(1)

Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu uzņēmējdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 27 dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu esība. Šie šķēršļi un izkropļojumi kavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tie neveicina investīcijas ES un tādējādi neatbilst prioritāšu kopumam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 3. martā pieņemtajā paziņojumā „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” . Tie ir arī pretrunā augsti konkurētspējīgas sociālas tirgus ekonomikas prasībām .

(1)

Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu uzņēmējdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 27 dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu esamība. Šie šķēršļi un izkropļojumi kavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tie neveicina investīcijas Savienībā un tādējādi neatbilst prioritāšu kopumam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 3. martā pieņemtajā paziņojumā „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” , kā arī paktam „Euro plus”, ekonomikas, budžeta un fiskālai integrācijai, kura ir nepieciešama, lai radītu konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku .

(1a)

Ciešāka sadarbība starp nodokļu iestādēm var veicināt būtisku izmaksu un administratīvo slogu samazinājumu uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu līmenī Savienības teritorijā.

(2)

Pārrobežu uzņēmējdarbības nodokļu šķēršļi ir īpaši smagi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam parasti trūkst resursu tirgus neefektivitātes novēršanai.

(2)

Nodokļu šķēršļi ir īpaši smagi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri iesaistīti pārrobežu darbībā, jo tiem parasti trūkst resursu tirgus neefektivitātes novēršanai.

(2a)

Godīga konkurence nodokļu likmju jomā būtu jāatbalsta gan dalībvalstu, gan arī reģionālajā līmenī reģionos, kuriem ir fiskālās politikas veidotāja un likumdevēja pilnvaras.

(3a)

Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir galvenais izaugsmes veicināšanas un darba vietu izveides faktors. Ar kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) ieviešanu, samazinot administratīvās izmaksas un novēršot birokrātiju uzņēmumiem, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuri iesaistīti pārrobežu darbībā, vajadzētu panākt izaugsmi un sekmēt nodarbinātību Savienībā.

(4a)

Tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis, KKUINB vajadzētu ieviest visās dalībvalstīs. Tomēr ja Padome nespēj vienprātīgi pieņemt lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, ir pamats sākt procedūru, lai pieņemtu Padomes lēmumu, ar kuru atļauj izmantot pastiprināto sadarbību KKUINB jomā. Šāda pastiprināta sadarbība jāsāk tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, bet tai jebkurā brīdī jābūt atvērtai arī pārējām dalībvalstīm atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

(4b)

Daži konkrēti konkurences nodokļu jomā, nodokļu optimizācijas un nodokļu arbitrāžas veidi varētu noplicināt atsevišķu dalībvalstu ieņēmumus un radīt kropļojošas atšķirības nodokļu jomā starp kapitālu, kas ir mobils, un darbaspēku, kas ir mazāk mobils. Saskaņā ar pastiprināto Stabilitātes un izaugsmes paktu un Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā dalībvalstīm, īpaši tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ir jāievēro stingra fiskālā disciplīna, jākontrolē izdevumi un jānodrošina pietiekami ieņēmumi no nodokļiem. Šo iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka Euro Plus paktā, par kuru vienojušies dalībvalstu, kas atrodas eirozonā, valstu un valdību vadītāji, ir paredzēts, ka KKUINB „varētu būt ieņēmumu ziņā neitrāls līdzeklis, kā nodrošināt konsekvenci starp valstu nodokļu sistēmām, vienlaikus ņemot vērā valstu nodokļu politikas stratēģijas, un veicināt fiskālo ilgtspēju un Eiropas uzņēmējdarbības konkurētspēju”. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tās dalībvalstis, kuru valūta ir euro, varētu izpildīt savas budžeta saistības un tādējādi aizsargāt eurozonas kā tādas stabilitāti, un ir vēlams, lai pēc iespējas drīz KKUINB tiktu piemērota pēc iespējas lielākam skaitam uzņēmumu.

(4c)

Ņemot vērā MVU būtiski svarīgo lomu iekšējā tirgū, Komisijai vajadzētu izveidot un darīt pieejamu tiem MVU, kuri iesaistīti pārrobežu darbībā, instrumentu, kas mazinātu administratīvo slogu un izmaksas un tādējādi ļautu tiem brīvprātīgi iekļauties KKUINB sistēmā.

(5)

Nodokļu likmju atšķirības nerada tādus pašus šķēršļus, tāpēc šai sistēmai (kopējai konsolidētai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei (KKUINB)) nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm.

(5)

Nodokļu likmju atšķirības nerada tādus pašus šķēršļus, tāpēc šai sistēmai KKUINB nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm. Dalībvalstīm tāpēc arī vajadzētu saglabāt tiesības pieņemt konkrētas iniciatīvas attiecībā uz uzņēmējdarbību, it īpaši nodokļu atlaides veidā.

