28.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/87

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām””

COM(2008) 241 galīgā redakcija

(2009/C 175/16)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 13. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām””

COM(2008) 241 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 10. novembrī. Ziņotājs – Hernández Bataller kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 449. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 3. un 4. decembrī (4. decembra sēdē), ar 123 balsīm par, 3 balsīm pret un 21 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka ilgtspējīgai attīstībai jābūt vienam no prioritāriem aspektiem ES politikās. Minētā ilgtspējīgā attīstība cita starpā jāīsteno, izmantojot energoefektivitāti, jaunus, alternatīvus (“atjaunojamos”, “tīros” vai “zaļos”) enerģijas avotus, kā arī nosakot pasākumus klimata pārmaiņu apkarošanai, samazinot CO2 emisijas.

1.2   Komisijas sniegtais paziņojums liecina par šajā jomā panākto tālākvirzību, jo tajā tiek ierosināts attīstīt valstu un reģionālas programmas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PTA), uzskatot informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) par energoefektivitāti veicinošu elementu.

1.3   Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka IST nodrošina ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā divos veidos. Pirmkārt, pētniecība, izstrāde un inovācija saistībā ar to komponentēm, iekārtām un pakalpojumiem ļaus palielināt enerģijas ietaupījumus to lietošanā. Otrkārt, IST izmantošana ekonomikas dažādās jomās gan ražošanas, gan patēriņa posmā ļauj “dematerializēt” daudzas procedūras un aizstāt fizisko un materiālo apmaiņu ar pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē, attiecīgi ietaupot enerģiju. Turklāt Komiteja uzskata, ka enerģijas taupīšana jāattiecina arī uz tehnoloģisko ierīču ražošanas procesu un lietošanu, nevis jākoncentrējas tikai uz energoefektīvu patēriņu ierīču kalpošanas laikā.

1.4   Atbilstīgi minētajiem mērķiem Komisijas paziņojuma mērķis ir uzsākt informācijas apkopošanas un analīzes pirmo posmu, ko turpinās otrais ziņojums, kurā būs noteiktas rīcības galvenās vadlīnijas (1). Komiteja tomēr uzskata, ka svarīgi ir sekmēt pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai vidējā termiņā un ilgtermiņā.

1.5   Lai panāktu augstāku energoefektivitāti, nozīmīgs faktors no piegādes aspekta ir nomainīt iekārtas, kam tehnoloģiskās novecošanās vai nolietojuma dēļ ir augsts enerģijas patēriņš. Eiropā vairāk nekā 50 % sadzīves tehnikas ir vecāka par desmit gadiem un uzskatāma par energoneefektīvu. Komisija pirms direktīvu izstrādes šajā jomā vai arī kā to alternatīvu varētu rosināt ieviest ražošanā kritērijus, kuri gan ar valsts valdību, gan patērētāju un lietotāju organizāciju atbalstu sekmētu plāna īstenošanu saistībā ar minēto iekārtu nomaiņu.

1.6   Komiteja uzskata, ka, piemēram, vairākās dalībvalstīs būtu jāievieš digitālā zemes apraides televīzija, kas dotu iespēju modernizēt uztvērējus, tradicionālos katodstaru lampu televizorus aizstājot ar šķidro kristālu ekrānu televizoriem. Tas savukārt sekmētu integrētu ierīču, kas nodrošinātu mijiedarbību, ražošanu un pārdošanu, noslēdzot līgumus ar ražotājiem un lietotāju organizācijām tā vietā, lai iegādātos perifēros dekoderus, kuri jāsavieno ar analogo televizoru. Tehniskie pētījumi liecina, ka katodstaru lampu televizori patērē par trešdaļu vairāk enerģijas nekā šķidro kristālu ekrānu televizori, savukārt gaidīšanas režīmā izmantotās enerģijas patēriņš ir līdz 60 % lielāks.

1.7   Komisija uzskata, ka līdzīgu pieeju varētu izmantot arī citās jomās, piemēram, elektrotīkli (ražošana un sadale), energoviedas ēkas un apgaismojums. Tādēļ jāattīsta elektroenerģijas elektroniska tirdzniecība un ražošanas un sadales jaunas tehnoloģijas; ēku energovadības, elektroenerģijas uzskaites un enerģijas vizualizācijas sistēmas; jauninājumus viedā – iekštelpu, ārtelpu un ielu – apgaismojuma jomā, izmantojot gaismas avotus, kas var mijiedarboties ar vidi, elektroniski pielāgojoties gaismas nepieciešamībai.

