21.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 341/87

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu no jauna pievērsties audiovizuālajai politikai konverģētā vidē, lai veicinātu plašāku piekļuvi daudzveidīgam Eiropas saturam, un uzsākt jaunu publisku apspriešanos par šīs politikas ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju Eiropas Savienībā.

1.2

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Komisija zaļajā grāmatā nav ierosinājusi konkrētākus un strukturētākus priekšlikumus šajā jomā.

1.3

EESK būtu vēlējusies, lai zaļās grāmatas izstrādē Komisija izvēlētos tādu pieeju, kas vairāk orientēta uz pamatvērtībām, t.i., vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, cilvēka cieņas un lietotāju, jo īpaši jauniešu un citu mazāk aizsargāto sabiedrības locekļu tiesību un interešu ievērošanu, un izvērtētu programmatiskos mērķus, kas paredzēti inovācijas un tirgus attīstības veicināšanai, un apsvērtu to finansēšanas iespējas.

1.4

EESK pauž gandarījumu par lielāko daļu no zaļajā grāmatā apskatītajiem jautājumiem un atzīst, ka vairākums publiskajai apspriešanai ierosināto jautājumu ir pamatoti. Tomēr Komiteja secina, ka dažkārt trūkst saiknes, kas vienotu dažādus apskatītos tematus un jautājumus.

1.5

Tā jo īpaši apzinās jaunos uzdevumus un jaunās perspektīvas, ko paver konverģence, neatkarīgajiem satura veidotājiem radot būtiskas komerciespējas, kas var izraisīt pašreizējas rūpnieciskās darbības modeļu izmaiņas.

1.6

Kaut arī Komiteja apzinās, ka ES audiovizuālajā telpā arvien lielāka ekonomiskā nozīme ir audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma, EESK vēlas uzsvērt, ka audiovizuālo mediju lineāro pakalpojumu tradicionālais piedāvājums joprojām atbilst lielai daļai ieradumu, kas ES pilsoņiem piemīt mediju jomā, jo īpaši tāpēc, ka tehnoloģiskā inovācija tiek piemērota tradicionālajam piedāvājumam, kurā nostiprināti identitātes, kultūras un valodu daudzveidības pamati, kuri ir jāaizsargā.

1.7

Lai arī Komiteja atzīst, ka inovācijai un audiovizuālo pakalpojumu tehnoloģiju konverģencei ar internetu piemīt daudzi pozitīvi aspekti, tomēr tā aicina pievērst uzmanību šo pārmaiņu ietekmei uz tradicionālajām mediju nozarēm, respektīvi, uz reģionālā un vietējā līmeņa plašsaziņas līdzekļiem tajās Savienības dalībvalstīs, kurās pastāv minoritāšu valodas, tāpēc ir jāsaglabā un jārada apstākļi, kas ļautu arī turpmāk sniegt šo sabiedrībai nozīmīgo pakalpojumu, atbalstot valodu un kultūras daudzveidību un nodrošinot informācijas plurālismu.

1.8

Komiteja uzskata, ka informācijas plurālisma nodrošināšana, kultūras un valodu daudzveidības veicināšana un mediju kā sabiedriskā pakalpojuma strukturējošās nozīmes saglabāšana ES mediju ekosistēmā ir vispārējas nozīmes vērtības un turpmākai politikai tās ir ne tikai jāaizsargā, bet arī jāstimulē kā Eiropas sociālā modeļa daļa.

1.9

Visbeidzot, EESK uzskata, ka atbalsts Eiropas kultūrām un pilsoņu interešu, kas nav atdalāmas no viņu pamattiesībām, nodrošināšana, īpaši nepilngadīgo un citu mazāk aizsargāto grupu aizsardzība, jāizvirza par vienu no galvenajiem mērķiem Eiropas debatēs par audiovizuālo konverģenci.

1.10

Šajā nolūkā EESK aicina Komisiju visās turpmākajās likumdošanas un citās iniciatīvās ņemt vērā vairākos Komitejas atzinumos formulētos ieteikumus un jo īpaši šajā atzinumā ietvertās īpašās piezīmes.

