(1)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus, tostarp izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu noteiktos grozījumus, Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 skaidrības labad būtu jāaizstāj ar šo regulu.

(1)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus, tostarp izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu noteiktos grozījumus, Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 skaidrības labad būtu jāaizstāj ar šo regulu , ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru atbilstoši Lisabonas līgumam .

(2)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteica budžeta principus un finanšu noteikumus, kas jāievēro visos tiesību aktos un visām iestādēm. Minētās regulas pamatprincipi, koncepcija un struktūra, kā arī budžeta un finanšu vadības pamatnoteikumi ir jāsaglabā. Atkāpes no šiem pamatprincipiem būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, to pievienoto vērtību Savienības gada budžetam (turpmāk „budžets”) un slogu, ko tās uzliek ieinteresētajām personām. Ir nepieciešams uzturēt un nostiprināt finanšu reformas galvenos elementus — finanšu dalībnieku lomu, kontroles integrāciju operatīvajos dienestos, iekšējos revidentus, budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB), uzskaites principu un noteikumu modernizāciju un pamatprincipus dotācijām.

(2)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteica budžeta principus un finanšu noteikumus , kas reglamentē vispārējā budžeta izstrādi un izpildi, nodrošinot pareizu un efektīvu pārvaldību, kontroli un Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā arī veicinot pārredzamību, un kas jāievēro visos tiesību aktos un visām iestādēm. Minētās regulas pamatprincipi, koncepcija un struktūra, kā arī budžeta un finanšu pārvaldības pamatnoteikumi ir jāsaglabā. Atkāpes no šiem pamatprincipiem būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, to pievienoto vērtību Savienības gada budžetam (turpmāk „budžets”) un slogu, ko tās uzliek ieinteresētajām personām. Ir nepieciešams uzturēt un nostiprināt finanšu reformas galvenos elementus — finanšu dalībnieku lomu, kontroles integrāciju operatīvajos dienestos, iekšējos revidentus, budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB), grāmatvedības principu un noteikumu modernizāciju un pamatprincipus dotācijām.

(4a)

Attiecībā uz Savienības pētniecības pamatprogrammām būtu jāturpina vienkāršot noteikumus un procedūras atbilstoši Eiropas Parlamenta 2010. gada 11. novembra rezolūcijai par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (2) un galīgajam ziņojumam, ko sagatavoja ekspertu grupa par Septītās pamatprogrammas īstenošanas starpposma novērtējumu un publicēja 2010. gada 12. novembrī, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 1982/2006/EK 7. panta 2. punktu.

(5)

Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 tika sašaurināta, nosakot tajā vienīgi vispārējos principus un pamatnoteikumus, kas attiecas uz visu budžeta nozari, ko aptver Līgumi, savukārt īstenošanas noteikumi tika izklāstīti Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, lai radītu labāku šo noteikumu hierarhiju un padarītu Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 vieglāk lasāmu. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”) Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Tāpēc daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, būtu jāiekļauj šajā regulā. Komisijas pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par šīs regulas piemērošanu būtu jāietver tikai tehniskas detaļas un īstenošanas kārtība.

(5)

Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 tika sašaurināta, nosakot tajā vienīgi vispārējos principus un pamatnoteikumus, kas attiecas uz visu budžeta nozari, ko aptver Līgumi, savukārt īstenošanas noteikumi tika izklāstīti Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, lai radītu labāku šo noteikumu hierarhiju un padarītu Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 vieglāk lasāmu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”) 290. pantu Komisijai ar leģislatīvu aktu var deleģēt pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, tikai lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvā akta elementus. Tāpēc daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)

Noteikumi, ar kuriem reglamentē iepriekšējā finansējuma procentus, būtu jāvienkāršo, jo tie rada pārlieku administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem un Komisijas dienestiem un pārpratumus starp Komisijas dienestiem, dalībniekiem un partneriem. Vienkāršošanas nolūkā, jo īpaši attiecībā uz dotāciju saņēmējiem, un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu būtu jāatceļ pienākums aprēķināt iepriekšējā finansējuma procentus un atgūt tos. Tomēr būtu jāparedz iespēja iekļaut šādu pienākumu deleģēšanas līgumā, lai būtu iespējama iepriekšējā finansējuma radīto procentu izmantošana konkrētu delegātu pārvaldītām programmām vai šādu procentu atgūšana.

(8)

Noteikumi, ar kuriem reglamentē iepriekšējā finansējuma procentus, būtu jāvienkāršo, jo tie rada pārlieku administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem un Komisijas dienestiem un pārpratumus starp Komisijas dienestiem, dalībniekiem un partneriem. Vienkāršošanas nolūkā, jo īpaši attiecībā uz dotāciju saņēmējiem, un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu nekavējoties būtu jāatceļ pienākums aprēķināt iepriekšējā finansējuma procentus un atgūt tos. Tomēr būtu jāparedz iespēja iekļaut šādu pienākumu deleģēšanas līgumā, lai būtu iespējama iepriekšējā finansējuma radīto procentu izmantošana konkrētu delegātu pārvaldītām programmām vai šādu procentu atgūšana.

(11)

Līgumā noteikts, ka daudzgadu finanšu shēmu pieņem kā regulu. Tāpēc dažus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas noteikumus ir nepieciešams iekļaut šajā regulā. Lai nodrošinātu budžeta disciplīnu, īpaši jāizveido saikne starp daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējo budžeta procedūru. Tāpat ir jāiekļauj noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes apņemšanos ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

(11)

Tā kā saskaņā ar Līgumu daudzgadu finanšu shēmu turpmāk pieņems kā regulu un tādēļ ir attiecīgi jāgroza Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, ir loģiski atsevišķus Iestāžu nolīguma noteikumus iekļaut šajā regulā. Lai nodrošinātu budžeta disciplīnu, īpaši jāizveido saikne starp daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējo budžeta procedūru. Tāpat ir jāiekļauj noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes apņemšanos ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

(13a)

Ieņēmumi, ko nevalstiskas trešās personas guvušas, cenšoties īstenot Savienības leģitīmos mērķus, tādus kā cīņa pret cigarešu kontrabandu un viltošanu (piemēram, „Phillip Morris” nolīgums), būtu jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem, jo īpaši gadījumos, kad to pamatā ir vienošanās, kas noslēgtas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūrā.

