19.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/8

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu par tematu “Islande kandidātvalsts statusā”

(izpētes atzinums)

(2011/C 54/02)

Ziņotāja: CARR kdze

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Maroš Šefčovič kgs un Komisijas loceklis paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas jautājumos Štefan Füle kgs 2010. gada 28. aprīļa vēstulē lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Islande kandidātvalsts statusā”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 27. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 467. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 8. un 9. decembrī (9. decembra sēdē), ar 170 balsīm par un 1 balsi pret, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Saskaņā ar sabiedrisko apspriešanu, kas Islandē notika 2010. gada septembrī, valstī šobrīd ir nopietni sarežģījumi saistībā ar sabiedrības viedokli par Islandes pieteikumu dalībai ES. Lai gan pievienošanās kā tāda joprojām ir strīdīgs jautājums, šķiet, ka atbalsts pievienošanās sarunām pēdējā laikā ir palielinājies: 64 % iedzīvotāju ir par to, lai pievienošanās sarunas turpinātu, nevis atsauktu Islandes pieteikumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējām viedokļu aptaujām atbalsts pievienošanās procesam ir ievērojami pieaudzis.

1.2.   Komiteja uzskata, ka pienācis laiks ES atbalstošām organizācijām plašāk iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā, lai Islandei, kā arī ES demonstrētu dalības ES priekšrocības. EESK varētu uzņemties vadību un organizēt pasākumus, kuros galvenā uzmanība īpaši pievērsta “dažādu interešu” organizācijām.

1.3.   EESK stingri atbalsta Islandes pievienošanos ES un uzsver, ka Islandes pilsoniskajai sabiedrībai ir jāpiedalās pievienošanās sarunās. Sociālajiem partneriem vienmēr ir bijusi liela nozīme Islandes politikas norisēs un tiem jau ir saikne ar EESK un jumta organizācijām Eiropā.

1.4.   Komiteja uzsver, ka ir jāpiedalās gan sociālajiem partneriem, gan citām pilsoniskās sabiedrības interešu grupām. Pievienošanās procesā papildus ierastajam sociālajam dialogam jānodrošina arī pilsoniskais dialogs.

1.5.   EESK ierosina pēc iespējas īsā laikā izveidot apvienoto konsultatīvo komiteju ar Islandi tāpat kā ar citām kandidātvalstīm. Komiteja uzskata, ka tas būtu lietderīgs līdzeklis Islandes un ES dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības viedokļu apmaiņai, kopīgu ieteikumu un viedokļu izteikšanai sarunās iesaistītajām pusēm un jo īpaši III grupas organizāciju lomas nostiprināšanai pievienošanās sarunās.

1.6.   Islande kopumā ir gatava (neraugoties uz tās ekonomikas sabrukumu nesenajā krīzē) uzņemties ES dalībvalsts pienākumus, īpaši jomās, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums), jo tā ir politiski un ekonomiski augsti attīstīta Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valsts. EESK arī uzskata, ka Islande kā ES dalībvalsts varētu sekmēt ES politikas dažādo jomu attīstību, piemēram, attiecībā uz ilgtspējīgu zivsaimniecību, atjaunojamo enerģiju un Arktikas dimensiju. Šobrīd Islande nepiedalās ES lēmējiestāžu darbā.

1.7.   Lai gan Islande jau ir ieviesusi ievērojamu daļu ES acquis, vēl joprojām saglabājas problēmas dažās svarīgās jomās, galvenokārt zivsaimniecībā un lauksaimniecībā. EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības grupām, kas darbojas minētajās jomās, ir jākļūst par nozīmīgāko faktoru pievienošanās procesā. Pievienošanās procesā ir jāiesaista arī citas attiecīgās grupas, lai atbalstītu Islandes valdību pievienošanās sarunās.

1.8.   Islandē ir vairākas spēcīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas jau ir izteikušas iebildumus pret Islandes pievienošanos ES. Šādos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi, ka ES atbalstošas organizācijas tuvākā laikā uzsāk sabiedrisku apspriešanu par dalības priekšrocībām gan Islandei, gan ES. EESK uzskata, ka lietderīgas būtu debates valstu un Eiropas līmenī, lai palīdzētu organizācijām un sabiedrībai veidot viedokli demokrātiskā ceļā, ievērojot vienotu pieeju Eiropas līmenī.

1.9.   Islandes sabiedrības negatīvā attieksme pret dalību Eiropas Savienībā daļēji ir radusies neatrisinātā Icesave jautājuma dēļ. Tādēļ vēl svarīgāk ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību konstruktīvā dialogā par dalību ES. EESK uzsver, ka Icesave jautājums nedrīkst apgrūtināt Islandes pievienošanos un tas būtu jāatrisina ārpus pievienošanās sarunām.

2.   Pašreizējais stāvoklis.

2.1.   Islande 2009. gada jūlijā iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, un 2010. gada 24. februārī Komisija sniedza pozitīvu atzinumu par Islandes pieteikumu. Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā nolēma uzsākt pievienošanās sarunas un aicināja Eiropas Savienības Padomi pieņemt vispārēju sarunu programmu. Eiropas Parlaments 2010. gada 28. jūnijā apstiprināja minēto lēmumu. Pirmā starpvaldību konferences sēde notika 2010. gada 27. jūlijā.

2.2.   Ar EEZ līguma un Šengenas asociācijas nolīguma starpniecību Islande jau ir ieviesusi lielu daļu no ES acquis; tas atvieglos atbilstības izvērtēšanas procesu un turpmākās sarunas par konkrētām sadaļām. Tomēr vēl ir palikušas problēmas dažās svarīgākajās jomās, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un monetārajā politikā. Atbilstības izvērtēšanas process ir uzsākts, un to ir paredzēts pabeigt 2011. gada jūnijā.