2.1

Ar zaļo grāmatu (COM (2013) 231 final) Komisija iecerējusi uzsākt plašu publisku apspriešanos par to, kāda ietekme būs audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā notiekošajām pārmaiņām, ko stimulē nepieciešamība panākt šo pakalpojumu plašāku konverģenci ar internetu.

2.2

Komisijas skatījumā šīs pārmaiņas tehnoloģiju vidē dod iespēju paplašināt daudzveidīga un kvalitatīva satura pieejamību Eiropas Savienībā. Šajā nolūkā jāizvērtē, vai spēkā esošais tiesiskais regulējums ir atbilstīgs un kādi varētu būt politiskie risinājumi Eiropas Savienībā.

2.3

Saistībā ar šo stratēģisko mērķi Komisija uzdevusi divus svarīgus jautājumus:

2.4

Komisija apzināti nav iekļāvusi šajā dokumentā ar autortiesībām un intelektuālā īpašuma tiesībām saistītos aspektus, jo tie apskatīti atsevišķā zaļajā grāmatā (1), kā arī ar datu aizsardzību saistītus aspektus, kuri apskatīti nesenos Komisijas priekšlikumos (2), taču vienlaikus Komisija atzīst, ka šie aspekti ir nozīmīgi un saistīti ar izskatāmo tematiku.

2.5

Komisija atzīst, ka paredzētā publiskā apspriešanās var arī nedot konkrētus rezultātus. Taču atzīst arī to, ka šī apspriešanās var palīdzēt ilgākam laika periodam sagatavot iespējamos risinājumus reglamentējošas prakses un politiskas nostādņu veidā, īpaši attiecībā uz internetu, kas labāk pielāgots bērniem, mediju brīvību un plurālismu, kā arī pašregulācijas iniciatīvu veidā.

3.1

EESK atzinīgi vērtē ES iniciatīvu par šo nozīmīgo un aktuālo tematu. Lineāro televīzijas pakalpojumu pakāpeniska konverģence ar internetu atzīta par vienu no audiovizuālā tirgus attīstības nenovēršamām tendencēm.

3.2

Taču Komiteja uzskata, ka izvēlētais instruments – zaļā grāmata ir sagatavota par vēlu, tā nav pietiekami tālejoša un tajā trūkst saiknes, kas vienotu dažādus apskatītos tematus un jautājumus, un tas var radīt neskaidrību par Komisijas iecerēto turpmāko virzību.

3.3

Atbilstīgi nostājai, ko Komiteja paudusi vairākos atzinumos par dažādiem šā temata aspektiem, un kā priekšnoteikumu integrētas audiovizuālās politikas turpmākai izstrādei konverģētā tehnoloģiju vidē Eiropas Savienībā, EESK būtu vēlējusies, lai Komisija izvēlas tādu pieeju, kas vairāk orientēta uz pamatvērtībām, t.i., uz vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, cilvēka cieņas un lietotāju, jo īpaši mazāk aizsargāto sabiedrības grupu tiesību un interešu ievērošanu, un tad izskata svarīgus inovācijas, tirgus un finansēšanas aspektus, kā tas norādīts Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcijā (P7_TA(2013)0203), nevis pretēji.

3.4

Vienlaikus EESK atzinīgi vērtē lielāko daļu zaļajā grāmatā apskatīto tematu un atzīst, ka vairākums publiskajai apspriešanai ierosināto jautājumu ir pamatoti.

3.5

Komiteja apzinās, ka ES audiovizuālajā telpā arvien lielāka ekonomiskā nozīme ir audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma.

3.5.1

Tomēr jāatzīmē, ka lineāro audiovizuālo pakalpojumu tradicionālais piedāvājums joprojām ir ES patērētāju ieradumu būtiska sastāvdaļa.

Respektīvi, viens ES iedzīvotājs 2012. gadā skatījies televīziju vidēji 3 stundas un 55 minūtes dienā, tas ir par 7 minūtēm vairāk nekā 2011. gadā.