(16)

Attiecībā uz proporcionalitātes noteikumiem kā daļu no kredītrīkotāja veiktā riska novērtējuma būtu jāievieš jēdziens par pieļaujamo kļūdas risku. Iestādēm būtu jāspēj novirzīties no vispārējā 2 % būtiskuma sliekšņa, ko Revīzijas palāta izmanto, lai spriestu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Budžeta izpildes apstiprinātājiestādei piemērotāks pamats vērtējumiem par riska pārvaldību Komisijā ir pieļaujamie riska līmeņi. Eiropas Parlamentam un Padomei tāpēc būtu jānosaka pieļaujamais kļūdas risks katrā politikas jomā, ņemot vērā kontroļu izmaksas un noderīgumu.

(16)

Lai noteiktu kļūdas risku, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu un veicot atbilstīgas kontroles, un attiecīgi rīkotos, būtu jāizmanto pārvaldības instruments, kas uzrāda šo kļūdas risku.

(16a)

LESD 15. pantā ir noteikts, ka iestādes darbojas iespējami atklāti, un ir iestrādāts pārredzamības princips, kas paredz, ka Savienības budžeta izpildes jomā pilsoņiem jābūt iespējai uzzināt, kur un kādiem nolūkiem Savienība izlieto līdzekļus. Šāda informācija sekmē demokrātiskas debates, veicina pilsoņu līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanas procesā un stiprina Savienības izdevumu institucionālo kontroli un uzraudzību. Tas būtu jānodrošina, publicējot — vēlams, izmantojot modernus komunikācijas instrumentus — attiecīgu informāciju par galīgajiem līgumslēdzējiem un Savienības līdzekļu galasaņēmējiem, ņemot vērā viņu likumīgās tiesības uz konfidencialitāti un drošību un — attiecībā uz fiziskajām personām — tiesības uz privātās dzīves aizsardzību un personas datu aizsardzību. Tādēļ iestādēm būtu jāizmanto selektīva pieeja, ievērojot proporcionalitātes principu. Pieņemot lēmumus par publicēšanu, būtu jāpamatojas uz atbilstīgiem kritērijiem, lai sniegtu lietderīgu informāciju.

(23a)

Ļoti mazas un mazas vērtības dotāciju gadījumā var piemērot vienkāršotas uzskaites un apstiprinājuma procedūras, tā veidojot saņēmēja vajadzībām atbilstošu pieeju.

(23b)

Var apstiprināt arī dotāciju piešķiršanu fundamentālo pētījumu jomā, kur pēc zinātniskās izpētes darbības nav iespējams uzrādīt tās iznākumu vai rezultātu.

(24)

Pieredze ar publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), kas ir institucionalizētas kā Savienības organizācijas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu, liecina, ka būtu jāpievieno papildu alternatīvas, lai paplašinātu instrumentu izvēli un iekļautu organizācijas, kuru noteikumi ir elastīgāki un pieejamāki privātiem partneriem nekā Savienības iestādēm piemērojamie. Šādas alternatīvas būtu īstenojamas ar netiešu vadību. Alternatīvai būtu jābūt organizācijai, kas izveidota ar pamataktu un kurai ir finanšu noteikumi, kuros būtu jāņem vērā principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu vadību. Šie principi būtu jāpieņem ar deleģēto regulu, un to pamatā būtu jābūt principiem, kas jāievēro trešām struktūrām, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi. Cita alternatīva būtu PPP izpilde, ko veic organizācijas, kuru darbību reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības.

(24)

Pieredze ar publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), kas ir institucionalizētas kā Savienības organizācijas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu, liecina, ka būtu jāpievieno papildu alternatīvas, lai paplašinātu instrumentu izvēli un iekļautu organizācijas, kuru noteikumi ir elastīgāki un pieejamāki privātiem partneriem nekā Savienības iestādēm piemērojamie. Šādas alternatīvas būtu īstenojamas ar netiešu pārvaldību. Alternatīvai būtu jābūt organizācijai, kas izveidota ar pamataktu un kurai ir finanšu noteikumi, kuros būtu jāņem vērā principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību. Šie principi būtu jāpieņem ar deleģēto regulu , par kuru būtu jākonsultējas ar Eiropas Revīzijas palātu, un to pamatā vajadzētu būt principiem, kas jāievēro trešām struktūrām, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi.

(25)

LESD 317. panta nolūkiem šajā regulā būtu jāiekļauj dalībvalstu pamatpienākumi attiecībā uz kontroli un revīziju, ja tās netieši izpilda budžetu ar dalītu vadību; šādi pienākumi šobrīd ir noteikti tikai nozaru regulās. Tāpēc ir nepieciešams iekļaut noteikumus, izveidojot saskanīgu sistēmu visām attiecīgajām politikas jomām, par saskaņotu administratīvu struktūru valstu līmenī, kopēju vadību un kontroles pienākumiem attiecībā uz šādām struktūrām, ikgadēju vadības sagatavotu ticamības deklarāciju ar tai pievienotu neatkarīgu revīzijas atzinumu un dalībvalstu ikgadēju deklarāciju, kurā tās uzņemas atbildību par tām uzticēto Savienības līdzekļu vadību, finanšu grāmatojumu noskaidrošanu un atcelšanas un koriģēšanas mehānismiem, kuru darbību nodrošina Komisija. Detalizētiem noteikumiem būtu jāpaliek nozaru regulās.

