28.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/105

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par novatorisku un ilgtspējīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ES – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā”

COM(2008) 113 galīgā redakcija

(2009/C 175/20)

Komisija 2008. gada 27. februārī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par novatorisku un ilgtspējīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ES – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā”

COM(2008) 113 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija atzinumu pieņēma 2008. gada 18. novembrī. Ziņotājs – BURNS kgs. Līdzziņotājs – STUDENT kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 449. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 3. un 4. decembrī (3. decembra sēdē), ar 167 balsīm par, 2 pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumi

Sakarā ar atzinumā minētajiem iemesliem EESK iesaka:

1.1.   paplašināt koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības jēdzienu, iekļaujot tajā mežu īpašniekus un citus ekonomikas dalībniekus, piemēram, mežizstrādes uzņēmumus, lai noteiktu problēmas un iespējas jau pašā vērtību ķēdes sākumā;

1.2.   turpināt uzlabot, tajā skaitā ar pētījumu palīdzību, esošās Eiropas datu bāzes, kurās reģistrē visas izstrādājamās koksnes apjomu un tās potenciālo kvalitāti, kā arī koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā izmantoto koksni (gan no Eiropas, gan importētu), lai tās padarītu pilnīgas, savlaicīgas un salīdzināmas;

1.3.   atbalstīt Eiropas mežu koksnes ražošanas un mobilizācijas palielināšanu un koksnes līdzsvarotu izmantošanu dažādiem mērķiem valsts līmenī;

1.4.   veicināt lielāku koksnes un kokmateriālu izmantošanu;

1.5.   atbalstīt pasākumus koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības tēla uzlabošanai;

1.6.   aktīvi strādāt, lai panāktu, ka tiek atzīta koksnes un koka izstrādājumu nozīme klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, piemēram, oglekļa uzglabāšanā;

1.7.   aizsargāt nozari no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas negatīvās ietekmes;

1.8.   novērst koksnes un koka izstrādājumu tirdzniecības šķēršļus; nodrošināt brīvu, taču godīgu tirdzniecību;

1.9.   risināt nozares izpētes vajadzības, kā noteikts Meža nozares platformā (FTP), izmantojot Septīto pamatprogrammu un ar to saistītās programmas;

1.10.   mudināt gan atbildīgās ES iestādes, gan ekonomikas dalībniekus pievērst īpašu uzmanību to ES darba drošības un veselības aizsardzības pasākumu, tiesību aktu un programmu īstenošanas veicināšanai, kas ir saistīti ar koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību, lai ieviestu vienotus standartus visās ES dalībvalstīs;

1.11.   pamatojoties uz nozares vajadzībām, attīstīt Eiropas profesionālo izglītību un kvalifikāciju visā mežsaimniecības ķēdē;

1.12.   rosināt valsts iestādes un pašvaldības atzīt un izmantot komerciālās mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības potenciālu. Veltīt pienācīgu uzmanību investīciju palielināšanai lauku rajonu ceļu un cita veida infrastruktūrā;

1.13.   saistībā ar Mežu rīcības plānu attīstīt sistēmas daudzfunkcionālās mežsaimniecības un ar koksnes ieguvi nesaistītu pakalpojumu ekonomiskās un sociālās vērtības noteikšanai un nodrošināt, lai nākotnē tās atzīst par vienas un tās pašas rūpniecības nozares sastāvdaļām, kurās ietilpst mežu īpašnieki, mežizstrādes uzņēmumi utt.

2.   Vispārīga informācija

2.1.   Šis atzinums par tematu “Novatoriska un ilgtspējīga koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ES” izstrādāts par paziņojumu (COM(2008) 113 galīgā redakcija, turpmāk tekstā “Paziņojums”), kura pamatā ir “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par novatorisku un ilgtspējīgu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ES – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(1999) 457 galīgā redakcija) un “Paziņojums par Kopienas Lisabonas programmas īstenošanu” (COM(2005) 474 galīgā redakcija). Turklāt Paziņojums ir saistīts ar ES Mežu rīcības plānu (COM(2006) 302 galīgā redakcija), kas ilgst piecus gadus (2007–2011) un ir izstrādāts, lai ar 18 “pamatpasākumiem” atbalstītu un uzlabotu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo lomu. Konkrēti viens no šiem mērķiem (Nr. 17) ir “veicināt ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos iegūtas koksnes un citu meža produktu izmantošanu”.