3.6

Lai arī Komiteja atzīst, ka inovācijai un audiovizuālo pakalpojumu tehnoloģiju konverģencei ar internetu ir stratēģiska nozīme, tomēr tā norāda, ka šī parādība var ietekmēt tradicionālās mediju nozares – drukātos preses izdevumus un radio.

3.6.1

EESK uzskata, ka Komisijai vajadzētu uzņemties vadošo lomu, lai radītu apstākļus, kas ļautu tradicionālajiem medijiem pielāgoties digitālajam laikmetam un, ņemot vērā iedzīvotāju, kuriem šie mediji paredzēti, sociālās un kultūras īpatnības, arī turpmāk nodrošināt pakalpojumus ārpus tīmekļa.

3.6.2

Komiteja uzskata, ka ES līmenī jārada vajadzīgie apstākļi, lai tradicionālie mediji, jo īpaši reģionālie un vietējie mediji varētu arī turpmāk īstenot savu pienākumu – sniegt būtisku sabiedriskas nozīmes pakalpojumu, atbalstot valodu un kultūras daudzveidību un nodrošinot informācijas plurālismu, un lai tiktu aizsargāts Eiropas sociālais modelis.

3.7

Komiteja arī uzskata, ka informācijas plurālisma nodrošināšana, kultūras un valodu daudzveidības veicināšana un mediju kā sabiedriskā pakalpojuma strukturējošās nozīmes saglabāšana ES mediju ekosistēmā ir sabiedrībai vispār un konkrēti mediju lietotājiem nozīmīgas vērtības, kuras obligāti jāņem vērā turpmākajā politikā (3).

3.8

Kopumā EESK uzskata, ka sabiedrības interešu aizsardzībai un iedzīvotāju interešu un pilsoņu tiesību nodrošināšanai ir jābūt svarīgākajiem mērķiem Eiropas debatēs par audiovizuālo konverģenci un par Savienības politikas pamatnostādnēm šajā jomā.

4.2.1

Arī EESK pauž bažas par to, ka platformas, kurās tiek uzglabāts saturs, varētu radīt traucējumus brīvai konkurencei audiovizuālo pakalpojumu sniegšanas jomā un tādējādi negatīvi ietekmēt lietotāju brīvu izvēli un piekļuvi kvalitatīvam un daudzveidīgam saturam.

4.2.2

Tāpēc Komiteja uzskata, ka papildus konkurences noteikumiem ir jāparedz īpaši reglamentējoši noteikumi, kas veicinātu un vienkāršotu piekļuvi minētajām platformām valsts un starptautiskā līmenī, kā tas noteikts Komisijas 2009. gada paziņojumā (4).

4.3.1

EESK jau vairākkārt uzsvērusi Eiropas kultūras nozaru, to skaitā audiovizuālās nozares, svarīgo nozīmi Savienības stratēģijā (5).

4.3.2

Ņemot vērā pārmaiņas audiovizuālās nozares vērtību ķēdē, piemēram, satura platformu un nodrošinātāju pieaugošo nozīmi, EESK uzskata, ka AVMP direktīvas pašreizējās prasības nav piemērotākais, samērīgākais un efektīvākais veids, kā veicināt darbu radīšanu, izplatīšanu un novērtēšanu Eiropas Savienībā.

4.3.3

Tādēļ EESK uzskata, ka Komisijai ir jāpārskata televīzijas raidorganizācijām noteiktās prasības un jāattiecina šo prasību darbības joma uz jauniem audiovizuālās vērtību ķēdes dalībniekiem konverģences apstākļos, ņemot vērā šo pakalpojumu pieaugošo ietekmi iedzīvotāju vidū un tiklīdz iespējams uzsākot direktīvas pārskatīšanu.

4.4.1

EESK uzskata, ka Komisijai jāgarantē ar hibrīda platformu starpniecību sniegto dažādo pakalpojumu sadarbspēja, veicinot godīgas konkurences apstākļus visiem satura nodrošinātajiem un pakalpojumu sniedzējiem, un jāraugās, lai lietotāji varētu brīvi un bez diskriminācijas, īpaši ģeogrāfisku iemeslu dēļ, izvēlēties, ko no daudzveidīga un kvalitatīva pakalpojumu klāsta viņi vēlas saņemt.