Piemēram, ir zināms, ka datoru ražošanā un izstrādē izmantotā enerģija trīs reizes pārsniedz patērēto enerģiju to kalpošanas laikā. Jāvērš uzmanība arī uz interneta serveru un meklētājprogrammu lielo enerģijas patēriņu, tādēļ šajā jomā jārada īpaši risinājumi, ņemot vērā gan tīkla lietošanas ļoti straujo attīstību, gan arī pieaugošo enerģijas patēriņu saistībā ar tehnoloģisko konverģenci. Svarīga nozīme ir arī novērtēt enerģijas ietaupījumu, ko radītu savietojamu, tehniski standartizētu ierīču lietošana, kā rezultātā ierīces tiktu laistas apgrozībā mazākā skaitā un to izmantojums būtu efektīvāks atbilstoši Direktīvā 2005/32/EK izvirzītajiem mērķiem (2).

Patērētāji var būtiski palīdzēt ietaupīt enerģiju, pienācīgi izmantojot jaunās tehnoloģijas; arī šajā jomā informatīvu programmu un tehnoloģisku līdzekļu attīstība ļautu lietotājiem ātri un viegli piekļūt vajadzīgajai informācijai par ierīču efektīvu lietojumu, kā arī aprēķināt enerģiju, ko var ietaupīt, piemēram, samazinot datora un to perifērisko ierīču ieslēgšanai paredzēto laiku; izvairoties no ekrāna aizsarga lietošanas; to atstāšanas ieslēgtā vai arī zemā enerģijas patēriņa režīmā; optimizējot drukātāju lietojumu u.c. Kopumā aprēķināts, ka “šķietamais enerģijas patēriņš” (phantom energy use), ko rada ierīces, tām atrodoties iepriekš minētajā gaidīšanas režīmā, var veidot līdz pat 12 % no elektrības gada rēķina, turklāt, ja vienkopus apvienots tehnoloģiju nepareizs lietojums un ierīču novecošanās, energopatēriņš ir vēl lielāks. Neapšaubāmi, ka nepieciešamība nomainīt ierīces patērētājiem nozīmē nozīmīgus tēriņus, kuru segšanai atsevišķos gadījumos varētu izmantot sociālo atbalstu.

1.8   Minētie faktori jāpapildina ar kvalitatīviem sertifikātiem un precīzu un skaidru patērētājiem sniedzamo informāciju norādēs par dažādu ierīču energoefektivitāti, “ekoloģisko vai oglekļa pēdu” u.c., tādējādi izglītojot iedzīvotājus un orientējot viņu pieprasījumu, vienlaikus rosinot viņus pievērsties ilgtspējīgam un efektīvam enerģijas patēriņam. Pieredzi, ko iespējams pilnveidot saistībā ar IST tādās jomās kā audiovizuālā, elektroniskās saziņas joma, elektroenerģijas nozare, elektroviedas ēkas un apgaismojums varētu izmantot par atsauces elementu enerģijas taupīšanas pasākumos citās nozarēs, kurās Komisija uzsākusi pasākumus, piemēram, autoindustrijā, ražojošajā rūpniecībā un transporta nozarē.

Komiteja aicina Komisiju pieņemt aktīvu nostāju, lai informētu patērētājus, uzņēmumus un administrācijas ar informatīvu kampaņu starpniecību, izmantojot dažādas metodes un līdzekļus.

1.9   Tāpat arī Komisijai jārosina izstrādāt standartizētus un uzticamus rādītājus, lai aprēķinātu un līdzsvarotu enerģijas ietaupījumus saistībā ar IST lietojumu. Tas palīdzētu mazināt pieaugošo tendenci negodīgi un maldinoši izmantot “zaļās” jeb “tīrās” enerģijas konceptus kā tīri komerciālu stratēģiju, kuri enerģijas ietaupījuma un emisiju samazināšanas izteiksmē nav reāli pamatoti, uzskatāmi, ne arī aprēķināmi. Minēto rādītāju ieviešana palīdzētu noteikt, vai konkrētā komercdarbības prakse ir godīga vai negodīga, jo īpaši komerciālajos paziņojumos, kur izmantoti “ekoloģiskā mārketinga” argumenti.