(25)

LESD 317. un 290. panta nolūkiem šajā regulā būtu jāiekļauj dalībvalstu pamatpienākumi attiecībā uz kontroli un revīziju, ja tās netieši izpilda budžetu ar dalītu pārvaldību; šādi pienākumi šobrīd ir noteikti tikai nozaru regulās. Tāpēc ir nepieciešams iekļaut noteikumus, izveidojot saskanīgu sistēmu visām attiecīgajām politikas jomām, par saskaņotu administratīvu struktūru valstu līmenī , kas nerada papildu administratīvas kontroles struktūras, bet ļauj dalībvalstīm akreditēt struktūras, kuras pilnvarotas pārvaldīt Savienības līdzekļus . Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām noteikt struktūru vai organizāciju, kas veiktu akreditējošās iestādes funkcijas un kas varētu būt vienā administratīvajā līmenī ar akreditējamo struktūru vai jau būtu atbildīga par citu iestāžu uzraudzību; tam nevajadzētu izslēgt iespēju dalībvalstīm izvēlēties jebkādu citu struktūru, ciktāl tas atbilst šīs regulas noteikumiem. Turklāt šajā regulā vajadzētu paredzēt kopējus vadības un kontroles pienākumus attiecībā uz šādām struktūrām, ikgadēju vadības sagatavotu ticamības deklarāciju ar tai pievienotu neatkarīgu revīzijas atzinumu un dalībvalstu ikgadēju deklarāciju, kurā tās uzņemas atbildību par tām uzticēto Savienības līdzekļu pārvaldību, finanšu grāmatojumu noskaidrošanu un atcelšanas un koriģēšanas mehānismiem, kuru darbību nodrošina Komisija , lai izveidotu saskaņotu tiesisko pamatu, kas uzlabotu arī vispārējo juridisko noteiktību un kontroles efektivitāti, kā arī novēršanas pasākumus un Savienības finanšu interešu aizsardzību. Detalizētiem noteikumiem būtu jāpaliek nozaru regulās.

(33a)

Visi likumdevējai iestādei iesniegtie priekšlikumu projekti būtu jāsagatavo tā, lai tiem varētu piemērot lietotājdraudzīgas informācijas tehnoloģijas (t. s. e-pārvaldību), un būtu jānodrošina budžeta pārvaldības procesā apstrādāto datu savietojamība, lai uzlabotu efektivitāti. Būtu jāparedz vienoti datu nosūtīšanas standarti elektroniskā formātā pieejamiem datiem. Šo mērķu sasniegšanai būtu jāparedz pārejas periods divu gadu garumā no šīs regulas stāšanās spēkā.

(38a)

Vienreizēji maksājumi un vienotas likmes būtu jāizmanto brīvprātīgi un jāpiemēro tikai atbilstošos gadījumos. Būtu jāprecizē attiecībā uz vienotajām likmēm un vienreizējiem maksājumiem izmantotā terminoloģija.

(38b)

Būtu jāierosina attiecināmo izmaksu sīkāks skaidrojums vai konstruktīva to definīcija, jo tas uzlabotu pilnu izmaksu segšanas — proti, tiešo un netiešo izmaksu, pirms un pēc pētniecības fāzes — principa ievērošanu.

(43a)

Lai revidētajai struktūrai dotu pietiekamu laiku to Revīzijas palātas konstatēto trūkumu novēršanai, kuri varētu ietekmēt revidētās struktūras galīgos pārskatus vai pakārtoto darījumu likumību un/vai pareizību, Revīzijas palāta nodrošina, ka visi šādi revīzijas konstatējumi tiek savlaicīgi nosūtīti attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

(44)

Būtu jāatjaunina noteikumi par provizoriskajiem un galīgajiem pārskatiem, jo īpaši, lai tiktu iesniegta informācija, ar kuru būtu jāpapildina pārskati, ko Komisijas grāmatvedim nosūta konsolidācijas nolūkā. Būtu jāiekļauj arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, kuru iestādes un organizācijas, ko finansē no budžeta, pievieno, nosūtot Revīzijas palātai savus galīgos pārskatus, kā arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, ko pievieno, nosūtot Savienības galīgos konsolidētos pārskatus. Visbeidzot, būtu jānosaka īsāks termiņš Revīzijas palātai apsvērumu izteikšanai par provizoriskajiem pārskatiem no iestādēm, kas nav Komisija, un no budžeta finansētajām organizācijām, lai tās varētu sastādīt galīgos pārskatus, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes.

(44)

Būtu jāatjaunina noteikumi par provizoriskajiem un galīgajiem pārskatiem, jo īpaši, lai tiktu iesniegta informācija, ar kuru būtu jāpapildina pārskati, ko Komisijas grāmatvedim nosūta konsolidācijas nolūkā. Būtu jāiekļauj arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, kuru iestādes un organizācijas, ko finansē no budžeta, pievieno, nosūtot Revīzijas palātai savus galīgos pārskatus, kā arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, ko pievieno, nosūtot Savienības galīgos konsolidētos pārskatus. Visbeidzot, būtu jānosaka īsāks termiņš Revīzijas palātai apsvērumu izteikšanai par provizoriskajiem pārskatiem no iestādēm, kas nav Komisija, un no budžeta finansētajām organizācijām, lai tās varētu sastādīt galīgos pārskatus, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes. Lai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru noslēgtu nākamajā gadā pēc izskatāmā gada, tiks izveidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus procedūrai nepieciešamā laika saīsināšanai.

(45)

Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai jāiesniedz saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu, īpaši jāpiemin, ka Komisijai saskaņā ar LESD 318. pantu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par Savienības finansēm, kas balstīts uz sasniegtajiem rezultātiem. Tādēļ šajā regulā ir jāievieš atbilstoši noteikumi par šādu ziņojumu saistībā ar citām spēkā esošajām ziņošanas prasībām.

(45)

Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai jāiesniedz saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu, īpaši jāpiemin, ka Komisijai saskaņā ar LESD 318. pantu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par Savienības finansēm, kas balstīts uz sasniegtajiem rezultātiem. Tādēļ šajā regulā ir jāievieš atbilstoši noteikumi par šādu ziņojumu saistībā ar citām spēkā esošajām ziņošanas prasībām. Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par to, kas personāla politikā sasniegts dzimumu līdztiesības jomā.

(48)

Ārējo darbību īstenošanas īpašos noteikumus ir nepieciešams pielāgot izmaiņām, kas ierosinātas saistībā ar īstenošanas metodēm.

(48)

Ārējo darbību īstenošanas īpašos noteikumus ir nepieciešams pielāgot izmaiņām, kas ierosinātas saistībā ar īstenošanas metodēm , un ir jāierosina diferencēta pieeja gadījumos, kad Eiropas Savienībai nākas reaģēt uz ārkārtējām humanitārām situācijām, starptautiskām krīzēm vai demokrātiskas pārejas procesiem trešās valstīs .