4.5.1

EESK šeit atsaucas galvenokārt uz atzinumiem par pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu / platjoslu Eiropā (6), Komisijas paziņojumu “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē” (7) un Komisijas paziņojumu “Radiofrekvenču spektra resursu koplietošanas veicināšana iekšējā tirgū” (8).

4.5.2

Audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji arvien plašāk izmanto hibrīda modeļus, kuros satura nodrošināšanai izmanto gan virszemes apraidi, gan platjoslu. Šajā sakarā Komiteja iesaka veikt pētījumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai noskaidrotu šo komerciālo modeļu ietekmi uz audiovizuālās nozares vērtību ķēdi, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju, pakalpojumu sniedzēju un pašu satura veidotāju piekļuvei saturam un platformām. EESK atzīst, ka ir nepieciešamas infrastruktūras, kas ar platjoslas palīdzību garantētu visas Eiropas teritorijas pārklājumu, jo šis ir izšķirošs faktors, no kā ir atkarīga iedzīvotāju digitālā līdztiesība.

4.6.1

Ņemot vērā jaunākās norises tehnoloģiju un tirgus attīstībā, EESK uzskata, ka Komisijai, tiklīdz iespējams, būtu jāuzsāk publiska apspriešanās par AVMP direktīvas pārskatīšanu.

4.6.2

Apspriešanās gaitā Komisijai vajadzētu izskatīt jautājumu par direktīvas darbības jomu, konkrētāk, iespēju iekļaut tajā noteikumus par lineāro un nelineāro audiovizuālo mediju pakalpojumu īpašumtiesību pārredzamību un koncentrāciju, kā arī svarīgo jautājumu par redakcionālās atbildības jēdziena definēšanu audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā. Pārskatīšanā jābalstās uz pamatprincipu, atbilstoši kuram pamatvērtības ir jāievēro un jāgarantē vienādi, neraugoties uz to, ar kādām ierīcēm tiek panākta piekļuve audiovizuālajam saturam, un neatkarīgi no katrai konkrētai ierīcei vajadzīgajiem pielāgojumiem.

4.6.3

Kā norādīts iepriekš izstrādātos atzinumos (9), EESK uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Komisija iesniegtu priekšlikumu pārskatīt un sistematizēt noteikumus, ko piemēro komercpaziņojumiem audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā un kuri šobrīd ir ietverti dažādos likumdošanas instrumentos.

4.7.1

Ir pienācīgi jāņem vērā, ka preses brīvības un mediju plurālisma – aktīva pilsoniskuma un līdzdalības demokrātijas strukturējošu elementu, kas nostiprināti Pamattiesību hartas 11. pantā – ievērošana ir būtisks faktors, lai stiprinātu Savienības integrācijas procesu.

4.7.2

Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta izteiktajām bažām, EESK uzskata, ka Komisijai prioritāri būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, tostarp jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par mediju plurālismu un koncentrāciju, lai reaģētu uz Mediju plurālisma un mediju brīvības centra ziņojumu un augsta līmeņa grupas ziņojumu par mediju brīvību un plurālismu.

4.7.3

Ņemot vērā Eiropas audiovizuālajam tirgum raksturīgās iezīmes – tas ir sadrumstalots, saskaras ar lingvistiskiem un kultūras šķēršļiem un pašlaik nonācis ļoti grūtos ekonomiskos apstākļos –, EESK uzsver, ka medijiem kā sabiedriskam pakalpojumam ir svarīga nozīme, lai saglabātu politisku plurālismu un veicinātu kultūras daudzveidību. Tāpēc Komiteja iesaka Komisijai rosināt plašas pārdomas par to, kādu pārvaldības modeli vajadzētu piemērot medijiem kā sabiedriskam pakalpojumam jaunajos konverģences apstākļos, ņemot vērā Eiropas Padomes jaunākos secinājumus šajā jomā.