Enerģijas tirgus privatizācijas un liberalizācijas apstākļos svarīgi ir rosināt uzņēmumus investēt enerģijas ietaupīšanā un ilgtspējīgā attīstībā, palīdzot tiem uzskatīt minētās investīcijas par komerciālu, stabilu un kvalificētu darba vietu izveides iespēju.

1.10   Komiteja uzskata, ka ES nepieciešams lielāks politiskais impulss, lai nodrošinātu ar līdzekļiem, kas ļautu sasniegt izvirzītos mērķus enerģijas taupīšanā, ieviešot obligātus pasākumus saistībā ar aprīkojumu, kuru mērķis ir novērst nepilnības valstu plānos šajā jomā. Kopienas mēroga pasākums šajā jomā, kas varētu būt direktīvas pieņemšana, dalībvalstu darbībai sniegtu pievienoto vērtību, neizmainot Komisijas sniegto atbalstu valsts līmenī saistībā ar labas prakses kodeksu īstenošanu, salīdzinošo pētījumu par energoefektivitātes palielināšanu izstrādi, kas ES varētu būt veicinošs faktors un rosinātu uzņēmumus sagatavot ziņojumus par enerģijas taupīšanu.

2.   Pamatojums.

2.1   Priekšvēsture.

2.1.1   Komisijas paziņojums atbilst

—

Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmē izvirzītajām prioritātēm, kur atzīmēta nepieciešamība risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas; nodrošināt pietiekamu, drošu un konkurētspējīgu energoapgādi atbilstīgi 21. gs. ilgtspējīgas attīstības modelim. Minētajā Eiropadomes sanāksmē panāca vienošanos iekļaut klimata pārmaiņu un enerģētikas apvienoto politiku ES politiskās programmas pamatjautājumos, nosakot precīzus un juridiski saistošus mērķus kā simbolu to īstenošanas apliecinājumam. Komisija uzskata, ka nākotnē jānošķir Eiropas ekonomikas izaugsme, kas ir svarīgs faktors pilnīgas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas mērķu sasniegšanai, no enerģijas patēriņa. Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) (3) var būtiski mazināt ekonomikas energointensitāti un paaugstināt energoefektivitāti;

—	Eiropas Komisijas 2008. gada 23. janvārī pieņemtajai pasākumu paketei, kuru mērķis ir pierādīt, ka saskaņotie klimata pārmaiņu mērķi ir ne vien tehniski un ekonomiski lietderīgi, bet arī tūkstošiem Eiropas uzņēmumu piedāvā uzņēmējdarbības iespējas;

—	Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam un vairākiem citiem Eiropas Komisijas pasākumiem, kas īstenoti dažādās jomās, bet ar kopīgu mērķi – risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas.

2.2   Vispārīgas piezīmes.

2.2.1   Ņemot vērā iepriekšējos apgalvojumus, ar izskatāmo paziņojumu ierosināts veicināt atklātas debates starp iesaistītajām pusēm dažādās izraudzītajās jomās, piemēram, IST nozare, elektroenerģijas nozare, energoviedas ēkas un vieds apgaismojums. Tas rada nepieciešamību veikt informācijas apkopošanu un analīzi, kā arī rīkot konsultāciju un sadarbības pasākumus, iesaistot iespējami vairāk dalībnieku, proti, ES iestādes (Parlamentu, Reģionu komiteju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju), dalībvalstis, nozares pārstāvjus, pētniecības un patērētāju struktūras. Minētajiem pārstāvjiem var būt svarīga nozīme jauno iekārtu un komponentu eksperimentālajā izmantošanā.

Komisijai vēl vairāk jārosina patērētāji un lietotāji līdzdarboties enerģijas taupīšanas mērķu īstenošanā ar IST starpniecību, lai panāktu, ka sistēmas ir viedas ne vien no enerģijas taupīšanas viedokļa, bet arī no veida, kādā iedzīvotāji tās izmanto. Pastāv vairākas procedūras, kā panākt minēto līdzdalību pētniecības, attīstības un inovācijas procesā, piemēram, “Dzīvo laboratoriju Eiropas tīkls”, kas ļauj tieši apzināt lietotāju viedokli, uzskatus un attieksmi, izmantojot ar IST starpniecību veiktu mehānisko novērošanu.

