās un ienesīgās nozarēs kā jaunās tehnoloģijas, tostarp ekotehnoloģija, digitālās vides un IT;

33.

aicina dalībvalstis sadarboties ar publisko sektoru, privāto sektoru, NVO, augstskolām un skolām, lai izveidotu vairāk māceklības un formālas un neformālas izglītības programmu, tostarp tādas, kas dod studentiem iespējas jau agri īstenot attīstības projektus, kuru pamatā ir reālas uzņēmējdarbības koncepcijas, un uzņēmumu inkubatorus, kuru mērķis ir dot iespējas jauniem uzņēmējiem, vienlaikus mācoties, izprotot un īstenojot darba tiesību kultūru;

34.

aicina ES ieguldīt līdzekļus programmās, kas nodrošina sieviešu — gan darba ņēmēju, gan uzņēmēju — mācību turpināšanos, pastāvīgi atjaunina viņu prasmes un nodrošina kvalitatīvu profesionālo attīstību, īpaši saistībā ar tirdzniecības sektoru;

35.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt pieejamības iespējas sievietēm uzņēmējām, tostarp izmantojot stipendijas un mācību kursus par uzņēmuma darbības sākšanas un vadīšanas galvenajiem juridiskajiem aspektiem, piemēram, par tiesību aktiem uzņēmējdarbības sākšanai, intelektuālo īpašumu un datu aizsardzību, nodokļu noteikumiem, e-tirdzniecību, pieejamām valsts dotācijām utt., kā arī rīkot apmācību par jaunajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, sociālajiem tīkliem, tiešsaistes tirdzniecību, kontaktu dibināšanu utt.;

36.

ar bažām norāda, ka sievietes bieži pārāk zemu novērtē savas prasmes, iespējams, sabiedrībā iesakņojušos stereotipu dēļ, un daudz biežāk nekā vīrieši atzīst uzņēmējdarbības prasmju, pašpaļāvības un uzstājības trūkumu un negatavību uzņemties uzņēmējdarbības sākšanas risku un ka tāpēc ir nepieciešamas motivācijas un psiholoģiskā atbalsta programmas, lai sekmētu sieviešu uzņēmēju pašapziņu;

37.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pētījumus, lai noskaidrotu, kāpēc sievietes aktīvāk iesaistās sociālajā uzņēmējdarbībā un kāda ir šīs darbības iespējamā palielinošā ietekme uz tradicionālo uzņēmējdarbību;

38.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tādu finanšu instrumentu pilnveidošanu, kuri vērtē uzņēmumus, ņemot vērā to ieguldījumu sabiedrībā, un atbalstīt uzticības zīmju izveidi sociālās un videi draudzīgās uzņēmējdarbības jomā; iesaka iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu un iespēju nodrošināšanu sievietēm kā sociālās ietekmes pasākumus, kas savukārt mudinātu sociālos uzņēmējus izvērtēt savus uzņēmumus no dzimumu līdztiesības viedokļa;

39.

uzsver, ka alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, kooperatīviem un savstarpējām sabiedrībām, ir svarīga nozīme, veicinot dzimumu līdztiesību un sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību un izaugsmi; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot un veicināt šos alternatīvos modeļus;

40.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.