(54a)

Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot deleģēto aktu sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un atbilstīgi nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(55)

Šī regula būtu jāpārskata tikai vajadzības gadījumā. Pārāk bieža pārskatīšana rada neproporcionālas izmaksas sakarā ar administratīvo struktūru un procedūru pielāgošanu jaunajiem noteikumiem. Turklāt laika periods varētu būt pārāk īss, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus par spēkā esošo noteikumu piemērošanu.

(56a)

Šīs regulas uztveramība būtu jāuzlabo, pievienojot rādītāju, kurā iekļauts gan katra panta nosaukums, gan finanšu terminu glosārijs,

—

jēdziens „iestāde” attiecas uz Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas Ombudu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD);

—

Eiropas Centrālo banku neuzskata par Savienības iestādi.

a)

Savienības ieņēmumi un izdevumi , ieskaitot administratīvos izdevumus, kas iestādēm paredzēti saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienību attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un darbības izdevumus, kas paredzēti šo noteikumu īstenošanai, ja tos maksā no budžeta ;

a)

Savienības ieņēmumi un izdevumi;

b)

Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumi un ieņēmumi.

b)

ieņēmumi un izdevumi, kas paredzēti attiecīgā Eiropas Attīstības fonda īstenošanai.

a)

administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus, kas iestādēm paredzēti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un šo noteikumu īstenošanai nepieciešamos darbības izdevumus, ja tos sedz no budžeta, un

b)

minēto noteikumu īstenošanai nepieciešamos darbības izdevumus, ja tos sedz no budžeta, tostarp arī saistītos atbalsta izdevumus;

aa)

vai, pienācīgi pamatotos gadījumos, par summām, kas paredzētas vēl nepabeigtiem ar ēkām saistītiem projektiem 195. panta 3. punkta nozīmē, ja saistību radīšanas procedūras sagatavošanas posmi vēl nav pabeigti līdz 31. decembrim un minētās summas ir nepieciešamas darbu paātrināšanai vai parāda agrākai atmaksāšanai; tādā gadījumā par šīm summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. decembrim; un

ba)

par attiecīgām summām no pašu resursu sistēmas;

ea)

konkurences jomā uzliktie naudas sodi, citi naudas sodi un summas, kas tiek saņemtas pēc strīdu izšķiršanas ārpustiesas kārtībā, pēc vienošanos vai citu līdzīgu nolīgumu noslēgšanas, vai arī nevalstisko trešo pušu kompensācijas maksājumi;

a)

ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma;

a)

ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma;

b)

ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;

b)

ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;

c)

ieņēmumi no nepareizi samaksātu summu atmaksas;

c)

ieņēmumus no nepareizi samaksātu summu atmaksas saskaņā ar 77. pantu ;

ca)

ieņēmumi no priekšfinansējuma procentiem saskaņā ar 5. pantu;

d)

ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas citiem dienestiem, iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;

d)

ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas citiem dienestiem, iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;

e)

saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

e)

saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

f)

ieņēmumi no pārdošanas, izīrēšanas vai citiem līgumiem saistībā ar tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu;

f)

ieņēmumi no pārdošanas, izīrēšanas, atmaksāšanas vai citiem līgumiem saistībā ar tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu;

g)

ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp arī elektroniskajos nesējos.

g)

ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp arī elektroniskajos nesējos.

a)

līgumsodi, kas piemēroti publiskā iepirkuma līgumu pusēm vai dotāciju saņēmējiem;

b)

atlaides, atmaksājumi un rabati, kas piemēroti atsevišķiem rēķiniem un izmaksu deklarācijām;

c)

procenti, kas gūti no priekšfinansējuma maksājumiem;

d)

korekcijas saistībā ar nepamatoti izmaksātām summām.

a)

pārvietot saistību apropriācijas katras nodaļas robežās;

a)

pārvietot saistību apropriācijas katras nodaļas robežās;

b)

pārvietot maksājumu apropriācijas katras sadaļas robežās;

b)

pārvietot maksājumu apropriācijas katras sadaļas robežās , pirms tam informējot Parlamentu un Padomi un ja neviena no šīm iestādēm trīs nedēļu laikā neiebilst pret šādu pārvietojumu ;

c)

attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem , kas ir kopēji vairākām sadaļām, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu;

c)

attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem — pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu , nepārsniedzot 15 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu, un nepārsniedzot 30 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, uz kuru veic pārvietojumu ;

d)

attiecībā uz darbības izdevumiem — pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 10 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums.

d)

attiecībā uz darbības izdevumiem — pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 15 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu;

(a)

apropriāciju pārvietojumi no 43. pantā minētās „uzkrājumu” sadaļas, vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas paredzēta LESD 294. pantā ;

(b)

attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc budžeta gada 1. decembra, Komisija var kārtējā budžeta gada neizmantotās budžeta apropriācijas, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas budžeta sadaļās, pārvietot uz budžeta sadaļām, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem. Tūlīt pēc šādas pārvietošanas veikšanas Komisija informē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes.

a)

Eiropas Parlaments un Padome to apstiprina;

—

abas budžeta lēmējiestādes to apstiprina;

b)

to apstiprina vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome , un otra iestāde atturas no rīcības;

—

viena no budžeta lēmējiestādēm to apstiprina, bet otra iestāde atturas no rīcības;

c)

Eiropas Parlaments un Padome atturas no rīcības vai nav pieņēmušas Komisijas priekšlikumam pretēju lēmumu.

