EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008CA0102
Case C-102/08: Judgment of the Court (Third Chamber) of 4 June 2009 (reference for a preliminary ruling from the Bundesfinanzhof — Germany) — Finanzamt Düsseldorf-Süd v SALIX Grundstücks-Vermietungsgesellschaft mbH & Co. Objekt Offenbach KG (Sixth VAT Directive — Second and fourth subparagraphs of Article 4(5) — Option of Member States to consider activities of bodies governed by public law exempted under Article 13 and Article 28 of the Sixth Directive as activities of public authorities — Rules governing exercise of that option — Right to deduct — Significant distortions of competition)
Lieta C-102/08: Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 4. jūnija spriedums ( Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Düsseldorf-Süd/SALIX Grundstücks-Vermietungsgesellschaft mbH & Co. Objekt Offenbach KG (Sestā PVN direktīva — 4. panta 5. punkta otrā un ceturtā daļa — Dalībvalstu tiesības uzskatīt publisko tiesību subjektu darbības, kas atbrīvotas atbilstoši Sestās direktīvas 13. un 28. pantam, par darbībām, kurās tie iesaistās kā valsts iestādes — Īstenošanas noteikumi — Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — Nozīmīgi konkurences traucējumi)
Lieta C-102/08: Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 4. jūnija spriedums ( Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Düsseldorf-Süd/SALIX Grundstücks-Vermietungsgesellschaft mbH & Co. Objekt Offenbach KG (Sestā PVN direktīva — 4. panta 5. punkta otrā un ceturtā daļa — Dalībvalstu tiesības uzskatīt publisko tiesību subjektu darbības, kas atbrīvotas atbilstoši Sestās direktīvas 13. un 28. pantam, par darbībām, kurās tie iesaistās kā valsts iestādes — Īstenošanas noteikumi — Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — Nozīmīgi konkurences traucējumi)
OV C 180, 1.8.2009, p. 15–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
1.8.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 180/15 |
Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 4. jūnija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Düsseldorf-Süd/SALIX Grundstücks-Vermietungsgesellschaft mbH & Co. Objekt Offenbach KG
(lieta C-102/08) (1)
(Sestā PVN direktīva - 4. panta 5. punkta otrā un ceturtā daļa - Dalībvalstu tiesības uzskatīt publisko tiesību subjektu darbības, kas atbrīvotas atbilstoši Sestās direktīvas 13. un 28. pantam, par darbībām, kurās tie iesaistās kā valsts iestādes - Īstenošanas noteikumi - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Nozīmīgi konkurences traucējumi)
2009/C 180/25
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzhof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Finanzamt Düsseldorf-Süd
Atbildētāja: SALIX Grundstücks-Vermietungsgesellschaft mbH & Co. Objekt Offenbach KG
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — 4. panta 5. punkta otrās un ceturtās daļas, kā arī 13. panta interpretācija Direktīvā 77/388/EEK: Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Uzskatīšana par saimniecisku darbību vai par publisko tiesību subjekta veiktu ilglaicīgi iznomāta biroja un stāvvietu īpašuma pārvaldīšanu — Dalībvalsts tiesību uzskatīt publisko tiesību subjektu darbību par atbrīvotu no nodokļa atbilstoši Direktīvai 77/388/EEK 13. vai 28. pantam īstenošanas noteikumi
Rezolutīvā daļa:
1) |
lai varētu atsaukties uz Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 4. panta 5. punkta ceturtajā daļā paredzētajām tiesībām uzskatīt publisko tiesību subjektu darbības, kas ir atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar šīs direktīvas 13. vai 28. pantu, par darbībām, kurās tās iesaistās kā valsts iestādes, dalībvalstīm ir jāparedz tieši izteikta tiesību norma; |
2) |
Sestās direktīvas 77/388 4. panta 5. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka publisko tiesību subjekti ir jāuzskata par nodokļu maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tie iesaistās kā valsts iestādes, ne tikai tad, ja to uzskatīšana par nodokļu nemaksātāju atbilstoši minētās tiesību normas pirmajai vai ceturtajai daļai radītu nozīmīgus konkurences traucējumus, kas būtu nelabvēlīgi privātiem konkurentiem, bet arī tad, ja tas radītu šādus traucējumus, kas būtu nelabvēlīgi pašam publisko tiesību subjektam. |