EUR-Lex Access to European Union law

?

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009IP0060(01)

Irāna Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Irānu

OV C 265E, 30.9.2010, p. 26–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 265/26


Ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobra
Irāna

P7_TA(2009)0060

Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Irānu

2010/C 265 E/06

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem,

ņemot vērā ES prezidentūras, augstā pārstāvja KĀDP jomā, ES dalībvalstu ārlietu ministru, G8 valstu un valdību vadītāju, Eiropadomes un EiropasParlamenta priekšsēdētāja deklarācijas par demonstrāciju apspiešanu pēcvēlēšanu nemieru laikā Irānā 2009. gada jūnijā,

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2009. gada 23. septembra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Irānas Islāma Republikā,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2009. gada 9. oktobra paziņojumu, kurā atkārtoti tika pausta Parlamenta apņemšanās panākt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē un jo īpaši nosodīta nāvessoda piespriešana par nepilngadīgo likumpārkāpumiem un gaidāmā nāvessodu izpilde Irānā,

ņemot vērā ES prezidentūras 2009. gada 13. oktobra paziņojumu par Behnoud Shojaee izpildīto nāvessodu Irānā,

ņemot vērā ES prezidentūras 2009. gada 20. septembra paziņojumu, kurā tika nosodīti Irānas prezidenta Mahmoud Ahmadinejad atkārtoti paustie Holokausta un Izraēlas Valsts pastāvēšanas tiesību noliegumi,

ņemot vērā ES prezidentūras 2009. gada 18. oktobra paziņojumu, kurā tika nosodīti Irānā, Sīstānas un Beludžistānas provincē nedēļas nogalē notikušie pašnāvnieku uzbrukumi, kuros gāja bojā vismaz 42 cilvēki,

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/149 un 2008. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 63/168 par moratoriju nāvessodu piemērošanai,

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kam Irānas Islama Republika ir pievienojusies,

ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,

A.

tā kā vispārējais stāvoklis cilvēktiesību jomā Irānā turpina pasliktināties, jo īpaši kopš prezidenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā;

B.

tā kā Irāna izpildīto nāvessodu skaita ziņā pasaulē ierindojas otrajā vietā aiz Ķīnas, tā kā kopš prezidenta Mahmoud Ahmedinejad nākšanas pie varas 2005. gadā nāvessodu skaits ir četrkāršojies un tā kā Irāna ir vienīgā valsts pasaulē, kurā nāvessodu joprojām izpilda nepilngadīgajiem noziedzniekiem; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību jomā specializējušos juristu sniegto informāciju Irānā nāvessoda izpildi gaida vismaz 140 nepilngadīgu likumpārkāpēju;

C.

tā kā 2009. gada 11. oktobrīBehnoud Shojaee izpildīja nāvessodu pakarot par spīti spēcīgiem Irānas iedzīvotāju un starptautiskajiem lūgumiem saudzēt viņa dzīvību un pēc Delara Darabi un Molla Gol Hassan viņš ir trešais nepilngadīgais likumpārkāpējs, kuram 2009. gadā Irānas Islāma Republikā tiek izpildīts nāvessods, un tā kā nāvessoda izpilde draud nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem Safar Angooti un Abbas Hosseini;

D.

tā kā vēl joprojām ir plaši izplatīta ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, aizliegums gulēt, ieslodzījums vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgi, nehumāni un pazemojoši soda veidi un valsts pārstāvju nesodāmība;

E.

tā kā pieaug vardarbīgas represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem, blogeriem, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, akadēmiķiem, homoseksuālām personām, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām un lingvistiskām minoritātēm;

F.

tā kā septiņi bahajiešu ticības līderi joprojām tiek turēti ieslodzījumā tikai viņu reliģiskās pārliecības dēļ;

G.

tā kā 2009. gada 4. augustā prezidentu Mahmoud Ahmadinejad oficiāli apstiprināja amatā uz otrreizēju pilnvaru termiņu pēc tam, kad viņu pasludināja par uzvarējušu 2009. gada 12. jūnija vēlēšanās, lai gan viņa konkurenti vēlēšanās Mir-Hossein Mousavi un Mehdi Karrubi, kā arī neskaitāmi vēlēšanu novērotāji apsūdzēja varas iestādes plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā;

H.

tā kā turpmākajās nedēļās un mēnešos ielu demonstrācijās piedalījās desmit tūkstošiem protestantu; tā kā apmēram 150 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 1000 demonstrantu arestēja;

I.

tā kā joprojām notiek tiesas prāvas, kurās masveidā tiek tiesātas 140 personas, kuras uzskata par opozīcijas atbalstītājiem, to skaitā ievērojami reformatori un aktīvisti, kurus apsūdz visdažādākajos pārkāpumos, sākot no piedalīšanās masu nekārtībās un beidzot ar spiegošanu un mēģinājumiem gāzt Irānas valdību;

J.

tā kā saistībā ar protestiem nāvessods ir piespriests četrām personām, kuras atrodas ieslodzījumā kopš aprīļa, tātad ilgi pirms pēcvēlēšanu demonstrācijām;

K.

tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem desmitiem reportieru, fotogrāfu un blogeru ir devušies prom vai mēģina bēgt no Irānas, tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši darbus, valsts iestādes pēdējo nedēļu laikā ir slēgušas vairākus laikrakstus un Irānas iestādes joprojām turot apcietinājumā 19 žurnālistus un piecus blogerus;

1.