2.2.2   Sinerģija un labas prakses piemēri, ko iespējams attīstīt šajā procesā, ļautu veicināt izmēģinājuma iniciatīvas, sekmējot pētniecību un tehnoloģiju attīstību (PTA). Pētījumi par energoefektivitāti īpašajā IST jomā būtu attiecināmi uz valstu un reģionālajām programmām, ES pētniecības un inovāciju programmu, kā arī kohēzijas politikas finansētajām rīcībprogrammām. Tas rosinātu uzņēmumus novērtēt “ekoloģisko pēdu” un, izmantojot minēto diagnostiku, pieņemt lēmumus, balstoties uz progresīvās komunikācijas un atjaunīgās enerģijas tīklu kombināciju, lai panāktu enerģijas ietaupījumu (“negavatus”).

2.2.3   EESK jau vairākkārt izteikusi viedokli par IST svarīgo nozīmi saistībā ar strukturālu izmaiņu veikšanu un to būtisko ieguldījumu inovācijā, tostarp atzinumā par nanotehnoloģijām (4), biotehnoloģijām (5), pētījumā par veselību (6) un jo īpaši atzinumā par informācijas tehnoloģijām. Minētie aspekti sevišķi no horizontālā aspekta skatīti septītajā pamatprogrammā. Pētniecības un izstrādes jomā no ekonomikas un vides aizsardzības viedokļa svarīga nozīme ir izmantot modernākās tehnoloģijas un piešķirt lielāku Kopienas finansējumu pētniecības un inovāciju attīstībai (7).

2.3   Īpašas piezīmes.

Komisija jo īpaši analizē elektroenerģijas nozari, kurā tirgus liberalizācijas iespaidā šobrīd notiek vērienīgas pārmaiņas, kā arī jautājumus par vietējo enerģijas tīklu skaita palielināšanu, atjaunojamo enerģijas avotu integrēšanu, koģenerācijas un mikroražošanas izplatību (mikrotīkli, virtuālās elektroenerģijas ražotnes), ķēdes saīsināšanu starp enerģijas ražošanu un patēriņu, enerģijas kompensēšanu iedzīvotāju starpā, kā arī iedzīvotāju jaunajām prasībām.

2.3.1.1   Elektroenerģijas tīkla modernizācija no ražošanas līdz sadalei, iekļaujot tīkla energoefektivitātes paaugstināšanu, lai novērstu enerģijas zudumus, minēta energoefektivitātes rīcības plāna novērtējumā, par ko EESK nesen sniedza atzinumu, uz kuru turpmāk tekstā tiks izdarītas atsauces (8).

2.3.1.2   Komisija vērš uzmanību arī uz enerģijas taupīšanas iespējām, ko sniedz energoviedās ēkas, kuras izmanto gan privātajam mājoklim, gan komercdarbībai. Šajā sakarā jo īpaši tiek minēta apsaimniekošanas sistēmu, elektroenerģijas uzskaites un enerģijas vizualizācijas sistēmu izstrāde, kas cita starpā rosinās lietotāju izpratni par enerģijas patēriņu. Jāņem vērā, ka Eiropā vairāk nekā 40 % enerģijas patēriņa ir saistīti ar ēkām.

2.3.1.3   Komiteja uzskata (9), ka jārada jauni kultūras stimuli un jauni impulsi, lai kompensētu izmaksu pieaugumu un rosinātu lielāku interesi par

—	konceptuālo izpēti,

—	būvniecībā izmantoto metožu pārskatīšanu,

—	augstvērtīgāku materiālu izmantošanu, kas jāiekļauj būvniecības procesā, un

—	jauniem strukturāliem risinājumiem.

2.3.1.4   EESK atkārtoti atzīmē (10), ka no galapatērētāju viedokļa pienācīgi jāņem vērā šķēršļi, kas apgrūtina pasākumu sekmēšanu un īstenošanu saistībā ar ēku energoefektivitāti Eiropā, proti, tehniskie, ekonomiskie, finanšu, juridiskie, administratīvie, birokrātiskie, institucionālie un apsaimniekošanas, sociālie un attieksmes radītie šķēršļi, kā arī šķēršļi, kurus rada saskaņotas pieejas trūkums (neatbilstība starp siltumapgādi un dzesēšanu, klimata zonu neievērošana u.c.).