(5a)

Šī direktīvas mērķis nav saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes dalībvalstīs. Tomēr, ja kļūst skaidrs, ka minimālo likmju ieviešana uzlabotu uzņēmumu ienākuma nodokļa ekonomisko iedarbīgumu, efektivitāti un taisnīgumu, Komisijai būtu jāapsver, vai šāda saskaņošana ir jāveic, pārskatot šīs direktīvas īstenošanu. Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka uzņēmuma nodokļu likmju attīstība dalībvalstīs liecina par to, ka konkurencei nodokļu jomā ir bijusi ietekme uz iekšējo tirgu. Tādēļ ir noderīgi saistībā ar 2010. gada 9. maija ziņojumu "Jauna stratēģija vienotajam tirgum" noteikt, vai šādas konkurences ietekme uz nodokļu kultūru ir pozitīva vai negatīva un vai tā iederas 21. gs. iekšējā tirgū. Jo īpaši vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai, novēršot saspīlējumu starp tirgus integrāciju un suverenitāti nodokļu jomā, būtu iespējams saskaņot iekšējā tirgus sociālo dimensiju ar tirgus dimensiju.

(6)

Konsolidācija ir šādas sistēmas būtisks elements, jo lielākos nodokļu šķēršļus, ar ko uzņēmumi saskaras Savienībā, var pārvarēt tikai šādā veidā. Tas novērš iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē. Turklāt nodokļu maksātājiem radušies zaudējumi tiek automātiski ieskaitīti attiecībā pret citu tās pašas grupas dalībnieku peļņu.

(6)

Konsolidācija ir šādas sistēmas būtisks elements, jo lielākos nodokļu šķēršļus, ar ko vienas un tās pašas grupas uzņēmumi , kuri iesaistīti pārrobežu darbībās, saskaras Savienībā, var pārvarēt tikai šādā veidā. Tas novērš iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē. Turklāt nodokļu maksātājiem radušies zaudējumi tiek automātiski ieskaitīti attiecībā pret citu tās pašas grupas dalībnieku peļņu.

(6a)

Plaša nodokļa bāze, konsolidācija un dalībvalstu diskrecionārā vara, kas attiecas uz valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm, padara KKUINB par fiskāli neitrālu operāciju.

(6b)

Ciktāl KKUINB izmantošana ietekmēs reģionālo vai vietējo pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi rīkoties, veicot pasākumus situācijas koriģēšanai, saskaņā ar savu konstitucionālo sistēmu un atbilstīgi šai direktīvai.

(8)

Šāda sistēma ir galvenokārt paredzēta, lai apmierinātu tādu uzņēmumu vajadzības , kuri veic pārrobežu darbību, tāpēc tai jābūt brīvprātīgai sistēmai, kas papildina esošās valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas .

(8)

Tā kā šī direktīva galvenokārt paredzēta, lai labumu gūtu uzņēmumi , kuri veic pārrobežu darbību, vienlaikus neizslēdzot no tās darbības jomas citus uzņēmumus, tā ir izveidota kā brīvprātīga sistēma, kurā var iestāties visi atbilstošie uzņēmumi. Tomēr tiek sagaidīts, ka Eiropas uzņēmumi un Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kuras pēc definīcijas ir starptautiskas, piemēros šo direktīvu divus gadus pēc tās piemērošanas datuma. Visiem pārējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, izņemot mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus, kā definēts Komisijas Ieteikumā Nr. 2003/361/EK (1) (par MVU), arī vajadzētu piemērot šo direktīvu ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma. Novērtējot KKUINB ietekmi, Komisijai vajadzētu novērtēt, vai tai vajadzētu kļūt obligātai šādiem maziem un vidējiem uzņēmumiem .

(20)

Sistēmai jāietver vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus ļaunprātīgas izmantošanas veidus. Šajos pasākumos jāietver ierobežojumi attiecībā uz iespēju atskaitīt procentus, kas izmaksāti saistītajiem uzņēmumiem, kuri nodokļu vajadzībām ir rezidenti tādā zemo nodokļu valstī ārpus Savienības, kas ar nodokļu maksātāja dalībvalsti neveic informācijas apmaiņu, pamatojoties uz nolīgumu, kurš pielīdzināms Direktīvai 2011/16/ES par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem.