2.3.   Islande pilnībā atbilst dalības politiskajiem kritērijiem, ko Eiropadome noteica 1993. gadā Kopenhāgenā. Islandē ir augsti attīstīta pārstāvības demokrātija, spēcīgas iestādes, visaptveroša pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzības sistēma, un valstī ievēro tiesiskuma principus.

2.4.   Islandes valsts pārvalde kopumā ir efektīva un norit bez politiskas iejaukšanās. Nesenie satricinājumi finanšu tirgū izraisīja politiskas pārmaiņas un liecināja, ka tomēr vajadzīga pārvaldes reforma. Saskaņā ar Komisijas atzinumu līdz ar finanšu krīzi saasinājās jautājums par iespējamajiem interešu konfliktiem, kas saistīti ar politiķu un uzņēmēju ciešajām attiecībām, tādēļ, visticamāk, būs jāīsteno vairāk reformu. Pašlaik uzsākta valsts pārvaldes reforma, risinot dažas no Komisijas uzsvērtajām problēmām.

2.5.   Neraugoties uz ekonomikas krīzes smagajām sekām, Islandē ir dzīvotspējīga tirgus ekonomika, kas spēj izturēt ES konkurences spiedienu un tirgus spēku iedarbību. Lai cīnītos pret krīzes sekām, Islandes valdība īsteno stingrus taupības pasākumus, tā ierosinājusi pasākumus ekonomikas dažādošanai un cer līdz 2010. gada beigām atjaunot izaugsmi. Pašreizējās valdības galvenais mērķis ir līdz 2013. gadam līdzsvarot valsts budžetu, vienlaikus radot jaunas darba vietas un veicinot inovāciju, lai līdz 2020. gadam atjaunotu Islandes konkurētspēju.

2.6.   Islandi uzskata par piemērotu Eiropas Savienības kandidātvalsti; Islandē ir augsti attīstīta demokrātijas kultūra un tās tiesību akti ir augstā līmenī saskaņoti ar acquis; ja tiesību aktus saskaņotu pilnībā, pievienošanās sarunas ar Islandi varētu noslēgt salīdzinoši ātri. Ja sarunas noritēs veiksmīgi un islandieši referendumā atbalstīs savas valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, Islande būtu ES dalībvalsts ar vismazāko iedzīvotāju skaitu — aptuveni 317 000.

2.7.   Pēc tam, kad Islande iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, izveidoja desmit sarunu grupas, kuru pārziņā ir dažādas pievienošanās sarunu sadaļas. Sociālie partneri un citas nozīmīgas organizācijas ir pietiekami pārstāvētas un piedalās attiecīgo grupu darbā. Lai arī par sarunām atbildīgas ir amatpersonas, sabiedrības grupas, ko visvairāk varētu ietekmēt sarunu gaita, ir uzaicinātas iesaistīties sarunu grupu sagatavošanas darbā, kā arī tieši piedalīties attiecīgajā procesā.

2.8.   Islandes valdības politika ir pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību pievienošanās procesā. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, privātpersonas un iestādes saņēma uzaicinājumu iesniegt komentārus par pievienošanos Eiropas Savienībai, kurus ņēma vērā, gatavojot Islandes Parlamenta Ārlietu komitejas atzinumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Islandes Parlamenta Ārlietu komiteja secinājumu daļā norādīja, ka tiks izveidots plašs konsultatīvs forums, lai apspriestu Eiropas Savienību, pievienošanās sarunu norisi un Islandes nostāju atsevišķās sarunu jomās.

2.9.   Neraugoties uz visiem pozitīvajiem signāliem par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos pievienošanās procesā, uzticība Islandei dažās ES dalībvalstīs ir mazinājusies banku krīzes un Icesave strīda dēļ. Islandiešu attieksme pret ES ir mainīga. Gallup aptauja 2010. gada jūlijā parādīja, ka 60 % iedzīvotāju atbalsta pievienošanās pieteikuma atsaukšanu, bet septembra beigās cita aptauja, ko veica laikraksts Fréttablaðið, liecināja, ka 64 % respondentu vēlas sarunu pabeigšanu, lai par pievienošanos varētu balsot referendumā. Lai gan ir pāragri secināt, ka attieksme pret ES islandiešu vidū būtu mainījusies, skaidrs ir tas, ka ārkārtīgi ir palielinājies pieprasījums pēc faktiskas informācijas par ES un dalību tajā. Aizvien palielinās islandiešu vēlme uzzināt vairāk par ES un pievienošanās procesu, lai turpmākos lēmumus balstītu nevis uz mītiem un bailēm, bet gan uz pienācīgām zināšanām.

3.   Attiecības ar Eiropas Savienību.

3.1.   Tā kā Islande ir EEZ līguma, kas stājās spēkā 1994. gadā, dalībvalsts, tai ir cieša saikne ar Eiropas Savienību. EEZ līgumā noteikts, ka trīs no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm ir ES iekšējā tirgus dalībnieces. Pēc tam, kad Islande iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, ES izveidoja pārstāvniecību Islandē; līdz tam attiecības ar Islandi bija ES pārstāvniecības Oslo pārziņā.