pauž nopietnas bažas par to, cik pareizi ir bijuši vēlēšanu rezultāti, uz kuriem pamatojoties, prezidentu Mahmoud Ahmedinejad apstiprināja amatā uz otrreizēju pilnvaru termiņu, lai gan tika stingri norādīts uz liela mēroga nelikumībām vēlēšanu laikā, un uzskata, ka Irānas prezidenta uzticamība ir saņēmusi nopietnu triecienu;

2.

augstu vērtē to visu Irānas vīriešu un sieviešu drosmi, kuri aizstāv savas pamatbrīvības un demokrātijas principus un pauž vēlmi dzīvot sabiedrībā, kurā nepastāv represijas un iebiedēšana; pauž īpašu atzinību Irānas sievietēm, kurām bija nozīmīga loma pēcvēlēšanu demonstrācijās jūnijā un jo īpaši Neda Agha Soltan, kura ir kļuvusi par vardarbīgo represiju upuru simbolu, un cilvēktiesību aizstāvei Shadi Sadr, kuru 2009. gada 15. jūlijā arestēja par to, ka viņa bija publiski paudusi viedokli par cietumos notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret aizturētajiem pēc apstrīdētajām Irānas prezidenta vēlēšanām;

3.

nosoda plašo un pārmērīgo spēka lietošanu, patvaļīgus arestus un iespējamo spīdzināšanu, apspiežot protestus pret apstrīdētajām Irānas prezidenta vēlēšanām; aicina Irānas valdību ievērot pilsoņu un politiskās pamattiesības un jo īpaši tiesības uz vārda brīvību, un pieprasa bez nosacījumiem atbrīvot visus mierīgos demonstrantus un visus tos, kas tika apcietināti saistībā ar neseno nemieru plašāku kontekstu, neatkarīgi no tā, vai šīs personas ir studenti, akadēmiķi, kampaņu dalībnieki, žurnālisti vai cilvēktiesību aktīvisti;

4.

aicina Irānas varas iestādes piešķirt Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai piekļuvi visiem aizturētajiem bez izņēmuma un atļaut starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām uzraudzīt stāvokli valstī;

5.

mudina Irānas varas iestādes gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida spīdzināšanu un citus nežēlīgus, necilvēcīgus un pazemojošus soda veidus un izturēšanos, pienācīgi piemērot likumdošanas procesu un vērsties pret nesodāmību cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumos;

6.

nosoda pašnāvnieku izraisītos bumbu sprādzienus 2009. gada 17. oktobrī Sīstānas un Beludžistānas provincē, kuros gāja bojā vai tika ievainoti desmitiem cilvēku; pauž bažas, ka šie pašnāvnieku uzbrukumi var būt saistīti ar etnisko un reliģisko minoritāšu apspiešanu šajā provincē; noraida terorisma izmantošanu kā politisko strīdu atrisināšanas līdzekli;

7.

atkārtoti aicina Irānas varas iestādes pildīt valdības pienākumu un ievērot reliģisko minoritāšu tiesības, nekavējoties atbrīvojot bahajiešu ticības līderus Fariba Kamalabadi, Jamaloddin Khanjani, Afif Naeimi, Saeid Rasaie, Mahvash Sabet, Behrouz Tavakkoli un Vahid Tizfahm;

8.

atkārtoti aicina Irānas varas iestādes pilnībā atcelt nāvessodu un līdz tam brīdim pasludināt moratoriju nāvessodu izpildei, kā to mudina ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija 62/149 un 63/168;

9.

pauž asu nosodījumu par nāvessoda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda nāvessoda piespriešanu un izpildi mazgadīgajiem vai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un spēcīgi protestē pret 2009. gada 11. oktobrī Irānā izpildīto nāvessodu Behnoud Shojaee; mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem, piemēram, ICCPR un Starptautisko Konvenciju par bērna tiesībām, un jo īpaši neizpildīt nāvessodu Safar Angooti un Abbas Hosseini;

10.

iesaka ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos nosūtīt īpašo sūtni pārraudzīt politiski aizturēto stāvokli un nodrošināt, ka Irānas varas iestādes ievēro starptautiskās procesuālās normas un to juridiskās saistības cilvēktiesību jomā;

11.

nosoda sistemātisko informācijas brīvības ierobežošanu, bloķējot tīmekļa vietnes, aizliedzot tajās sniegt informāciju par nesankcionētām demonstrācijām un ieviešot jaunus ierobežojumus, ar kuriem paredz, ka žurnālistiem pirms ziņošanas par kādu notikumu ir jāsaņem atļauja;

12.

aicina Irānas varas iestādes pārtraukt starptautiskos plašsaziņas līdzekļos strādājošu žurnālistu kriminālvajāšanu un jo īpaši aicina nekavējoties atbrīvot jaunu irāņu-kanādiešu izcelsmes žurnālisti un labi pazīstamu blogeri Fariba Pajooh, kuru 2009. gada 24. augustā apcietināja viņas dzīvesvietā Teherānā;

13.

nosoda to, ka 2009. gada 2. oktobrī cilvēktiesību aktīvistam Abdolfattah Soltani aizliedza doties no Teherānas uz Vāciju, Nirnbergu, lai saņemtu pilsētas apbalvojumu par cilvēktiesību aizsardzību;

14.

aicina Komisiju izveidot ES delegāciju Teherānā, lai veicinātu un stiprinātu dialogu ar Irānas iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kā arī pastiprināt sadarbību, jo īpaši saistībā ar palīdzību bēgļiem un narkotiku tirdzniecības apkarošanu;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Irānas Islama Republikas valdībai un parlamentam.


Top