4.8.1

Ņemot vērā mediju kultūras dimensiju un to ietekmi sabiedrībā kopumā, EESK uzskata nepilngadīgo un mazāk aizsargāto sabiedrības grupu aizsardzību audiovizuālo mediju un digitālajā vidē (internets, sociālie tīkli u.c.) par vienu no svarīgākajiem jautājumiem, jo šīs sabiedrības daļas aizsardzība ir saistīta ar tādiem būtiskiem aspektiem kā tiesības uz privātumu, attēlu aizsardzība un citām pamattiesībām, kas atzītas, piemēram, ES Cilvēktiesību konvencijā, un tagad noteiktas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas, par laimi, iekļauta līguma pašreizējā redakcijā. Lai gan audiovizuālā konverģence, kas skatītāju pārvērš par mediju veidotāju (interaktivitāte) paver ārkārtīgi plašas saziņas un informācijas iespējas, tā var izraisīt arī mazāk aizsargātu personu saskarsmi ar nelikumīgu darbību (kibernoziedzība).

4.8.2

Šo aspektu EESK jau uzsvērusi vairākos nesen izstrādātos atzinumos, tostarp par atsevišķām Komisijas iniciatīvām, kuras būtībā ir noderīgas, bet kurām, pēc Komitejas domām, trūkst vērienīguma. Konkrēti, Komiteja ir uzsvērusi, ka jānodrošina, lai bērnu izglītošanas jomā strādājošām personām būtu pieejami satura filtrēšanas un attiecīgajai vecuma grupai atbilstīga satura klasifikācijas instrumenti.

4.8.3

EESK ir pārliecināta, ka, risinot jautājumu par nepilngadīgo un mazāk aizsargāto sabiedrības locekļu aizsardzību saistībā ar interneta lietošanu plašākā nozīmē un jo īpaši ar audiovizuālo mediju lietošanu, jāgarantē samērīgums un jārod vajadzīgais līdzsvars starp vārda brīvības pamattiesībām un sabiedriskas nozīmes mērķi aizsargāt nepilngadīgos neatkarīgi no tā, kādas piekļuves iekārtas viņi izmanto.

4.8.4

Tomēr jāatgādina, ka Komisija ir atzinusi (10), ka televīzijas pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji nav adekvāti reaģējuši ne attiecībā uz kopregulācijas un pašregulācijas sistēmām, ar kurām paredzēts aizsargāt nepilngadīgos no kaitīga satura, ne attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem, kuri nodrošina bērniem selektīvu piekļuvi interneta saturam.

4.8.5

EESK vēlētos norādīt, ka šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES turpmākās integrētās audiovizuālās politikas izstrādē un tajā jāparedz ne tikai likumdošanas pasākumi (regulējums, pašregulācija un kopregulācija), bet arī izglītojoši pasākumi par mediju tematiku, kā arī informēšanas, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un spēju stiprināšanas pasākumi gan nepilngadīgajiem, gan ģimenēm un skolām. Tāpēc EESK aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu satura filtru lietojumu vecāku un par izglītību atbildīgo personu vidū.

4.9.1

Šajā punktā EESK atsaucas galvenokārt uz atzinumiem par pieejamības tematiku (11).

4.9.2

Komiteja šajos atzinumos uzsvērusi nepieciešamību stiprināt pieejamību kā pamattiesības un, konkrēti, attiecībā uz audiovizuālajiem pakalpojumiem un interneta vietnēm – uzskatīt tos par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (12).

4.9.3

Tāpēc audiovizuālo pakalpojumu piekļuves jomā ir jāparedz ātri piemērojamas juridiskas prasības, lai tām personām, ko skar dažādu veidu invaliditāte vai ierobežotas komunikācijas spējas, nodrošinātu piekļuves iespējas.

Šīs prasības būtu jābalsta uz standartizācijas stiprināšanu Eiropas līmenī ne vien attiecībā uz audiovizuālo saturu, bet arī uz attiecībā uz izplatīšanas tīkliem, lietotāju gala iekārtām un saskarnes programmatūru. Ir svarīgi rūpēties, lai risinājumi tirgus pieejamības jomā būtu īsti eiropeiski un varētu ieinteresēt arvien jaunus operatorus, un lai samazinātos izmaksas.