3.2.   EEZ līgumā ir noteikta prasība augstā līmenī iekļaut ES acquis Islandes tiesību sistēmā. Islande ir pieņēmusi lielāko daļu normu, kas attiecas uz četrām pamatbrīvībām. EEZ līgums neskar tikai dažas iekšpolitikas jomas, tāpēc pastāv uzskats, ka ar minēto līgumu Islande jau ir daļēji pievienojusies ES. Islandes tiesību aktos līdz 2009. gada jūlijam bija transponēts tikpat daudz iekšējā tirgus tiesību aktu, cik caurmērā transponēts ES dalībvalstu tiesību aktos.

3.3.   Lai gan EEZ līgums neattiecas uz tiesiskumu, brīvību un drošību, tomēr Islande iesaistījusies minētajā politikas jomā ar Šengenas asociācijas nolīguma starpniecību. Ziemeļvalstis, kas ir ES dalībvalstis, pievienojās Šengenas nolīgumam ar nosacījumu, ka saglabās Ziemeļvalstu Pasu savienību ar Islandi un Norvēģiju. Tādēļ Islande un Norvēģija kopš 2001. gada marta piemēro Šengenas acquis.

3.4.   Attiecībā uz piedalīšanos ES lēmumu pieņemšanā EEZ līgums nodrošina vienīgi piekļuvi Komisijai. Saskaņā ar EEZ līguma 99. un 100. pantu EBTA valstis, kas noslēgušas EEZ līgumu, var iesaistīties Komisijas ekspertu grupu darbā un komitoloģijas komiteju darba grupās. Tomēr EBTA valstīm, kas noslēgušas EEZ līgumu, nav oficiālas piekļuves Padomei vai Eiropas Parlamentam.

3.5.   Islandes sociālie partneri kopīgi ar EESK darbojas EEZ apvienotajā konsultatīvajā komitejā. Politiskajā līmenī Islande ir pārstāvēta EEZ Apvienotajā parlamentārajā komitejā. Kopīgi ar Norvēģiju tā piedalās arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu neoficiālās sanāksmēs, kas notiek pirms Padomes sēdēm un kurās Islandei ir iespēja darīt zināmu savu viedokli.

3.6.   Papildus tam, ka Islande pilnībā nepiedalās ES lēmumu pieņemšanas procesā, Islandes kā EEZ dalībvalsts un ES dalībvalsts statusa galvenā atšķirība ir tāda, ka ar EEZ līgumu netiek izveidotas pārvalstiskas likumdevējas iestādes, kuru pieņemtie tiesību akti ir tieši jāpiemēro dalībvalstīs. EEZ līgums nenosaka arī juridisko kompetenci. Vienlaikus dalība ES nodrošinātu Islandes pārstāvību visās ES iestādēs un lēmējiestādēs.

3.7.   Neraugoties uz ciešajām attiecībām ar Eiropas Savienību, Islande līdz šim nav vēlējusies kļūt par ES dalībvalsti. Tam ir dažādi iemesli, bet galvenais no tiem, šķiet, ir vēlme saglabāt valsts kontroli pār zivsaimniecības resursiem. Kopējā lauksaimniecības politika arī nav populāra Islandes lauksaimnieku vidū, jo viņi baidās no konkurences, ko radītu lētāki produkti no kontinenta. Dažās iedzīvotāju grupās Islandē liela ietekme ir nacionālismam, un daži lēmumu pieņēmēji allaž vairījušies spert soļus, ko varētu uztvert kā draudus valsts suverenitātei. Islandes līdzšinējo nostāju attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā var skaidrot arī ar valsts ģeogrāfisko izolētību, ar to, ka Islandei aukstā kara laikā bija īpašas drošības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar Islandes nelielo administrāciju un to, ka Islandes vēlēšanu sistēma ir tendēta par labu lauku iedzīvotāju interesēm. Visbeidzot, līdz finanšu krīzei tika uzskatīts, ka EEZ nolīgums pietiekamā mērā apmierina Islandes intereses.

3.8.   Neraugoties uz iepriekš minētajiem faktoriem, daudzas sabiedrības grupas gadiem ir atbalstījušas ciešāku saikni ar ES. Islandes attieksme pret dalību Eiropas Savienībā un euro ieviešanu vēlāk mainījās pēc valsts finanšu sistēmas sabrukuma 2008. gada oktobrī. Islandes parlaments 2009. gada jūlijā pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Islandes sabiedrības un politisko partiju viedokļi minētajā jautājumā tomēr ir atšķirīgi.

3.9.   Islandes dalība ES būtu izdevīga gan ES, gan Islandei. ES tā piešķirtu ģeogrāfisko pilnīgumu, nodrošinot tai stabilu stāvokli Arktikā un iespējas piedalīties Arktikas Padomē. Islande, pievienojoties ES, nostiprinātu savu stāvokli, sekmējot labākus daudzpusējās pārvaldības veidus Arktikā. Pievienošanās ES zināmā mērā arī palīdzētu atjaunot starptautiskās sabiedrības uzticību Islandei un stabilizētu Islandes valūtu un ekonomiku kopumā. Būdama ES dalībvalsts, Islande varētu ievērojami sekmēt Ziemeļu dimensijas politiku, atjaunojamo energoresursu attīstību un izmantošanu un videi nekaitīgāku tautsaimniecību ES.

3.10.   Saglabājas dažādas problēmas, jo daudzi svarīgi jautājumi neietilpst EEZ līguma vai Šengenas līguma darbības jomā. Ļoti iespējams, ka minētie jautājumi varētu radīt sarežģījumus pievienošanās sarunās. Īpaši karstas diskusijas gaidāmas par zivsaimniecību un lauksaimniecību, un pievienošanās procesu ievērojami ietekmēs pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas minētajās jomās. Pievienošanās procesam jābūt brīvprātīgam abpusējas vienošanās procesam, kurā neviena no pusēm nav spiesta uzņemties saistības, ko tā nav gatava pildīt.