(20)

Sistēmā jāietver vispārējs un efektīvs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus ļaunprātīgas izmantošanas veidus. Šajos pasākumos jāietver ierobežojumi attiecībā uz iespēju atskaitīt procentus, kas izmaksāti saistītajiem uzņēmumiem, kuri nodokļu vajadzībām ir rezidenti tādā zemo nodokļu valstī ārpus Savienības, kas ar nodokļu maksātāja dalībvalsti neveic informācijas apmaiņu, pamatojoties uz nolīgumu, kurš pielīdzināms Direktīvai 2011/16/ES par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem. Nevajadzētu traucēt dalībvalstu centienus ieviest un savstarpēji koordinēt papildu pasākumus ar mērķi mazināt tādu zemo nodokļu valstu, kuras atrodas ārpus ES, nelabvēlīgo ietekmi, ar kurām nenotiek vajadzīgās informācijas apmaiņa nodokļu jomā.

(21)

Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai jāietver trīs vienlīdz izsvērti faktori (darbaspēks, aktīvi un pārdevumi). Darbaspēka faktors aprēķināms, pamatojoties uz algu sarakstu un darbinieku skaitu (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Aktīvu faktoru veido visi materiālie pamatlīdzekļi. Nemateriālie aktīvi un finanšu aktīvi izslēdzami no formulas to mobilā rakstura un sistēmas apiešanas risku dēļ. Šo faktoru izmantošana piešķir attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm. Visbeidzot,lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts godīgu līdzdalību, jāņem vērā pārdevumi. Šiem faktoriem un svērumiem jānodrošina, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tā tiek gūta. Ja sadalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo uzņēmējdarbības apjomu, tad kā izņēmumu no vispārējā principa ar drošības klauzulu paredz alternatīvu metodi.

(21)

Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai jāietver trīs faktori (darbaspēks, aktīvi un pārdevumi). Gan darbaspēka , gan aktīvu faktora svērumam jābūt 45 % apmērā, savukārt pārdevumu faktora svērumam – 10 % apmērā. Darbaspēka faktors aprēķināms, pamatojoties uz algu sarakstu un darbinieku skaitu (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Aktīvu faktoru veido visi materiālie pamatlīdzekļi. Nemateriālie aktīvi un finanšu aktīvi izslēdzami no formulas to mobilā rakstura un sistēmasapiešanas risku dēļ. Šo faktoru izmantošana piešķir attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm. Visbeidzot, lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts godīgu līdzdalību, jāņem vērā pārdevumi. Šiem faktoriem un svērumiem jānodrošina, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tā tiek gūta. Ja sadalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo uzņēmējdarbības apjomu, tad kā izņēmumu no vispārējā principa ar drošības klauzulu paredz alternatīvu metodi.

(21a)

Vispārējie KKUINB aprēķināšanas noteikumi nedrīkst uzņēmumiem radīt nesamērīgi augstas administratīvās izmaksas, lai nekaitētu uzņēmumu konkurētspējai.

(23)

Uzņēmumu grupām jābūt iespējai sadarboties ar vienu nodokļu administrāciju (galveno nodokļu iestādi), kas ir tās dalībvalsts nodokļu administrācija , kurā grupas mātesuzņēmums (galvenais nodokļu maksātājs) ir rezidents nodokļu vajadzībām. Šajā direktīvā jānosaka arī procesuālie noteikumi sistēmas administrēšanai. Tajā jāparedz arī iepriekšēja nolēmuma mehānisms. Galvenajai nodokļu iestādei jāsāk un jākoordinē audits, bet jebkuras dalībvalsts, kurā ar nodokli apliekams kāds grupas dalībnieks, nodokļu iestāde var lūgt audita sākšanu. Dalībvalsts, kurā kāds grupas dalībnieks ir rezidents vai reģistrēts, kompetentā iestāde galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesā var apstrīdēt galvenās nodokļu iestādes lēmumu par paziņojumu par izvēli pievienoties sistēmai vai par grozītu nodokļu aprēķinu. Strīdi starp nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm risināmi administratīvā institūcijā, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē atbilstīgi galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesību aktiem.

(23)

Uzņēmumu grupām jābūt iespējai sadarboties ar vienu nodokļu administrāciju (galveno nodokļu iestādi), kas ir tās dalībvalsts nodokļu iestāde , kurā grupas mātesuzņēmums (galvenais nodokļu maksātājs) ir rezidents nodokļu vajadzībām. Šajā direktīvā jānosaka arī procesuālie noteikumi sistēmas administrēšanai. Tajā jāparedz arī iepriekšēja nolēmuma mehānisms. Galvenajai nodokļu iestādei jāsāk un jākoordinē audits, bet jebkuras dalībvalsts, kurā ar nodokli apliekams kāds grupas dalībnieks, nodokļu iestāde var lūgt audita sākšanu. Dalībvalsts, kurā kāds grupas dalībnieks ir rezidents vai reģistrēts, kompetentā iestāde galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesā var apstrīdēt galvenās nodokļu iestādes lēmumu par paziņojumu par izvēli pievienoties sistēmai vai par grozītu nodokļu aprēķinu. Strīdi starp nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm risināmi administratīvā institūcijā, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē atbilstīgi galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesību aktiem.