—

abas budžeta lēmējiestādes atturas no rīcības vai nav pieņēmušas pārvietojuma priekšlikumam pretēju lēmumu.

a)

pārvietojums ir mazāks nekā 10 % no apropriācijām pozīcijai, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, un nepārsniedz 5 miljonus euro;

b)

pārvietojums attiecas vienīgi uz maksājumu apropriācijām un kopējā pārvietojuma summa nepārsniedz 100 miljonus euro.

aa)

precīzi, saskaņoti un pārredzami kontroles noteikumi, ievērojot iesaistīto pušu tiesības;

d)

krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana un labošana ;

d)

krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana un korektīvo pasākumu pēcpārbaude, neskarot 3. nodaļā definētos finanšu dalībnieku pienākumus ;

a)

uzdevumu nošķiršana;

b)

atbilstīga riska pārvaldības un kontroles stratēģija, tostarp kontrole saņēmēju līmenī;

c)

interešu konflikta novēršana;

d)

pietiekamas revīzijas liecības un datu integritāte datu sistēmās;

e)

darbības uzraudzības un konstatēto iekšējās kontroles nepilnību un izņēmumu kontroles procedūras;

f)

iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības periodiskas pārbaudes.

a)

atbilstīgas riska pārvaldības un kontroles stratēģijas īstenošana, ko attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki saskaņo savā starpā;

b)

kontroles rezultātu pieejamība visiem attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

c)

attiecīgā gadījumā paļaušanās uz īstenošanas partneru pārvaldības deklarācijām un neatkarīgu revidentu atzinumiem, ar nosacījumu, ka veiktā darba kvalitāte ir atbilstoša un pieņemama un ka tas ir noticis saskaņā ar pieņemtajiem standartiem;

d)

korektīvo pasākumu, tostarp, ja vajadzīgs, arī atturošu sodu, savlaicīga piemērošana;

e)

politikas noteikšana, pamatojoties uz skaidriem un nepārprotamiem tiesību aktiem;

f)

vairākkārtējas kontroles likvidēšana;

g)

kontroles izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošanas princips, ņemot vērā 29. pantā minēto kļūdas risku.

a)

iepriekšējā gada finanšu pārvaldības analīzi un nesamaksātās saistības;

b)

attiecīgā gadījumā — atzinumu par citu iestāžu tāmēm, kurā var ietvert atšķirīgas tāmes, pievienojot izmaiņu pamatojumu;

c)

jebkādu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu saistībā ar iestāžu štatu sarakstiem un dotācijām, ko Komisija piešķir 196.b pantā minētajām struktūrām un Eiropas skolām. Šādā darba dokumentā, kurā iekļauts pēdējais apstiprinātais štatu saraksts, norāda:

d)

darbības pārskatus, kas ietver:

a)

gada pārskatu par iepriekšējā gadā spēkā esošo PPP darbības rezultātiem;

b)

gadam, kura budžeta projekts tiek iesniegts, izvirzītos mērķus, norādot visas īpašās budžeta vajadzības konkrētā mērķa sasniegšanai;

c)

iepriekšējā gada administratīvās izmaksas un budžeta izpildi kopumā un pa veidiem, kā noteikts 196.a pantā, kā arī klasificējot pēc konkrētas PPP;

d)

finanšu ieguldījumu no Savienības budžeta un citu partneru natūrā veikto ieguldījumu vērtību attiecībā uz katru PPP;

e)

štatu tabulas, pēc analoģijas piemērojot 2.a punkta c) apakšpunktu, attiecībā uz tām PPP, kur izdevumus par darbiniekiem pilnībā vai daļēji sedz no Savienības līdzekļiem; šīs štatu tabulas ņem vērā, gatavojot darba dokumentu saskaņā ar 2.a punkta c) apakšpunktu;

a)

finanšu instrumentu veidā emitēto kapitālu, ko finansē no Savienības budžeta, un kopējo katrā finanšu instrumentā ieguldīto kapitālu, tostarp arī no trešo personu puses, — gan kopā, gan pēc katra finanšu aizņemto līdzekļu īpatsvara pašu kapitālā, kā arī pēc līdzdalības kapitālā un kvazikapitāla ieguldījumu vērtības;

b)

iepriekšējā gadā saņemtos ieņēmumus un atmaksājumus un prognozi gadam, uz kuru attiecas budžeta projekts;

c)

to Savienības iespējamo un pastāvošo saistību kopējo apjomu, ko nosaka finanšu instrumentu izmantošana iepriekšējā gadā un kopumā, sadalot šādi:

d)

ar paredzamo un neparedzamo risku saistītos budžetā iekļautos piešķīrumus kopumā un par katru finanšu instrumentu atsevišķi;

e)

to gadījumu īpatsvaru un kopskaitu, kad vērtības zuduma vai bankrota dēļ tika izmantotas garantijas vai subordinēts parāds vai līdzdalība kapitālā vai kvazikapitālā radīja zaudējumus, iepriekšējā gadā un visā attiecīgā finanšu instrumenta darbības laikā;

f)

vidējo laika posmu starp finanšu instrumentu izmaksu saņēmējiem subordinēta parāda kapitāla („mezanīna”) veidā un šāda kapitāla izņemšanu; ja šis laiks pārsniedz trīs gadus, Komisija ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nāk klajā ar rīcības plānu šī perioda saīsināšanai;

g)

finanšu instrumentu izmantošanas (absorbcijas) ģeogrāfisko izplatību, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm un pa finanšu instrumentu veidiem;

h)

administratīvos izdevumus, kuru pamatā ir jebkādas pārvaldības izmaksas, atmaksājumi vai citas summas, kas izmaksātas par finanšu instrumentu pārvaldību gadījumos, kad tā uzticēta trešām personām, gan kopā, gan pēc pārvaldnieka un pārvaldāmā finanšu instrumenta;

i)

štatu tabulas, pēc analoģijas piemērojot 2.a punkta c) apakšpunktu, ja izdevumus par darbiniekiem pilnībā vai daļēji sedz no Savienības līdzekļiem; šīs štatu tabulas ņem vērā, gatavojot darba dokumentu saskaņā ar 2.a punkta c) apakšpunktu.

d)

sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus, valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā paredzētas citiem šādiem darbiniekiem, veicot atbilstīgas aplēses to darbinieku pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, kurus var nodarbināt, nepārsniedzot paredzētās apropriācijas.

d)

sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, dzimumiem, valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus, valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā paredzētas citiem šādiem darbiniekiem, veicot atbilstīgas aplēses to darbinieku pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, kurus var nodarbināt, nepārsniedzot paredzētās apropriācijas.

a)

attiecībā uz katru ēku — izdevumi un jomas, ko sedz attiecīgo budžeta pozīciju apropriācijas;

b)

turpmākajos gados paredzamā platību un atrašanās vietu vispārējā plānojuma attīstība, ietverot ēku projektus, kas nonākuši 195. panta 3. punktā minētajā plānošanas posmā un jau ir identificēti;

c)

galīgie noteikumi un izmaksas, kā arī attiecīga informācija par jaunu ēku projektu īstenošanu, kas iepriekš iesniegta budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar 195. panta 3. punktā noteikto procedūru un kas nav iekļauta iepriekšējo gadu darba dokumentos;

d)

galīgie noteikumi un izmaksas saistībā ar līgumu pagarinājumiem, uz kuriem neattiecas 195. panta 3. punktā noteiktā procedūra, bet kuru gada izmaksas pārsniedz EUR 500 000.

a)

pārpalikums,

b)

tradicionālo pašu resursu un pievienotās vērtības nodokļa un nacionālā kopienākuma bāzes prognožu pārskatīšana,

c)

prognozēto ieņēmumu palielināšana un maksājumu apropriāciju samazināšana.