4.   Sociāli ekonomiskais stāvoklis.

4.1.   Islandes ekonomikas galvenais pamats izsenis bijusi zivsaimniecība, un uz to joprojām attiecināma gandrīz puse Islandes eksporta. Nesen par nozīmīgām nozarēm kļuvušas arī alumīnija ražošana un tūrisms. Islande 1990. gadā uzsāka ekonomikas deregulāciju, liberalizāciju un dažādošanu, ievērojami paplašinot finanšu nozari. Pasaules finanšu krīzes rezultātā Islandes banku nozare sabruka — pie tā vainojama pārmērīga riska uzņemšanās, nepietiekama finanšu nozares uzraudzība, kā arī valsts ekonomikai neproporcionāli lielās bankas. Banku kopējās saistības vairāk nekā desmit reižu pārsniedza Islandes iekšzemes kopproduktu (1). Tas izraisīja smagu lejupslīdi, kas ietekmēja gan sociālo jomu, gan ekonomiku.

4.2.   Islandes kronas vērtība ir ievērojami samazinājusies, izraisot augstu inflāciju, bezdarba līmenis ir paaugstinājies, aktīvu cenas ir kritušās, liels skaits uzņēmumu ir bankrotējuši, un privātais patēriņš ir samazinājies. Pieauguši arī nodokļi (kapitāla, ienākuma, akcīzes nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa likmes) un ieviesta jauna trīspakāpju sistēma iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kā arī samazinātas dažādas sociālās priekšrocības, piemēram, grūtniecības un dzemdību / paternitātes atvaļinājumi un bērnu pabalsti. Samazināti arī valsts izdevumi izglītībai un veselības aprūpei. Krīze ir negatīvi ietekmējusi daudz Islandes mājsaimniecību, tās zaudējušas lielu daļu ietaupījumu un/vai ienākumu. Lai mazinātu krīzes sekas, pašlaik plašā mērogā pārstrukturē privātpersonu un uzņēmumu parādus. Izveidota īpaša ārpustiesas sistēma, lai pārstrukturētu sevišķās grūtībās nonākušu mājsaimniecību parādus (2).

4.3.   Krīzes dēļ vairākas reizes ir pieaudzis valsts parāda apjoms. Lielu daļu valsts parāda veido Icesave saistības. Saskaņā ar Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām (94/19/EK) Islandei jāizmaksā noguldītājiem atlīdzība līdz 20 000euro par katru kontu. Islande ir piekritusi pildīt minētās saistības. Tomēr vēl jāatrisina strīds par Icesave, proti, par noteikumiem un nosacījumiem, ar ko saskaņā Islandei jāatmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām līdzekļi, kurus tās iztērējušas, lai savu valstu iedzīvotājiem atlīdzinātu par zaudētajiem noguldījumiem.

4.4.   Islande īsteno dažādus krīzes novēršanas pasākumus. Trīs nozīmīgākās bankas ir nacionalizētas, pārstrukturētas un rekapitalizētas. Īstenoti maksājumu bilances aizsardzības pasākumi, ierobežojot ārvalstu kapitāla plūsmu, lai novērstu valūtas aizplūšanu un Islandes kronas devalvāciju. Centrālā banka 2009. gada oktobrī sāka pakāpeniski atcelt minētos kontroles pasākumus. Izveidoja jaunu Ekonomikas ministriju, ieviesa izmaiņās Centrālās bankas pārvaldībā un palielināja Finanšu uzraudzības pārvaldes ietekmi. Valdība izveidoja arī īpašu izmeklēšanas komisiju un iecēla īpašu prokuroru, lai visaptveroši izmeklētu norises, kas noveda pie krīzes.

4.5.   Valdība vērsās pēc palīdzības pie starptautiskās sabiedrības, tostarp arī pie Starptautiskā valūtas fonda (SVF). SVF noslēdza ar Islandi rezerves vienošanos par 2,1 miljardu ASV dolāru, savukārt vēl 2,75 miljardus ASV dolāru Islande saņems no citām Ziemeļvalstīm, Polijas un Farēru salām. SVF atbalstītā ekonomikas programma ietver pasākumus, kuru mērķis ir stabilizēt valūtas maiņas kursu, atjaunot uzticēšanos monetārajai politikai, pārskatīt fiskālo politiku un saglabāt kontrolējamu valsts parāda līmeni, pārstrukturēt finanšu nozari un tās regulējumu, kā arī veicināt mājsaimniecību un uzņēmumu parādu pārstrukturēšanu. SVF 2010. gada septembra beigās apstiprināja savu trešo pārskatu par Islandes ekonomikas atveseļošanas programmu.

4.6.   Islandes makroekonomikas stabilizācija vēl nav pabeigta un galvenais uzdevums joprojām ir fiskālā konsolidācija. Lai stiprinātu fiskālo sistēmu, plānots pieņemt četrgadu fiskālās konsolidācijas plānu. Jau ir vērojamas pazīmes, kas liecina par uzlabošanos. SVF prognozē, ka ekonomikas izaugsme sāksies jau 2010. gada otrajā pusē, jo Islandes ekonomikai ir spēcīgi pamati (2). Inflācija samazinās un valūtas maiņas kurss ir stabilizējies. Jaunās komercbankas ir rekapitalizētas un pabeigta plaša finanšu tirgus noteikumu reforma. Bezdarba līmenis, pretēji prognozētajam, nav pārsniedzis 10 %.