Energoviedās ēkas ne vien paaugstina dzīves kvalitāti, komfortu un iedzīvotāju drošību, bet arī rada saimnieciskos un enerģijas ietaupījumus. Pieslēguma iespējas nodrošina piekļuvi komunikācijas pakalpojumiem (radio un TV signāla uztveršana, pielāgošana un izplatīšana, izmantojot zemes apraidi un apraidi caur satelītu, ADSL, kabelis, elektrotīkls), kā arī citiem ļoti efektīviem enerģijas taupīšanas pakalpojumiem: gāzes un ūdens noplūdes konstatēšana, elektrības pārāk liels patēriņš, ko rada bojājumi, automātiskā laistīšanas kontrole, gaisa kondicionēšana.

Gan ar aktīvu, gan pasīvu procedūru iekļaušanu, kuras paredzētas mājokļu ekoloģisko prasību uzlabošanai, var samazināt ēku enerģijas patēriņu līdz pat 50 % un saskaņā ar atsevišķiem pētījumiem, tīro enerģiju un vides kontroles mehānisko sistēmu savienojumā, pat līdz 70 %.

Jauninājumi viedā – iekštelpu, ārtelpu un ielu – apgaismojuma jomā ļāvuši radīt gaismas avotus, kas var mijiedarboties ar vidi, elektroniski pielāgojoties gaismas nepieciešamībai. Tirgū jau sevi pieteikušas tādas tehnoloģijas kā gaismstarotājs (LED) vai arī jaunais organiskais gaismstarotājs (OLED) ar lielu enerģijas taupīšanas potenciālu. Aptuveni piekto daļu pasaules elektroenerģijas patērē apgaismojumam.

2.3.2.1   EESK atbalsta ideju popularizēt un sekmēt brīvprātīgas vienošanās, kuru mērķis ir ieviest arvien viedāku energoefektīvu apgaismojumu sabiedriskajās telpās un ārtelpās.

2.3.2.2   Viens no veidiem, kā ievirzīt un izvērtēt strukturālās pārmaiņas ir rosināt “ekoloģisku” publisko iepirkumu IST jomā, lai panāktu, ka šī nozare kļūst oglekļa ziņā neitrāla, noslēdzot brīvprātīgas vienošanās par eksperimentālajiem projektiem.

Komisijai jāgādā par to, lai uzņēmumi, kas investē “ekoloģiskās pēdas” mazināšanā, iemantotu labāku reputāciju patērētāju acīs un gūtu labumu no mazākām izmaksām enerģijas taupīšanas rezultātā. Uzņēmumiem vides apsaimniekošanas plānā jāiekļauj arī elektronisko komponentu, atkritumu un pārpalikumu pienācīga pārstrāde. Pārstrāde jāparedz, sākot ar iekārtu ražošanu, lai panāktu lielas daļas izmantoto materiālu un sastāvdaļu otrreizēju izmantošanu. Ņemot vērā jautājuma nozīmību, EESK patlaban izstrādā pašiniciatīvas atzinumu šajā jomā, kurā tā izteiks viedokli par elektronisko un elektrisko ierīču atkritumu apsaimniekošanas sistēmām.

2.3.2.3   Attiecībā uz ekoloģisko publisko iepirkumu EESK jau ir sniegusi ieteikumus (11) tā sekmēšanai, nosakot “ekoproduktu” tehniskās specifikācijas, sākot ar produktiem, kuru ietekme uz vidi ir nekaitīgāka, ietverot produkta izmaksas vai pakalpojuma lietošanas laiku, ieviešot īpašu datu bāzi, atjauninot EK direktīvas par publisko iepirkumu, tajās iekļaujot atsauces uz normām, vides apsaimniekošanas sistēmām, etiķetēm un ekodizainu, kā arī publicējot valstu rīcības plānus ekoloģiskā publiskā iepirkuma pieņemšanai. Minētais atbalsts jo īpaši jācentrē uz MVU sektoru, ņemot vērā nozīmi ražošanā un nodarbinātībā, kas atbilst Komisijas pieņemtajai nostājai atbalstīt minētos uzņēmumus.