2.2.   Paziņojumā galvenokārt risinātas problēmas, ar kurām saskaras “koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība”, kas definēta kā celulozes, papīra un papīra iepakojuma ražošanas, kokapstrādes uzņēmumu (piemēram, kokzāģētavu un koka paneļu), korķa ražošanas un poligrāfijas nozares. Paziņojums būtībā tieši neskar ne mežsaimniecības nozari, kas nodrošina koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību ar galveno izejvielu – koksni, ne arī citas grupas, kas veic darījumus saistībā ar mežiem vai nopelna sev iztiku no tiem.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.   Eiropas Komisijas Paziņojumā uzsvērtas problēmas, ar ko saskaras koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība, un aplūkoti tādi jautājumi kā vispasaules konkurence, klimata pārmaiņas, enerģija, koksnes piegāde u.c., un to iespējamā ietekme uz nozares rentabilitāti un konkurētspēju nākotnē.

3.2.   Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ir nozīmīga Eiropas ekonomikas sastāvdaļa, kurai bieži ir svarīga nozīme ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšanā lauku rajonos.

3.3.   Piedāvāts risināt problēmas ar 19 “pasākumiem”, kas ietilpst šādas galvenajās kategorijās:

a)	izejvielu pieejamība (8 pasākumi);

b)	klimata pārmaiņu politika un tiesību akti vides jomā (4 pasākumi);

c)	jauninājumi un pētniecība un attīstība (4 pasākumi);

d)	tirdzniecība un sadarbība ar trešām valstīm (2 pasākumi);

e)	saziņa un informācija (1 pasākums).

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.   EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību problēmām, ar ko saskaras koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība, un izveidojusi ierosināto pasākumu sarakstu. Komiteja noteikti mudina tos neatstāt priekšlikumu līmenī, bet īstenot pēc iespējas ātrāk.

4.2.   Lai arī EESK izprot Paziņojuma priekšvēsturi un pamatu, tā izsaka nožēlu par mazo uzmanību vai pat tās trūkumu attiecībā uz vērtību ķēdes sākumā esošajiem dalībniekiem, piemēram, mežu īpašniekiem un mežizstrādes uzņēmumiem, kā arī attiecībā uz citām mežu vai mežos (dažkārt saukti par mežu klasteriem) pildītajām funkcijām.

4.3.   EESK mudina veltīt vairāk uzmanības nepieciešamībai pēc rentablas mežsaimniecības, kas ir priekšnoteikums visas vērtību ķēdes konkurētspējai. Rentabla mežsaimniecība veicina meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un stimulē investīcijas šajā nozarē un drošā koksnes piegādē.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.   Izejvielu pieejamība

5.1.1.   EESK pauž bažas, ka lēmumi, kas skar mežsaimniecību un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību, ne vienmēr ir pamatoti ar pilnīgu, savlaicīgu un salīdzināmu statistiku attiecībā uz Eiropas mežu koksnes pieejamību un izmantošanu, kas rada piedāvājuma neatbilstību pieprasījumam un nespēju sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpat būtu svarīgi zināt un spēt prognozēt koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā izmantotās koksnes apjomu gan no Eiropas, gan no importa avotiem.

5.1.2.   Eiropas politikas iniciatīvas, īpaši tās, kas veicina biomasas un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, ir papildus sarežģījušas (koksnes) izejvielu pieejamību koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai, daļēji tādu subsīdiju dēļ, kas izraisa tirgus traucējumus. EESK pauž bažas par to ietekmi uz koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību. Ņemot vērā pieaugošo konkurenci par koksnes izejvielām kā enerģijas avotu, EESK uzskata, ka mežu resursu izmantošanai dažādiem mērķiem vajadzētu būt labi pārdomātai. EESK mudina Komisiju turpināt “enerģijas mežu” (koksne no īsas rotācijas stādījumiem) jēdziena izpēti, lai apgādātu biomasas enerģijas tirgu.