4.7.   Sociālajiem partneriem ir bijusi nozīmīga ietekme uz Islandes ekonomikas atveseļošanas plānu. Valdība un sociālie partneri 2009. gada jūnijā parakstīja stabilitātes paktu, kas ietekmēja 2010. gada budžetu. Pakta mērķis bija nodrošināt sabiedrības vienprātību par vajadzīgajiem pielāgošanas pasākumiem, tomēr, tā kā tajā galvenokārt bija iesaistīti sociālie partneri, dažas pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzskatīja, ka tās nav iekļautas minētajā procesā. Islandes Darba devēju konfederācija 2010. gada marta izstājās no pakta, paziņojot, ka tā noteikumi ir pārkāpti un ka valdība nav spējīga turēt savus solījumus.

4.8.   Islandei vidēji ilgā laikposmā un ilgstoši bijis salīdzinoši elastīgs darba tirgus un augsts ekonomiski aktīvā darbaspēka līmenis, gados diezgan jauni un labi izglītoti strādājošie iedzīvotāji, kā arī spēcīga resursu bāze, tostarp bagātīgas zvejas vietas un ievērojami atjaunojamie enerģijas avoti. Tāpēc paredzams, ka Islande ar laiku pilnībā atgūsies no pašreizējām neveiksmēm ekonomikā. Bez tam Eiropas Komisija uzskata, ka Islandes pievienošanās Ekonomikas un monetārajai savienībai neradīs īpašas problēmas, ja valsts saskaņos savus tiesību aktus ar acquis ekonomikas un monetārās politikas jomā.

5.   Islandes pilsoniskā sabiedrība.

5.1.   Islandei ir sena pilsoniskā sabiedrības līdzdalības vēsture. Islandes sabiedrība ir neliela, tādēļ interešu grupām ir ļoti ciešas un bieži arī personiskas attiecības ar valsts pārvaldi, un tās aktīvi iesaistās politikā. Dažām interešu grupām, piemēram, lauksaimnieku un zivsaimnieku apvienībām un arodbiedrībām, tradicionāli ir sevišķi tuvas attiecības ar noteiktām politiskajām partijām.

5.2.   Islandes valsts pārvalde ir neliela, un tās iespējas ir ierobežotas, tāpēc valdības pārstāvji cieši sadarbojas ar Islandes interešu grupām, kas darbojas ES līmenī, un bieži uztic tām ievākt informāciju un veicināt izpratni par Islandei svarīgiem jautājumiem Briselē. Interešu grupas būtiski ietekmē informācijas vākšanu un stratēģijas veidošanu, bet to ietekme uz ES politiku ir mazāka — izņemot sociālo politiku, kur sociālie partneri darbojas īpaši aktīvi un var tieši iesaistīties politikas veidošanā.

5.3.   Saskaņā ar Konstitūcijas 74. pantu Islandē tāpat kā pārējās ziemeļu valstīs visu veidu apvienības var dibināt bez iepriekšējas atļaujas un tās nevar likvidēt ar administratīvu lēmumu. Apvienībām ir jāreģistrējas nacionālajā reģistrā, lai iegūtu valsts reģistrācijas numuru nodokļu nomaksai, un tām vajadzīga arī juridiskā adrese. Arodbiedrību darbību nosaka Likums par arodbiedrībām un darba strīdiem.

5.4.   Daudzām Islandes organizācijām ilgstoši bijuša cieša saikne ar partnerorganizācijām Ziemeļvalstīs. Minētā saikne varētu palīdzēt Islandes organizācijām apgūt labas prakses piemērus un mācīties no pieredzes, ko minētās partnerorganizācijas guvušas laikā, kad to valstis pievienojās Eiropas Savienībai.

5.5.   Sabiedriskā apspriešanās ar pilsoniskas sabiedrības organizācijām Islandē tomēr atklāja, ka salīdzinājumā ar sociālo partneru organizācijām pilsoniskās sabiedrības pārējo organizāciju darbība ir vērsta galvenokārt uz iekšējiem jautājumiem. Izvēršot ciešāku sadarbību, būtu iespējams pārliecināt minētās organizācijas plašāk raudzīties uz to lomu Islandē, jo īpaši attiecībā uz to lomu pievienošanās procesā, kā arī ES organizācijām būtu jāsniedz iespēja mācīties no savām partnerorganizācijām Islandē.

5.6.   Islande īsteno Ziemeļvalstu ekonomikas un sociālo modeli, kam raksturīga augsta labklājība un augsts sociālā nodrošinājuma līmenis. Sociālie partneri — kā darba devēji, tā darba ņēmēji — aktīvi iesaistās sociālajā dialogā, lai apmainītos ar informāciju un risinātu dažādus nozīmīgus sociālos un ekonomikas jautājumus. Darba devēju un darba ņēmēju attiecības parasti ir noteiktas nevis ar tiesību aktiem, bet gan koplīgumos.

5.7.   Islandes attīstība ir bijusi līdzīga Ziemeļvalstu attīstībai, un tai raksturīgs valsts izdevumu pieaugums. Urbanizācija un izmaiņas sabiedrības struktūrā izraisīja dažādu interešu grupu (galvenokārt arodbiedrību, kooperatīvu un lauksaimnieku apvienību) veidošanos. Sākotnēji bija tikai dažas, bet ietekmīgas interešu grupas, kam bija ciešas saites ar noteiktām politiskajām partijām, kuras darbojās to interesēs.