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgs pārskats;

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgs pārskats , nodalot ar darbību saistītos izdevumus no ieguldījumiem ;

a)

izdevumi par personālu, kas apstiprināts štatu sarakstā: šeit iekļauj apropriāciju summu un štatu sarakstā iekļauto amata vietu skaitu, kas atbilst šiem izdevumiem;

b)

izdevumi par ārējiem darbiniekiem un citi izdevumi, kas minēti 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā un ko finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas „Administrācija”;

c)

izdevumi par ēkām un citi saistīti izdevumi, tostarp par uzkopšanu un uzturēšanu, nomu un īri, telekomunikācijām, ūdeni, gāzi un elektrību;

d)

ārējie darbinieki un tehniskā palīdzība, kas ir tieši saistīta ar programmu īstenošanu.

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgajā pārskatā:

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgajā pārskatā:

i)

Savienības paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā;

i)

Savienības paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā;

ii)

paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n — 2 gadā;

ii)

paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n — 2 gadā;

iii)

saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam finanšu gadam;

iii)

saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam finanšu gadam;

iv)

saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam;

iv)

saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam;

v)

paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n – 2 gadā;

v)

paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n – 2 gadā , šo otro skaitli izsakot arī kā procentu no budžeta ;

vi)

attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā;

vi)

attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā;

b)

katrā budžeta iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts a) apakšpunktā;

b)

katrā budžeta iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts a) apakšpunktā;

c)

par personālu:

c)

par personālu:

i)

katrai budžeta iedaļai — štatu sarakstu, kurā noteikts amatu skaits katrai pakāpei katrā kategorijā un katrā dienestā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amatu skaits, kas ir atļauts budžeta apropriāciju robežās;

i)

katrai budžeta iedaļai — štatu sarakstu, kurā sniegts visaptverošs pārskats par kopējiem cilvēkresursiem un kurā noteikts amata vietu skaits katrai pakāpei katrā kategorijā un katrā dienestā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits, kas ir apstiprināts budžeta apropriāciju robežās , pievienojot arī dokumentu, kurā sniegts pārskats par līgumdarbinieku un vietējo darbinieku pilnas slodzes ekvivalentiem ;

ii)

to štatu sarakstu, kuram maksā no zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības apropriācijām par tiešām darbībām, un to štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pēc kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pēc pastāvīgiem un pagaidu amatiem, kas ir atļauti budžeta apropriāciju robežās;

ii)

to štatu sarakstu, kuram maksā no zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības apropriācijām par tiešām darbībām, un to štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pēc kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pēc pastāvīgajām un pagaidu amata vietām, kas ir apstiprinātas budžeta apropriāciju robežās;

iii)

zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikācijas pamatā var būt pakāpju grupas saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda to augsti kvalificēto tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kuriem piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;

iii)

zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikācijas pamatā var būt pakāpju grupas saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda to augsti kvalificēto tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kuriem piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;

iv)

štatu sarakstu, kurā norādīts amatu skaits pēc pakāpēm un kategorijām katrai pantā minētajai struktūrai, kas saņem dotācijas no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā atļauto amatu skaitam norāda iepriekšējā gadā atļauto amatu skaitu;

iv)

štatu sarakstu, kurā norādīts amata vietu skaits pēc pakāpēm un kategorijām katrai 196.b pantā minētajai struktūrai, kas saņem dotācijas no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā apstiprināto amata vietu skaitam norāda iepriekšējā gadā apstiprināto amata vietu skaitu;

ca)

attiecībā uz starptautisku organizāciju finansēšanu — Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā:

i)

visu ieguldījumu kopsavilkumu sadalījumā pa Savienības programmām/ fondiem un pa starptautiskajām organizācijām,

ii)

pamatojumu tam, kāpēc Savienībai ir izdevīgāk finansēt šīs starptautiskās organizācijas nekā rīkoties tieši;

d)

par aizņēmuma un aizdevuma operācijām:

d)

par aizņēmuma un aizdevuma operācijām:

i)

vispārējā ieņēmumu pārskatā — budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām operācijām un ir paredzētas, lai reģistrētu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības un kuru dēļ piemērotas izpildes garantijas. Šīm pozīcijām pieliek atgādinājumu „pro memoria” un pievieno attiecīgas piezīmes;

i)

vispārējā ieņēmumu pārskatā — budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām operācijām , jo īpaši finanšu instrumentu izmantošanai (130. un 131. pants), un ir paredzētas, lai reģistrētu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības un kuru dēļ piemērotas izpildes garantijas , kā arī visus ieņēmumus, kas rodas no finanšu instrumentu izmantošanas . Šajās pozīcijās iekļauj atgādinājumu „pro memoria” un pievieno attiecīgas piezīmes;

ii)

Komisijas iedaļā:

ii)

Komisijas iedaļā:

—

budžeta pozīcijas, kurām ir Savienības izpildes garantijas attiecībā uz minētajām darbībām. Pie šīm pozīcijām atgādinājums „pro memoria” atrodas tik ilgi, kamēr nav radušies faktiski maksājumi, kas jāsedz ar galīgiem resursiem;

—

budžeta pozīcijas, kurām ir Savienības izpildes garantijas un finanšu instrumenti attiecībā uz minētajām darbībām. Šajās pozīcijās atgādinājums „pro memoria” atrodas tik ilgi, kamēr nav radušies faktiski maksājumi, kas jāsedz ar galīgiem resursiem;