5.1.3.   Tirgu būtu jāvada parastiem tirgus mehānismiem, un to nevajadzētu izkropļot ar subsīdiju shēmām, kas viena veida izmantošanu veicina vairāk nekā citu.

5.1.4.   Lai arī palielināts koksnes imports nenodrošina efektīvu šīs jaunās problēmas risinājumu, to nevajadzētu kavēt ar kvantitatīviem, tiesiskiem vai cita veida apgrūtinājumiem.

5.1.5.   EESK uzskata, ka vienīgais ilgtspējīgais ilgtermiņa risinājums ir palielināt Eiropas mežu koksnes apjomu:

—	veicinot esošo mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai tie spētu saražot vairāk komerciāli izmantojamas koksnes;

—	palielinot mežu platības, lai koksnes piedāvājums varētu labāk atbilst pieprasījumam.

5.1.6.   Tā kā izejvielu nozīme koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā ir īpaši liela, EESK uzskata, ka Paziņojumā vajadzēja izmantot iespēju, lai risinātu ar subsidiaritāti saistītus jautājumus, piemēram, darbību valsts un pašvaldību līmenī saistībā ar koksnes ilgtermiņa piegādi.

Jāatzīst, ka “pamudinājums” stādīt vairāk komerciālo mežu nav efektīvs vairākās ES valstīs. Šķiet, ka iemesli atšķiras – dažās valstīs pastāv vienaldzība, turpretim citās – pieņēmums, ka koksnes jau ir pietiekami daudz. Tajā pašā laikā vairāki pētījumi norāda uz koksnes deficītu ES līmenī (1).

5.1.7.   Lai klientiem piegādātu koksni, ir vajadzīga laba ceļu un cita veida infrastruktūra. Mazas investīcijas ceļu infrastruktūrā lauku un attālos rajonos palielina transportēšanas izmaksas. Piemēram, piekrauts kravas automobilis, kas brauc pa lauku ceļu, salīdzinājumā ar braukšanu pa taisniem, līdzeniem ceļiem, nobraucot vienādu attālumu, izmaksā par 75 % vairāk (laiks un degviela). EESK pauž bažas par to, ka valsts iestādes un pašvaldības tam nepievērš uzmanību. Arī autotransporta gabarītu un svara ierobežojumi rada papildu izmaksas.

5.2.   Klimata pārmaiņu politika un tiesību akti vides jomā

5.2.1.   Koka izstrādājumi uzglabā oglekli visā sava darbmūža garumā un, aizvietojot citus materiālus, var būtiski samazināt CO2 daudzumu. EESK uzskata, ka ES vajadzētu būt aktīvākai, sekmējot koka izstrādājumu lomu oglekļa uzglabāšanā un pozitīvo ieguldījumu, ko tie var dot klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā.

Šī pozitīvā koksnes loma būtu pilnībā jāatzīst Kioto procesā pēc 2010. gada, un EESK aicina Komisiju un dalībvalstis panākt šo atzīšanu gaidāmajās “Pušu konferencēs par Kioto protokolu”COP14 (Poznaņā 2008) un COP15 (Kopenhāgenā 2009).

Komisija nav pietiekami novērtējusi apdraudējumu, kuru emisijas kvotu tirdzniecība ir radījusi Eiropas celulozes un papīra rūpniecībai un daļēji kokapstrādes nozarei, kuras ETS iespaido divos veidos: tieši esot sistēmā, un netieši ar ETS (2) izraisīto straujo elektrības cenu pieaugumu. Pašreizējie plāni emisijas kvotu tirdzniecības direktīvā radīs ļoti lielu slogu nozares spējai nest peļņu un varētu arī izraisīt uzņēmumu slēgšanu vai pārvietošanu. Pēdējais varētu būt finansiāli iespējams vienīgi lieliem uzņēmumiem, taču noteikti ne mazākiem Eiropas uzņēmumiem.