5.8.   Interešu grupu skaits pieauga divdesmitā gadsimta otrajā pusē, kad sabiedrība kļuva daudzveidīgāka. Līdz ar pieaugošo daudzveidību atsevišķu politisko partiju un spēcīgu interešu grupu saikne ir vājinājusies. Tomēr tik mazā sabiedrībā, kāda ir Islandē, pilsoniskās sabiedrības un valdības saziņas kanāli ir ļoti īsi.

5.9.   Islandes modelis daudzējādā ziņā līdzinās Ziemeļvalstu modelim, bet dažās jomās pastāv atšķirības. Islandē attīstība notika lēnāk un Islandes sociālie izdevumi parasti ir bijuši zemāki nekā pārējās Ziemeļvalstīs. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notika ievērojama liberalizācija un privatizācija, savukārt krīzes dēļ ievērojami samazināja sociālās priekšrocības. Islandē, tāpat kā citās Ziemeļvalstīs, par labklājības modeli iestājas kreisās un labējās partijas, lai arī Islandes politikā vairāk dominē labēji centriskas koalīcijas. Sociālie partneri ir ievērojami ietekmējuši norises politikā.

5.10.   Tādēļ vēl svarīgāk ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību konstruktīvā dialogā par dalību ES. Pret dalību ES jo īpaši vēršas zvejnieku un lauksaimnieku apvienības, turpretī tādu organizāciju kā, piemēram, Darba konfederācijas un Rūpniecības federācijas, attieksme ir pozitīva. Daudzu Islandes organizāciju nostāja minētajā jautājumā ir neitrāla. Lai gan Islandē ir ārkārtīgi spēcīga demokrātija, plašākas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvība ir salīdzinoši maza un tādējādi netiek pietiekami atspoguļots pilsoniskās sabiedrības viedoklis.

6.   Galvenās organizācijas un to nostāja debatēs par ES.

6.1.   Sociālie partneri.

6.1.1.   Islandes Darba konfederācija (ASI) ir galvenā arodbiedrību organizācija Islandē, kas pārstāv darba ņēmējus kopumā — biroju un mazumtirdzniecības darbiniekus, jūrniekus, celtniecības un ražošanas darbiniekus, elektroenerģijas nozarē strādājošos un citu profesiju pārstāvjus privātajā sektorā un daļā publiskā sektora, tomēr lielāko daļu publiskā sektora darbinieku pārstāv Valsts un pašvaldību darbinieku federācija (BSRB). Abas minētās organizācijas ir Eiropas Arodbiedrību konfederācijas locekles. Trešā galvenā organizācija — Akadēmiķu apvienība (BHM) — nodarbojas ar akadēmisko grādu ieguvušiem darba ņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

6.1.2.   Islandes darba devēju interesēs darbojas Islandes darba devēju konfederācija (SA), kas ir Eiropas Rūpniecības un darba devēju konfederāciju savienības (BUSINESSEUROPE) locekle. Islandes darba devēju konfederācijā apvienojušās astoņas apvienības, kas darbojas enerģētikas, tūrisma, finanšu, zivsaimniecības un citās nozarēs. Abas minētās organizācijas pilda nozīmīgu funkciju attiecībā uz politikas pasākumu koordinēšanu nodarbinātības, sociālo lietu, vides un darba tirgus jomā. Arī Islandes Rūpniecības federācija (SI), kas ietilpst Islandes darba devēju konfederācijā, aktīvi darbojas ES līmenī un ir Eiropas Rūpniecības un darba devēju konfederāciju savienības locekle.

6.1.3.   Darba devēju konfederācija un Darba konfederācija darbojas vairākās komitejās un valsts iestāžu padomēs (piemēram, Islandes Darba drošības un veselības pārvaldē, Vienlīdzības padomē un Zinātnes un tehnoloģijas padomē), aizstāvot savu locekļu intereses tiesību aktu izstrādes un īstenošanas procesā. Organizācijas sadarbojas ar valsts pārvaldi arī tad, kad jāsagatavo un jāatjauno koplīgumi. Sociālie partneri cieši sadarbojas vienlīdzības, darba aizsardzības un informācijas izplatīšanas jautājumos, kur to intereses ir kopīgas.

6.1.4.   Islandes sociālie partneri jau ir diezgan lielā mērā iesaistīti ES politikas procesā. ES politika ietekmē Islandes sociālos partnerus jomās, uz kurām attiecas EEZ līgums, tādēļ tie rūpīgi seko līdzi ES likumdošanas procedūrai.

6.1.5.   EEZ konsultatīvā komiteja — viena no EEZ iestādēm — nodrošina saikni starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām no EBTA valstīm un EESK. Minētā iestāde nodrošina saikni starp sociālajiem partneriem EBTA valstīs un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā. Atšķirībā no EESK EEZ valstu konsultatīvajā padomē ir pārstāvētas vienīgi arodbiedrības un darba devēju organizācijas. Tādējādi neveidojas pilnvērtīgs pilsoniskais dialogs.

6.1.6.   Islandes sociālie partneri kopumā diezgan pozitīvi vērtē iekļaušanos Eiropas Savienībā, tomēr viedokļi atšķiras. Islandes Darba konfederācijas (ASI) nostāja pret dalību EEZ sākotnēji bija skeptiska, bet pēc savas politikas pārskatīšanas 2000. gadā secināja, ka EEZ sniedz dažādas priekšrocības Islandes darba ņēmējiem. ASI šobrīd atbalsta pievienošanās sarunas un euro ieviešanu, jo uzskata, ka, Islandei kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, daudz labāk varēs aizsargāt darba ņēmēju intereses un nodrošināt ekonomikas vispārējo stabilitāti. Tomēr organizācija norādījusi, ka pievienošanās sarunās jāpanāk, lai Islande varētu pilnībā saglabāt kontroli pār zivsaimniecību valsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā un tiktu nodrošināts atbalsts Islandes lauksaimniecībai. BSRB, kas pārstāv publiskā sektora darba ņēmējus, nav izteikusi oficiālu viedokli par dalību ES, lai gan tā atzinīgi vērtē ar sarunām saistīto atklāto apspriešanu.