IST atrodas priviliģētā situācijā, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu radīto ietekmi (12), jo attiecīgie produkti un pakalpojumi var sekmēt preču aizstāšanu un pārvietošanās ierobežošanu (piemēram, attīstot videokonferenču sistēmas). Tāpat arī būtiski varētu ierobežot primārās enerģijas patēriņu un līdz ar to arī CO2 emisijas, ieviešot jaunas darba metodes (tāldarbs), elektroniskos rēķinus, tālmācību vai, piemēram, veidlapu izmantošanu tiešsaistē.

2.3.3.1   Uzņēmumi varētu rast jaunus ienākumu avotus, sniedzot IST risinājumus pakalpojumiem, kas palīdzētu citām nozarēm paaugstināt to efektivitāti, piemēram,

—	veicināt pētījumus un īstenot siltumnīcefekta gāzu samazināšanas iespējas;

—	izstrādāt katalogus, kas uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm piedāvātu iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

—	rosināt uzņēmumos izstrādāt energoefektivitātes projektus;

—	apzināt emisiju samazināšanas iespējas pakalpojumos;

—	jauno projektu novērtējumā ņemt vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas kā “izdevumu/ieņēmumu rādītāju”.

2.3.3.2   Veicinošs faktors varētu būt “Klimata pārmaiņu biroja” izveide ar IST saistītajos uzņēmumos. Minētajiem birojiem varētu būt šādi uzdevumi:

—	palielināt atjaunīgo enerģiju vai enerģijas pārpalikuma izmantojumu;

—	nodrošināt procesu atbilstību uzņēmuma enerģētikas politikai, paaugstinot attiecīgo procesu energoefektivitāti;

—	apzināt sekmīgākos pasākumus, kas jau īstenoti dažādos projektos, rosināt to turpmāku īstenošanu;

—	noteikt mērķus CO2 emisiju samazināšanai;

—	noteikt energovadības sistēmu akreditāciju, ko veiktu ārēja organizācija;

—	veikt enerģētisko novērtējumu, konstatējot vienības, kas enerģiju patērē visvairāk.

---

(1)  Viens no piemēriem saistībā informācijas apkopošanas un analīzes darba pirmo posmu ir Komisijas nesenais pētījums “The implications of ICT for Energy Consumption”” (e-Business Watch, Study report no 09/2008, http://www.ebusiness-watch.org/studies/special_topics/2007/documents/Study_09–2008_Energy.pdf).

(2)  OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(3)  IST nozīmē mikroelektroniskos un nanoelektroniskos komponentus un sistēmas, kā arī nākotnes tehnoloģijas, piemēram, fotoniku, ar ko var panākt ievērojami lielāku datora jaudu, patērējot tikai nelielu daļu no patlaban šādai jaudai vajadzīgās elektroenerģijas, un spilgtas, viegli vadāmas un energoefektīvas apgaismojuma sistēmas.

(4)  OV C 157, 28.6.2005., 22. lpp.

(5)  OV C 234, 30.9.2003., 13. lpp.; OV C 61, 14.3.2003., 22. lpp., un OV C 94, 18.4.2002., 23. lpp.

(6)  OV C 74, 23.3.2005., 44. lpp.

(7)  OV C 65, 17.3.2006., 9. lpp., atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam)” un par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu par kodolpētniecības un mācību pasākumiem (no 2007. līdz 2011. gadam)”, ziņotājs: Wolf kgs, līdzziņotājs: Pezzini kgs.

(8)  Atzinums CESE 1513/2008“Energoefektivitāte – nacionālo rīcības plānu novērtējums”, ziņotājs: Iozia kgs.

(9)  Atzinums CESE , “Ēku energoefektivitāte – galapatērētāju ieguldījums”, izpētes atzinums, ziņotājs: Pezzini kgs, OV C 162, 25.6.2008., 62. lpp.

(10)  OV C 162, 25.6.2008., 62. lpp., 1.11. punkts.

(11)  OV C 224, 30.8.2008., 1. lpp., “Videi draudzīga ražošana”, ziņotāja: Darmanin kdze. Atzinums pieņemts 2008. gada 29. maija plenārsesijā.

(12)  Pēc Starptautiskās elektrosakaru savienības datiem minētā nozare varētu palīdzēt mazināt CO2 emisijas vairāk par 48,4 miljoniem tonnu gadā ar IST saistītajās nozarēs, ja tiktu izstrādāti pienācīgi risinājumi, kā pamatā ir telekomunikācijas (veselība, mobilitāte pilsētās, valsts iestādes u.c.).

---