—

piezīmes ar norādi uz pamataktu un paredzēto darbību apjomu, ilgumu un Savienības dotajām finanšu garantijām attiecībā uz šīm darbībām;

—

piezīmes ar norādi uz paredzēto darbību pamataktu un apjomu, ilgumu un Savienības dotajām finanšu garantijām vai citiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība izmanto attiecībā uz šīm darbībām;

—

visaptverošs aprēķins par finanšu instrumentiem paredzēto līdzekļu kopsummas īpatsvaru Savienības budžetā;

iii)

kā norādi Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā:

iii)

kā norādi Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā:

—

visu līdzdalību kapitālā, izmantojot finanšu instrumentus vai PPP, kam pievienotas īpašas piezīmes par gūtajiem rezultātiem;

—

notiekošās kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu;

—

notiekošās kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu;

—

kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu par attiecīgo finanšu gadu;

—

kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu par attiecīgo finanšu gadu;

e)

KĀDP izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā „KĀDP” ar īpašiem budžeta pantiem. Minētie panti attiecas uz KĀDP izdevumiem un ietver īpašas budžeta pozīcijas, kurās norāda vismaz atsevišķas nozīmīgākās misijas .

e)

KĀDP izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā „KĀDP” ar īpašiem budžeta pantiem. Minētie panti attiecas uz KĀDP izdevumiem un ietver īpašu budžeta pozīciju katrai misijai;

ea)

visus attiecīgā Eiropas Attīstības fonda ieņēmumus un izdevumus iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā .

b)

ka netiek pārsniegts kopējā amatu skaita limits, kas atļauts katram štatu sarakstam .

b)

ka attiecīgā iestāde vai institūcija kopā ar citām Savienības institūcijām un citām iestādēm ir piedalījusies salīdzinošajā novērtēšanā, kas tika sākta ar Komisijas personāla rūpīgu pārbaudi .

—

Padomes lēmums, kas vajadzīgs, lai noteiktu un īstenotu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (LES 26. panta 2. punkts);

—

Padomes lēmums par operacionālu rīcību starptautiskās situācijas dēļ (LES 28. panta 1. punkts);

—

Padomes lēmums, kas nosaka Savienības attieksmi īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos (LES 29. pants);

—

Padomes lēmums, kas nosaka Savienības rīcību vai nostāju vai ar kuru īsteno lēmumu par šādu rīcību vai nostāju (LES 31. panta 2. punkta 1.–3. ievilkums), vai Padomes lēmums par īpašā pārstāvja izvirzīšanu (LES 31. panta 2. punkta 4. ievilkums, LES 33. pants);

—

nolīgumi, kas noslēgti ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām (LES 37. pants).

c)

apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas piemērošanas jomā. Šie pasākumi ir īslaicīgi un ir izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Savienības darbībai, īstenojot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.

c)

apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas (kurā ietverti Vispārīgie noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpašie noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku) piemērošanas jomā. Šie pasākumi ir īslaicīgi un izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Eiropas Savienības darbībai, sasniedzot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.

a)

nepamatotu tiešu vai netiešu priekšrocību piešķiršana sev vai trešai personai, ar kuru pastāv asinsradniecība, svainība vai cita veida īpaša saistība;

b)

atteikšanās piešķirt iespējamajam labumguvējam, saņēmējam, kandidātam vai konkursa dalībniekam tiesības vai priekšrocības, uz kurām tam ir tiesības, vai pārāk lielu tiesību piešķiršana;

c)

nepamatotu vai neatļautu darbību veikšana vai obligāti veicamu darbību neveikšana.

a)

ar savu struktūrvienību palīdzību, Savienības delegāciju palīdzību saskaņā ar 53. panta otro daļu vai ar 59. pantā minēto izpildaģentūru palīdzību;

a)

ar savu struktūrvienību palīdzību, ar Savienības delegāciju darbinieku, kas strādā attiecīgās delegācijas vadītāja uzraudzībā, palīdzību, ievērojot 53. panta otro daļu, vai ar 59. pantā minēto izpildaģentūru palīdzību;

b)

netieši ar dalītu vadību kopā ar dalībvalstīm vai, uzticot budžeta izpildes uzdevumus:

b)

netieši, dalot pārvaldību ar dalībvalstīm, vai saskaņā ar īpašu noteikumu pamataktā, kurā gadījumos, kas nav i) un iv) daļā minētie gadījumi, norādīti arī īstenošanas partneru un darbību veidi , atsevišķus konkrētus budžeta izpildes uzdevumus uzticot:

i)

trešām valstīm vai to ieceltām organizācijām;

i)

trešām valstīm vai to ieceltām organizācijām;

ii)

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām;

ii)

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām;

iii)

finanšu iestādēm, kam saskaņā ar VIII sadaļu ir uzticēta finanšu instrumentu īstenošana;

iv)

Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam vai citam bankas meitasuzņēmumam;

iv)

Eiropas Investīciju bankai vai Eiropas Investīciju fondam;

v)

200. un 201. pantā minētajām organizācijām;

v)

kā arī 196.b un 196.c pantā minētajām organizācijām;

vi)

publisko tiesību subjektiem vai organizācijām, uz kurām attiecas privāttiesības un kas pilda publisko pasūtījumu, ja vien šīs pēdējās sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

vi)

publisko tiesību subjektiem vai organizācijām, uz kurām attiecas privāttiesības un kas pilda publisko pasūtījumu, ja vien šīs pēdējās sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

vii)

organizācijām, uz kurām attiecas kādas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kas sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

viii)

personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā šīs regulas 51. panta nozīmē.

viii)

personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā šīs regulas 51. panta nozīmē.