5.2.2.1.   Pašreizējā formā ETS direktīvas priekšlikums Eiropas papīra rūpniecībai un citām energoietilpīgām nozarēm radītu būtiskus tirgus kropļojumus un neizdevīgus konkurences apstākļus, un, iespējams, oglekļa emisiju pārvirzi, jo lielākās konkurējošās valstis ārpus ES nesaskartos ar līdzīgiem apgrūtinājumiem un izmaksām. EESK uzskata, ka ir būtiski svarīgi celulozes un papīra rūpniecību, kā arī koksnes plātņu ražošanu atzīt par energoietilpīgām nozarēm, kas ir neaizsargātas pret oglekļa emisiju pārvirzi. Tam būtu jānotiek nekavējoties. Priekšlikums tikai 2010. gadā lemt, kuras nozares vēl joprojām saņems daļēju bezmaksas CO2 kredītu, šķiet pārāk vēlu.

5.3.   Jauninājumi, pētniecība un attīstība, un apmācība

5.3.1.   Jauninājumi, pētniecība un attīstība noteikti dos ieguldījumu koksnes apstrādes un pārstrādes nākotnes nodrošināšanā. EESK atzinīgi vērtē nozares izveidoto “koksnes apstrādes un pārstrādes nozares tehnoloģisko platformu” un lūdz veltīt pienācīgu uzmanību visu apakšnozaru nākotnes vajadzībām. Pētniecības un attīstības finansēšana nozarē būtu jāpalielina, īpaši Septītajai pamatprogrammai un citām saistītajām programmām, un jāvirza uz izejvielu un produktu novatorisku izmantošanu.

5.3.2.   Procesi elastības veicināšanai Eiropā nav izveidojuši drošus un pieejamus pasākumus, lai studenti un darba ņēmēji koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā varētu iegūt salīdzināmu un plaši pieņemamu kvalifikāciju vai attīstīt prasmes mūžizglītības programmās. Arī dažādās ES izglītības un profesionālās izglītības programmu izmēģinājuma iniciatīvas nav radījušas līdzekļus, ar kuriem varētu lielākā mērogā novērot izmaiņas darba vietu praksēs un vienlaicīgi iekļaut tās valsts regulējumā. Šādi trūkumi traucē pārrobežu mobilitāti, ierobežo starptautiskās karjeras mērķus un darba devēju piekļuvi pilnam kvalificēta darbaspēka klāstam koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā. Tādējādi pat var tikt veicināts vispārējs uzskats, ka kvalifikācijai, kas vajadzīga ar mežsaimniecību un ar papīra un koksnes ražošanu saistītajās profesijās, vispārīgi ir maza nozīme.

5.4.   Darba drošība un veselības aizsardzība

5.4.1.   Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī darbs koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā saistīts ar noteiktu risku darba ņēmēju veselībai un drošībai. Kaut arī pēdējo gadu desmitu laikā minētajā rūpniecības nozarē šajā jomā ir panākts ievērojams progress, vēl daudz kas jāpaveic. Turklāt, tā kā ne visas dalībvalstis šajā jomā sastopas ar vienādām problēmām, būtu jāpievērš pienācīga uzmanība vajadzīgo pasākumu pielāgošanai konkrētajiem apstākļiem katrā dalībvalstī.

5.4.2.   Pēdējās ES paplašināšanās kārtās ir pievienojušās dalībvalstis, kurās pastāv salīdzinoši lielāka vajadzība uzlabot darba drošības un veselības aizsardzības pasākumus nekā pārējās ES valstīs. Šajā sakarā Komiteja vēlas uzsvērt gan ES finanšu instrumentu, gan minēto dalībvalstu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības dalībnieku pienācīgu saistību uzņemšanās nozīmi.

5.5.   Tirdzniecība un sadarbība ar trešām valstīm

5.5.1.   Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība darbojas visā pasaulē, un eksports ir būtiski svarīgs, lai saglabātu konkurētspēju. EESK pauž bažas, ka tarifu un beztarifu barjeras lieki traucē ES uzņēmumu eksportam. Komisijai to novēršana būtu jāveic prioritārā kārtībā.