6.1.7.   Pārstāvot darba devējus, SA mērķis ir cieši sekot līdzi pievienošanās sarunām, bet tās nostāja pret dalību ES ir neitrāla, jo konfederācijā ietilpstošo apvienību domas par minēto jautājumu dalās. SI, piemēram, atbalsta pievienošanos ES, norādot, ka Islandes ekonomika ir nestabila valūtas kursa svārstību dēļ un ka integrācija ES un euro ieviešana palielinātu konkurētspēju un radītu labākus darba apstākļus Islandes rūpniecības nozarēm.

6.2.   Zivsaimniecības nozare.

6.2.1.   Zvejas kuģu īpašnieku federācija (LIU) un Zivju apstrādes rūpnīcu federācija savukārt kategoriski nostājas pret pievienošanos Eiropas Savienībai. Ar zvejniecību saistītās personas nevēlas, lai Islande iesaistītos kopējā zivsaimniecības politikā, jo tādējādi nozarē ieplūstu ārvalstu ieguldījumi un kopējās pieļaujamās nozvejas kvotas Islandes 200 jūdžu ekskluzīvajā ekonomikas zonā noteiktu Briselē. Kaut arī Islande, būdama dalībvalsts, būs visaptveroši iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji uzskata, ka tā ir pārāk maza valsts, lai spētu pietiekami ietekmēt lēmumus ES līmenī. Islandei būtu jāatsakās arī no tiesībām slēgt līgumus ar trešām valstīm par transzonālo zivju krājumu zveju, kas veido 30 % Islandes nozvejas. LIU uzskata, ka brāķētie lomi un pārzveja ir nopietnas problēmas ES, turpretī Islandes zivsaimniecības nozare ir rentabla. Bez tam nav garantijas, ka ES tiks saglabāts relatīvas stabilitātes princips.

6.2.2.   LIU priekšsēdētājs Islandes radio RÚV pārraidē 2010. gada augustā tomēr paziņoja, ka Islandei jāturpina pievienošanās sarunas ar ES, ka minētajās sarunās jārod “iespējami labākais variants” un ka nav jēgas šajā posmā atsaukt Islandes pieteikumu.

6.2.3.   Visbeidzot, fakts, ka Islande 2006. gadā atsāka vaļu komerciālās medības, visticamāk izraisīs asas diskusijas, jo ir pretrunā ES politikai, un, ja netiks rasts problēmas risinājums, tā varētu kļūt par nopietnu šķērsli Islandes ceļā uz pievienošanos ES.

6.2.4.   Pašlaik notiek kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšana. Gaidāmās izmaiņas visticamāk tuvinās kopējo zivsaimniecības politiku Islandes modelim. Tomēr pievienošanās sarunas ar Islandi notiks par pašreizējo acquis, un tādēļ vairākos jautājumos varētu izcelties strīdi. Svarīgākais temats sarunās par Islandes pievienošanos visticamāk būs zivsaimniecība. Zivsaimniecības lobijam ir ārkārtīgi liela ietekme uz politikas norisēm un iespējams, ka tas ietekmēs arī diskusijas par pievienošanos Eiropas Savienībai, jo ienākumi no zvejas uz vienu iedzīvotāju Islandē ir daudz lielāki nekā jebkurā ES dalībvalstī.

6.3.   Lauksaimniecības nozare.

6.3.1.   Arī Lauksaimnieku apvienība ilgstoši ir iesaistījusies politikā. Lauksaimniekiem Islandē tradicionāli ir liela ietekme un ciešas attiecības ar valsts pārvaldi, tomēr to ietekme gadu gaitā ir vājinājusies, jo samazinājies nozares apjoms. Tāpat kā LIU, arī Lauksaimnieku apvienība cieši seko ES likumdošanas procesam. Lauksaimnieku apvienība ir COPA/COCEGA partnerorganizācija, un tādēļ tās dalība ir zināmā mērā ierobežota. Šī Eiropas jumta organizācija pievēršas galvenokārt ar ES saistītiem jautājumiem.

6.3.2.   Lauksaimnieku apvienība ir kategoriski pret pievienošanos Eiropas Savienībai, norādot, ka pievienošanās gadījumā daudz lauksaimniecības nozarē strādājošo zaudētu darbu un tas negatīvi ietekmētu pārtikas nekaitīgumu un pārtikas nodrošinājumu valstī. Galvenais iemesls šādam viedoklim ir tas, ka Islandei būs jāļauj neierobežoti ievest citu ES dalībvalstu lauksaimniecības produktus, ar ko Islandes lauksaimniekiem būtu grūti konkurēt. Tomēr ES pārtikas aprites tiesību akti, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu (3), jau ir iekļauti EEZ līgumā un stāsies spēkā 2011. gada beigās. Ieviešot pārtikas tiesību aktu kopumu valsts līmenī, Lauksaimnieku asociācija Islandes tiesībās sekmīgi saglabāja aizliegumu attiecībā uz svaigas gaļas importu, lai gan šāds aizliegums neatbilst ES tiesībās iekļautajiem mērķiem. Saskaņā ar EEZ līguma 19. pantu Islande ir piekritusi arī ievērot tarifu kvotas un koncesijas attiecībā uz noteiktiem produktiem, kas arī izraisa Lauksaimnieku asociācijas bažas.