a)

pārliecinās, ka no budžeta finansētās darbības tiek faktiski veiktas, un nodrošina, ka tās tiek pareizi īstenotas, un šajā nolūkā akreditē un uzrauga struktūras, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli;

b)

novērš, atklāj un koriģē pārkāpumus un krāpšanu;

a)

izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

a)

izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

b)

izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

b)

izmanto grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju par attiecīgo gadu ;

c)

to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no akreditētās struktūras;

c)

sniedz vajadzīgos datus un informāciju saskaņā ar 5. punktu ;

d)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā ;

d)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu. Visa veida personas datu apstrāde notiek atbilstoši valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

f)

nodrošina personas datu aizsardzību atbilstoši Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

a)

pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

a)

akreditēto struktūru gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus, un kas iesniegti Komisijai, pieprasot izdevumu atmaksāšanu, tostarp par avansa maksājumiem un summām, attiecībā uz kurām notiek vai ir pabeigtas atgūšanas procedūras. Šai informācijai pievieno vadības atbildības deklarāciju, kurā apliecina par līdzekļu pārvaldību atbildīgo personu viedokli, ka:

—

šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un precīza;

—

izdevumi ir izlietoti paredzētajam mērķim saskaņā ar nozaru noteikumiem;

—

ieviestās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas pakārtoto darījumu likumībai un pareizībai; deklarācijas pielikumā norāda kļūdu īpatsvaru katrai līdzekļu kategorijai un sniedz kļūdu analīzi, kā arī — ja vajadzīgs — atrunas;

b)

visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

b)

galīgo revīzijas ziņojumu kopsavilkumu un veikto kontroļu kopsavilkumu, tostarp atkārtotu vai sistēmisku trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai un šo darbību rezultātus .

c)

vadības sagatavotu ticamības deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu vadības principa ievērošanu;

d)

neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par šā punkta c) apakšpunktā minēto vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, kurā skatīti visi tās elementi.

-a)

uzrauga, kā dalībvalstis pilda savus pienākumus, jo īpaši veicot revīzijas programmu īstenošanas gaitā;

a)

piemēro procedūras savlaicīgai akreditēto struktūru finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nodrošinot pārskatu pilnīgumu, precizitāti un pareizību un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu pārkāpumu gadījumos ;

a)

piemēro procedūras savlaicīgai akreditēto struktūru finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nosakot, vai pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi ;

b)

izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot Savienības tiesību aktus.

b)

svītro no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot Savienības tiesību aktus;

ba)

pārtrauc maksājumu termiņus un aptur maksājumus, ja dalībvalsts veiktajā uzraudzībā vai saskaņā ar 3. punktu akreditētās struktūras darbībā ir būtiski trūkumi.

a)

uzticēto uzdevumu raksturu un iesaistītās summas;

a)

uzticēto uzdevumu raksturu un iesaistītās summas;

b)

iesaistītos finanšu riskus;

b)

iesaistītos finanšu riskus;

c)

nodrošinājuma līmeni, ko veido to sistēmas, noteikumi un procedūras apvienojumā ar Komisijas pasākumiem, ko veic uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai un atbalstam.

c)

nodrošinājuma līmeni, ko veido to sistēmas, noteikumi un procedūras apvienojumā ar Komisijas pasākumiem, ko veic uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai un atbalstam.

a)

izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

a)

izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

b)

izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

b)

izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

c)

to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgās struktūras vai personas;

c)

to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgās struktūras vai personas;

d)

piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot dotācijas, iepirkumu un finanšu instrumentus;

d)

piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot dotācijas, iepirkumu un finanšu instrumentus;

e)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā;

e)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā , kā arī personas datu aizsardzību, ievērojot Direktīvā 95/46/EK noteiktos principus ;

f)

nodrošina personas datu pieņemamu aizsardzību.

f)

nodrošina personas datu pieņemamu aizsardzību , kā noteikts Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 .

a)

pārskatu par uzticēto uzdevumu izpildi;

a)

pārskatu par uzticēto uzdevumu izpildi;

b)

pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

b)

pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

c)

visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

c)

visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

d)

vadības sagatavotu ticamības deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu vadības principa ievērošanu ;

d)

vadības sagatavotu deklarāciju , ar ko sniedz pamatotu pārliecību par to, ka:

i)

pārskatos ietvertā informācija pareizi un patiesi atspoguļo faktisko situāciju,

ii)

pārskatos norādītie līdzekļi ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu,

iii)

ieviestās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas pakārtoto darījumu likumībai un pareizībai;

e)

neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par šā punkta d) apakšpunktā minēto vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, kurā skatīti visi tās elementi.

e)

šiem dokumentiem pievieno saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un ticamību, par ieviesto kontroles procedūru pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Ja, veicot pārbaudi, rodas pamats šaubīties par vadības sagatavotajā deklarācijā sniegtajiem apliecinājumiem, revīzijas struktūra par to ziņo.

a)

nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību un novērtēšanu;

a)

uzrauga, lai šīs struktūras pildītu savus pienākumus, jo īpaši veicot revīzijas un vērtēšanas darbības programmu īstenošanas gaitā;

b)

piemēro procedūras savlaicīgai pilnvaroto struktūru un personu finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nodrošinot pārskatu pilnīgumu, precizitāti un pareizību un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu pārkāpumu gadījumos;

b)

piemēro procedūras savlaicīgai struktūru grāmatojumu noskaidrošanai, konstatējot, vai pārskati ir pilnīgi, precīzi un pareizi, un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu nepilnību gadījumos;

c)

izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus .

c)

izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot Savienības tiesību aktus .

a)

atgūšana ir ikviena darbība, ko veic, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus; būtībā tas nozīmē, ka attiecīgo līdzekļu saņēmēji atmaksā nepareizi saņemtās summas. Ja attiecīgo līdzekļu faktiskā summa nav nosakāma, atgūstamo summu var aprēķināt, izmantojot citas zinātniskas metodes. Šādas metodes principā ir jānosaka pirms līdzekļu izmaksāšanas;

b)

finanšu korekcijas ir darbības, ko galvenokārt veic, lai novērstu trūkumus vadības sistēmās. Šo korekciju rezultātā finansējumu ietur no dalībvalstīm vai trešām valstīm, vai citiem tiesību subjektiem, kas nenodrošina Savienības noteikumu pareizu piemērošanu. Šīs korekcijas var veikt arī tādēļ, lai sekmētu attiecīgā Savienības ieguldījuma juridiskajā pamatā noteikto Savienības politikas nostādņu īstenošanu.