5.5.2.   EESK pauž bažas arī par lielāko tirdzniecības partneru, piemēram, Krievijas, veiktajiem pasākumiem, kas spēcīgi ietekmē koksnes izejvielu piegādi Eiropas Savienībai un izraisa ražošanas samazināšanos.

5.6.   Saziņa un informācija

5.6.1.   Neraugoties uz lielo ieguldījumu sabiedrībā un ekonomikā, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības publicitāte nav apmierinoša. Sabiedrība un iedzīvotāji kopumā neizprot Eiropas mežu vērtību (3). Skolās skolēniem bieži māca, ka cirst kokus ir slikti un ka pasaulē ir vajadzīgi visi koki. Nelikumīga koku izciršana un citas ilgtnespējīgas mežu apsaimniekošanas prakses, piemēram, Dienvidamerikā, Dienvidaustrumāzijā un citos reģionos arī kaitē vispārējam koksnes ražošanas tēlam.

5.6.2.   Ņemot vērā pašreizējās diskusijas par klimata pārmaiņām un bioenerģiju, ir piemērotākais brīdis veicināt lielāku koksnes un koka materiālu izmantošanu. Meži absorbē CO2, un šo oglekli pēc tam var uzkrāt koka izstrādājumos. Ar šiem klimata argumentiem būtu jāuzlabo visas nozares un tās izstrādājumu tēls. Tā ir tikai šai nozarei piemītoša iezīme, kas ir jādara zināma sabiedrībai kopā ar plašāku informāciju par mežu komerciālo vērtību.

5.6.3.   Šobrīd ir vairākas rūpniecības atbalstītas informatīvas programmas, bet tām ir bijusi visai ierobežota ietekme uz koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības tēla uzlabošanu. Šīs programmas ir jāattīsta un jāievieš visās skolās un plašākā sabiedrībā, lai sabiedrība kopumā izprastu un novērtētu (Eiropas) koksnes audzēšanas un izmantošanas nozīmi.

5.7.   Koksnes izmantošanas veicināšana

Paziņojumā liela uzmanība pievērsta nozares izejvielu piegādei (skatīt iepriekš 5.1 punktu), bet nav aplūkota koksnes un koka produktu izmantošana. Virzībā uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu būtu piemēroti uzsvērt šķēršļu un nevajadzīga tiesiskā, administratīvā, finansiālā un cita veida sloga novēršanu, tādejādi atļaujot plašāku koksnes izmantojumu, piemēram, celtniecības jomā. Vispārīgi EESK uzskata, ka koksnes un koka izstrādājumu specifiskās īpašības un loma ir jāņem vērā dažādos politikas aspektos.

5.8.   Daudzfunkcionāla mežsaimniecība

Viens no galvenajiem ieteikumiem 2006. gada ES Mežu rīcības plānā ir panākt, ka mežsaimniecība kļūst “daudzfunkcionāla” un kalpo sabiedrībai, nodrošinot to ne tikai ar kokmateriāliem. Informācijas un datu trūkuma dēļ ar koksnes ieguvi nesaistītu pakalpojumu (ogošanas, sēņošanas, augu izcelsmes zāļu, medību un tūrisma) tiešā vērtība sabiedrībai vēl nav noteikta. Lai kā arī būtu, minēto pakalpojumu sniegšana rada peļņu, darba vietas un iespējas, un tādēļ ir tiesīga saukties par mežsaimniecības daļu.

Lai gan EESK atzīst “daudzfunkcionālās mežsaimniecības” lomu, tā pauž bažas, ka dažu valstu valdības pārāk lielu nozīmi piešķir ar koksnes ieguvi nesaistītiem pakalpojumiem, atstājot novārtā mežu kā koksnes ražotāju komerciālo funkciju.

---

(1)  Jo īpaši ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) 2007. gada pētījums par tematu “Koksnes izejvielu pieejamība un pieprasījums”, kas balstīts uz 2006. gada Kopējo pētījumu par koksnes enerģiju.

(2)  Ibidem.

(3)  Sk. “Uztvere par koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecību – kvalitatīvs pētījums par koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības tēlu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībā” (© Eiropas Kopienas, 2002, ISBN 92–894–4125–9). Pētījums pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/forest_based/perceptionstudy_en.pdf

---