6.3.3.   Lauksaimniecība būs viens no galvenajiem pievienošanās sarunu tematiem, un viens no Islandes galvenajiem mērķiem būs panākt noteiktu atbalstu piensaimniecībai, aitkopībai un citām tradicionālās lauksaimniecības nozarēm. Ja Islandē īstenotu līdzīgu ilgtermiņa valsts atbalsta programmu kā citos ES reģionos, kas atrodas ziemeļos no 62. paralēles, tas palīdzētu saglabāt lauksaimniecisko darbību Islandes teritorijā, kurā ir zems iedzīvotāju blīvums un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

6.4.   Vides nozare.

6.4.1.   Islandē aktīvi darbojas vairākas vides aizsardzības grupas. Vides aizsardzības grupas ES dalībvalstīs parasti rūpīgi seko ES vides politikai, aktīvi darbojas Eiropas līmenī un ir iesaistījušās jumta organizācijās. Islandes vides aizsardzības grupām tas gadiem ilgi nav šķitis svarīgi, lai arī dažas no tām ir iesaistījušās starptautiskās organizācijās.

6.4.2.   Iepriekš minētajam ir daudz iespējamu skaidrojumu. Pirmkārt, Eiropas vides aizsardzības grupām bieži ir negatīva attieksme pret vaļu medībām, tādēļ Islandes vides aizsardzības grupas varētu uzskatīt, ka to intereses atšķiras no Eiropas grupu interesēm. Otrkārt, Islandes vides aizsardzības grupas, piemēram, Landvernd, galveno uzmanību pievērš zemes erozijas problēmai un Islandes dabisko dzīvotņu saglabāšanai un bieži protestē pret hidroelektrostaciju celtniecību, ko veic, lai paplašinātu alumīnija ražošanu. Lai arī EEZ līgums aptver lielāko daļu ES vides politikas, tajā nav iekļauti tiesību akti par dabisko dzīvotņu saglabāšanu. Visbeidzot, vides aizsardzības grupām Islandē trūkst finansējuma un resursu. Iespējams, ka minēto iemeslu dēļ Islandes vides aizsardzības grupas kopumā nav darbojušās tik aktīvi kā to partnerorganizācijas ES līmenī un līdz šim nav aktīvi iesaistījušās diskusijā par pievienošanos Eiropas Savienībai. Piemēram, Landvernd nav paudusi oficiālu nostāju par pievienošanos ES, lai gan tā kopumā uzskata, ka ES vides tiesību aktu ietekme ir bijusi pozitīva. Landvernd ir arī ieinteresēta precizēt savu iespējamo lomu pievienošanās sarunās, tostarp attiecībā uz turpmāku piedalīšanos ES programmās, piemēram, dabas saglabāšanas un aizsardzības programmās.

6.5.   Patērētāju tiesību aizsardzība.

6.5.1.   Islandes Patērētāju tiesību aizsardzības apvienība (NS) ir neatkarīga nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas dibināta 1953. gadā; tā aktīvi darbojas Eiropas līmenī un ietilpst dažādās jumta organizācijās. NS jau cieši sadarbojas ar Islandes ECC, kas ietilpst Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīklā. NS nav stingras nostājas par vai pret Islandes pievienošanos ES. Tomēr NS ilgstoši ir uzskatījusi, ka Islandei būtu jāapsver visi ieguvumi un trūkumi saistībā ar pievienošanos ES, un NS pilnsapulce 2008. gadā secināja, ka Islandei būtu jāiesniedz pieteikums par pievienošanos, lai apzinātu reālās problēmas un lai turpmākās diskusijas par ES būtu bez aizspriedumiem un balstītos uz faktiem. NS 2008. gadā izstrādāja arī ziņojumu par priekšrocībām un trūkumiem patērētājiem, ja Islande pievienotos ES. Tādējādi, nepieņemot stingru nostāju un neizstrādājot politiku par vai pret ES, NS ir vienmēr ir atbalstījusi pieteikumu par pievienošanos kā tādu un centusies palīdzēt uzsākt diskusijas par ES.

6.6.   Citas organizācijas.

6.6.1.   Nozīmīgas organizācijas ir arī Organizācija cilvēkiem ar invaliditāti, Tirdzniecības kamera, kas ir EUROCHAMBERS (Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības palātu asociācija) locekle, Tirdzniecības un pakalpojumu federācija, kas ir EUROCOMMERCE (Mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un starptautiskās tirdzniecības pārstāvniecība) locekle, un Islandes Tirdzniecības federācija, kā arī dažādas citas nevalstiskās organizācijas. Pašlaik minētās organizācijas vēl nav nākušas klajā ar oficiālu viedokli par dalību Eiropas Savienībā, kaut gan tās, visticamāk, paudīs pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret atsevišķām ES politikas jomām. Pastāv arī grupas, kas īpaši pauž proeiropisku vai eiroskeptisku nostāju, piemēram, Evrópusamtökin un Heimssýn.

---

(1)  Islandes Ārlietu ministrija, vispārējs ziņojums, Islandes ekonomikas atveseļošanas programma, 2010. gada jūnijs http://www.mfa.is/media/MFA_pdf/Factsheet--Iceland%27s-Economic-Recovery-Program-June.pdf.

(2)  http://www.mfa.is/media/MFA_pdf/Factsheet--Iceland%27s-Economic-Recovery-Program-June.pdf.

(3)  Vispārējā pārtikas aprites tiesību aktu regula (EK) Nr. 178/2002 un ar to saistītie tiesību akti.

---