(23a)

Komisijai vajadzētu izveidot jaunu KKUINB forumu, kas līdzinās Kopējam iekšējo cenu noteikšanas forumam un kuram uzņēmumi un dalībvalstis var iesniegt ar KKUINB saistītus jautājumus un strīdus. Šādam forumam vajadzētu sniegt norādes uzņēmumiem un dalībvalstīm.

(27a)

Šī direktīva ietver pilnīgi jaunu pieeju uzņēmumu ienākuma nodokļa būtiskam komponentam. Tādēļ Komisijai vajadzētu veikt pamatīgu analīzi un neatkarīgu novērtējumu, tiklīdz to ir iespējams izdarīt jēgpilnā veidā. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai un īstenošanai ir raksturīgs cikliskums, pirmo piecu gadu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā nav iespējams veikt šādu analīzi un novērtējumu. Komisijas analīzē un novērtējumā vajadzētu īpaši iekļaut šādu aspektu izpēti: KKUINB fakultatīvā būtība, nodokļa bāzes saskaņošanas ierobežošana, aprēķināšanas formula, praktiskuma apsvērumi saistībā ar MVU režīmu un ietekme uz dalībvalstu ieņēmumiem no nodokļiem.

(j)

nodokļi, kas minēti III pielikumā , izņemot akcīzes nodokļus, kas uzlikti energoproduktiem, alkoholam un alkoholiskajiem dzērieniem un rūpnieciski ražotai tabakai .

(j)

nodokļi, kas minēti III pielikumā.

(c)

ir atskaitāmas apdrošināšanas sabiedrību tehniskās rezerves, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 91/674/EEK, izņemot izlīdzināšanas rezerves. Dalībvalsts var paredzēt izlīdzināšanas rezervju atskaitīšanu . Grupas gadījumā jebkādu šādu izlīdzināšanas rezervju atskaitījumu attiecina uz to grupas dalībnieku iedalīto daļu, kas ir rezidenti vai atrodas šajā dalībvalstī. Atskaitītās summas pārskata un koriģē katra taksācijas gada beigās. Aprēķinot nākamo gadu nodokļa bāzi, ņem vērā jau atskaitītās summas.

(c)

ir atskaitāmas apdrošināšanas sabiedrību tehniskās rezerves, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 91/674/EEK, izņemot izlīdzināšanas rezerves. Dalībvalstij, kura saskaņā ar Direktīvas 91/674/EEK 62. pantu ir ieviesusi komerclikuma prasību par izlīdzināšanas rezervju veidošanu, ir arī jāparedz, ka no šādām rezervēm ir atskaitāms nodoklis . Grupas gadījumā jebkādu šādu izlīdzināšanas rezervju atskaitījumu attiecina uz to grupas dalībnieku iedalīto daļu, kas ir rezidenti vai atrodas šajā dalībvalstī. Atskaitītās summas pārskata un koriģē katra taksācijas gada beigās. Aprēķinot nākamo gadu nodokļa bāzi, ņem vērā jau atskaitītās summas.

(a)

peļņas nodoklis atbilstoši šīs trešās valsts vispārējam režīmam ar likumisku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka par 40 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs;

(a)

peļņas nodoklis atbilstoši šīs trešās valsts vispārējam režīmam ar likumisku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka par 70 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs;

(b)

saskaņā ar trešās valsts vispārējo režīmu peļņa ir apliekama ar likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka nekā 40 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs, vai saimnieciskajai vienībai piemērojams speciāls režīms, kas paredz ievērojami zemāku līmeni aplikšanai ar nodokli nekā vispārējais režīms;

(b)

saskaņā ar trešās valsts vispārējo režīmu peļņa ir apliekama ar likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka nekā 70 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs, vai saimnieciskajai vienībai piemērojams speciāls režīms, kas paredz ievērojami zemāku līmeni aplikšanai ar nodokli nekā vispārējais režīms;

a)

mehānisma, kas izveidots saskaņā ar XVI nodaļu, nodokļa bāzu sadalīšanai starp dalībvalstīm ietekmi un ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem no nodokļiem;

b)

direktīvas piemērojamību un praktisko pielietojumu MVU;

c)

pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, ja šī sistēmu kļūtu obligāta MVU;

d)

direktīvas sociāli ekonomisko ietekmi, tostarp ietekmi uz uzņēmumu globālajām darbībām un atbilstošo un neatbilstošo uzņēmumu konkurētspēju;

e)

ietekmi uz godīgu un taisnīgu nodokļu iekasēšanu dalībvalstīs;

f)

minimālo nodokļu likmju ieviešanas priekšrocībām un trūkumiem.